Sadaļas Sadaļas

Pašvaldībām vairs nebūs teikšanas par nelegālo būvju likteni

No visām Latvijā uzceltajām būvēm 15% līdz 30% top nelegāli. Lielākoties tās ir piebūves dzīvojamajām ēkām, malkas šķūnīši vai siltumnīcas. Tomēr nelegāli tiek celtas arī kārtīgas dzīvojamās mājas vai saimniecības ēkas, un lielākoties pašvaldības ir vēlīgas, ar savu autonomo varu ļaujot patvaļīgo būvniecību legalizēt.

Taču retās izņēmumu reizēs vietvaras namus liek nojaukt, atstājot vietu jautājumam, vai tas darīts normatīvu stingrības dēļ vai drīzāk pašvaldības domes iegribu vārdā. Jaunais Būvniecības likums, kas spēkā kopš pērnā rudens, tādas iespējas izslēdzot.

Ilgi lolotais sapnis par savu mājiņu pārvēršas pagaidu namā

Ūdenstilpju krasti gan iepriekšējo normatīvu laikā bija, gan patlaban ir vienas no potenciālo būvnieku iekārotākajām vietām. Jelgavas novada Kalnciema pagastā pašā Lielupes krastā tādu vietu savam nākotnes namam pirms teju desmit gadiem noskatīja Valentīna Rudenko ar ģimeni. Toreiz būvniecības plāniem zaļo gaismu deva tā laika Kalnciema dome, kas iznomāja zemes gabalu un teritorijas plānā mainīja tā statusu no mazdārziņu zemes uz apbūves teritoriju.

Kā daudzi, Rudenko tālāko ceļu gāja nelegāli – sāka celt ēku, dokumentu kārtošanu atstājot otrajā plānā.

Pirms četriem gadiem, kad ģimene mitinājās pagaidu būvē, mājai bija tikai ielikti pamati, iesākts pirmais stāvs un sācies pamatīgs strīds ar nu jau pēc reformas izveidoto Jelgavas novada pašvaldību.

Tagad nekas nav mainījies. Valentīna rāda savu pagaidu mājiņu, kas uzcelta ar mērķi tajā uzturēties, kamēr uzcels īsto māju. Jau piecus gadus viņi tajā mitinās būtībā pretlikumīgi, jo celtniecība notikusi nelegāli.

«Nelikumīgi ir tas, ka man tajā mirklī nebija projekta un būvatļaujas. Statuss, ka šī ir apbūves zeme, bija. Tāpat bija nomas līgums ar domi, ka drīkstu šeit celt. Toreiz vīrs teica, ka pats visu zina, kā būvēt," stāsta Rudenko. "Viņš ir pieredzējis celtnieks, uzcēla, lūk, to māju kaimiņos no pamatiem līdz jumtam. Sev visu darījām pakāpeniski – sākumā izmaiņas teritorijas plānā, bet tad, kad būvvaldē iesniedzu jau arhitektūras plānošanas uzdevumu, man tika atteikts. Dokumentā pat nebija minētas apstrīdēšanas iespējas.

Ģimenē apspriedāmies, ka nav būtiski, ja mums nav būvatļaujas, jo dome zemei apbūves statusu ir piešķīrusi. Tā bija mana lielākā kļūda, ka neiedziļinājos juridiskajās niansēs. Pēc tam dome visu uzcelto lika nojaukt.

Netiek ņemts vērā ne ieguldītais darbs, ne nauda – tās pūles, lai tādus krūmus pārvērstu šādā oāzē," savu pieredzi stāsta Rudenko.

Lēmumu par Rudenko mājas nojaukšanu negaidīti atliek

Ģimenes bagāžā likuma pārkāpumu netrūkst. Bet legalizācijas iespēju, kādas dotas simtiem citos gadījumos, šajā gadījumā it kā neesot piemērojamas. Iemesls – tā laika Satversmes tiesas spriedums, ar ko tika aizliegts būvēt tur, kur applūšanas riski pastāv kaut reizi simt gados. Tāpēc ir situācijas, ka turpat blakus lepnai privātmājai otrs zemes saimnieks savu ēku vairs celt nedrīkst.

"2000. gadu sākumā izpratne bija tāda - ja teritorija applūst, tad viņu drīkst uzbērt, lai neapplūst un pēc tam drīkst būvēt. Vēlāk Aizsargjoslu likumā bija izmaiņas, kas aizliedza arī uzbērt teritoriju. Jāsaka, ka viņa nerīkojās, kā likumā būtu teikts. Nevajadzēja būvēt!" skaidro Jelgavas novada būvvaldes vadītājs Andris Ziemelis.

Tāpēc Jelgavas novada dome jau pirms pieciem gadiem lika Rudenko ēkas nojaukt, vietu sakārtojot tā, kāda tā bija pirms tam. Visas tiesu instances spriedušas, ka Jelgavas novads lēmis tiesiski.

Taču opozīcijas deputāti vērsušies pie kolēģiem domē, aicinot iepriekšējā sasaukuma lēmumu pārdomāt. Komiteju sēdē domē ievēlētā Kārļa Rimšas (Latvijas Reģionu apvienība) aicinājums atsaucību neguva. "Bet varbūt, ka dome varēja lemt savādāk. To tiesa nevērtēja un priekšlikumus nepiedāvāja. Tad kādēļ ir vajadzīga šāda iestāde kā dome, kur jau pats vārds nosaka "domāt"? Konkrēti šajā gadījumā - mēs varam nodemonstrēt savu muskuļu spēkus, jo mums ir spēks un vara. Bet kādi ir ieguvumi? Mēs varam piespiest viņu nojaukt to objektu. Bet vai jūs esat redzējuši to objektu dabā? Vai tas rada kādas problēmas sabiedrībai? Viņš rada problēmas trešajai personai, valstij, dabai?" retoriski vaicāja Rimša.

Pēc Ekonomikas ministrijas Būvniecības un mājokļu politikas departamenta direktores Ilzes Ošas teiktā noprotams, ka šajā gadījumā tiesas, vērtējot Rudenko mājas problēmas, lietas būtībā tomēr nav skatījušās. "Tiesa vērtē samērīgumu, kā arī to, vai attiecīgajā vietā tāds objekts var atrasties, vai ir to samērīgi nojaukt un cik lielā mērā tas ietekmē vidi un sabiedrības intereses, nevis tikai to, vai objekts ir uzcelts likumīgi. Var būt situācija, ka tiesa nolemj, ka objekts attiecīgajā vietā var būt (..) un nav nepieciešams nojaukt, bet ir jālegalizē un jāsakārto dokumentācija,  skaidro Oša."

Tādu samērīguma cerību gan trešdienas vakarā pēkšņi izrādīja Jelgavas novada dome. Vēl komiteju sēdē pirms nedēļas vairums bija krasi noskaņoti pret Rudenko un sprieda, ka dome pati nojauks būvi. Jau bija aplēsts, ka pāris tūkstošu eiro vērto ieguldījumu likvidācija pašvaldībai izmaksās ap 22 000 eiro.

Taču piecu gadu nostāja domes sēdē mazliet mainījusies un deputāti lēma, ka jautājumu par māju nojaukšanu uz mēnesi atliks, izvērtējot iespējas būves saglabāt.

Jūrmalā pieaug nesaskaņotu būvniecības projektu legalizācija

Samērīguma ceļu par patvaļīgas būvniecības gadījumiem līdz pagājušā gada nogales likuma izmaiņām cenšas iet arī Jūrmala, kas ik pa laikam mēdz izcelties ar nelegālās būvniecības gadījumiem.

Līdz kāpu apbūvēšanai gan parasti neviens netiek, atzīst Jūrmalas Pilsētplānošanas nodaļas vadītāja Vita Zvejniece. Šogad jau 67 gadījumos pašvaldība ļāvusi būvniecību legalizēt, bet desmit situācijas ir tādas, kad īpašums jāatgriež sākotnējā formā.

Runa gan nav par ēku nojaukšanu, saka Zvejniece.

"Jūrmalā daudzas ēkas, kuras mēs pieņemam par privātmājām, vēsturiski ir bijušas daudzdzīvokļu mājas - tur ir vairāki dzīvokļi. Viens ir mazliet pievienojis no koridora, cits kaimiņš saka, ka tam nepiekritīs. Vēl pēc mēneša viņš atnāk ar vēstuli, kurā visi mājas iemītnieki piekrīt, ka viņš savu šķūnīti vai kambarīti varēs saglabāt. Tie tiešām ir vairāk dzīvokļu īpašumi, kur kāds kaut ko pārveidojis, bet pārējie nav piekrituši. Lai pārveidotu dzīvokli, ir nepieciešama pārējo piekrišana," atgādina Zvejniece.

Arī Jūrmalas Aizsardzības biedrība, kura visskaļāk reaģē uz nelikumībām kāpu zonā un citviet, atzīst, ka dome līdz šim pret nelegālo būvniecību bijusi samērīga. Biedrības vadītājs Guntis Grūba stāsta, ka Jūrmalā mēdz būt tādi gadījumi, kad pašvaldība būvatļauju izsniegusi komercobjektiem, bet tiesa vēlāk lemj, ka tas bijis nelikumīgi. Taču privātajā sektorā kliedzoši gadījumi neesot manīti.

"Es esmu ievērojis, ka Jūrmalas domes praksē ļoti bieži tiek pieņemti lēmumi par būvniecības radīto seku novēršanu gadījumos, kad privātīpašnieks patvaļīgi uzbūvē šķūnīti, piebūvē klāt stāvus vai palielina apbūves intensitāti. Man šķiet, ka Jūrmalā pašvaldība ir pretimnākoša, ievērojot samērīgumu," norāda Grūba.

Pērn visa gada laikā Jūrmalā atļauts legalizēt septiņus nesaskaņotas būvniecības gadījumus, bet šogad to ir jau teju 70.

Tāda kāpuma iemesls galvenokārt ir nevis strīdnieku kaimiņu sūdzības, bet būtiski uzlabotais Būvniecības likums. Tas liek būvvaldes inspektoram jau dokumentu kārtošanas sākuma stadijā apmeklēt vietu, kur īpašnieks plāno kaut ko darīt. Tad arī atklājas, ka šķūnītis patiesībā jau uzcelts.

Jaunajam būvniecības regulējumam - vairāk plusu, nekā mīnusu

Oša stāsta, ka būvvaldes neiesniedz atskaites par to, cik kopumā ēku likts nojaukt vai citādi rīkoties, lai īpašumu atjaunotu tā sākotnējā izskatā. Taču ir ziņas par patvaļīgas būvniecības gadījumu skaitu – nelegāla rīcība tiek konstatēta gandrīz katrā trešajā reizē jeb līdz 30% gadījumu no visiem. "Patvaļīgās būvniecības jautājumu sadala divās daļās. Pirmajā gadījumā patvaļīgā būvniecība ir uz salīdzinoši nelieliem objektiem, (..) jo dokumentācijas process [pēc likumpārkāpēju ieskata] ir ilgs un dārgs.

Jaunajā likumā ir noteikts, ka būves ir iedalītas trijās daļās: apbūves laukums līdz 25 kvadrātmetriem pilsētā, ārpus pilsētām līdz 60 kvadrāmetriem. Šai grupai ir vienkāršota procedūra - nav nepieciešama būvatļauja, kam seko sarežģīts process," klāsta Oša.

Otrs patvaļīgās būvniecības gadījums ir komercobjekti un privātmājas, īpaši iekāroto ūdeņu krastu vai kāpu zonās. Jaunais likums pielicis punktu iespējai, ka pašvaldības un tiesas atšķirīgi interpretē normatīvus, tādējādi vieniem ļaujot legalizēt, bet citiem liekot nojaukt. Kopš pērnā rudens tādas celtās ēkas visos gadījumos būs nojaucamas bez ierunām. Vai tādas mājas šogad jau gadījušās inspektoru rokās, pagaidām ziņu nav.

Pašvaldību savienības padomnieks Aino Salmiņš jaunajā regulējumā saredz problēmas. "Jaunais regulējums vēl nav aprobēts šajā lietā. Tā saucamo patvaļīgo būvniecību nevar legalizēt. Agrāk to varēja izdarīt, ja teritoriālais plānojums sakrīt. Tagad jebkura būve var nonākt esošā stāvoklī, proti, tās nojaukšana. Līdz ar to tā ir problēma. Vēl jo vairāk tāpēc, ka jaunais regulējums ļauj izdot būvatļauju. Visi domā, ka tagad varēs doties uz priekšu! Taču būvatļauju izdod ar nosacījumiem, kuru kontroli ne vienmēr var saprast uzņēmējs un nodrošināt būvvaldes. Tur jau konflikta būtība ir iezīmēta," saka Salmiņš.

Taču ieguvumu šai likuma normai daudz, tostarp tiek izslēgti līdz tam akceptētie riski, ka par nelegālās mājas upuriem var kļūt paši tās cēlāji, kā arī pārtraukta nevienlīdzīgā precedentu radīšanas prakse, ka vienā gadījumā būvi ļauj legalizēt, bet citā liek nojaukt. Tāpat tas mazināšot arī korupcijas riskus būvniecības nozarē, lai izslēgtu iespējas pašvaldībās "kaut ko sarunāt".

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt