Sadaļas Sadaļas

Pēc kanādiešu ģeologu pamudinājuma grib mazināt šķēršļus zemes dzīļu izpētei

Drīzumā Ministru kabineta komitejas sēdē plānots izskatīt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotu koncepciju. Ministriem būs jāizšķiras starp vairākiem variantiem, taču lielākā daļa no tiem paredz ierobežot zemes īpašnieku tiesības iebilst pret zemes dzīļu izpēti.

Pirms vairākiem gadiem publiski izskanējušo ziņu, ka kāda Kanādas kompānija sākusi pētīt iespējas Latvijas zemes dzīlēs iegūt niķeli, varu un, iespējams, pat platīnu, liela daļa sabiedrības pat nepamanīja. Savukārt tie iedzīvotāji, kas to pamanīja, pret kompānijas "Ginguro Exploration" viceprezidenta, latviešu izcelsmes kanādieša Andra Bites pieņēmumiem attiecās ar labi izprotamu skepsi. Tomēr politikas gaiteņos kanādieši ir atraduši dzirdīgas ausis, un tieši tādēļ VARAM tapusi koncepcija par zemes dzīļu tiesiskā regulējuma pilnveidošanu.

VARAM piedāvā vairākus risinājumus

"Darbs pie tādas ģeoloģiskās izpētes šobrīd īsti nenotiek, jo Latvijā zemes īpašumu struktūra ir diezgan sadrumstalota, ir ļoti daudz zemju īpašnieku un, protams, katrs atsevišķi izpēti veikt nevar. Principā veikt var kā zemes īpašnieks, bet tas prasa zināmus resursus, zināšanas un izpratni. Līdz ar to, ja nav aizdomu, ka tur apakšā varētu būt kaut kas vērtīgs, tad nekādas izpētes visbiežāk netiek veiktas. Arī valsts iespējas veikt tādu padziļinātu izpēti Latvijā ir diezgan ierobežotas," norāda ministrijas valsts sekretāra vietniece Alda Ozola, skaidrojot nepieciešamību pēc izmaiņām zemes dzīļu izmantošanas tiesiskajā regulējumā.

Koncepcijā VARAM piedāvā vairākus iespējamus risinājumus, bet par piemērotāko sauc B variantu. Tajā paredzētas iespējas veikt izpētes darbus arī situācijās, kad zemes īpašnieks tam nepiekrīt vai bez viņa atļaujas. Otrs būtisks elements, ko paredz šis variants, ir iespēja valdībai lemt par nacionālas, valsts nozīmes nogabala noteikšanu zināmās teritorijās.

"Arī tad šīs procedūras būtu vienkāršākas, nebūtu nepieciešams saskaņot izpēti un arī ieguves ar katru atsevišķo zemes īpašnieku. Bet vienlaikus paredzam, ka zemes īpašniekiem pienākas gan atlīdzība, gan kompensācija," norāda Ozola.

Viņa uzsver, ka, atšķirībā no Latvijas, vairumā citu valstu zemes dzīles un tajās atrodamie derīgie izrakteņi pieder valstij.

"Latvijā šī situācija šobrīd ir diezgan unikāla ar to, ka pie mums visas zemes dzīles pieder zemes īpašniekam līdz pat zemes kodolam. Tas ir diezgan unikāli, jo faktiski citur pasaulē tā īsti nav. Citur daudzās valstīs ir nodalītas virszemes tiesības un tā saucamās minerālu tiesības. Protams, atšķiras šie te dziļumi, no kura sākas minerālu tiesības un tas, kā tās var izmantot, bet Latvijā šāds jēdziens vispār nav tiesiski nostiprināts," atzīst VARAM pārstāve.

Pašreizējais zemes dzīļu regulējums - novecojis

Latvijas Universitātes (LU) Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Pamatiežu ģeoloģijas katedras vadītājs, asociētais profesors Ģirts Stinkulis Latvijā pastāvošo likumdošanu sauc par novecojušu.

"Mūsu zemes dzīļu likumdošana ir novecojusi. Nevarētu teikt, ka tā būtu ļoti slikta, bet vienkārši zemes dzīles pieder īpašniekam. Ir savi ierobežojumi, ir savas īpatnības jūras akvatorijā, ir savas īpatnības valsts nozīmes atradnēs un nogabalos. Tur ir runa, pieņemsim, par pazemes struktūrām, kur izmanto nevis iežus kā tādus, bet gan iežu īpašības. Tomēr raugoties no citu valstu pieredzes, mūsdienīgāk būtu gan nodalīt zemes virsmas tiesības no derīgo izrakteņu jeb minerālu tiesībām," uzskata Stinkulis.

Pie secinājuma, ka pastāvošā likumdošana ir novecojusi, ierēdņi gan nav nonākuši nejauši. Uz to viņus pamudinājuši Kanādas ģeologi no jau pieminētās kompānijas "Ginguro Exploration", kas šā gada pavasarī pārdēvēta par „Inventus mining”.

Šī kompānija jau pērnā gada pavasarī ar Ekonomikas ministriju noslēgusi nodoma protokolu par derīgo izrakteņu potenciāla izpēti Latvijā. Savukārt noslēdzot līgumu ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centru, tā ieguvusi pieeju materiāliem, kuros dokumentēti vēl padomju laikos notikušo pētījumu rezultāti.

Kalnrūpniecībā paraugs gan Kanāda, gan Somija

"Firmas direktors ir bijušais Kanādas vēstnieks Latvijā un Bite, kurš ir otrais cilvēks šajā kompānijā, un ar Latviju vēl joprojām uztur kontaktus. Viņš ir ģeologs gan pēc izglītības, gan pēc aicinājuma, un tā bija viņa ideja, kad viņš pie šīs dokumentācijas piekļuva un ieinteresēja Kanādas investīcijas. Peļņas gadījumā viņi visu šo savu pētījumu dokumentāciju jau pārdotu tālāk ieguves kompānijai," tā Kanādas uzņēmuma interesi par Latvijas zemes dzīlēs atrodamajiem derīgajiem izrakteņiem skaidro Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas vadītājs Māris Kučinskis.

Šī komisija jau vairākkārt skatījusi jautājumus par zemes dzīļu izmantošanas tiesiskā regulējuma izmaiņām, bet pats Kučinskis pēc Kanādas vēstniecības uzaicinājuma paviesojies kalnrūpniecības industrijas izstādē Kanādā.

"Iniciatīva nāca no prezidenta kancelejas un tas jau bija otrais brauciens uz šo izstādi. Un es domāju, ka iepazīties ar šo grandiozo visas pasaules kalnraču izstādi bija ārkārtīgi derīgi. Un ārkārtīgi derīgi bija konstatēt, kāda šī pieredze ir citur. Un mums jau nav vienmēr jābrauc uz Kanādu, tāds īsts paraugs, ko visa pasaule slavē, ir Somija.  Viņiem ir ārkārtīgi laba likumdošana, ko somi ir gatavi mums parādīt un palīdzēt mums arī uzskaitē.

Tās programmas, ko parādīja tie paši somi, ar ko iepazinos Kanādā, ka valstij, kad šis monopols ir…nav jau visam jāpieder valstij, bet, visu datorizējot, ir redzams, kur atrodas grants karjeri, kur atrodas dolomīts, kur ir visas citas atradnes," stāsta Kučinskis.

Kanādieši gadiem pēta Kurzemes dzīļu potenciālu

No Kučinska teiktā izriet, ka, neraugoties uz tiesiskā regulējuma trūkumu, kanādieši jau vairākus gadus pēta zemes dzīļu ekonomisko potenciālu Kurzemes pusē.

"Pirmais, ko viņi ir izdarījuši – izanalizējuši visus šos padomju laika paraugus un visus pieejamos materiālus, kādi ir ģeoloģijas centrā, nosecinot, ka ir pamats domāt, ka šeit varētu būt visā Baltijas apkārtnē ļoti ievērojamas iegulas. Lai apstiprinātu to, ka šie paraugi tiešām no apakšas ir ņemti, kur urbumi jau aizgruvuši, jau ar tagadējo tehniku notiek skenēšana, kas nozīmē, ka vairāku kilometru dziļumā ir redzams viss kā rentgenā, kas tur apakšā ir. Tad, pēc viņu plāniem, ja būs pamats arī pēc skenēšanas, būs nepieciešami vēl atsevišķi urbumi, kuros no dziļuma tiks iegūti šie materiāli," piebilst Kučinskis.

To, ka kanādiešu aktivitātes neaprobežojas tikai ar jau minēto nodoma protokolu un vizīti Saeimas komisijā, apliecina tas, ka kompānijas mājaslapā jau pieejama informācija par Kurzemē notikušajiem pētījumiem – tur lasāms, ka uzņēmums jau pabeidzis senāk izdarīto urbumu ģeoķīmiskās analīzes.

Informācija par pētījumiem Kurzemē bijusi apskatāma arī kompānijas stendā jau pieminētajā industrijas izstādē Kanādā.

Asociācija uz kanādiešu rosību raugās ar bažām

Baltijas ogļūdeņražu izpētes un ieguves asociācijā uz kanādiešu rosību raugās ar bažām.

"Par jautājumiem, kas varētu būt izdevīgi Latvijas valstij, šeit diemžēl nekāda precīzāka informācija nav norādīta. Toties ir informācija par to, kādi ieguvumi varētu būt minētajam Kanādas uzņēmumam," tā pēc iepazīšanās ar Kanādas kompāniju noslēgto nodoma protokolu saka Baltijas ogļūdeņražu izpētes un ieguves asociācijas valdes locekle Sigita Poželaite.

Viņa stāsta, ka koncepcija, kas paredz ierobežot zemes īpašnieku tiesības uz zemes dzīļu izpēti, tapusi diezgan lielā slepenībā un tās izstrādātāji likuši šķēršļus asociācijas līdzdalībai koncepcijas apspriešanā. Savukārt asociācijas priekšlikumi tiesiskā regulējuma pilnveidošanai esot ignorēti, norāda Poželaite.

"Būtiski, ka šī te koncepcija neparedz atrisināt ierobežojumus, kas pašreiz kavē derīgo izrakteņu izpēti un ieguvi, ar ko asociācija ir saskārusies no savu biedru pieredzes. Tie ir teritoriālie plānojumi, Aizsargjoslu likums, ietekmes uz vidi novērtējums. Tieši šie ir tie akūtie jautājumi, kas kavē investīciju piesaisti. Tās nekādā gadījumā nav īpašuma tiesības," apgalvo  Poželaite.

VARAM valsts sekretāra vietniece Alda Ozola gan uzsver, ka jaunais tiesiskais regulējums neskars tos komersantus, kas jau saņēmuši licences derīgo izrakteņu iegulu pētīšanai vai to ieguvei.

"Koncepcija arī pasaka, ka šie piedāvātie risinājumi neskars tās teritorijas, kurām jau ir saņemtas licences, kurām jau ir izsniegtas ieguves atļaujas. Tas neattiecas arī uz ogļūdeņražiem, tas ir, vietām, kur Latvijā jau iegūst naftu eksperimentālā kārtā. Šī koncepcija uz to neattiecas. Tāpat tā neattiecas uz bieži sastopamajiem izrakteņiem – smilti, granti un tā tālāk," skaidro Ozola.

Ministrijai pārmet kanādiešu uzņēmuma lobēšanu

Tikmēr Baltijas ogļūdeņražu izpētes un ieguves asociācijā valda pārliecība, ka notiek kanādiešu kompānijas interešu lobēšana, neslēpj Poželaite.

"Nav saprotams, kāpēc valsts šobrīd cenšas lobēt viena uzņēmuma intereses, jo jebkurā gadījumā ir skaidrs, minētais Kanādas uzņēmums nebūs tas, kas pats veiks darbus. Bet tieši šī uzņēmuma noslēgtā memoranda dēļ šobrīd ir jautājums par īpašuma tiesību maiņu Latvijā," saka Poželaite.

Par koncepcijas autoru patiesajiem mērķiem bažījas arī nesen izveidotās Baltijas ģeologu asociācijas vadītāja Marita Strādere.

"Varētu teikt, ka šajā koncepcijā nav redzams algoritms, kā risināt jautājumu par zemes dzīļu vērtībām. Ja mēs uzskatām, ka zemes dzīles ir valsts resurss, mums ir jādomā par to, kā šo resursu racionāli izmantot. Šajā gadījumā koncepcijas pamatā būtu jābūt esošajiem datiem, kuru šobrīd Latvijā praktiski apkopotu nav.

Dati būtu jāapkopo, pēc tam būtu jāskatās, kā pietrūkst, un pēc tam jādomā, kā mēs šos resursus reāli varam izmantot. Jo zemes dzīļu ieguvē vienmēr būs jādomā par to, vai ir vispār racionāli šos resursus iegūt," tā Strādere.

Zemes dzīļu pētīšana - dārga un laikietilpīga

Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas vadītājs Kučinskis atzīst, ka patlaban koncepcijai piemīt vairāki trūkumi, no kuriem lielākais, neapšaubāmi, esot tas, ka tā neparedz konkrētus kompensāciju mehānismus zemes īpašniekiem.

"Tā prakse, kāda ir pasaulē attiecībā uz dziļajām iegulām, kas ir platīns, niķelis - un ir pamatotas aizdomas, ka Latvijā arī tas ir -, ir - ja arī nonāk līdz procesam, ko sauc par rakšanu, tad 20% no peļņas, ko iegūst kompānija, kas ar to nodarbojas, sadalās starp zemes īpašniekiem, pašvaldībām un valstīm. Un vēlreiz atkārtoju, ja nonāk līdz tam un tur patiešām kaut kas ir, jebkuram īpašniekam tas praksē nozīmē to, ka viņš var pārtraukt visus citus darbus," norāda Kučinskis.

Latvijas Universitātes asociētais profesors Stinkulis vēl piebilst, ka mūsdienās kalnrūpniecības tehnoloģijas attīstījušās tiktāl, ka izpētes veikšana zemes īpašniekiem nerada būtiskas neērtības.

"Parasti šī te urbšana, tie ir lokāli darbi, parasti nav problēmu paiet nost no fermas vai zemeņdobes teritorijas, var urbt neapstrādātā pļavā, krūmājā. Mūsdienu tehnoloģijas paredz arī slīpus urbumus, horizontālus urbumus, virzītus urbumus tieši precīzi uz konkrētu vietu pat kilometra attālumā. Tā nebūtu problēma," lēš Stinkulis.

Vaicāts par to, vai pašreizējā situācijā kanādiešu kompānijai nav izrādīta pārlieku liela pretimnākšana, Kučinskis saka: "Ja jautājums ir, vai šobrīd vajadzētu konkursu, es domāju, ka kāds uz šo konkursu parakstītos, uz tādu risku. Arī izpēte nav lēta. Tā pati skenēšana. Viņi ne jau no Kanādas ved, bet no Somijas atved uz Latviju. Tie visi ir ieguldījumi, kas sakrājas pa gadiem un viss tas process var ilgt 15-20 gadus.

Kanādiešu vietā varētu būt somi, zviedri vai kas, bet ne jau mūsu latvieši, jo, runājot ar ģeologiem, ir skaidrs, ka mums šobrīd nav ne tādas kapacitātes, ne spēka, ne līdzekļu kādam."

Tam, ka zemes dzīļu pētīšana ir jāuztic privātām kompānijām un šis ir augsta riska bizness, piekrīt arī Stinkulis. Tā tas esot visur.

"Pēc vecuma un sastāva ieži ir ļoti labvēlīgi niķelim, platīnam, varbūt vēl kaut kādiem izrakteņiem. Bet tas ir potenciāli, tikpat labi tur nekā nav. Tā ir normāla prakse, ka pēta privātas kompānijas, ņem risku uz sevi. Es varu minēt pavisam nesenu piemēru – pirms pāris gadiem bija urbums 100 kilometrus no Liepājas jūras akvatorijā, ko veica firma „Baldwin energy”, lai pētītu naftu un potenciāli to iegūtu. Cik es saprotu, labums bija nulle, investēja desmitus miljonu dolāru šī kompānija, bet ieguvums ir nulle. Bet, ja tas urbums izrādītos sekmīgs, tad viņu peļņa varbūt būtu miljards," norāda profesors.

Amatpersonu un zinātnieku ieskatā, Latvijas valsts šā vai tā būs ieguvēja. Proti, pat ja padziļinātas izpētes rezultātā kanādieši nonāks pie secinājuma, ka kalnrūpniecības attīstība Latvijā nav ekonomiski pamatota, pētījumu rezultāti paliks Latvijā un valsts būs ieguvusi daudz pilnīgāku informāciju par zemes dzīlēs esošajiem resursiem. Savukārt zemes īpašnieku zaudējumi būšot pavisam nelieli.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt