De Facto

A/P! versija: mediķus pret Pavļutu sakūdījuši JV politiķi

De Facto

Pieaug slimnīcu pacientu skaits ar aizdomīgu sertifikātu izcelsmi

Pašvaldības nesteidz atlaist uz tiesas sola nonākušo uzņēmuma vadītāju

Pašvaldības nesteidz atlaist uz tiesas sola nonākušu uzņēmuma vadītāju

Talsu un Tukuma pašvaldībām piederošais atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums “Piejūra”, kā arī tā vienīgais valdes loceklis Ēriks Zaporožecs un uzņēmuma poligona “Janvāri”  bijušais un esošais vadītājs nonākuši uz tiesājamo sola. Apsūdzības celtas par izvairīšanos no dabas resursu nodokļa nomaksas un  atkritumu apsaimniekošanas noteikumu pārkāpšanu. Jau tuvākajā laikā “Piejūra” plāno startēt ar vērienīgu Eiropas Savienības (ES) fondu projektu, taču pašvaldības nav lēmušas ne par uzņēmuma vadītāja nomaiņu, ne valdes paplašināšanu, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”. 

Gada sākumā tika apstiprināts vērienīgs atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns, kas noteiks nozares politiku turpmākos septiņus gadus. Balstoties uz to, no desmit līdz sešiem samazinās poligonu skaitu, kuros arī turpmāk apglabās atkritumus. Vairāki desmiti miljoni eiro tiks atvēlēti, lai pie katra no šiem poligoniem būtu bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes iekārtas.

Neraugoties uz vairākiem skandāliem un kriminālprocesu, atkritumu apsaimniekotāja “Piejūra” poligons “Janvāri” ir viens no tiem, kuri tiks saglabāti pēc jaunā plāna. Tā šķirošanas stacijā Tukumā 2020. gada marta beigās izcēlās paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks. Pēc tam, apsekojot teritoriju, vides inspektori secināja, ka stacijā atradies ievērojami vairāk atkritumu,  nekā bijis uzrādīts. Par degušo atkritumu apglabāšanu uzņēmums samaksājis papildu dabas resursu nodokli vairāk nekā 25 tūkstošus eiro. Un 550 eiro sods par to, ka šai vietā uzglabāts vairāk atkritumu, nekā atļaujā paredzēts.

Zaporožecs, kurš ir amatā no 2019. gada pavasara, raidījumam “De facto” uzsver, ka tas viss saistīts ar iepriekšējās vadības bezsaimnieciskumu: “Ļoti skrupulozi plānoju no pirmās dienas visas darbības plūsmas, materiālu atlikumus no iepriekšējiem periodiem. Tas, ko  šobrīd it kā grib izteikt uz manu vadību, tas attiecas uz iepriekšējā perioda vadības stilu.”

Atkritumu biznesā labi pazīstamo Zaporožecu, kurš savulaik startējis vēlēšanās no ''zaļo zemnieku'' saraksta, pašvaldību politiķi 2019. gadā pieaicināja, lai “Piejūru” sakārtotu. Iepriekšējā valde tika atlaista kā uzticību zaudējusi. Bijušajiem valdes locekļiem celtas apsūdzības par valsts amatpersonas bezdarbību. Tas saistīts ar pārkāpumiem iepirkuma procedūrās, piemēram, nesludinot konkursu, kur tas bijis jādara. Vienam uzrādīta arī apsūdzība par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kas saistīts ar nepamatotu degvielas norakstīšanu firmas mašīnai.

“Piejūrai” bija izveidojies arī ievērojams dabas resursu nodokļa parāds, un arī bankas nevēlējās sadarboties ar skandālos ierauto uzņēmumu. Tagad pakāpeniski iepriekšējie parādi nomaksāti. 

Tomēr nu radušās atkal jaunas problēmas. “Piejūras” valdes loceklis Zaporožecs, kā arī poligona “Janvāri” vadītāji, gan bijušais – Ingvars Lerhs, gan esošais – Inārs Zaļums, septembra beigās sēdās uz tiesājamo sola lietā par videi radītu kaitējumu vairāk nekā četru miljonu eiro apmērā (4 296 243 eiro). Pārkāpumi tika atklāti “Piejūras” atkritumu poligonā “Janvāri”. 

Apsūdzība vērsusies arī pret uzņēmumu, jo, prokurora ieskatā, apsūdzēto darbības veiktas “Piejūras” interesēs.

 

“Tos atkritumus uzrādīja kā bioloģiskos, un faktiski viņi ar cipariem manipulēja, un tā starpība bija no tā, cik viņiem bija ievesti kādi atkritumi, un tad attiecīgi palielināja bioloģisko atkritumu attiecību pret apglabājamajiem atkritumiem, tādējādi samazinot dabas resursu nodokli,” raidījumam stāsta prokurors Roberts Stivriņš.

Vides dienests un prokurors apliecina, ka par iespējamiem pārkāpumiem ziņojis trauksmes cēlējs un, pamatojoties uz to, 2020. gada martā uzsākta pārbaude poligonā. Bet, saprotot iespējamos apmērus, Valsts vides dienests vērsās policijā un tā uzsāka kriminālprocesu. 

Par to, ka atkritumu apjomus neuzrāda pareizi, Talsu domes deputātiem aizvadītā gada sākumā ziņoja arī viens no apsūdzētajiem, kurš to bija atklājis, mēģinot sakārtot uzskaiti poligonā.

“Es ieviesu speciālu uzskaiti, kas pirms tam nebija. Un, veicot šo uzskaiti, kas ir lietas materiālos redzama, kāpēc vispār ir kaut kādi pierādījumi, ka, iespējams, kaut kas nav precīzs, ir tās manis ieviestās uzskaites dēļ. Tur bija tāds blociņš, kur bija jātaisa atzīmes par to, cik ir kas izvests, ievests,” saka apsūdzētais, bijušais poligona “Janvāri” vadītājs Ingvars Lerhs.

Apsūdzības celtas par izvairīšanos no dabas resursu nodokļa nomaksas un atkritumu apsaimniekošanas noteikumu pārkāpšanu 2019. gadā un 2020. gada sākumā. Prokurors pieļauj, ka tāpat noticis arī iepriekš, taču senāku laika posmu būtu grūtāk pierādīt un tas kavētu izmeklēšanu.

 

Pēc novadu reformas un pamatkapitāla palielināšanas puse uzņēmuma daļu (52,5%) pieder Talsu pašvaldībai, nedaudz mazāk – Tukuma pašvaldībai (47,3%), bet niecīgs skaits – Jūrmalai (0,2%). Zaporožecs ir uzņēmuma vienīgais valdes loceklis.

Neraugoties uz apsūdzību, pašvaldības viņu nesteidz nomainīt. Saprotams gan, ka aiz neizlēmības slēpjas arī  bažas, vai un ko izdotos atrast viņa vietā.

 

“Mēs esam izskatījuši dažādus variantus. Protams, kā pirmo mēs saskatījām iespēju, ka mums varētu būt divi valdes locekļi. Un mēs arī, protams, ļoti nopietni domājam par to, kas notiks, piemēram, situācijā, ja iestājas vienas dienas jautājums, kad ir, piemēram, aizliegums ieņemt amatu. Mēs šo jautājumu risinām,” saka  Talsu novada domes priekšsēdētāja Sandra Pētersone (Nacionālā apvienība).

Ierosinājumam par tūlītēju valdes paplašināšanu nepiekrīt Tukuma dome, bet bez tās lēmumu pieņemt nevar. Viņu ieskatā – vispirms jāsagaida spriedums krimināllietā.

“Mēs izvērtējam, ka šobrīd pirmās instances tiesas lēmums varētu būt ātrāk, nekā mēs uztaisīsim publisku konkursu un atradīsim atbilstošu kandidatūru. Tāpēc mēs izvēlējāmies scenāriju sagaidīt pirmās instances tiesas lēmumu  un būt gataviem vadīt šo sabiedrību, ja arī valdes loceklim būs negatīvs lēmums, un nepieciešamības gadījumā arī iesaistīt otru valdes locekli,” saka Tukuma novada domes izpilddirektors Ivars Liepiņš. 

Ņemot vērā, ka poligons “Janvāri” iezīmēts kā galvenais Ziemeļkurzemes atkritumu apsaimniekošanas reģionā, tā loma būtiski pieaugs. Jau šobrīd ieplānoti vairāki lieli investīciju projekti, pirmais no tiem – sešu miljonu vērtībā par bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādi.

 

Ja projektu apstiprinās, ES fondi finansētu 85% no izmaksām. Iepriekš to noraidīja, jo uzņēmumam bija parādi. Šomēnes to plānots iesniegt vēlreiz. Zaporožecs uzskata – tiesas process nerada riskus projekta atbalstam un līdzfinansējumam no Eiropas fondiem. “Es domāju, ka ne. Mēs gan pierādījām Tukuma degšanas variantā savu patiesīgumu, un es domāju, ka mēs arī tiesai pierādīsim to patiesīgumu arī par poligona lietām. Mani tas, piemēram, nebiedē, jo katrā gadījumā es ar tādām lietām neesmu nodarbojies,” saka Zaporožecs.

Pirms izlemt, kurus poligonus saglabāt un attīstīt atkritumu apglabāšanai, Vides ministrija bija pasūtījusi tehniski ekonomisko novērtējumu.

Poligoni ir pašvaldību pārziņā. Un ir skaidrs, ka neatkarīgi no krimināllietas iznākuma poligonā “Janvāri” bioloģiski norādāmo atkritumu pārstrādes iekārtas būs nepieciešamas.

 

“Tad, kad mēs plānojam šo attīstību, tad jau netiek runāts, ka tas ir konkrēts uzņēmums ar konkrētiem cilvēkiem. Šinī gadījumā šie visi uzņēmumi ir pašvaldību veidoti uzņēmumi, līdz ar to, ja  tur ir konstatētas problēmas, tad pašvaldībām arī būtu gan tiesības, gan pienākums pārskatīt to  sastāvu, kas to vada un  arī pieņemt atbilstošus lēmumus. Mums ir arī pieredze pavisam citā poligonā, kur bija cita veida problēmas, bet arīdzan pašvaldības vienā brīdī pieņēma lēmumu, ka atbilstošie cilvēki nespēj veikt konkrētos pienākumus, un sastāvs tika mainīts,” raidījumam stāsta VARAM valsts sekretāra vietniece Rudīte Vesere. 

Jau 2035. gadā poligonos drīkstēs apglabāt tikai desmit procentus no visiem savāktajiem atkritumiem – visu pārējo būs jāspēj pārstrādāt. Un šo mērķu sasniegšanai būs iezīmēts fondu atbalsts vairāk nekā 100 miljonu eiro apmērā.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt