De Facto

7 aprīļa «De Facto»

De Facto

De Facto

Putniņš pēc «kapitālā remonta» nepaliks

Pēc «kapitālā remonta» banku uzraugs Putniņš tiks nomainīts

Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa sāktais “kapitālais remonts” finanšu nozarē faktiski nozīmē banku uzrauga – Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) – vadības atbrīvošanu pirms pilnvaru termiņa beigām. Kariņš gan noliedz, ka kādam tiek izteikta neuzticība, bet FKTK vadītājs tieši tā to saprot, 14. aprīlī ziņo LTV raidījums “De facto”.

Pēc Kariņa rīkojuma Finanšu ministrija sagatavojusi grozījumus likumā, kas paredz FKTK jaunus pienākumus cīņā ar naudas atmazgāšanu un citu FKTK padomes iecelšanas kārtību.

“Ja tiek veikta šāda reorganizācija, tad skaidrs, ka tas mērķis ir mūsu padomes maiņa. Kā jūs saprotat, tas diez vai notiek, lai esošo padomi pārapstiprinātu vēlreiz amatos,” secina FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš. Viņam personiski gan neviens politiķis kritiku neesot izteicis.

Putniņu pirms trijiem gadiem Saeima apstiprināja amatā vienbalsīgi. Latvijai draudēja izgāšanās sarunās par uzņemšanu attīstīto valstu klubā OECD. Putniņš sāka enerģiski – FKTK atņēma licenci “Trasta komercbankai”, caur kuru tika atmazgāta netīrā nauda; daudzas bankas par dažādiem pārkāpumiem saņēma brīdinājumus un naudas sodus.

Latviju uzņēma OECD, un bankas solīja pakāpeniski atteikties no riskantiem klientiem. Taču tad negaidīti ASV paziņoja, ka Latvijas trešās lielākās bankas “ABLV” viens no biznesa balstiem ir naudas atmazgāšana. Sekoja bankas slēgšana un interešu sadursmes par to, vai ļaut banku likvidēt pašiem akcionāriem vai maksātnespējas administratoriem. Ilgi tika spriests arī par par likvidācijas metodoloģiju.

FKTK un Finanšu ministrijas domas par šiem jautājumiem nesakrita. Tas uzskatāmi redzams bijušās finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas (ZZS) vēstulē Putniņam, ko nesen publicēja pētnieciskās žurnālistikas centrs “Re:Baltica”.

“Mēs neesam guvuši pārliecību, ka FKTK izpratne par esošo situāciju sakrīt ar pārējo institūciju viedokli un pilnībā atbilst Latvijas interesēm,” gada sākumā Putniņam rakstīja Reizniece-Ozola.

Saspīlējums izveidojās arī FKTK un par netīrās naudas iesaldēšanu atbildīgā Kontroles dienesta starpā. Dienesta vadītājs Ilze Znotiņa gribēja daudz padziļinātāku darījumu pārbaudi “ABLV” likvidācijas procesā. 

Pilnīga uzticība nevalda FKTK un ASV atbildīgās iestādes FinCEN starpā. Trīs avoti no dažādām struktūrām “De facto” apliecināja, ka ASV jau ilgāku laiku ierobežo FKTK sniedzamās informācijas apjomu.

Putniņš domā, ka FKTK bauda ASV uzticību, taču piebilst, ka ““ticība” šajā lietā nebūtu tas īstais vārds”. Svarīgi, vai iestāžu starpā esot sadarbība vai ne. “Mums tā sadarbība ir gadiem,” pauž FKTK priekšsēdētājs. Putniņam neesot ziņu, ka “FinCEN būtu pieprasījis mainīt FKTK padomi”.

Ministru kabinets vienojies, ka visus piecus FKTK padomes locekļus turpmāk meklēs konkursā. Viņus iecels ar Saeimas balsojumu. Tagad Saeima ieceļ tikai priekšsēdētāju un vietnieku, pēc Latvijas Bankas prezidenta un finanšu ministra ieteikuma. Pārējos padomes locekļus pēc tam ieceļ FKTK padomes priekšsēdētājs.

“Ja Saeima ievēl divus padomes locekļus, bet tas viens ievēl trīs padomes locekļus, tad tam vienam ir četras balsis. Mēs liksim visus uz vienādiem nosacījumiem,” Kariņš skaidro, kāpēc vēlas mainīt sistēmu.

Šāds balsu sadalījums iezīmējies arī dzīvē. Uz āru izlauzušās domstarpības starp Putniņu un viņa vietnieci Guntu Razāni. Finanšu sektora padomes sēdēs valdības mājā FKTK tagad pārstāv gan Putniņš, gan Razāne. Taču abi sēž katrs savā galda galā.

Neoficiāli zināms, ka Razāne 2017. gadā iebildusi ABLV bankas nesodīšanai “Ziemeļkorejas lietā”. Šis FKTK lēmums raisīja neizpratni ASV. Putniņš skaidroja, ka bankas vainu nevarēja pierādīt. Razāne arī pretēji Putniņam devusi priekšroku likvidatora iecelšanai no malas, “De facto” sacīja politiķi. Razāne interviju “De facto” atteica. 

“Diemžēl konflikta dēļ, kas izveidojās starp vadītāju un vietnieku, kuri abi bija iecelti, bet vietnieks izdomāja, ka viņa varbūt ir labāka nekā priekšnieks, protams, prasījās pārmaiņas,” saka bijušais Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS). Viņa skatījumā vajadzētu izraudzīties vienu vadītāju, kas atbild par FKTK darbu.

Kariņam “remontam” jāsaņem Saeimas atbalsts. Opozīcijas partijās atbalstu nedzird. Koalīcija tam piekritusi, taču lielo pretrunu dēļ šajās nedēļās pārspriest šo jautājumu sākusi Nacionālā apvienība (NA), kas pērn aktīvi virzīja ko līdzīgu – visus FKTK padomes locekļus apstiprināt Saeimā. Taču toreizējais valdības vadītājs Kučinskis ieceri nobremzēja. Esošajam piedāvājumam “nacionāļi” pagaidām nesaka ne “jā”, ne “nē”.

“Savulaik bija mūsu partneru vērtējums, ka ir uzticība šai institūcijai. Pašlaik ir dažādi signāli, ka tas tā varētu arī nebūt. Protams, ka FKTK ir, ko parādīt, ko ir darījuši. Vai tas bijis pietiekoši vai ne, par to mēs diskutējam,” saka NA Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Raivis Dzintars. 

Esošo regulatoru aizstāv Latvijas lielākās komercbankas “Swedbank” vadītājs Reinis Rubeins. Viņš uzskata, ka FKTK “kapitālo remontu” jau ir pabeidzis. “Manuprāt, Pēters Putniņš ar savu komandu pēdējos divos trīs gados ir izdarījis vairāk nekā pārējie vadītāji kopā,” saka Rubenis.

Viņu visvairāk uztrauc FKTK politiskā neatkarība. “Kā Saeima ievēlēs piecus neatkarīgus padomes locekļus, man nav līdz galam skaidrs. Diemžēl mums arī nav pozitīvas pieredzes kā, piemēram, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome,” pauž Rubenis.

Ja izmaiņas tiks pieņemtas, Putniņš konkursā uz savu pašreizējo amatu nepiedalīsies.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti