Pasaule pēc Covid-19: vai sāksies jauna automobilizācija?

Sabiedriskajam transportam pašreizējā krīzē nodarīts liels kaitējums, un pagaidām grūti prognozēt, vai šis satiksmes veids pēc koronavīrusa ierobežošanas pasākumu atcelšanas atsāks darboties kā iepriekš. Pieprasījums pēc automobiļiem aug, taču, ja liela daļa cilvēku pārsēdīsies personīgajās mašīnās, pilsētas paralizēs sastrēgumi. Jaunajos apstākļos pilsētu pašvaldības meklē jaunus risinājumus transporta problēmām.

“Kad iespējams, izvairieties no braucieniem sabiedriskajā transportā,” šo ieteikumu, kad pandēmijas dēļ bija slēgti uzņēmumi, bija spiesti ievērot miljoniem pilsētu iedzīvotāju. Piemēram, ziņojums par pasažieru pārvadājumiem Lielbritānijas sabiedriskajā transportā liecina – kopš 23. marta braucieni sabiedriskajā transportā uz darbu samazinājušies par 77%, uz pārtikas veikaliem – par 23%, uz tirdzniecības centriem – par 64%, bet pasažieru plūsma metro un pa dzelzceļu kopš februāra sarukusi par 95%.

Nevis greznība, bet pārvietošanās līdzeklis

Pēc ierobežošanas pasākumu atcelšanas atsākusies aktīva kustība pilsētu ielās, taču atgriezties autobusos un tramvajos iedzīvotāji nesteidzas. Bīstamība inficēties joprojām pastāv, bet sabiedriskajā transportā ir sarežģīti ievērot noteikto attālumu no citiem.

ASV, pēc IBM aptaujas datiem, 20% respondentu vēlas vispār atteikties no sabiedriskā transporta izmantošanas, bet 25% plāno turpmāk braukt tikai ar savu personīgo auto.

Kā liecina “Ipsos” aptauja, kas veikta Ķīnā februāra beigās, būtiska daļa respondentu, kuriem pirms epidēmijas automobiļa nebija, plāno to tagad iegādāties. Aprīļa vidū sastrēgumi Ķīnas lielpilsētu ielās atkal bija tikpat lieli kā pirms pandēmijas, savukārt metro noslogojums bija atjaunojies tikai par 50%.

Vācijā pēc ierobežojumu atcelšanas braucienu skaits ar automašīnām pieauga par 34% salīdzinājumā ar laiku pirms Covid, norāda analītiskais portāls “The Conversation”.

Autokino un autoreivs

Pēdējās desmitgadēs aizvien mazāk gados jaunu cilvēku vēlas kļūt par auto īpašniekiem tā iemesla dēļ, ka viņu pasaules uzskats kļūst aizvien “zaļāks”, taču koronavīruss var mainīt šo stabilo tendenci.

Pirmkārt, pārvietoties lielpilsētās tomēr kaut kā vajag, otrkārt, automobilis tagad ir ne tikai pārvietošanās līdzeklis, bet arī var kļūt nepieciešams, lai apmeklētu masu pasākumus. Tā kā kinoteātri tika slēgti pandēmijas dēļ, eiropieši atcerējās par seno amerikāņu izklaidi drive-in stilā, kad filmu rāda uz liela ekrāna zem klajas debess, bet publika to skatās no savām automašīnām stāvvietā.

Pirmie šādi eksperimenti Eiropā jau notiek. Skotijā Edinburgas Zooloģiskais dārzs atvēlējis vietu autokino seansu rīkošanai, un skatītāji tiek vilināti ar vasaras grāvēju programmu.

Savukārt Vācijā maija sākumā Šitorfas pilsētā, kas atrodas netālu no Nīderlandes robežas, notikusi pasaulē pirmā autoreiva ballīte. Pasākumam, kurā piedalījās vietējie un ārzemju dīdžeji, bija liela piekrišana – kluba stāvvietā bija 250 automobiļu. Katrā mašīnā drīkstēja būt ne vairāk par diviem cilvēkiem.

Risinājumi uz diviem riteņiem

Pagaidām grūti prognozēt, cik masveidīgi tiks pirkti personīgie auto, lai tā būtu pastāvīga alternatīva sabiedriskajam transportam. Krīze devusi spēcīgu triecienu autoindustrijai, ražošana daudzās rūpnīcās tika apturēta.

Taču individuālo mobilitāti var īstenot arī bez iekšdedzes dzinēju izmantošanas. Daudzi bijušie sabiedriskā transporta pasažieri pārsēdušies uz velosipēdiem un sākuši vairāk iet kājām. Lielbritānijā ierobežošanas pasākumu laikā par 200% pieaudzis velosipēdu pasūtījumu skaits valsts programmas “Uz darbu – ar velosipēdu” ietvaros. Šī programma paredz nodokļu atlaides.

Eiropas pilsētu pašvaldības izstrādā alternatīvus risinājumus, kuri dos iespēju nepārslogot ielas ar automobiļiem. Šie risinājumi galvenokārt paredz velosipēdu un kājāmgājēju celiņu tīkla paplašināšanu. Lielbritānijas valdība piešķīrusi 250 miljonus sterliņu mārciņu pašvaldībām jaunas velosipēdistu un kājāmgājēju infrastruktūras izveidei, īpaši skolu apkārtnē un pilsētu centrālajās daļās.

Parīzes mēre Anna Idalgo paziņojusi, ka par atgriešanos pie sastrēgumiem un transportlīdzekļu izplūdes gāzu radītā piesārņojuma, kāds bija pirms pandēmijas, nevar būt ne runas. Berlīnē turpat vai vienas nakts laikā tika ierīkoti jauni velosipēdu celiņi 22 kilometru kopgarumā. Atēnās notiek jau sen nepieciešamais ielu remonts vēsturiskajā centrā, tiks paplašinātas kājāmgājēju zonas, bet automobiļu kustība samazināta. No Sidnejas līdz Dublinai pilsētas radikāli pārkārtojas par labu kājāmgājējiem un velosipēdistiem, raksta “The Guardian”.

Ilgtermiņa perspektīva

Vācijas autobūves koncerna “Volkswagen” globālās pārdošanas vadītājs Kristians Dālheims uzskata, ka pieaugusī vēlme pārvietoties personīgajā automobilī skaidrojama ar pandēmiju, bet tā nekļūs par ilgtermiņa tendenci. “Pilnībā aizstāt sabiedrisko transportu lielajās pilsētās ar individuālo ir vienkārši neiedomājami,” viņš saka.

Ir divi situācijas attīstības scenāriji pēc ierobežošanas pasākumu atcelšanas, prognozē “The Conversation” autors.

Sliktākajā variantā sabiedriskā transporta sistēmas bankrotēs un tuvākajā nākotnē zaudēs valdības finansējumu. Vēl vairāk autobusu un dzelzceļa satiksmes kompāniju tiks privatizētas, un daudziem automobiļi paliks vienīgais pārvietošanās veids, uz ko var paļauties. Velosipēdu un kājāmgājēju celiņu skaits būtiski samazināsies, jo būs nepieciešams vairāk vietas personīgajam autotransportam. Tā visa rezultātā dominēs personīgais transports, sastrēgumi, gaisa piesārņojums un sociālā nevienlīdzība.

Optimistiskāks variants: divus trīs mēnešus ilgušo ierobežošanas pasākumu laikā cilvēki būs pieraduši pie tā, ka pilsētu ielās nav mašīnu radītā trokšņa un izplūdes gāzu, un, iespējams, viņi gribēs, lai tāda kārtība ir arī turpmāk. Velosipēdu, elektroskūteru, pastaigu kājām popularitāte pieaugs, un pilsētu pašvaldībām būs jāveido atbilstoša infrastruktūra.

Pagaidām vēl par agru spriest, kurš no abiem variantiem gūs virsroku. Pandēmija devusi mums unikālu iespēju pārkārtot mūsu pilsētas, vadoties pēc jauniem pilsētvides veidošanas principiem, rezumē autors.

Rakstu oriģinālvalodā lasiet Rus.lsm.lv!

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti