Bezmaksas sabiedriskais transports, vidējā alga, kas lielāka par tūkstoš eiro mēnesī, mājražošanas veicināšana – šie ir tikai daži no solījumiem Latvijas ģimenēm, ko partijas iekļāvušas savās programmās pirms rudenī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "De facto". Aizsākot sižetu sēriju "Izvēlies nākotni! 100 krēsli", "De facto" analizē politiķu solījumus un kā tie ietekmēs iedzīvotāju dzīvi nākamos četrus gadus.
Virknei politisko spēku programmas uzrakstītas pārāk virspusēji, nepaskaidrojot, kā tieši varētu uzlaboties ģimeņu finansiālā situācija nākamo četru gadu laikā. Piemēram, Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) norāda, ka "rūpēsies par ģimenēm ar bērniem", savukārt "No sirds Latvijai" sola "atbalstu". "Vienotība" "paplašināšot atbalsta programmas ģimenēm". "Suverenitāte", visticamāk, neieskatoties valsts budžetā, sola ,,bezmaksas sabiedrisko transportu", bet Latvijas Reģionu apvienība norāda, ka "ģimene – laulība starp vīrieti un sievieti – ir valsts prioritāte".
Sociālantropoloģe Aivita Putniņa uzskata, ka "tas vairāk norāda uz konservatīvu pieeju, ka laulība ir savienība starp vīrieti un sievieti, bet īsti jau nav debašu par to tāpēc, ka Satversmē mums tas ir ierakstīts. Tad rodas jautājums, kā partija pozicionēsies tālāk?"
Visbiežākās piesauktās izmaiņas, kas tomēr varētu uzlabot ģimeņu rocību, ir solījums paaugstināt neapliekamo minimumu, kas pašlaik ir 75 eiro. To izdarīt apņēmusies Nacionālā apvienība un partija "Brīvība. Brīvs no bailēm, naida un dusmām". Konkrētāka ir "No sirds Latvijai", kura neapliekamo minimumu paaugstināšot līdz minimālās algas apmēram - vairāk nekā četras reizes (līdz 320 eiro). Savukārt Jaunā konservatīvā partija aicina ieviest regresīvo neapliekamo minimumu.
Sociāldemokrātiskā partija "Saskaņa" sola palielināt minimālo algu. Šāds piedāvājums izskan arī no sīkpartiju puses ("Suverenitāte").
Visticamāk, tieši tāpēc, ka pēdējā laikā uzvirmoja diskusijas par pievienotās vērtības nodokļa samazināšanu pārtikai, šī iniciatīva iekļauta arī "Saskaņas" programmā. Taču lielākie ieguvēji tomēr būtu tie, kuri tērē vairāk – turīgākā sabiedrības daļa.
Visplašākā ienākumu palielināšanas programma, lai gan uz pabalstu rēķina, ir Nacionālajai apvienībai. "Swedbank" Privātpersonu finanšu institūta direktore Adriāna Kauliņa secina, ka ļoti maz programmās ir par solidāru nodokļu maksāšanu: "Par to, kā panākt to principu, ka mēs visi maksājam godprātīgi no saviem ienākumiem, ka mēs apkarojam ēnu ekonomiku efektīvi un nežēlīgi. Ja tā sadaļa izpaliek, tad, lai mēs varētu maksāt lielāku valsts atbalstu, mums ir jāceļ nodokļi, jo, ja nodokļi lejā un pabalsti augšā, tur pa vidu vienādības zīme izpaliek."
Protams, ģimenēm, iespējams, izdotos ietaupīt, attīstot mājražošanu, kā to sola partija "Brīvība. Brīvs no bailēm, naida un dusmām", taču diez vai tas iespējams tiem, kuri dzīvo pilsētu mikrorajonos. Līdz ar to jārēķinās ar prāviem izdevumiem mājokļa uzturēšanai.
Izmaiņas nekustamā īpašuma nodoklī sola gan Nacionālā apvienība, gan "Saskaņa", gan vairākas sīkpartijas (Jaunā konservatīvā partija, "Brīvība. Brīvs no bailēm, naida un dusmām"). Taču slogs, ko tas rada mājsaimniecībām, salīdzinoši nav liels. Daudz biežāk raizes sagādā komunālie maksājumi. "Saskaņa" sola atcelt krīzes laikā paaugstināto PVN apkurei, Latvijas Krievu savienība aicina ierobežot pakalpojumu sniedzēju peļņu, bet "Suverenitāte" vēlas noteikt valsts regulētu cenu politiku komunālajiem pakalpojumiem. Tomēr svarīgāk politiķiem būtu meklēt veidu, kā mazināt siltuma zudumus, nevis solīt zemāku cenu.
Politiķu solījumi izglītības jomā vairāk attiecināmi uz skolotājiem. Tas nepārsteidz - ne jau skolēni oktobrī dosies pie vēlēšanu urnas, bet gan pedagogi. Tāpat programmās iezīmējas etniskā sašķeltība. Nacionālā apvienība un Jaunā konservatīvā partija pieprasa valsts finansētajās skolās izglītību valsts valodā. Pretēji Latvijas Krievu savienībai, kas vēlas panākt tieši krievu valodas biežāku lietošanu izglītības iestādēs. Taču pārsvarā partiju programmu rakstītāji izglītības nozares problēmās nav iedziļinājušies. Vienīgā, kas piedāvā reformas, ir "Vienoti Latvijai", kura vēlas retināt pedagogu rindas, nesamazinot finansējumu.
"Providus" pētniece izglītības politikas jautājumos Marija Golubeva novērojusi, ka programmās nav runāts par reformām, kas tiešām būtu nepieciešamas, piemēram, profesionālās izglītības kvalitātes uzlabošana, kas pakāpeniski notiek, bet ne pietiekoši. "Ir tikai par to, ka atgriezt skolēnus profesionālajās skolās, bet to jau var darīt tikai tad, kad profesionālās skolas ir sasniegušas noteiktu līmeni," norāda pētniece.
Kā secina "De facto", ģimene partiju programmās nav bijusi prioritāte. Izņēmums ir Nacionālā apvienība, kas ar solījumiem neskopojas, bet nepiedāvā savu redzējumu, uz kā rēķina papildu naudu valsts budžetā iegūs. Solījumu nekonkrētība, iespējams, izskaidrojama, jo politiķi šoreiz baidās novilkt sarkanās līnijas. Rezultātā ultimāts saviem potenciālajiem koalīcijas partneriem ir vienīgais veids, kā dotos solījumus izpildīt.
