Samazināt vidusskolu skaitu un palikušās veidot par spēcīgākām skolā bija viena no aizgājušā izglītības un zinātnes ministra Vjačeslava Dombrovska (Reformu partija) pieteiktajām reformām. Jaunā ministre Ina Druviete (Vienotība) gan pateikusi, ka skaita samazināšana nevar būt pašmērķis. Tikmēr pašvaldības mazā bērnu skaita dēļ spiestas meklēt risinājumus. Tie gan nav viegli: ir skolu konkurence, vecāku intereses, lai bērns mācītos pēc iespējas tuvāk mājām, kā arī skolotājiem svarīgās darba vietas.
Jaunmārupes sākumskolā pirms deviņiem gadiem bija divas pirmās klases un 32 bērni. Tagad ir jau arī divas sestās klases un bērnu skolā daudz, tāpēc vecāki un skolotāji gaida iespēju izvērsties, un sākumskola varētu jau 1.septembrī kļūt par pamatskolu.
"Kad lielāki, var patstāvīgāk izbraukāt. Mazajiem noteikti jebkurā gadījumā tā ir drošības sajūta, ja skola ir blakām. Tas priecē jebkuru vecāku," stāsta skolas mācību pārzine Anita Līdaka. "Šogad mums ir tā, ka mums ir daudz bērnu. Mūzikai vieta ir tikai aktu zālē. Ceram, ka lielie bērni no 4. līdz 7. klasei mācīsies pāri ceļam jaunās telpās. Te būs brīvāk un ērtāk."
Paplašinot skolu, Mārupes pašvaldība jau iegādājusies pāri ceļam ēku, kur varētu mācīties vecākie bērni. Bet abas ēkas savienotu gaisa tunelis. Tam gan būtu jābūt pamatīgam, jo attālums ir vairāki desmiti metru.
Lai gan pirmsskolas, sākumskolas un pamatskolas līmenī bērnu Mārupē ir daudz, lielākā daļa no tiem neturpina mācības Mārupes vidusskolā. Jau 7.klasē skolēnu skaits strauji samazinās, bet vēl vairāk tas notiek 10. klasē, kad vecāki bērnus ieliek Rīgas centra skolās. Tomēr vidusskola joprojām turpina cīnīties par saviem audzēkņiem. Tagad vidusskolas trīs klasēs mācās 120 bērnu.
"Nav patīkami dzirdēt, ja bērna vai vecāks saka, ka viņiem viss patīk, bet ir garlaicīgi un vajag kaut ko vairāk. Jautājums ir, kāpēc mēs nevaram dot kaut ko vairāk," spriež pašvaldības priekšsēdētāja vietniece Līga Kadiģe. "Cenšamiem likt iekšā dažādas nianses. Bet Rīga, protams, paņem, jo braukšana ir par brīvu."
Kadiģe stāsta, līdzās rūpēm par skolotājiem un skolas vidi domāts gan par tiem bērniem, kam skolā vajag vairāk uzmanības, lai mācības labāk veiktos, gan arī par tiem bērniem, kuri ir īpaši apdāvināti.
Kadiģe gan atzīst, ka pagaidām Izglītības un zinātnes ministrijas paredzētās izmaiņas var ieviest arī korekcijas struktūrfondu apguvē.
Attīstības centros būs Eiropas naudas, lai modernizētu vidusskolas. Pierīgā nav attīstības centru. Tuvākie mums ir Rīga, Ogre, Sigulda un Tukums. Tātad nevienai Pierīgas skolai nākamajā plānošanas periodā nebūs iespējas dabūt naudu modernizēšanai," saka Kadiģe.
Tikmēr ir skolas, kas jau sākušas pārveidi. Izmaiņas spiež izdarīt skolēnu skaits skolās. Piemēram, Strenču novadā 20 gadus darbojās vidusskolas filiāle Plāņos kopā ar bērnudārzu. Tagad Plāņu nodaļā palikušas vien sešas klases, kur mācās 19 bērnu, bet bērnudārzā pieci. Kamēr citi bērni jau tagad ar skolas autobusu dodas uz Strenču vidusskolu, kur ir ap 200 audzēkņu, pārējiem 19 arī jārēķinās ar pārmaiņām.
"Nekas jau nemainās, tur nav ne sensācijas, ne ciešanu. Maršruts tāpat iet katru dienu no rīta un atpakaļ visus ved. Viss notiek, bet vienkārši mēs piedāvāsim bērnus vest uz labi aprīkotu un labiem pedagogiem nokomplektētu skolu," saka novada vadītājs Jānis Pētersons.
Pētersons skaidro, ka mazākajiem bērniem, kas vēl bērnudārza mazajā grupiņā, arī varētu būt jābrauc uz Strenčiem. Bet, ja nepieciešams, tiks meklēti arī citi risinājumi. Uzlabojumus jutīs arī vidusskolas skolotāji, jo viņu klasēs kaut nedaudz pieaugs skolēnu skaits. Plāņos skolotāji brauca no blakus novada.
Priekšsēdētājs gan līdz šim paustajās iecerēs samazināt vidusskolu tīklu saskata urbanizācijas draudus.
Nevar izraut vienu kritēriju un to paņemt par galveno. Svarīgi, kādu gribam redzēt Latviju - vai attīstīt tikai atsevišķos centros? Ekonomiski tas ir pamatoti, bet jautājums - kādu Latviju gribam redzēt? Un jautājums - cik tas maksā? Varam jau arī ceļus taisīt tikai galvenos, un pārējie lai brauc ar traktoriem," saka Pētersons.
Jautājums par skolu tīkla optimizāciju jāpieņem pašvaldībām. Tomēr iedzīvotāju viedoklis var būt krasi atšķirīgs no vietējo varu lēmumiem. Arī Strenčos Plāņu filiāli neizdevās aizvērt jau 2009.gadā, jo iedzīvotāji vēlējās, lai bērniem skola ir tuvāk.
Līdzīga situācija tagad ir Saldū. Plānots izmainīt skolu tīklu, bet lēmums ir grūts, jo jāizšķiras, kā rīkoties ar divām vidusskolām - Druvas un Saldus 1.vidusskolu. Tikšanās laikā ar pašvaldību 1.vidusskolas vecāki neslēpj, ka saskata interešu konfliktu, jo par izmaiņām lemj tikai Druvas vidusskolas vadība īpašā darba grupā, kā arī nav skaidrs, kādi būs ietaupījumi.
"Deputāti, mēs esam tie eksperti, kas pateiks, kur mūsu bērni ies. Tikai šim vērtējumam jābūt pašā augšā. Nevar būs citādāk investīcijas. Es aiziešu uz Rīgu un viss..."
"Druvas vidusskolas direktors runā tikai par savu skolu. Tas pilnīgi parāda to, ka komisijā jūs nedomājat objektīvi, bet subjektīvi visu laiku. Visas atbildes ir subjektīvas, mans priekšlikums ir , ka komisija jātaisa no jauna."
Druvas vidusskolas vadība – Ilze Kļava un Sergejs Beļkevičs - Latvijas Radio atzīst, ka vēlas savu skolu veidot par ģimnāziju, tomēr interešu konfliktu savā darbībā darba grupā par 1.vidusskolas nākotni nesaskata.
"Tad man ir interešu konflikts uz visām pusēm, jo es ne par ko nevaru lemt. Pati dzīvoju Jaunnutriņos un īpaši aizstāvu to skolu un pati esmu 1.vidusskolas absolvente," teic Kļava.
Bet Beļkevičs norāda, ka "nav tik daudz izglītības darbinieku, kas domē varētu darboties šādā grupā. Pēc tiem kritērijiem, Druvas vidusskolai kā ēkai būtu jāsaglabā vismaz skolēni no 1.-9. klasei".
Vecāki satraukušies un neapmierināti, ka deputātu grupai nav skaitļu un aprēķinu, kādi būs finansiālie ieguvumi katrā variantā. Tāpat arī nav vienotu kritēriju, pēc kuriem izvērtē skolu izglītības kvalitāti.
Par precīziem aprēķiniem nerunā, arī novada vadītājs Didzis Konuševskis paskaidrot ieguvumus nevar. Tomēr min Izglītības un zinātnes ministrijas argumentus, ka vidusskolu tīkls jāoptimizē.
"Tas ir viens no modeļiem, jo abiem bērnudārziem ir nepieciešama renovācija, lielākas investīcijas un faktiski, ja paliekam pie šī modeļa varam ietaupīt daudz līdzekļus, vismaz 200 tūkstošus latu," saka Konuševskis. - Vai aprēķināts, cik izmaksātu sākumskolas pārveide? - Šādi aprēķini nav veikti, jāvienojas par to, ko īsti gribam darīt. Domāja, ka nauda, ko ietaupām renovācijā, par to var pārbūvēt, bet precīzi neesam saskaitījuši."
Arī Rīgā vidusskolas skars izmaiņas. Savu neapmierinātību ar to, ka Rīgas dome neiesaista apspriešanā vecākus, izteica arī Herdera vidusskolas vecāki. Šo skolu plānots apvienot ar Rīgas Krievu vidusskolu, kas ir vairākus rajonus tālāk nekā Skolas ielas mācību iestāde. Vēcāki šaubās, vai izvēlēsies savus bērnus tālāk skolot Krievu vidusskolā, bet tas nozīmē, ka izmaiņas negatīvi var skart arī Herdera skolas skolotājus.
Paredzams, ka vidusskolu tīkla izmaiņas varētu būt zināmas šī gada laikā. Tas darīts ar mērķi arī celt profesionāls izglītības prestižu: bērniem būtu vēlams jau pamatskolā saprast, kādas ir viņu prasmes un spējas, kas ļautu arī izvēlēties atbilstošāko tālāko karjeras ceļu.
"Kvalitatīvai izglītībai ir jāveic optimizācija. Vidusskolas segmentā bērni vairāk izvēlas nākotnes ceļu – vispārējo vai profesionālo izglītību, un mums ir objektīvi jāspēj piedāvāt labāko atkarībā no katras demogrāfiskās situācijās novados un pilsētās. Tas ir neizbēgams izaicinājums," uzsver Druviete.
Jaunā izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete gan Latvijas Radio vēl skaidri nepasaka, cik liela būs reorganizācija. Tomēr liek manīt, ka viņas vadībā plāni var mainīties.
"Mums jānodrošina gan augsta līmeņa izglītības kvalitāte un arī pieejamība. Pārdesmit kilometru līdz mācību iestādei nedrīkst būt šķērslis izglītības ieguvei," uzskata ministre. "Neatbalstu, ka Latvijā vai nu vidusskolu vai augstskolu ir par daudz. Vidusskolu reorganizācija nedrīkst būt pašmērķis, bet, lai uzturētu principu, ka pamatskola ir tuvu dzīves vietai un vidusskolas ir ar augsti kvalificētu pedagogu sastāvu un labi aprīkotas, iespējams, būs jādomā, kā vidusskolas konsolidēt."
Reformas vidusskolās plānotas ar mērķi veicināt konkurētspējīgāku vidējo izglītību. Pagājušā gadā pētījums parādīja, ka, lai gan lauku skolās bērnu ir maz un tiem klasēs var nodrošināt individuālu pieeju, viņu sekmes, salīdzinot ar lielām skolām, ir zemākas.
