Patvēruma meklētāju un migrantu kolonna - kā tā saistīta ar ASV un ES iekšpolitiku?

Pēdējās nedēļās plašu rezonansi izraisījusi patvēruma meklētāju un migrantu kolonna, kas no Centrālamerikas valstīm mēģina nokļūt līdz Amerikas Savienoto Valstu (ASV) dienvidu robežai. Kādēļ šāda kolonna radusies un kādēļ uzmanību tai pievērsuši starptautiskie mediji? Un kāda tai ir saistība ar prezidentu Donaldu Trampu, ASV iekšpolitiku un Eiropas Savienību (ES)?

ĪSUMĀ:

  • Pēdējos gados palielinās Centrālamerikas valstu iedzīvotāju skaits, kas izvēlas migrēt uz Meksiku un Amerikas Savienotajām Valstīm.
  • Galvenie iemesli migrācijai saistīti ar pieaugošo vardarbību, ekonomisko iespēju trūkumu, sliktu valstu pārvaldību, kā arī klimata pārmaiņām šo migrantu izcelsmes valstīs.
  • Migrantu un patvēruma meklētāju kolonnas veidošana ir veids, kā cilvēki izvairās no bīstamiem migrācijas veidiem, kā arī ar cilvēku kontrabandu saistītas organizētās noziedzības.
  • Migrantu kolonnu ASV prezidents Tramps cenšas izmantot, lai spēcinātu savu vēstījumu par nekontrolētu imigrāciju un palīdzētu republikāņu kandidātiem gaidāmajās vēlēšanās 6. novembrī;
  • Vienlaikus Trampa administrācija samazinājusi iespējas patvēruma meklētājiem no Centrālamerikas legāli iekļūt ASV, kā arī draudējusi samazināt šīm valstīm sniegto ārējo palīdzību;
  • Migrantu kolonna kā simbols līdzinās patvēruma meklētāju laivām ES bēgļu krīzes laikā, un, lai novērstu atkārtotas kolonnas, nepieciešams palīdzēt uzlabot drošību un ekonomisko situāciju Centrālamerikas valstīs un stiprināt patvēruma meklētāju uzņemšanas sistēmu.

Kādēļ cilvēki izvēlas pamest Centrālamerikas valstis?

Pēdējā desmitgadē vērā ņemami mainījušās Ziemeļamerikas un Centrālamerikas migrācijas tendences. No vienas puses, samazinājies migrantu skaits, kas no Meksikas dodas uz ASV, kā arī samazinājusies Meksikas pilsoņu daļa ASV pastāvīgo iedzīvotāju struktūrā.

Šī tendence saistīta gan ar mazāku pieprasījumu pēc lētā darbaspēka ASV, gan arī tautsaimniecības uzlabošanos un dzimstības samazināšanos Meksikā. Vienlaikus kopējais imigrantu skaits ASV un Meksikā turpina pakāpeniski pieaugt no Centrālamerikas - it īpaši, Salvadoras, Gvatemalas un Hondurasas jeb Centrālamerikas Ziemeļu Trijstūra (NTCA) valstīm. Jaunākās aplēses liecina, ka Meksikā no NTCA valstīm ik gadu nokļūst ap 500 000 cilvēku, no kuriem daļa turpina ceļu arī uz ASV. Tādējādi pieaudzis arī uz ASV robežas aizturēto nelegālo migrantu skaits no NTCA valstīm - no 2010. līdz 2016. gadam to daļa pieauga no 13% līdz pat 42%.

Iemesli, kas motivē cilvēkus pamest NTCA valstis, ir dažādi un daudzpusīgi. Pirmkārt, NTCA valstis ir vienas no vardarbīgākajām pasaulē. Gan migrantu aptaujas, gan mediji bieži norāda uz augsto slepkavību un cilvēku nolaupīšanas gadījumu skaitu, kas saistīti ar plašu organizētās noziedzības aktivitāti un bandu savstarpējo vardarbību. Vardarbības dēļ cilvēkiem regulāri jābaidās par savu un savas ģimenes drošību, kā arī ik gadu jāmaksā nodevas noziedzīgām organizācijām vairāku simtu miljonu ASV dolāru apmērā.

Tas apgrūtina cilvēku iespējas gan iegūt izglītību, gan arī atrast pastāvīgu darbu.

Vardarbība NTCA valstīs saistīta gan ar ilgstošiem militāriem konfliktiem, kuru rezultātā radies liels skaits no organizētās noziedzības grupējumiem, gan arī ar Meksikā bāzētiem narkotiku karteļiem.

Vāja pārvaldība un apjomīga korupcija neļauj NTCA valstīm cīnīties pret augsto noziedzības līmeni - gandrīz 95% no visiem noziegumiem netiek sodīti, un uzticība policijai un tiesībsargājošajām iestādēm ir zema.

Esošo situāciju pasliktinājušas arī cilvēku deportācijas no ASV – no 2009. līdz 2013. gadam ap 21% no visiem uz NTCA valstīm deportētajiem jeb 95 000 cilvēki bija ar iepriekšēju kriminālu sodāmību, kas papildus noslogo jau tā vājās tiesībaizsardzības sistēmas.

Otrkārt, kā nozīmīgs migrāciju veicinošs faktors aizvien biežāk tiek minētas klimata pārmaiņas. Trešdaļa no darba vietām Centrālamerikā saistīta ar lauksaimniecību, taču nestabilu laikapstākļu dēļ cilvēkiem samazinās iespējas izaudzēt sev nepieciešamo pārtiku vai nodrošināt pienācīgu iztiku.

Saskaroties ar šādiem dzīves apstākļiem, cilvēki aizvien biežāk izvēlas NTCA valstis pamest, kļūstot par migrantiem un patvēruma meklētājiem. Vienlaikus starptautiskas organizācijas situāciju NTCA valstīs aizvien biežāk dēvē par humanitāro krīzi, kuras risināšanai nepieciešams attīstīto valstu, kā arī starptautisku organizāciju aktīvāka iesaiste un atbalsts.

 

Kādēļ veidojas patvēruma meklētāju un migrantu kolonnas?

Migrācijas ceļš cauri NTCA valstīm un Meksikai var būt neparedzams un bīstams. Lai nokļūtu līdz ASV dienvidu robežai, migranti bieži izmanto “nāves vilcienus” - ceļošanu starp kravas vilcienu vagoniem un uz to jumtiem.

Migrantus ceļā vada cilvēku kontrabandisti jeb 'kojoti', kas par maksu palīdz nelegāli šķērsot robežas un nokļūt Meksikā un ASV.

Šādu migrācijas ceļu izvēle rada pastāvīgus draudus dzīvībai - cilvēki ne tikai krīt no braucošajiem vilcieniem, bet bieži kļūst par vardarbības, noziedzības un cilvēku tirdzniecības upuriem.

Aplēses liecina, ka pēdējās desmitgades laikā Meksikā bez vēsts pazuduši vismaz 70 000 migrantu tieši no NTCA valstīm.

Pārvietošanās kolonnās ir migrantu un patvēruma meklētāju atbilde uz šiem izaicinājumiem. Pirmkārt, kolonnas dalībnieki atbalsta, aizsargā un palīdz viens otram, kā rezultātā cilvēkiem mazāk jāuztraucas par savu drošību. Lai gan ceļošana kolonnā arī rada izaicinājumus, tai skaitā ūdens un higiēnas trūkumu, tā ir daudz drošāka nekā cita veida migrācija. Otrkārt, ceļošana kolonnā ir bez maksas, kas nozīme, ka vairāk cilvēku ir gatavi tai pievienoties.

Treškārt, migrantu kolonnas var tikt uztvertas arī kā migrantu publisks protests pret situāciju savās izcelsmes valstīs, cerot, ka starptautiskie mediji karavānas rezultātā tai pievērsīs vairāk uzmanības.

Šobrīd gan starptautisko, gan ASV mediju uzmanības centrā tik tiešām nonākusi kolonna, kas kopš oktobra sākuma ceļo no Hondurasas. Līdz šim, kolonnai ceļojot cauri pilsētām, tai pastāvīgi turpināja pievienoties cilvēki - no 160 ceļojošo cilvēku skaits pakāpeniski pieauga līdz pat 9000, tai skaitā ap 2300 bērni.

Tomēr, cilvēkiem dodoties atpakaļ uz mājām vai pārstājot  sekot kolonnai pēc tās nokļūšanas Meksikā, kolonnā esošo cilvēku skaits šobrīd nedaudz samazinājies līdz apmēram 4000-6000.

Pēdējos gados vairākas līdzīgas, taču mazāka izmēra migrācijas kolonnas arī mērojušas ceļu no NTCA valstīm. Līdzīgas situācijas, kurā liels migrantu skaits vienlaikus pamet kādu valstu humanitārās krīzes dēļ, novērotas arī, piemēram, Mjanmā, rohindžu bēgļiem dodoties uz Bangladešu.

Sagaidāms, ka ar humanitārām krīzēm saistīta migrācija kolonnās un lielās grupās gan Centrālamerikā, gan arī citur pasaulē varētu turpināties arī nākotnē.

 

Kāda kolonnai saistība ar ASV iekšpolitiku?

Migrācijas kolonna ir cieši saistīta ar ASV iekšpolitiskas migrācijas debatēm. Tieši Tramps un Republikāņu partija migrācijas kolonnām pievērsuši lielu uzmanību, jo tās iekļaujas viņu politikas vēstījumā par nekontrolētas imigrācijas draudiem no Meksikas un citām dienvidu valstīm. Republikāņi un demokrāti pastāvīgi konfliktē saistībā ar ASV īstenoto migrācijas politiku, tai skaitā par ASV nedokumentēti dzīvojošo migrantu bērnu aizsardzību no deportācijām vai arī "patvēruma pilsētām", kurās vietēja izpildvara neievāc informāciju par iedzīvotāju imigrācijas statusu, tā nodrošinot, ka migranti nebaidās izmantot sociālos pakalpojumus vai vērsties tiesībsargājošajās iestādēs noziegumu gadījumā. Arī migrantu kolonnas nu kļuvušas par daļu no šīm debatēm.

Vienlaikus, tuvojoties vidustermiņa Kongresa vēlēšanām 6. novembrī, kolonna kļuvusi par vienu no saskarsmes punktiem starp abām partijām. Tramps jau ir norādījis, ka apsver iespēju izdot izpildvaras rīkojumus (Executive Orders) par patvēruma piešķiršanas apturēšanu, kā arī konstitūcijā nostiprināto ASV pilsonības tiesību atcelšanu nedokumentēto migrantu bērniem (šādus rīkojumus ASV tiesu sistēma, visticamāk, atzītu par prettiesiskiem).

Tramps arī uz ASV dienvidu robežu nosūtījis vairākus tūkstošus ASV armijas karavīru un draudējis samazināt NTCA valstīm sniegto ārvalstu palīdzību kā sodu par nespēju apturēt šāda veida migrāciju.

Tādējādi Tramps migrantu kolonnu izmanto, lai stiprinātu savu un citu republikāņu kandidātu popularitāti starp vēlētājiem gaidāmajās vēlēšanās.

Tomēr arī pirms migrantu kolonnu parādīšanās Trampa administrācija īstenojusi samērā ierobežojošu patvēruma politiku. Tramps gandrīz uz pusi samazinājis relatīvi mazo cilvēku skaitu, kuriem katru ASV atļauj saņemt bēgļa statusu. Tāpat ASV pārstājusi piešķirt patvērumu tiem patvēruma meklētājiem, kas lūgumu pamato ar vardarbību ģimenē vai organizēto noziedzību savā izcelsmes valstī, kā rezultātā patvēruma meklētājiem no NTCA valstīm to saņemt ir grūtāk.

Arī šai migrantu kolonnai ierodoties uz ASV robežas, sagaidāms, ka daļa no migrantiem pieteiksies tieši patvēruma statusam, ko pie Trampa īstenotās politikas iegūt būs grūti. Tramps jau paziņojis, ka plāno patvēruma meklētājus ievietot "ļoti jaukās" telšu pilsētās līdz patvēruma pieteikuma izskatīšanai, kas šobrīd var aizņemt pat vairākus gadus. Vienlaikus sagaidāms, ka daļa no migrantiem mēģinās ASV-Meksikas robežu šķērsot nelegāli, tādējādi kļūstot par nelegāliem migrantiem un stiprinot Trampa vēstījumu par migrācijas draudiem.

Svarīgi saprast, ka Trampa piedāvātie risinājumi nepalīdzēs risināt iepriekš minētos migrācijas cēloņus NTCA valstīs. Vairāki kritiķi norādījuši, ka arī ASV jāuzņemas daļa no atbildības par šobrīd NTCA valstīs esošo politisko situāciju, ņemot vērā ASV lomu šajās valstīs notikušo konfliktu izraisīšanā vai kritikas trūkumu pret Hondurasas 2017. gada prezidenta vēlēšanu rezultātiem, neskatoties uz apsūdzībām par to viltošanu.

Taču ne šīm valstīm piešķirtās ārējās palīdzības samazināšana, ne patvēruma sistēmas apturēšana vai ilgstoša patvēruma meklētāju atstāšana pagaidu nometnēs nepalīdzēs risināt nabadzību un vardarbību NTCA valstīs.

Tieši otrādi - ASV būtu jāpalielina gan palīdzība NTCA valstīm, cīnoties ar vardarbību un veicinot šo valstu ekonomikas attīstību, gan arī jāpaplašina iespējas cilvēkiem iegūt patvērumu ASV, lai palīdzētu vismazāk aizsargātajām patvēruma meklētāju grupām.

Kāda šīm migrācijas tendencēm saistība ar ES migrācijas politiku?

Migrantu kolonnai un tās nozīmei ASV iekšpolitikā var vilkt paralēles ar pārpildītām patvēruma meklētāju laivām un to rezonansi Eiropas Savienības valstīs 2015. un 2016. gadā. Bēgļus kā draudu politikas īstenošanai izmantojušas tieši radikāli labējās partijas Eiropā, tādējādi stiprinot savas pozīcijas vairākās Rietumeiropas valstīs un pat nokļūstot vadošajās koalīcijās gan Austrijā, gan Itālijā.

Tā rezultātā Austrija jau nolēmusi pievienoties Ungārijai, atsakoties parakstīt Apvienoto Nāciju Organizācijas Globālo migrācijas paktu.

Sagaidāms, ka tieši šīs valstis nākotnē turpinās iestāties par ierobežojošāku patvēruma politiku no ES puses.

Tai pašā laikā, lai gan patvēruma meklētāju skaits ES pēdējos divos gados ievērojami krities, ES vadošās institūcijas turpina meklēt risinājumus, kā uzlabot patvēruma sistēmu. Esošā sistēma ļauj patvēruma meklētājiem to pieprasīt tikai pēc tam, kad tie ieradušies valstī, kurā patvērums tiek lūgts.

Taču gan bēgļu krīze Eiropā, gan migrantu kolonna Amerikā ir aktualizējusi jautājumu par iespējām pieteikties patvērumam jau mītnes zemē, tādējādi neliekot migrantiem mērot bīstamo ceļu pāri Vidusjūrai vai cauri Meksikai.

ES līmenī jau kādu laiku apsver šādus centrus izvietot Ziemeļāfrikas valstīs. Kā cits risinājums vēsturiski apspriesta arī iespēja lūgt patvērumu, ierodoties konkrētu valstu vēstniecībās.

Ja ASV vēlētos novērst šādu migrācijas kolonnu veidošanos, tad arī tai būtu jāmeklē veidi, kā patvēruma politiku uzlabot.

Diemžēl robežu slēgšana un atteikšanās no patvēruma politikas migrantu kustību neapstādina, jo tā nepalīdz risināt problēmas, kuru dēļ migranti un patvēruma meklētāji izvēlas pamest savas mītnes zemes. Tā vietā migranti spiesti meklēt jaunus un bieži vien bīstamākus veidus, kā nokļūt valstīs, kurās ir drošība un ekonomiskās iespējas. Nemeklējot risinājumus, kā labāk organizēt migrantu un patvēruma meklētāju plūsmas un novērst humanitārās krīzes kaimiņvalstīs, Tramps var sagaidīt, ka šādas migrantu kolonnas turpinās doties ASV virzienā.

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti