Par seksuālās izglītošanas nepieciešamību runā arī speciālisti, kuriem ir satraukums, piemēram, par lielo abortu skaitu, kas bieži vien ir saistīti ar nevērīgu vai neizprotošu attieksmi pret kontracepciju. Lai arī mākslīgo abortu skaitam Latvijā pēdējos gados ir tendence samazināties, aizvien to ir vairāk nekā 2500 gadā.
Lai to mainītu, ir jāskolo, taču jaunu cilvēku izglītošana šajos jautājumos aizvien ir problēma – skolas nereti to uztver kā vecāku pienākumu, vecāki – kā skolas uzdevumu.
"Skolā uzzināju 1%" un par visu stāsta "māte "Google"
Pašlaik neviens īsti nezina, kā Latvijas skolās pašlaik ir ar seksuāli reproduktīvo izglītību. Savulaik bija priekšmets "Veselības mācība", tagad tāda nav, un šie jautājumi ir izkliedēti pa vairākiem priekšmetiem. Valsts izglītības standarts paredz, kas kurā vecuma posmā būtu jāapgūst un kādos mācību priekšmetos, bet tas, ko skola un skolotājs māca, tas ir pašu ziņā un kopainu grūti saprast.
Taču vairāki 12. klases skolēni raidījumam anonīmi stāstīja par seksuālo audzināšanu savā skolā, atklājot, ka no skolas uzzinājuši visai maz, un, piemēram, ne no bioloģijas stundām.
"Bioloģijā ne, nekāda bioloģija. Ja es kaut ko nezināju, tad "māte Google" – mans jautājums un lasāmviela vakaram," atzina kāds skolēns.
"Mēs nedaudz iesmējām par to visu. Bija jautri, vēl skolotājas komentāri, kā viņa to stāsta. Domāju, ka neviens no jauniešiem īpaši tajā brīdī nepievērš tam uzmanību. Vairāk pasmejas par to," atcerējās cits skolēns, pieļaujot, ka šīs stundas viņu klasei vienkārši bija pasniegtas par agru.
"Lielāko daļu es uzzināju no interneta un no vecākiem. Skolā es esmu dabūjusi 1% no tās visas informācijas," atklāja cita skolniece.
Jaunieši atzina, ka viņiem skolā, piemēram, par abortiem, masturbāciju, homoseksualitāti vispār nekas nav stāstīts.
Savukārt 11. klases skolnieks Eduards no Ozolnieku vidusskolas stāstīja, ka viņiem "viss bija stāstīts, un tas bija arī zināms, pirms mēs sākām interesēties par meitenēm". Viņaprāt, par seksuālo izglītību jārunā jau ar 7., un, iespējams, pat ar 6. klases skolēniem.
Bet raidījuma veiktā nelielā – aptuveni 25 jauniešu aptaujā par galvenajiem informācijas avotiem stabili pirmajās divās vietās ir draugi un internets.
Padomi internetā – "tamponi ieaug zarnās"
Taču internetā, meklējot informāciju, jaunieši var atrast arī pornogrāfisku saturu, no kura zēni bieži vien var iemācīties agresiju. Organizācijas "Papardes zieds" valdes priekšsēdētāja Iveta Ķelle norāda, ka jaunieši patiešām notic tam, "ka joprojām sievietēm patīk, kad ir tāds vardarbīgs [vīrietis], vardarbīga bišķiņ uzmākšanās, un viņas varbūt tēlo, ka viņas negrib" attiecības.
Vairāki jauniešu vardarbības gadījumi patiesībā liecina, ka jaunieši izpratni par seksualitāti veido, vai nu skatoties pornogrāfiju, vai kaut kādas filmas, kurās ir vardarbība, sprieda Ķelle.
"Papardes zieds" šobrīd ir viena no nedaudzajām organizācijām, kas ar jauniešu seksuālo izglītošanu skolās nodarbojas konsekventi, dodas uz skolām, stāsta, diskutē. Bet "Papardes zieda" aicināšana ir skolu brīva griba.
Lai nebūtu jāmaksā par šīm lekcijām, šobrīd pašvaldības var pieteikties un izmantot Eiropas Savienības līdzekļus, un daudzas arī tā dara. Pērn "Papardes zieds" izglītojis 14 000 jauniešu, lielākā daļa nodarbību bija finansēta no šī Eiropas Sociālā fonda, taču aptuveni 15% finansējuši vecāki jeb skolas.
"Joprojām mēs jūtam, ka ir skolas, kam ir bailes no tiem vecākiem, kuri uzskata, ka izglītošana par seksualitāti, par reproduktīvo veselību negatīvi ietekmēs viņu bērnus, tādējādi, ka viņi agrāk sāks dzimumdzīvi. Un tie
vecāki, kuri neļauj piedalīties šādās nodarbībās, acīmredzot domā, ka savus bērnus no kaut kā pasargā. Patiesībā ir otrādi – viņi savus bērnus iesviež potenciāli nedrošās attiecībās," norādīja Ķelle.
"Pirms 30 gadiem neviens nevarēja iedomāties, ka bērni jau piektajā klasē skatīsies pornogrāfiju. [..] Pirms 30 gadiem mēs nevarējām iedomāties, ka padomdevējs veselības izglītības jautājumos bērniem būs "TikTok". Bet tagad ir ļoti aktuāls jautājums meitenēm 5. klasē – viņas uzskata, ka tamponus nevajadzētu lietot, jo "TikTok" skatījušās informāciju, ka tampons var pazust un tad viņš var nonākt zarnās un tur ieaugt," piemēru minēja Ķelle.
Arī "Skolas 2030" materiālā par jauniešu zinātkāri, izziņu, informāciju un izglītību norādīts, ka "zinātniski pētījumi skaidri pierāda, ka skolēnu izglītošana seksuāli reproduktīvās izglītības jomā nepaātrina dzimumdzīves uzsākšanu, [..] ir pētījumi, kuri rāda, ka pārdomāta un atbilstoša izglītība dzimumdzīves uzsākšanas vecumu palielina un padara skolēnu attieksmi pret šo lēmumu atbildīgāku".
Vai skolas grib izglītot jauniešus par seksuālo veselību?
Raidījums arī sarīkoja nelielu eksperimentu, noskaidrojot, vai skolas būtu ieinteresētas vieslekcijās par seksuālās veselības jautājumiem, ko pasniegtu šīs jomas speciālists no Dānijas. Sazvanot vairākas nejauši izvēlētas skolas Rīgā un ārpus tās, tām piedāvāja stāstu, ka šīs lekcijas varētu pasniegt dānis Aksels Nīlsens, kurš ar to nodarbojas Dānijas skolās, un ka to organizē jauniešu grupa ar nosaukumu "Atvērtais logs".
Lekcijas piedāvātas piecās jomās – seksuālie noziegumi jeb kā nekļūt par pedofilu upuri; sekss un veselība jeb kādēļ sekss ir labs veselībai; sekss un pāra attiecības – vai sekss pirmajā randiņā vai pēc kāzām; kontracepcija un aborti un piektā lekcija par dzimumu identitāti.
Kopumā skolas bija atsaucīgas un skaidrot plašāk savai jaunajai paaudzei kaut ko vēlējās – visvairāk par kontracepciju un abortiem, arī par seksu un veselību un pāra attiecībām,
savukārt temats par dzimumu identitāti, tostarp arī griezumā par dzimuma maiņu, gan bija pārāk jūtīgs, jo skolas vadības un skolotāju pakaušos elpo skolēnu vecāki.
Bet par to tomēr ir jārunā, uzskata "Papardes zieds". "Dzimumu identitātes jautājumi tieši šobrīd ir ļoti aktuāli, jo tik, cik es esmu bijusi ārpus Rīgas vai ārpus lielajām pilsētām, tur nereti pat pieaugušie tēmu nav vēl sadzirdējuši, jo var jau būt, ka jauniešiem ir, bet viņa tādā slēptākā veidā," stāstīja Ķelle.
"Kādēļ pieaugušie nezina, ko darīt, jeb nevēlas šo tēmu? Es domāju, līdz galam nav īsti skaidrs, kāda būtu pareizākā pieaugušo cilvēku rīcība, un, ja mēs kaut ko nezinām, tad mēs no tā baidāmies," pieļāva "Papardes zieda" pārstāve.
Kurš un kā par to mācīs nākotnē?
Lai kaut ko mainītu, šobrīd, iesaistoties gan vairāku ministriju pārstāvjiem, gan nevalstiskajām organizācijām, programmas "Skola 2030" ietvaros top jauninājumi. Plānoti gan jauni informatīvi materiāli un filmiņas, gan arī modernāka programma, tiesa, pamata princips, ka dot zināšanas šajā jomā nav tikai viena mācību priekšmeta atbildība, paliks līdzšinējais.
Viens no iesaistītajiem šajā procesā – Rīgas 40. vidusskolas bioloģijas skolotājs un Valsts izglītības satura centra eksperts Mihails Basmanovs – raidījumam stāstīja, ka šis saturs tieši paredz to, ka mēs "nerunāsim par šiem jautājumiem tikai un vienīgi pie viena skolotāja vienā vienīgā stundā, vienā priekšmetā, šis saturs ir ļoti organiski iekļauts vairākos priekšmetos".
"Saturā noteikti nebūs rakstīts kā sasniedzamais rezultāts, ka skolēns prot uzvilkt prezervatīvu. Šādā veidā nebūs rakstīts, bet par kontracepciju mēs runājam," sacīja Basmanovs.
Savukārt jaunas mācību grāmatas šajā jomā tuvākajā laikā nebūs, "bet es domāju, ka vismaz Valsts izglītības satura centrs strādā pie tā, mēs strādājam", sacīja Basmanovs. Viņš uzsver, ka jaunieši ir gatavi šiem tematiem, atliek tādiem būt arī pedagogiem.
"Es redzu, ka jaunieši ir daudz atvērtāki šiem jautājumiem, visdrīzāk arī tāpēc, ka viņi redz un arī šī informācijas plūsma daudz plašāka. [..] Es redzu, es strādāju vidusskolas posmā, un mums arī ir bioloģijas stundas, kur mēs sarunājāmies gan par anatomiskām lietām, par anatomiju, gan par fizioloģiju, gan par iedzimtību, ģenētiku. Un tajos brīžos šie jautājumi aktualizējas un bērni labprātāk uzdod jautājumus, un šie jautājumi ļoti bieži saistās ar viņu personīgiem piedzīvojumiem un pārdzīvojumiem. Un visbiežāk šie jautājumi skar viņus personīgi. Bet viņi nebaidās uzdot šos jautājumus," uzsvēra skolotājs.
Un viņa padoms, iespējams, nereti mulstošajiem pedagogiem gaužām vienkāršs: "Es vienmēr saku tā – neslēpjam azotē to, ko nevar paslēpt, un runājam atklāti.
Ja arī nezinām pasakām, – šobrīd es nezinu, esmu gatavs tev palīdzēt, mācīsimies, meklēsim informāciju, kopā risināsim šo jautājumu. Ja skolēns redz, ka tu esi ieinteresēts viņa problēmās, viņš nāks pie tevis jebkuros jautājumos."
