Pasaules aizsardzības budžeta tendences 2019. gadā un Covid-19 ietekme

Valsts aizsardzības budžets un tā apjoms vēl arvien tiek uzskatīts par vienu no galvenajām mērauklām, salīdzinot valstis to militārajā spēkā.  2019. gadā vien 10 lielākie aizsardzības nozares tērētāji pasaulē tērēja 75% no kopējās summas, kas tikusi atvēlēta aizsardzībai. Covid-19 sekas varētu vedināt valstis samazināt aizsardzībai novirzītos līdzekļus.

ĪSUMĀ:

  • 2019. gadā pasaulē aizsardzībai kopumā tērēti 1,917 triljoni ASV dolāru;
  • Galvenās aizsardzības nozares tērētājas bijušas ASV, Ķīna, Indija, Krievija un Saūda Arābija;
  • Kopumā pasaules valstis aizsardzībai 2019. gadā tērējušas vairāk nekā pirms 2010. gada ekonomiskās krīzes, kad aizsardzības budžeti saruka;
  • ASV turpina būt lielākā aizsardzības nozares tērētāja ar 38% no globālajām izmaksām;
  • Tiek lēsts, ka Ķīna un Krievija, kuru aizsardzības budžets ir pieaudzis, aizsardzībai tērē vairāk, nekā oficiālie dati vēstī;
  • NATO dalībvalstis 2019. gadā aizsardzībai tērējušas 1,035 triljonus ASV dolāru;
  • Covid-19 ietekmē valstis varētu samazināt tēriņus aizsardzībai, prioritizējot atbalstu ekonomikas atveseļošanai, vienlaicīgi vairākas no lielākajām tērētājām turpina saskarties ar drošības izaicinājumiem.

Pēc Stokholmas Starptautiskā miera pētījuma institūta ikgadējā aizsardzības tēriņu apkopojuma datiem, 2019. gadā pasaules valstis aizsardzībai kopumā tērējušas 1,917 triljonus ASV dolāru. Tas norāda uz 3,6 procentu lielu pieaugumu, salīdzinot ar iepriekšējo - 2018. gadu. Galvenās tērētājvalstis arī 2019. gadā nemainīgi bijušas Amerikas Savienotās Valstis (ASV), Ķīna, Indija, Krievija un Saūda Arābija. Turpat tām pievienojās arī tādas NATO dalībvalstis kā Francija, Vācija un Lielbritānija.

Pasaulē aizsardzības budžeti valstīs tika nozīmīgi samazināti laika posmā starp 2010. un 2014. gadu, atbildot uz globālo ekonomisko krīzi. Tomēr pagājušajā gadā gandrīz visas no TOP  tērētājvalstīm aizsardzībai tērējušas vairāk nekā 2010. gada. Jo īpaši jāizceļ lielvalsts Ķīna, kuras aizsardzības nozares budžets šajā periodā pieaudzis par 85%. Izņēmumi ir vien ASV un Lielbritānija, kuru aizsardzības budžeti, salīdzinot ar 2010. gadu, sarukuši par 15 procentiem.

Valsts militārie tēriņi un motivācija

Tēriņu uzskaites aprēķinos izmantotā metodoloģija vairākkārt ir uzsvērta kā nepilnīga. Tā vietā, lai analizētu aizsardzības nozares tēriņus, salīdzinot tos pret pirktspējas paritātes maiņas kursu, aprēķini visbiežāk veikti, salīdzinot tirgus apmaiņas kursu, tādējādi iegūstot nepilnīgu situācijas apskatu. Realitātē tādu valstu kā Krievijas un Ķīnas aizsardzības tēriņi paredzami augstāki, nekā tie norādīti.

Amerikas Savienotās Valstis, izsenis bijušas lielākās tērētājas aizsardzībai, saglabājot savu pozīciju arī 2019. gadā. Norādīts, ka ASV aizsardzības tēriņi vien jau veido 38% no vispārējām globālajiem izmaksām. Vienlaicīgi jau otro gadu pēc kārtas ASV aizsardzības budžetā novērots pieaugums. Prezidenta Baraka Obamas administrācijas laikā izmaksu samazināšanas nolūkos, sakrītot ar plāniem izbeigt militārās operācijas Irākā un Afganistānā, aizsardzības budžets tika samazināts. Pieaugot uzskatiem par naidīgi noskaņoto Ķīnas un Krievijas militāro nostiprināšanos, ASV atsākusi aizsardzības nozares prioritarizēšanu.

Ķīna par spīti minimālai atklātībai par aizsardzība tēriņiem pēc oficiāli paustajiem datiem ir pasaulē otrā lielākā aizsardzības nozares tērētāja. 2019. gadā tā aizsardzībai iztērējusi 261 miljardu ASV dolāru. Patiesie dati tiek lēsti esam vēl lielāki. Liela daļa no šiem līdzekļiem novirzīti Ķīnas aizsardzības modernizēšanai, militārajām reformām un augsta profila iepirkumu programmām. Audzis arī Ķīnas ieguldījums pasaules pārvaldībā, piemēram, ANO miera uzturēšanas operācijās un humanitārajā palīdzībā krīzes skartajos reģionos.

Krievijas aizsardzības tēriņi 2019. gadā pieauguši, sasniedzot 65 miljardus ASV dolāru. Pieaugums atkal reģistrēts par spīti (pēc oficiāli norādītajiem datiem) aizsardzības nozares budžeta samazināšanai 2017. un 2018. gadā. Tomēr salīdzinot ar, piemēram, ASV, - Krievijas aizsardzības tēriņi ir 11 reizes mazāki, kaut arī vienlaicīgi militārais slogs attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP) ir augstāks nekā citām lielākajām aizsardzības nozares tērētājām.

NATO alianses dalībvalstis[1] 2019. gadā aizsardzībai tērējušas 1,035 triljonus ASV dolāru. Vien sešas no lielākajām tērētājām - ASV, Francija, Vācija, Lielbritānija, Itālija un Kanāda - kopumā veidoja 48% no kopējiem militārajiem tēriņiem pasaulē. Vienlaicīgi Baltijas valstis un vairākas valstis Austrumeiropā starp 2010. un 2019. gadu pieredzējušas 150% pieaugumu aizsardzības tēriņos, arī Lietuvai un Latvijai redzot pieaugumu par 232 procentiem un 176 procentiem attiecīgi. Augstu pieaugumu militārajos tēriņos, salīdzinot ar 2010. gadu, pieredzējusi arī NATO dalībvalsts Turcija, kura 2019. gadā aizsardzībai tērējusi 20,4 miljardus ASV dolāru.

Covid-19 ietekmē

Paredzams, ka Covid-19 izraisītās ekonomiskās sekas rosinās valstis samazināt aizsardzības nozarei novirzāmos līdzekļus, prioritizējot ekonomikas atbalsta plānus.

Eiropas kontekstā, kur pēdējos gados novērojama nepieredzēta aizsardzības kooperācija un augoša vēlme samazināt paļaušanos uz ASV aizsardzības garantiem, bažas turpina būt pamatotas.

Kā maija vidū norādīja Eiropas Savienības augstākais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos Žuzeps Borels, tas varētu izrādīties pāragrs solis. Eiropas valstīm vajadzētu atturēties no aizsardzības budžetu straujas samazināšanas, jo vienlaicīgi ar Covid-19 izraisītajām ekonomiskajām problēmām valstis saskarsies arī ar jauniem drošības izaicinājumiem.

Vien 27. maijā publicētais Eiropas Komisijas atveseļošanās plāna priekšlikums, kaut arī paredz samazinātus ienākumus Eiropas aizsardzībai un aģentūrām, vienlaicīgi ir lielāks, nekā tika lēsts pirms tā prezentācijas.  Eiropas aizsardzības fondam novirzīt plānots 8 miljardus eiro no pirms Covid-19 plānotajiem 13 miljardiem, un Eiropas aizsardzības mobilitātei 1,5 miljardus eiro no sākotnējiem 6,5 miljardiem.

Pasaules kontekstā vairākas no pasaules lielākajām militārajām tērētājām šobrīd turpina saskarties ar dažādiem drošības izaicinājumiem. Piemēram, augošā militārā spriedze Dienvidķīnas jūrā un Taivānas šaurumā liek lēst, ka Ķīnas aizsardzības budžets strauji nesamazināsies.

Tomēr, ja aizsardzības budžets tiek rēķināts procentuāli pret IKP, globālais ekonomiskais satricinājums liek lēst, ka pat minimālas izmaiņas paredz grūtus nākamos gadus aizsardzības nozarē.

 

[1] 2020. gadā, NATO aliansei pievienojās jaunākā dalībvalsts Ziemeļmaķedonija. Tomēr rakstā apskatītajos 2019. gada datos Ziemeļmaķedonija nav tikusi ņemta vērā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti