Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Sazvērestību teorijas un iespējamās to radītās sekas

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Ko sagaidīt pēc Saeimas vēlēšanām kultūrpolitikā?

Deputātu kandidātu skatījums uz KNAB - reformēt vai ļaut strādāt bez izmaiņām

Partiju plānos par KNAB reformēšanu saskata draudus valstij

Saeimā iekļūt gribošo skatījums uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) ir krietni atšķirīgs. Tā dēvētās vecās partijas, kurām ir parlamenta pieredze, lielas izmaiņas birojam nesola. Partijas, kurām pieredze Saeimā ir neliela vai tās nav vispār, grib KNAB reorganizēt. Partiju plānus Latvijas Radio lūdza komentēt četriem cilvēkiem, kuri saistīti ar korupcijas apkarošanu vai pētīšanu.

Partiju ieceres īsumā:

  • KNAB lielas izmaiņas nesola Zaļo un Zemnieku savienība, partiju apvienība „Jaunā Vienotība”, Nacionālā apvienība un “Saskaņa”. Līdzīgi domā arī partiju apvienības „Attīstībai/Par!” līderis Daniels Pavļuts.
  • Latvijas Reģionu apvienības premjera amata kandidāts Edvards Smiltēns uzskata, ka KNAB vajag vairāk naudas: “Kā minimums būtu jādubulto budžets KNAB.”
  • Veidot pilnīgi jaunu iestādi vai apvienot KNAB, Drošības policiju un Satversmes aizsardzības biroju – saka Jaunās konservatīvās partijas premjera amata kandidāts Jānis Bordāns.

KOPSAVILKUMS:

“Providus” ārštata pētniece

“No vienas puses, tādas pareizas frāzes, ko šajā brīdī loģiski no viņu puses sagaidīt. No otras puses, nevar īsti saprast, ko tas tieši nozīmē. Vai tas nozīmē - nedarīsim neko ar šo biroju vai mums ir ļoti konkrēts plāns. Nu, to konkrēto plānu no programmām diemžēl redzēt nevar,” saka “Providus” ārštata pētniece Līga Stafecka. Tātad politiķi, kuriem ir Saeimas pieredze, par izmaiņām birojā runā ļoti piesardzīgi.

Savukārt jaunās partijas enerģiskās sola izmaiņas Piemēram, Jaunā Konservatīvā partija, kuras biedru rindās ir bijušie KNAB darbinieki Juta Strīķe un Juris Jurašs. Viņi piedāvā KNAB apvienot ar Satversmes aizsardzības biroju (SAB) un Drošības policiju (DP).

Stafecka to neuzskata par labu plānu: “Man šķiet, ka funkcijas ir ļoti atšķirīgas šīm iestādēm. Un es redzu – ja gadījumā KNAB mēs iekļausim kādā no šim iestādēm vai apvienosim vienā, tad vienkārši korupcijas jautājumiem tiks veltīta vēl mazāka uzmanība. Tie kaut kur pazudīs starp valsts drošības jautājumiem, starp informācijas aizsardzību, terorisma apkarošanu, un par korupcijas apkarošanu mēs zināsim vēl mazāk, nekā mēs zinām šobrīd.”

Atskatoties vēsturē, līdzīga ideja bija Ivara Godmaņa valdības laikā. Pirms deviņiem gadiem, kad sāka runāt par KNAB un Drošības policijas apvienošanu, Strīķe, esot biroja priekšnieka vietnieces amatā, ideju asi kritizēja. Viņa laikrakstam “Diena” teica, ka abām iestādēm ļoti atšķiras funkcijas.

Tāpēc partijas ideja Stafecku pārsteidz. Iespējams, tās ir sekas personīgajiem pieredzei.

Un to Stafecka saskata arī citu partiju piedāvājumos: “Tur ir partijas kā “KPV LV”, kurai arī ir lieli iebildumi, bet arī viņiem ir ļoti personīga saskarsme ar šo iestādi. Un tas drusciņ izskatās pēc tādas agresīvas „nu, ja mēs tiksim pie varas, mēs jums parādīsim”, jo tur apakšā nekāda seguma, ko tieši ar biroju darīt, viņu gadījuma nav. Viņi būvēs viņu no jauna, būvēs paši – tas man liekas ir ļoti bīstami, ja politiķi ir gatavi kaut ko paši būvēt.”

Lielākoties programmās partijas par korupcijas tēmu runā ar standarta frāzēm, bez konkrētiem priekšlikumiem. Nedaudz vairāk KNAB darbā ir iedziļinājusies Latvijas Reģionu apvienība, uzskata Stafecka. Viņi runā par biroja budžeta dubultošanu.

Vērtē bijusī KNAB priekšnieka vietniece

“Jaunpienācēju partijām, kurām ir attālināts ieskats par KNAB darbu un izpratni par KNAB kompetenci, - viņu piedāvājums ir ļoti radikāli un dzīve neralizejami,” saka ilggadējā KNAB priekšnieka vietniece Ilze Juča.

Viņa atgādina, ka KNAB pirms daudziem gadiem izveidots starptautisko sadarbības partneru prasību dēļ. Latvija vēlējās pievienoties starptautiskajiem pretkorupcijas dokumentiem. Turklāt KNAB uzdevums ir specifisks. Ne tikai apkarot un novērst korupciju, bet arī kontrolēt politisko partiju finansēšanu.

“Nevienai no tām iestādēm, kuras šeit piedāvā mazās, jaunās partijas, nevienai no šīm iestādēm šādu funkciju nav. Šīm iestādēm nav pieredzes šai jomā. Un arī tas būtu neprāts - gadiem funkcionējošu organismu reorganizēt vai lauzt un pievienot kādai citai institūcijai. Tas nozīmē pilnīgu neizpratni par KNAB funkcijām,” saka Jurča.

Partiju piedāvājumā ir gan KNAB apvienošana ar prokuratūru, gan Valsts ieņēmumu dienestu (VID) un Valsts kontroli.

Arī Jurča kritizē ideju par trīs iestāžu – KNAB, SAB un DP – apvienošanu:

“Nav nepieciešams veidot valstī monstru, kas faktiski koncentrēs sevī milzīgu varu, kas operēs ar milzīgu apjoma informāciju.

Tas ir absolūti neloģiski, un arī valstij varētu būt pat bīstami.” Jo nevarot zināt, kā kontrolē tā var nonākt.

“Tās partijas, kuras nestrādā Saeimā, viņas to darbu neredz, nezina par biroja darba rezultātiem niansēs. Savukārt tās partijas, kuras ir pie varas un kas uzrauga šo darbu, - viņi ir informēti un viņi saprot, ka šis darbs ir attīstāms, ir tiešām stiprināma biroja kapacitāte, ir jādomā par finanšu līdzekļiem, lai birojs varētu strādāt efektīvi,” saka Jurča.

Jo korupcija ir latents noziegums. Tas, ka publiski netiek katru dienu runāts par biroja darbu, nenozīmē, ka tas nestrādā, saka Jurča. Turklāt korupcijas apkarošanu uzmana arī starptautiskās iestādes – OECD un “Greko”.

Jurčai viss ir skaidrs: “Var atbalstīt tās partijas, kuras saka, ka biroja darbs ir attīstāms, pilnveidojams un finansējums piešķirams. Šis politiskais atbalsts jārealizē tikai šādā veidā.”

Vērtē “Sabiedrības par atklātību Delna” direktore

Ne visām politiskajām partijām korupcijas jautājumi programmā ir galvenā prioritāte. Tādi politiskie dinozauri kā Nacionālā apvienība un “Saskaņa” par to gandrīz nerunā. “Vai nu stiprināt, vai pateikt, ka esam apmierināti ar to, kā KNAB strādā uz doto brīdi,” tā intervijā Latvijas Radio teica “Saskaņas” premjera amata kandidāts Vjačeslavs Dombrovskis. Bet Roberts Zīle no Nacionālās apvienības iesaka ar profesionālu aci skatīties, kas darāms iestādes stiprināšanā.

Konkrētus plānus, kā secina Liene Gātere no “Delnas”, piedāvā trīs partijas: “Jaunā konservatīvā partija, ko mēs varam skaidrot loģiski, jo viņiem ir bijušie KNAB darbinieki, kuri to lietu pārzina un kuriem pirms pašvaldību vēlēšanām korupcija bija viens no viņu skaļākajiem saukļiem. Otra partija ir “Jaunā Vienotība”, kas vēsturiski ir bijusi no tām partijām, kuriem korupcijas jautājumi ir bijuši programmā. Un tad vēl ir dažām partijām, Latvijas Reģionu apvienībai ir konkrēti piedāvājumi. Bet pārējām partijām tas ir tādos saukļu līmeņos – apkarosim korumpantus.”

Runājot par plāniem KNAB apvienot ar citām drošības iestādēm, Gātere saka, tas nevar būt pašmērķis.

Jo jebkura centralizācija mazina iestādes neatkarību.

Par kukuļošanu notiesātais

Uz savas ādas KNAB darbu ir izbaudījis Vilnis Štrams, bijušais Rīgas domes Attīstības departamenta vadītājs. Viņu kopā ar Pēteri Stranci, Raimondu Janitu un Ināru Vilkasti tiesāja tā dēvētajā Rīgas domes kukuļošanas lietā. Process bija saistīts ar kukuļiem būvniecībā. Viņš izcieta piecu gadu cietumsodu. Tagad Štrams jau trīs gadus ir ārā no cietuma un saka, ka nodarbojas ar uzņēmējdarbību.

“Pirmkārt, es domāju, ka jebkurš cilvēks ārpus KNAB diez vai tā līdz galam spēj saprast tās struktūras darbības formu un organizatorisko sistēmu, un darba kvalitāti. Un droši vien arī tās politiskās partijas, kuras saka, ka viņas grib reorganizēt, droši vien, ka ir kaut kādi cēloņi vai iemesli, vismaz būtu jābūt,” saka Štrams.

Par savu kriminālprocesu Štrams intervijā nerunā. Apspriež tikai partiju teikto par KNAB.

“Man izklausās, ka katram priekšlikumam apakšā ir daudz dažādu cēloņu un iemeslu. Un mēs tos, visticamāk, neuzzināsim. Kas attiecas uz Kaimiņa partiju, tad droši vien viņi nevar būt ļoti objektīvi šajā jautājumā un diez vai tā Bordāna partija var būt ļoti objektīva šajā jautājumā,” vērtē Štrams. To viņš saka tāpēc, ka dažus “KPV LV” biedrus KNAB tur aizdomās partijas nelikumīgā finansēšanā un citos noziegumos.

Savu sodu jau izcietušais uzskata, ka, pirms reformēt, ir jāpaskatās, kā līdzīgas iestādes strādā citur Eiropā un vai Latvija var pārņemt kādu labo praksi. “Šobrīd grūti pateikt. Šobrīd tās ir emocijas bez pamata. Viens saka jāmaina, otrs saka – nav jāmaina. Bet iemeslus neviens nesaprot - kāpēc. Tāpēc, ka nenoķer tik daudz? Vai tas ir rādītājs, ka nenoķer piecus noziedzniekus mēnesī? Manuprāt, tas nav rādītājs,” saka Štrams.

KNAB vienkārši jāstiprina

Pēdējo gadu laikā izpratne par biroja darbu un tā stiprināšanu politiķu vidū ir augusi, saka Ilze Jurča, kura KNAB darbu pārzina no iekšpuses. Piemēram, palielināts korupcijas apkarotāju finansējums, ir jauna, moderna ēka un uzlaboti izmeklētāju darba apstākļi. Jāļauj birojam strādāt.

Citi partiju plānu analizētāji saka, ka KNAB ir vienkārši jāstiprina un reformas nevajag.

Tomēr atšķirībā no Jurčas korupcijas pētniece Stafecka secina, ka iepriekšējiem diviem Saeimas sasaukumiem korupcijas jautājums vispār nav bijis svarīgs. Viņasprāt, bijušā biroja vadītāja Jaroslava Streļčenoka vadības laikā birojs ticis novājināts, bet premjeri, kuri KNAB pārrauga, nav reaģējuši, lai situāciju uzlabotu.

Iespējams, tāpēc ka politiķi nozīmīgus soļus sper tikai tad, kad saņem spērienu no ārpuses. Kopš Latvija ir visu starptautisko organizāciju dalībniece, spiediens ir mazinājies. Korupciju kā vienu no faktoriem vērtē arī investori, lemjot par naudas ieguldīšanu valstī.

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti