Salīdzinājumā ar pērno gadu šā gada pirmajos septiņos mēnešos Valsts ieņēmumu dienestā (VID) iesniegto gada ienākumu deklarāciju skaits pieaudzis par aptuveni 18%.
Aiznākamgad, kad, atbilstoši jau pieņemtajām likumdošanas izmaiņām, ienākuma nodokļa atmaksu varēs pieprasīt arī par izdevumiem interešu izglītībai un mazo algu saņēmējiem būs jāiesniedz deklarācijas, lai izmantotu diferencēto neapliekamo minimumu, Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagaida vēl lielāku deklarāciju iesniedzēju pieplūdumu.
- Rindā jāgaida pat četras stundas
- Nepieredzēts deklarāciju skaita kāpums
- VID nespēj tikt galā ar atmaksu
- VID saspringti, bet būs vēl saspringtāk
- Nāksies pieņemt desmitiem darbinieku
- Izglītības un veselības jomas neatsaucīgas
- VID liek lielas cerības uz pašvaldībām
- EDS daudziem par sarežģītu
Ieņemt rindā vietu un aiziet uz tirgu
"Es teiktu, ka nav nekas daudz, jo es iepriekšējo reizi, kad nācu, vienkārši paņēmu numuriņu, paskatījos, ka man priekšā septiņdesmit cilvēku, parēķināju, ka uz cilvēku būs vismaz trīs-četras stundas.
Aizbraucu uz centru, pastaigājos pa veikaliem, atbraucu atpakaļ, paskatījos, ka man vēl trīsdesmit cilvēku priekšā, aizgāju līdz Āgenskalna tirgum, atnācu atpakaļ un varēju iesniegt dokumentus," to, uzzinot, ka rindā uz gada ienākumu deklarācijas iesniegšanu būs jāgaida aptuveni 40 minūtes, saka VID Nodokļu pārvaldes Klientu apkalpošanas centrā sastaptā Laura.
Viņa gada ienākumu deklarāciju iesniedz regulāri, tomēr, atšķirībā no vairāk nekā 200 000 fizisko personu, kas šogad gada ienākumu deklarācijas iesnieguši elektroniski, allaž pati dodas uz VID. Tas esot laikietilpīgi, tomēr, pēc Lauras domām, drošāk, nekā iesniegt deklarāciju, izmantojot Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS).
"Zvanīju uz informatīvo tālruni, divas reizes zvanīju, katru reizi tika sniegta savādāka atbilde par to, kādi dokumenti ir jāiesniedz attiecībā tieši uz izglītību, lai dabūtu atpakaļ, ja maksā paši par izglītību. Rakstot uz e-pastu, saņēmu, ka vēl citādāki dokumenti ir jāiesniedz, un, nākot šeit, man arī katru no divām reizēm prasīja savādākus dokumentus. Tagad mēģināju atgūt pārmaksāto ienākuma nodokli caur elektronisko VIDu, tur mani sūta atpakaļ, ka ir nepareizi aizpildīts, bet kaut kādas instrukcijas, kur būtu parādīts, kā ir jāaizpilda, diemžēl nekur nevaru atrast.
Tagad ir īsa rinda – tikai divdesmit cilvēki, kad es sniedzu deklarācijas pielikumu D4, šeit bija rindā septiņdesmit cilvēki," teica Laura.
VID nepieredzēts deklarāciju skaita kāpums
VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone stāsta, ka šogad dienests piedzīvojis līdz šim nepieredzēti lielu gada ienākumu deklarāciju skaita pieaugumu.
"Šobrīd jau septiņos mēnešos mēs esam jau sasnieguši to deklarāciju skaitu, kas pagājušajā gadā visā gadā tika iesniegts. Jau šobrīd ir pusmiljons deklarāciju iesniegts. Tas ir viens. Tas pieaugums, kas prasa mums slodzi un arī resursu pārgrupēšanu uz šo saspringto brīdi, ir plus 18%. Savukārt, ja mēs skatāmies tīri saturiski, naudas izteiksmē, ko tas budžetam dod, tad šis pieaugums ir vēl lielāks – tai naudiņai, ko ir paprasījuši mūsu nodokļu maksātāji, pieaugums ir plus 25%," stāsta Pētersone.
"Swedbank" Privātpersonu finanšu institūta eksperte Evija Kropa, pamatojoties uz institūta veiktā pētījuma datiem, uzsver:
"Iedzīvotāji kļūst arvien izglītotāki par dažādiem izdevumu veidiem, ko tad īsti var šajā deklarācijā iekļaut."
To apliecina arī VID ģenerāldirektore Pētersone, piebilstot, ka strauji pieaudzis tieši gados jaunu pārmaksātā nodokļa atmaksātāju skaits.
"Noteikti varam mēs runāt arī par izmaiņām cilvēku struktūrā, paaudzēs. Jaunāks cilvēks, viņš paņems no valsts visu, ko var paņemt. Tas ir pilnīgi loģiski – ja es maksāju nodokļus, ja likums man to atļauj, tas es visas šīs iespējas arī izmantoju. Ja tā pavērojam, ir būtiski pieaudzis šo jauno cilvēku skaits. Arī, ja paanalizējam, par ko mēs atmaksājam, tad parastās pozīcijas ir izglītība un veselība, un vēl viena būtiska pozīcija ir uzkrājošā dzīvības apdrošināšana un trešais pensiju līmenis, tad pieaug tieši tā sadaļa, kas ir dzīvības apdrošināšana un trešais pensiju līmenis. Tas gandrīz pusi jau sastāda šobrīd," teica Pētersone.
Kropa vēl piebilst, ka gadu no gada pieaug arī iedzīvotājiem atmaksātās pārmaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa summas. "Pieņemsim, pagājušogad šī atgūstamā summa bija nepilni 112 eiro uz vienu iesniegto deklarāciju."
VID nespēj tikt galā ar atmaksu
Neraugoties uz to, ka aptuveni puse deklarāciju iesniedzēju tās iesniedz, izmantojot Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS), straujais iesniedzēju skaita pieaugums novedis pie tā, ka VID nespēj nodrošināt pārmaksātā nodokļa atmaksu likumā noteiktajā termiņā.
Tomēr jau aiznākamgad, 2017. gadā, VID jāgatavojas vēl lielākam klientu pieplūdumam. To veicinās vairāki faktori, tostarp jau pieņemtās likuma izmaiņas, kas paredz tiesības atgūt pārmaksāto nodokli par izdevumiem interešu izglītībai.
Kropa, atsaucoties uz "Swedbank" Privātpersonu finanšu institūta veikto pētījumu, prognozē, ka šādu iespēju varētu izmantot liela daļa iedzīvotāju.
"82% vecāku, absolūtais vairākums norādīja, ka viņi šo iespēju izmantos, ka viņi deklarēs savu bērnu interešu izglītības izdevumus.
Tur tomēr iezīmējās tāda tendence, ka, jo augstāki ienākumi vecākiem, jo zūd motivācija iesniegt gada ienākumu deklarāciju. Ienākumu grupā virs 900 eiro mēnesī jau iezīmējās izteikta tendence, ka šajā ienākumu grupā bija vislielākais vecāku īpatsvars, kuri pateica: "Nē, es deklarāciju neiesniedzu un neiesniegušu!". Jo viņi to saskata par pārāk lielu ķēpu, kas neattaisno ieguldīto laiku un pūles," stāsta Kropa.
Jau ar šo vienu jaunievedumu pietiktu, lai gada ienākumu deklarāciju iesniedzēju skaits pieaugtu, norāda Kropa.
"Tas, nenoliedzami, ir vēl viens stimuls iedzīvotājiem, kuri līdz šim nav iesnieguši gada ienākumu deklarāciju. Tad, kad viņi saliek kopā šos te ieguvumus no dažāda veida izdevumu uzrādīšanas deklarācijā, tostarp arī par bērna interešu izglītību, tad viņi redz, ka kopā tas sastāda diezgan pieklājīgu summu, par kuru, teiksim tā, ir vērts pacīnīties."
Pēc diferencētā neapliekamā minimuma vēl saspringtāk
Tomēr vēl lielāku deklarāciju iesniedzēju skaita pieplūdumu neizbēgami izraisīs vēl viens jaunievedums – diferencētais neapliekamais minimums. Atbilstoši risinājumam, par ko jau vienojusies valdība, mazo algu saņēmēju ienākumiem tiks piemērots lielāks neapliekamais minimums. Taču, lai to reāli piemērotu, šiem cilvēkiem būs jāiesniedz VID gada ienākumu deklarācijas un jāpieprasa pārmaksātā nodokļa atmaksa.
Iecerēto izmaiņu kritiķi uzsver, ka būtībā tas nozīmē jauna administratīvā sloga uzkraušanu mazo algu saņēmējiem. Auditorkompānijas "PriceWaterhouseCoopers" vadošā partnere Latvijā Zlata Elksniņa-Zaščirinska gan tam piekrīt tikai daļēji.
"Šogad statistika rāda, ka elektronisko deklarāciju sistēmā deklarācijas ir aizpildījuši diezgan daudz cilvēku. Ar katru gadu to cilvēku skaits, kas viņu izmanto, palielinās.
Plus VID ir pietiekoši daudz uzkrātas informācijas par kopējo nodokļu sistēmu. Līdz ar to pateikt, ka nodokļu maksātājiem tas būtu pārmērīgs administratīvais slogs, nebūtu pareizi. Protams, administratīvais slogs droši vien pieaugtu pašam VID, apkopojot un analizējot informāciju. Un, protams, visa sistēma ir saistīta ar to, ka ir jāieiet EDS, ir nepieciešams norādīt savu bankas kontu EDS, ir jāapskatās un jāverificē savi dati. Un, protams, dažiem nodokļu maksātājiem tas varētu būt sarežģītāks process," stāsta Elksniņa-Zaščirinska.
Viņasprāt, ņemot vērā minētos apsvērumus, būtu lietderīgi domāt par VID rīcībā esošo informācijas tehnoloģiju attīstību un vēl lielāku deklarāciju sistēmas automatizāciju.
"Varbūt VID varētu, pamatojoties uz saviem datiem, šīs deklarācijas sastādīt un sūtīt cilvēkiem? Viņam būtu tāda proaktīva loma attiecībā uz tiem mazāk apmaksātajiem cilvēkiem," rosina Elksniņa-Zaščirinska.
Slodzes pieauguma dēļ darbā pieņems desmitiem cilvēku
VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone apliecina, ka VID jau rēķinās ar vērā ņemamu slodzes pieaugumu.
Aprēķini liecina, ka saistībā ar diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanu dienestam būtu jāpieņem darbā vairāki desmiti cilvēku.
"Tas nav atkarīgs tikai no VID resursiem, kapacitātes un attīstības, bet arī no citām iestādēm, no kurām mēs teorētiski varētu saņemt datus automātiski, un netracināt fiziskās personas, lai viņas nāk un nes mums kaut kādus dokumentus. Cilvēku skaits noteikti būtiski pieaugtu, ne velti mums ir aptuveni 30% cilvēku, kuri saņem mazas algas un kurus teorētiski varētu "trāpīt" šis diferencētais neapliekamais minimums. Nākamgad mums ir vienīgi vajadzīgi informācijas tehnoloģiju labojumi, lai mēs varam pēc iespējas automatizēt šo procesu," teica VID vadītāja.
Pētersone uzsver, ka jau pirms vairākiem gadiem VID aicinājis Izglītības un zinātnes, kā arī Veselības ministrijas strādāt pie risinājumiem, kas ļautu dienestam automātiski saņemt datus, ko gada ienākumu deklarāciju iesniedzēji patlaban paši iesniedz VID. Tas atvieglotu ne tikai VID darbu, bet arīdzan mazinātu nepieciešamību iedzīvotājiem doties uz dienestu, lai iesniegtu dažādus čekus par izdevumiem saistībā ar veselības aprūpi un izglītību.
Izglītības un veselības jomas kūtras uz sadarbību
"Mūsu kapacitāti šobrīd ļoti daudz noēd, lai apstrādātu visu šo pusmiljonu deklarāciju, ko es minēju, visas pārbaudītu, salīdzinātu šos attaisnojuma dokumentus, mums ir ļoti daudz roku darba. Mēs esam iniciējuši, pirmkārt, Izglītības ministrijai, ka šos attaisnojuma dokumentus par izdevumiem, kurus vecāki samaksā par savu bērnu izglītību, varētu vai nu Izglītības ministrija apkopot vai izstrādāt augstskolām sistēmu, lai mēs saņemtu informāciju elektroniski, kā tas jau pašlaik notiek ar informāciju par dzīvības apdrošināšanu un trešo pensiju līmeni.
Cilvēku mēs vairs uz priekšu un atpakaļ nesūtām, mēs saņemam no kompānijām informāciju, ievadām sistēmā, un, ja cilvēks ir EDS lietotājs, viņam uzreiz automātiski tiek ielasīti šie dati.
Arī par veselības attaisnojuma dokumentiem – mēs zinām, ka ir jau investēti lieli līdzekļi e-veselības projektā, mēs runājam jau otrā gadā, ka visiem ārstiem jābūt e-veselības sistēmā, un attaisnojuma dokuments ir arī viens no informācijas avotiem, kam mēs uzticētos. Mēs no šīs sistēmas ielasītu informāciju savā sistēmā, tad arī mēs varētu automatizēt šo procesu," stāsta Pētersone.
Elksniņa-Zaščirinska norāda uz vēl kādu apstākli, kādēļ būtu vērts domāt par attaisnotos izdevumus apliecinošo dokumentu automātisku apkopošanu un nodošanu VID rīcībā.
"Ideālajā situācijā, ja tie dati ir pieejami elektroniski, cilvēkam pietiktu tikai norādīt savu bankas kontu, un visa deklarācija notiek automātiski, cilvēkam pašam nevajadzētu piepūlēties. Ja mēs runājam par citu situāciju, tad šādu datu neiespējamība pēc būtības atbalsta ēnu ekonomiku. Ir čeki, nav čeki, varbūt ir čeks, ko es negribu uzrādīt, lai neparādītu valstij savus patiesos ienākumus. Zobārstniecība ir tāda lieta, ka ir vienalga, cik cilvēkam ir naudas, ja viņam tas zobs sāpēs, viņš pie ārsta aizies. Jo vairāk mēs kavējamies, jo mazāk mēs spējam apkarot kaut kādas ēnu ekonomikas jomas," klāstīja Elksniņa-Zaščirinska.
VID lielas cerības uz pašvaldībām
Tomēr pagaidām VID mēģinājumi pamudināt par izglītību un veselības aprūpes nozari atbildīgās ministrijas automatizēti apkopot un nodot dienesta rīcībā informāciju par iedzīvotāju izdevumiem nav uzņemti ar īpašu atsaucību.
Tādēļ, gatavojoties diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanai, dienests meklē citas iespējas, kā nodrošināt, lai mazo algu saņēmējiem nebūtu jātērē laiks un nauda, dodoties uz VID iesniegt gada ienākumu deklarācijas.
"Mēs šobrīd diskutējam un esam gatavi pašvaldībām kā tādām nodot šo pakalpojumu un arī apmācīt pašvaldību darbiniekus, lai viņi palīdz fiziskajām personām, lai viņām nevajadzētu braukt uz VID klientu apkalpošanas centru. Tātad arī pašvaldību darbiniekus mēs mēģināsim apmācīt vai bibliotekārus, lai viņi, kas ir tuvāk cilvēkiem, varētu sniegt viņiem palīdzību," stāsta Pētersone.
VID EDS daudziem par sarežģītu
Kamēr visi plāni par automatizētu datu apkopošanu vēl ir tikai ieceru līmenī, vismaz ceturtdaļmiljons iedzīvotāju mēro ceļu uz VID, lai iesniegtu gada ienākumu deklarācijas. Elektroniskā deklarēšanas sistē,a (EDS) cilvēkiem, kuri ikdienā nestrādā ar šo sistēmu, ir par sarežģītu, apliecina viens no viņiem – Arvīds.
"Dienesta mājaslapā atvēru attiecīgo vietu, kur var aizpildīt gada ienākumu deklarāciju par 2014. gadu. Taču viņš automātiski nolādē failu no interneta, kurš ir, kā jūs redzat, desmit lapas garš, viņš nav elektroniska formāta, ka tu vienkārši aizpildi tukšās vietas. Kamēr tu to izlasi, tad te ir visādi…nu, tas nav vienkārši. Labi, ja es sēdētu pie datora, tad es varbūt diezgan ātri tiktu galā, domāju, pāris stundu laikā," saka Arvīds.
Ievērības cienīgs ir vēl kāds fakts. Proti, visai bieži mēdz kavēties ar pārmaksātā nodokļa atmaksa. Nodokļu maksātāji gandrīz nekad neizmanto iespēju pieprasīt, lai dienests viņiem par kavēšanos izmaksā arī nokavējuma naudu, stāsta "PriceWaterhouseCoopers" nodokļu konsultante Viktorija Kristholde-Lūse.
"Teorētiski likumā jau ir iestrādāta norma, ka nodokļu maksātājam par katru nokavēto dienu pienākas konkrēti procenti par nesaņemto naudu.
Bet praktiski nav iespējams dabūt no VID tos kavētos procentus, viņi mēģina attaisnoties ar visu iespējamo. Cepuri nost, viņi atvainojas, bet praktiski nav iespējams dabūt tos kavētos procentus," teica Kristholde-Lūse.
Te gan jāņem vērā, ka, pieaugot deklarāciju iesniedzēju skaitam, kāda nodokļu maksātāja pacietības vadzis var arī lūzt. Tādēļ, atbalstot diferencētā neapliekamā minimuma sistēmas ieviešanu, arī politiķiem būtu jāsāk domāt par to, kā atvieglot pārmaksātā ienākuma nodokļa atprasīšanu, lai nesanāktu tā, ka beigu beigās liela daļa mazo algu saņēmēju sev pienākošos pārmaksāto nodokli nemaz neatprasa. Tieši šāda situācija jau esot izveidojusies Lietuvā, kuras piemērs iedvesmojis diferencētās neapliekamā minimuma sistēmas autorus.
