Patvērums 21.gadsimtā: vai pašreizējais regulējums atbild mūsdienu draudiem?

Šajā rakstā apskatīti daži no jauniem migrācijas iemesliem – klimata pārmaiņas, vardarbība un noziedzība – kas jau tuvā nākotnē arvien biežāk būs par pamatu patvēruma pieprasījumiem. Bet vai patvēruma sistēmas tam ir gatavas?

ĪSUMĀ:

  • Migrantu karavānas atspoguļo pašreizējās migrācijas un patvēruma sistēmas trūkumus, jo emigrācijas iemesli ne vienmēr ir atspoguļoti juridiskajā ietvarā.
  • Līdzās “labi pamatotām bailēm” jāanalizē arī izcelsmes valsts spējas garantēt saviem pilsoņiem un iedzīvotājiem drošību.
  • Klimata pārmaiņas radīs būtisku migrācijas pieaugumu, īpaši no mazāk attīstītiem un sliktāk pārvaldītiem pasaules reģioniem.
  • Valstīs, kurās patvērumu var saņemt ar dzimumu un dzimti saistītas vardarbības upuri, tas ir visizplatītākais iemesls patvēruma piešķiršanai, it īpaši sievietēm no mazattīstītām un konfliktos iesaistītām valstīm.
  • Korumpētas un noziedzīgas valstis nespēj nodrošināt aizsardzību saviem pamatiedzīvotājiem, taču tas nav pietiekams iemesls patvēruma piešķiršanai, ja vajāšana nav individuāla rakstura.


Migrantu karavānas jeb koordinēta pārvietošanās lielākās grupās pēdējā laikā ieņem prominentu vietu ziņu virsrakstos. Šādas karavānas norāda gan uz organizētās noziedzības tīklu lomas mazināšanos, gan uz drošāku pārvietošanās ceļu meklēšanu.

Tāpat pie šo migrācijas plūsmu iemesliem tiek skatīta valstu nespēja cīnīties ar augsto noziedzības un korupcijas līmeni, kas rada fiziskās un ekonomiskās drošības apdraudējumus to iedzīvotājiem, kā arī klimata pārmaiņas un noteiktu sabiedrību acu pievēršana uz vardarbību ģimenēs, galvenokārt pret sievietēm un bērniem.

Taču migrācija un patvēruma meklēšana šādu iemeslu dēļ ne vienmēr ir iespējama. Piemēram, šā gada vasarā ASV administrācija pieņēma lēmumu, ka vardarbība ģimenē vai bandu vardarbības (gang-violence) apdraudējumi vairs netiks uzskatīti par pietiekamiem patvēruma piešķiršanai.

Vienlaikus citi legālās imigrācijas veidi personām, kuras bēg no nedrošiem reģioniem, nav pieejami, jo ir teju neiespējami izpildīt prasības, kas saistās kaut vai ar pietiekamu finansiālo nodrošinājumu.

Tas liek domāt par jauniem izaicinājumiem migrācijas plūsmu regulēšanā un uzraudzībā. Šajā rakstā tiks apskatīti daži no jaunajiem migrācijas iemesliem, kas varētu būt par pamatu patvēruma piešķiršanai jeb starptautiskās aizsardzības nodrošināšanai humanitāru apsvērumu dēļ jau tuvā nākotnē.

ANO 1951.gada 28.jūlija konvencija par bēgļa statusu (saukta arī par Ženēvas bēgļu konvenciju) nosaka, ka bēglis ir jebkura persona, kura saskaras ar labi pamatotām bailēm no vajāšanas pēc rases, reliģijas, tautības, piederības īpašai sociālai grupai pazīmēm vai politiskās pārliecības dēļ, ja izcelsmes valsts nespēj nodrošināt personas aizsardzību.

Savukārt alternatīvo statusu personai piešķir, ja personai draud nāves sods, necilvēcīga vai pazemojoša izturēšanās vai ja izcelsmes valstī notiek bruņots konflikts. Alternatīvais statuss tiek piešķirts tikai Eiropas Savienības valstīs.

Tieši “labi pamatotu baiļu” princips ir ilgstoši bijis centrāls patvēruma saņemšanai. Taču arvien biežāk izskan viedoklis, ka “valsts aizsardzības trūkums” būtu jāvērtē pirms šī principa.

Un patiesi, apskatot aktuālos migrācijas virzītājspēkus, redzam, ka tieši izcelsmes valsts nespēja nodrošināt saviem iedzīvotājiem cieņpilnu dzīvi un aizsardzību no apdraudējumiem bieži mudinājusi personas atstāt savas mājas, bet šie apdraudējumi nav tieši atspoguļoti starptautiski pieņemtajā bēgļa definīcijā.

Klimata pārmaiņas un migrācija

Jau tuvākajās desmitgadēs klimata pārmaiņu ietekme dažos pasaules reģionos radīs dzīvošanai nepiemērotus, kā arī veselību un pat dzīvību apdraudošus apstākļus.

Klimata pārmaiņas skars visas pasaules valstis, taču īpaši tās izjutīs mazāk attīstītās valstīs trūkstošās infrastruktūras un sliktās pārvaldības dēļ.

Turklāt nabadzīgos vai slikti pārvaldītos pasaules reģionos klimata pārmaiņu dēļ var izcelties konflikti cīņā par apdzīvojamiem vai lauksaimniecībai piemērotiem apgabaliem un dabas resursiem, tā ietekmējot arī cilvēku pamattiesības uz iztiku un veselības aprūpi.

Sausuma, plūdu vai bada dēļ cilvēki dažādos pasaules reģionos jau šobrīd spiesti aktīvi pārvietoties.

Kopš 2008. gada, katru gadu 26.4 miljoni cilvēku ir bijuši spiesti atstāt savas mājas plūdu dēļ.

Ilgstošais sausums un tā radītā migrācija starp valstu reģioniem tiek saistīta gan ar pilsoņu kara izcelšanos Sīrijā, gan arī revolūcijām Tuvajos Austrumos. Temperatūras izmaiņas, radot nelabvēlīgus apstākļus lauksaimniecībai, ir saistītas arī ar patvēruma pieprasījumu pieaugumu Eiropas Savienībā.

Pasaules Banka savā 2018. gada ziņojumā norāda, ka līdz 2050. gadam aptuveni 140 miljoni cilvēku no visblīvāk apdzīvotajiem pasaules reģioniem - Subsahāras Āfrikas, Dienvidāzijas un Latīņamerikas - būs spiesti pārcelties savas valsts iekšienē vai uz citām valstīm. Pētnieki lēš, ka klimata pārmaiņu rezultātā Eiropa ik gadu varētu saskarties ar līdzīgu imigrācijas apjomu kā 2015./2016.gadā, kad gada laikā Eiropu sasniedza aptuveni miljons patvēruma meklētāju.

Dažos pētījumos norāda pat uz 10-20 miljonu lielu klimata bēgļu kustību jau tuvākajos 20 gados, ko radīs pārmaiņas Subsahāras reģionā, padarot lauksaimniecību tajā teju neiespējamu.

Turklāt, šis migrācijas veids ir tieši saistīts ar pārvaldību izcelsmes valstīs. Patiesi, laba pārvaldība, kas pievērš uzmanību arī klimata pārmaiņām un to ietekmei uz lauksaimniecību, nodarbinātību, pārtikas pieejamību un veselību, ir priekšnoteikums klimata migrācijas mazināšanai. Arī Pasaules banka norāda uz nepieciešamību ņemt vērā klimata radīto migrāciju valsts attīstības plānošanā.

Dažādas Klusā okeāna salu valstis jau izstrādā valsts attīstības stratēģijas, apzinoties ūdens līmeņa paaugstināšanos. Taču, ja izcelsmes valsts negarantē vai nespēj garantēt drošību mainīga klimata apstākļos, šis iemesls būs biežāk sastopams ari patvēruma pieprasījumos.

Lai kāds būtu šo pārmaiņu rezultātā radušais migrācijas apjoms, nav noliedzams, ka attīstītajām valstīm būs jāatrod juridisks ietvars, kā kategorizēt šos iebraucējus.

Patvēruma sistēma tam varētu būt piemērota, jo patvēruma piešķiršana var tikt pamatota ar migrantu izcelsmes valstu nespēju viņus aizsargāt. Arī ANO Bēgļu aģentūra apzinās klimatu kā migrācijas virzītājspēku un norāda uz nepieciešamību pielāgot nacionālo un starptautisko juridisko regulējumu.

Lai to panāktu, varētu izveidot īpašas vīzas vai uzturēšanās atļaujās šai migrantu grupai. Vairākās Latīņamerikas valstīs humanitārās vīzas var tikt piešķirtas tiem, kurus skārušas dabas katastrofas.

Jaunzēlande plāno ieviest humanitārās vīzas klimata bēgļiem no Klusā okeāna salām, uzsverot savlaicīgu dialogu ar šo valstu valdībām, lai nodrošinātu cieņpilnu migrācijas procesu.

Vienlaikus, ja valsts valdība noliedz klimata pārmaiņu apmēru, kā to dara ASV prezidents Donalds Tramps, nevaram sagaidīt šā migrācijas veida iekļaušanu legālās migrācijas regulējumā.

Vardarbība dzimuma un dzimtes dēļ

Viens no valsts uzdevumiem ir aizsargāt ikviena iedzīvotāja tiesības uz dzīvību. Diemžēl slikti pārvaldītās valstīs, kuras raksturo augsts noziedzības līmenis un policijas patvaļa, šīs tiesības netiek pilnvērtīgi nodrošinātas. Viens no būtiskākajiem apdraudējumiem ir vardarbība dzimuma vai dzimtes dēļ - tā notiek sabiedrībā pastāvošo dzimuma normu un nevienādu varas attiecību rezultātā, un konfliktu dēļ tai ir tendence pieaugt.

Šīs vardarbības radītās sekas un nespēja no tās izvairīties liek vardarbības upuriem meklēt aizsardzību citviet.

Vardarbība personas dzimuma vai dzimtes dēļ var būt iemesls patvēruma saņemšanai, jo tā tiek saistīta ar piederību “noteiktai sociālai grupai”. Tāpat pārdzīvotā trauma izcelsmes valstī vai ceļā uz drošību var tikt ņemta vērā papildus atbalsta saņemšanai un paātrinātai patvēruma procedūrai. Kanādā pēdējo piecu gadu laikā vardarbība ģimenē, piespiedu laulības un seksuālās vardarbības draudi ir to iemeslu vidū, kādēļ patvērums piešķirts sievietēm no tādām valstīm kā Nigērija, Haiti, Afganistāna un arī Ukraina.

Arī ASV vardarbības ģimenē upuri ilgstoši varēja saņemt patvērumu, līdz šā gada vasarā ģenerālprokurors Sešons lēma, ka tas vairs nav uzskatāms par pietiekamu pamatojumu.

Saskaņā ar ANO Bēgļu aģentūras aplēsēm tieši vardarbība ģimenē ir viens no būtiskākajiem emigrācijas iemesliem no Centrālamerikas valstīm, un Latīņamerikā ir augstākais seksuālās vardarbības līmenis pasaulē un otrais augstākais attiecībā uz vardarbību ģimenē.

Taču šāda veida noziegumi ir grūti apstiprināmi patvēruma procesa laikā, īpaši gadījumos, kad izcelsmes valstīs tos neizmeklē, kā arī dokumentācija ir nepilnīga vai ir grūti iegūstama. Lai šo problēmu risinātu, ir izstrādāti dažādi rīki personu, kas cietušas no vardarbības dzimuma vai dzimtes dēļ, atpazīšanai patvēruma procedūras laikā. Tāpat ir apkopota statistika par šāda veida noziegumu apjomu dažādās pasaules valstīs.

Taču ir būtiska atšķirība starp piedzīvotās vardarbības ņemšanu vērā kā procedūru paātrinošu apstākli vai kā patstāvīgu pamatojumu patvēruma piešķiršanai.

Labi pamatotas bailes no vardarbības izcelsmes valstī pastāvošās pārvaldības sistēmas dēļ būtu iekļaujamas kā pamatojums patvēruma vai humanitārās vīzas saņemšanai. Tomēr laikā, kad politiskajā diskursā dominē viedoklis, ka tikai kara bēgļi ir tiesīgi pieprasīt un saņemt patvērumu, šādi vardarbības veidi un to upuri nereti tiek atstāti novārtā vai pat izkļauti no patvēruma sistēmas, kā ASV gadījumā.

Noziedzība un korupcija

Centrālamerika ir atzīta par vienu no bīstamākajiem reģioniem pasaulē, ņemot vērā noziedzības rezultātā reģistrēto nāves gadījumu apjomu. Meksika, Hondurasa un Venecuēla saskaras ar apjomīgu organizēto noziedzību, bandu vardarbību un tiesībsargājošo iestāžu iesaisti noziedzīgās darbībās. Līdzīgi Elsalvadorā tiesībsargājošo iestāžu un noziedzīgo grupējumu konflikts ir kļuvis tik vardarbīgs, ka civiliedzīvotājiem nav droši atrasties sabiedriskās vietās, un abas konfliktā iesaistītās puses tiek skatīts kā apdraudējums.

Šo valstu nespēja mazināt vardarbības apjomus un pat atsevišķu pārvaldes struktūru līdzdalība liek to iedzīvotājiem bažīties par savu drošību un meklēt aizsardzību ārpus tām.

Valsts spēja sniegt saviem iedzīvotājiem aizsardzību ir izmērāma. To jau šobrīd mēra dažādas starptautiskas organizācijas, piemēram, “Freedom House” vai “Human Rights Watch”. Patvēruma pieprasījumus var izvērtēt, ne tikai balstoties uz subjektīvu personas pieredzi, ko uzzina patvēruma procesa laikā notiekošajā intervijā, bet arī rūpīgi analizējot situāciju izcelsmes valstī līdzīgi, kā jau šobrīd tiek izvērtēti konflikta apdraudējumam pakļauti reģioni.

Taču noziedzība un korupcija nav pietiekams iemesls patvēruma saņemšanai, ja netiek arī norādīti individuālas vajāšanas iemesli, pat ja izcelsmes valstis acīmredzami nevar nodrošināt cilvēku pamatvajadzības un drošību.

Protams, šeit īpaši svarīgi ir uzrunāt emigrācijas iemeslus un veicināt valstu attīstību. Patiesi, jau vairāku gadu garumā gan ES un ASV, gan dažādi privāti fondi ir atbalstījuši Āfrikas valstis klimata pārmaiņu radīto seku novēršanā vai mīkstināšanā. Valstu attīstības sadarbības programmas ir mērķētās arī uz demokrātijas un institūciju attīstību. Taču migrācijas mērķa valstis vai reģioni, kas arvien biežāk nav mierā ar pieaugošo patvēruma meklētāju un citu migrantu plūsmu, turpina sadarboties ar nedemokrātiskiem vai korumpētiem partneriem, tajā skaitā migrācijas ierobežošanai.

Piemēram, Turcija un Meksika ir atzītas par drošām trešajām valstīm pat, ja pierādījumi liecina par pretējo, un tiek noslēgtas vienošanās, lai uz tām varētu atgriezt tranzītā ceļojušus migrantus.

Taču abu valstu pārvaldības rādītāji, tajā skaitā attiecībā uz cilvēktiesībām un noziedzību, turpina slīdēt uz leju. Tas nozīmē, ka netiek izvērtēta migrantu patiesā situācija nedz izcelsmes, nedz tranzīta valstīs.

Kas jāmaina patvēruma sistēmā?

Uzskaitītie migrācijas iemesli norāda, ka šo migrācijas plūsmu mērķa valstis visdrīzāk būs demokrātiskas, labi pārvaldītas valstis, kur klimata pārmaiņu ietekme būs mērenāka, proti, Eiropas Savienība un Ziemeļamerika, tajā skaitā Latvija.

Turklāt klimata pārmaiņu rezultātā notiekošā migrācija ir neizbēgama, lai gan joprojām var stiprināt valstu kapacitāti reaģēšanai uz, piemēram, mainīgo lauksaimniecības vidi.

Papildus migrācijas pamatiemeslu risināšanai izcelsmes valstīs un starptautisko organizētās noziedzības tīklu apkarošanai, ko uzsver teju visi Eiropas politiķi, būs jādomā arī par jaunu imigrācijas regulējumu, kas ņem vērā jaunus vai arvien nozīmīgākus migrācijas veidus.


Tieši legālu imigrācijas iespēju nodrošināšana mazinās neregulāru robežšķērsošanu. Viens no risinājumiem ir izveidot īpašas kategorijas humanitārās vīzas vai piešķirt pagaidu aizsardzību klimata migrantiem, balstoties jau esošajos starptautiskajos cilvēktiesību dokumentos.

Tāpat nepieciešams nostiprināt izpratni par vardarbību dzimuma vai dzimtes dēļ kā ar piederību noteiktai sociālai grupai saistītu apdraudējumu un jāattīsta rīki šā apdraudējuma izvērtēšanai.

Visbeidzot, izvērtējot patvēruma vai imigrācijas pieteikumus, jāņem vērā izcelsmes valstī pastāvošais pārvaldības režīms.

Ja nekontrolēta noziedzība rada draudus iedzīvotāju drošībai, varētu tikt piešķirts kas līdzīgs alternatīvajam statusam - tas ietekmē lielu iedzīvotāju kopumu, gluži kā bruņots konflikts, un starptautiskā aizsardzība var tikt pārtraukta, situācijai izcelsmes valstī uzlabojoties.


Tāpat, lai novērstu migrantu karavānu veidošanos, jārada iespējas pieteikties patvērumam vai imigrācijai attālināti, pirms ierašanās pie Eiropas vai ASV robežas.

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti