Pirms aptuveni pusgada vairākas valsts un pašvaldību iestādes priecājās par jaunajiem elektromobiļiem, kurus tās bija iegādājušās ar Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta līdzfinansējumu. Tomēr šobrīd tām ir grūtības izpildīt projekta noteikumus. Iestādēm pašām bija jānorāda plānotais nobraukto kilometru skaits, taču tagad redzams, ka tās pašu izvēlētos nosacījumus varētu neizpildīt. Ja ar elektromobiļiem būs nobraukts mazāk nekā projektā paredzēts, iestādēm var nākties atmaksāt saņemto naudu.
- Kopumā nopirkti 174 elektromobiļi
- Pugada laikā nobraukta vien ceturtā daļa no nepieciešamā apjoma
- Brīdina par sankcijām
- RTU elektromobiļu nobraukums vēl mazāks
- Citi braukā vairāk
Kopumā nopirkti 174 elektromobiļi
Pagājušajā gadā Klimata pārmaiņu finanšu instruments piedāvāja dažādām valsts pārvaldes iestādēm iepirkt elektromobiļus, sedzot līdz 85% no mašīnas cenas. Šajā projektā kopā tika iepirkti 174 elektromobiļi. Mašīnas ir iepirkušas vairākas pašvaldības un to pārraudzībā esošas iestādes.
Visvairāk elektromobiļus nopirka Rīgas pašvaldības aģentūra "Rīgas gaisma". No Rīgas domes kabatas samaksājot vairāk nekā 100 000 eiro, "Rīgas gaisma" iepirka 14 elektromobiļus.
"Tāds bija pašvaldības lēmums, un arī mums principā bija tāda nepieciešamība. Tad nu mēs piedalījāmies un nolēmām šādu skaitu pieprasīt," stāsta "Rīgas gaismas" tehniskais direktors Edmunds Krēsle. "Tā kā mūsu saimniecība ir izvietota visā pilsētā un nevis ārpus robežām, tad mums tie elektromobiļi tiek arī izmantoti pilsētas ielās, kas ir samērā labi, jo tie attālumi nav tik lieli, un mēs varam ar vienu uzlādi izbraukt objektu un atgriezties atpakaļ un atkal lādēt viņu," norāda Krēsle.
Elektromobiļu iepirkumā bija jānorāda plānotais nobraukto kilometru skaits, kuru Latvijas Vides investīciju fonds pārbaudīs katru gadu. Minimālo slieksni valsts nebija norādījusi, tādēļ iesniedzēji varēja to brīvi izvēlēties.
Pusgada laikā nobraukta vien ceturtā daļa no nepieciešamā apjoma
Vairāki elektromobiļu pircēji projektā ierakstīja 5000 vai 6000 kilometru.
Taču "Rīgas gaisma" norādīja, ka ar katru auto nobrauks 18 600 kilometru, jo tik daudz nobraucot citi "Rīgas gaismas" transportlīdzekļi. Tomēr ar elektromobili tik daudz nobraukt ir grūtāk, jo auto vienā uzlādē nobrauc aptuveni 100 kilometru, bet, ja nav pieejama ātrā uzlāde, mašīna ir jātur pie rozetes septiņas vai astoņas stundas.
Krēsle gan ir pārliecināts, ka norādīto attālumu izdosies nobraukt. "Aptuveni tas arī tiek nodrošināts, mēnesī automašīnas nobrauc nedaudz vairāk nekā 1000 kilometru," atzīmē Krēsle.
"Rīgas gaismas" pagalmā esošā elektromobiļa odometrs rāda aptuveni 4500 kilometru. Tas nozīmē, ka pusgada laikā nobraukta vien ceturtā daļa no vajadzīgā attāluma. Aptuveni tikpat esot nobraukts arī ar pārējām mašīnām.
Tomēr Krēsle uzsver - siltajā laikā elektromobīļus "Rīgas gaisma" lietos vairāk. "Ziemā tā izmantošana sanāk sliktāka gaisa temperatūras dēļ, jo diezgan ātri satumst un ir nepieciešams ieslēgt ārējās apgaismes ierīces. Turklāt ir auksts, kas nozīmē, ka arī apkure jāslēdz iekšā automašīnā. Tas viss ikdienas nobraukumu ar vienu uzlādi samazina ļoti ievērojami. Tie bija kaut kur 80 kilometru. Tagad, es domāju, ka tie būs kaut kur 120 kilometru vasaras laikā," norāda Krēsle.
Latvijas Radio pārvaicāts, vai patiešām ir pārliecība, ka izdosies nobraukt nepieciešamos 18 000 kilometru, Krēsle atbild apstiprinoši. "Pilnībā drošs par neko nevar būt, bet mēs uz to ejam, un domāju, ka izdosies šo sasniegt," viņš saka.
Brīdina par sankcijām
Jau kritiskāks ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvis Valdis Līkosts.
"Pastāv risks, ka viņiem būs monitoringā neizpilde, un tad, visticamāk, būs sankcijas jāvērš pret viņiem," saka Līkosts.
Viņš stāsta, ka, nenobraucot norādīto kilometru skaitu, var nākties atmaksāt saņemto naudu par elektromobiļiem. Tomēr projekta monitorings turpināsies vēl vairākus gadus.
"Ja vienā monitoringa gadā iesniedzējs nenobrauc šo apjomu… Ir pieļaujama 20% nobīde. Tas ir noteikumos atļauts, ka var kļūda būt 20%. Bet, ja ir vairāk, tad monitoringa pārskatā viņš iesniegs, ka viņš nav nobraucis tik daudz, un tad attiecīgi Vides investīciju fonds rakstīs viņam un teiks, ka "jums jānobrauc tik, cik apsolījāt," un viņam būs iespēja nākamajā gadā nobraukt gan tekošā gada, gan iepriekšējā gada [apjomu]. Savukārt, ja piecu gadu periodā viņš to vidējo nekādi nenobrauc, tad iespējams, ka to finansējumu prasīs atpakaļ," iespējamos attīstības scenārijus iezīmē Līkosts.
Vairākus elektromobīļus "Rīgas gaisma" ir iedevusi citām Rīgas pašvaldības iestādēm, lai tās palīdzētu apsekot lampas un luksoforus. Rīgas Austrumu izpilddirekcijas elektromobilis pusgadā ir nobraucis vien sesto daļu no gadā vajadzīgā nobraukuma.
Izpilddirekcijas projektu vadītājs Aivars Ābelkoks Latvijas Radio pastāstīja, ka ar elektromobili katru dienu lielu attālumu nesanāk nobraukt, taču tik un tā darbā tas esot ļoti noderīgs.
Vēl "Rīgas gaisma" elektromobili ir iedevusi Rīgas domes Satiksmes departamentam. Tā odometrs rāda jau astoņus tūkstošus kilometru, stāsta Rīgas domes Satiksmes departamenta galvenais speciālists Artis Ulmanis. "Apmēram katru dienu jānobrauc, rupji rēķinot, 70 kilometru. Ne vienmēr iznāk, jo mums nav tik daudz tās braukāšanas. (..) Bet savācas pa pilsētu. Viens, otrs paņem, ir tām mašīnām, ko darīt," norāda Ulmanis.
Vaicāts, vai 18 000 kilometrus gadā izdosies sasniegt, Ulmanis atbild: "Nevar nesanākt, jo citādi mums viņas atņems. Centīsimies, popularizēsim zaļu dzīvesveidu!"
Divus elektromobiļus iepirka arī "Rīgas namu pārvaldnieks", norādot, ka nobrauks 17 000 kilometru. Pagaidām abas automašīnas ir nobraukušas nedaudz vairāk kā trešdaļu no vajadzīgā.
RTU elektromobīļu nobraukums vēl mazāks
Tikmēr Rīgas Tehniskā Universitāte (RTU) projektā iepirka 12 elektromobiļus, skaita ziņā atpaliekot vien no "Rīgas gaismas".
RTU mašīnas izmantojot gan saimniecībā, gan kā uzskates materiālu studentiem. Projektā universitātes pārstāvji bija piesardzīgāki par Rīgas pašvaldības iestādēm, un norādīja, ka nobrauks gadā piecus tūkstošus kilometru.
Pēc pusgada lielākā daļa mašīnu apmēram pusi no plānotā ir nobraukušas, tomēr divām odometri rāda vien 1300 kilometru, kas ir tikai trešdaļa no gada normas.
RTU projektu pārvaldības departamenta direktors Mareks Zeltiņš gan ir pārliecināts, ka problēmu nebūs un elektromobiļi solīto attālumu arī nobrauks. "Jāsaka, ka pēdējos mēnešos, uzlabojoties laika apstākļiem, arī šis nobraukums pieaug," norāda Zeltiņš. "Tādējādi mēs paredzam, ka lielākā daļa mašīnu pārsniegs šo solīto kilometru apjomu, jo labā laikā akumulatora darbība un tātad kilometrāža, ko ar vienu mašīnu var nobraukt, ir ilgāka," saka Zeltiņš.
Citi braukā vairāk
Citiem ar projekta izpildi ir veicies labāk. Vairāk nekā pusi no vajadzīgā nobraukuma ir veicis Jelgavas pašvaldības elektromobilis.
Savukārt, abi Bauskas pašvaldības elektromobīļi jau vairākus mēnešus pirms termiņa ir gandrīz nobraukuši vajadzīgos 6000 kilometrus. Kā stāsta Bauskas pašvaldības projektu vadītāja Jolanta Lauva, galvenais ieguvums no elektromobiļu lietošanas ir ekonomija. "Kopumā jāsaka, ka esam apmierināti, jo enerģijas izmaksas ir ievērojami zemākas. Apmēram vidēji 3,20 eiro uz simts kilometriem. Tas ir apmēram trīs reizes lētāk, nekā ar jebkuru benzīna transportlīdzekli vai dīzeļa transportlīdzekli," viņa komentē.
Projektam pieteikties varēja arī uzņēmēji. Saules kolektoru ražotājs SIA "Zaļās vides serviss" elektromobili iegādājās līdz ar jaunā gada sākumu. Valsts apmaksāja aptuveni pusi no mašīnas cenas.
Uzņēmuma pārstāvis Uģis Bērziņš stāsta, ka uzņēmumam citas mašīnas gandrīz vairs nav vajadzīgas. "Mēs braucam ar šo mašīnu no 1. janvāra, un var droši teikt, ka esam izmantojuši parasto dīzeļdegvielu tikai vienu reizi mēnesī. Pārējās 29 dienas mēs braucam tikai ar elektromobili," norāda Bērziņš.
"Ikdienā mēs nobraucam no 100 līdz 120 kilometriem un lādējam šo automašīnu mājas apstākļos. Mājas apstākļos mēs izmantojam parasto rozeti pa nakti, vai arī mājas apstākļos mums ir uzstādītas saules baterijas, un mēs varam arī dienā izmantot saules enerģiju elektromašīnas uzlādei," atzīmē uzņēmuma pārstāvis.
Lai gan elektromobiļu iepirkšanas projekts ir noslēdzies, valsts turpinās atbalstīt videi draudzīgo transportu. Elektromobiļi ir atbrīvoti no vairākiem nodokļiem, un drīzumā ar tiem varēs braukt pa sabiedriskā transporta joslām.
Tikmēr Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD) pagājušajā gadā ir izveidota speciāla Elektromobilitātes vadības un koordinācijas daļa. Tās vadītājs Jānis Liepiņš stāsta, ka ir plānots attīstīt arī uzlādes staciju tīklu. "Uz doto brīdi CSDD ir uzstādījusi Bauskas ielā ātrās uzlādes staciju, un šobrīd šajā stacijā uzlāde ir bez maksas. Tātad jebkurš elektromobiļa lietotājs vai arī tas, kurš būs paņēmis elektromobili kā testa automobili, varēs aizbraukt un saprast, kā tad ir šo elektromobili uzlādēt, un saprast, vai tā ir lieta, kas viņam ir pieņemama un ko viņš varētu lietot. Šī gada laikā mēs plānojam arī šādu pašu uzlādes staciju atvērt pie Rīgas Motormuzeja tad, kad tas tiks atvērts," norādīja Liepiņš.
Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta projekta ietvaros tika uzstādītas 13 ātrās uzlādes stacijas. Katra maksā aptuveni 30 000 eiro. Tajās elektromobili var uzlādēt pusstundas laikā.
