Labrīt

Rīgas namu pārvaldnieka vadītājs: Atbildību par aizdomīgiem līgumiem izvērtēs arī audits

Labrīt

No dzejnieka Leona Brieža atvadoties

Partijas Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas sagaida aprīlī; ar kandidātu sarakstiem nesteidzas

Partijas Rīgas ārkārtas vēlēšanas gaida aprīlī, bet vēl nesteidzas ar kandidātu sarakstiem (precizēts)

Rīgas domei virzoties uz pašatlaišanu, ko paredzēts īstenot ar kvoruma trūkumu trīs sēdēs pēc kārtas, aktuāls kļūst jautājums par partiju gatavību startēt šajās ārkārtas vēlēšanās. Pašlaik gan vēl saglabājas neliela intriga, kad īsti šīs ārkārtas vēlēšanas notiks.  25. aprīlī vai 13. jūnijā – tādus datumus pašlaik nosauc, kad jautā par Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām.

 ĪSUMĀ:

  • Rīgas domes vēlēšanas varētu notikt 25. aprīlī vai 13. jūnijā.
  • Nav zināms, vai “Vienotība”, NA un JKP varētu startēt kopā – JKP vēl lemj.
  • “Vienotība” pieļauj arī atsevišķu startu, iekļaujot sarakstā „Rīgas līgas” aktīvistus.   
  • Priekšvēlēšanu kampaņu vienīgā jau sākusi “Attīstībai/Par!”.
  • KNAB neuzskaita aģitācijas tēriņus, kamēr nav zināma vēlēšanu diena. 
  • "Progresīvie" mēra amatam varētu virzīt Kossoviču.
  • GKR par sarakstu vēl nerunā, bet kampaņai būšot gatavi. 
  • Neizstājoties no “zaļajiem”, GKR sarakstā varētu startēt Viesturs Silenieks. 
  • Nav skaidrs, vai ZZS startēs kā viens spēks.
  • Regīna Ločmele-Luņova noliedz startu “Saskaņas” sarakstā. 
  • 34 Saeimas deputāti vēl var lūgt prezidentu apturēt domes atlaišanas likumu.
  • ZZS līderis Krauze: Ja dome “pašatlaižas”,  nav iemesla apturēt likumu.  

Partiju frakcijās un birojos ar jautājumu, cik vēl laika atlicis līdz vēlēšanām, turpinās sarunas par kandidātiem, programmām un sadarbību. Partijas vēl atturas runāt par priekšvēlēšanu kampaņas izmaksām, turklāt vairumam tās vēl tikai taps.

Pašlaik vēl saglabājas neziņa, vai “Vienotība”, Nacionālā apvienība (NA) un Jaunā konservatīvā partija (JKP) varētu startēt kopā.

Precizējums

Iepriekš ziņots, ka "Progresīvie" nolēmuši Rīgas domes vēlēšanās startēt atsevišķi. Partija precizēja – "Progresīvie" nav lēmuši par atsevišķu startu. 

Pirmās divas no tām konceptuāli atbalsta šādu sadarbību startam uz Rīgas domi, bet ar lēmumu kavējas Jaunā konservatīvā partija. Viens no tās līderiem un iespējamais Rīgas mēra amata kandidāts Juris Jurašs atzina, ka turpinās biedru apspriedes, bet drīz būšot skaidrs valdes lēmums.

 

„Visādas iespējas ir izskatītas, bet gala lēmums nav pieņemts. Tiek apzināti tie, kuri šajā brīdī būtu Rīgā piemērotākie, kas visvairāk varētu dot, jo jāņem vērā specifiskā situācija galvaspilsētā. Jāatceras, ka jau vismaz pēdējos pāris gadus mēs dzirdam par nepārtrauktiem korupcijas skandāliem, par izsaimniekošanas gadījumiem.

 Tiek apsvērtas dažādas iespējas, arī mana kandidatūra tiek apsvērta,” sacīja Jurašs.

JKP valde par startu Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās varētu nolemt jau šonedēļ.

Tomēr “Jaunā Vienotība” pieļauj arī atsevišķu startu, un tās kandidātu sarakstā varētu būt vairāki politikā jau redzēti cilvēki. Tāpat iespējama sadarbība ar nesen dibināto aktīvistu apvienību „Rīgas līga”.   

„Mums ir partija, kas ir bagāta ar iekšējiem resursiem. Piemēram, bijušie ministri Kārlis Šadurskis, Ints Dālderis, bijusī Saeimas Eiropas lietu komisijas vadītāja Lolita Čigāne, bijušais “Vienotības”  Saeimas frakcijas vadītājs Hosams Abu Meri. Tas, ko es neizslēdzu, ka mēs varētu atrast sadarbības modeli ar „Rīgas līgu”, kas ir sabiedriski aktīva rīdzinieku apvienība, kura  izteikusi vēlmi iesaistīties politikā. Ar viņiem mums ir bijušas sarunas un vēl būs. Mums ir kopīga sapratne par daudzām Rīgas lietām,” atklāja “Vienotības” domnieks Vilnis Ķirsis.

Priekšvēlēšanu kampaņu kā vienīgā jau sākusi partiju apvienība “Attīstībai/Par!”. Saeimas un Rīgas domes gaiteņos to skaidro ar salīdzinoši maz zināmā Mārtiņa Staķa popularitātes veicināšanu.

Vienlaikus Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) neuzskaita aģitācijai iztērētos līdzekļus līdz brīdim, kad izsludināta vēlēšanu diena. Iepriekš "Attīstībai/Par!" runāja par sadarbību ar partiju "Progresīvie", kuras mēra amata kandidāts varētu būt partijas valdes loceklis Mārtiņš Kossovičs.

Partija "Progresīvie" paziņojumā medijiem norādīja, ka joprojām turpinās sarunas ar "Attīstībai/Par!", un "Progresīvie" nav lēmuši par atsevišķu startu. "Vienlaikus esam jau vienojušies par Mārtiņu Kossoviču kā saraksta līderi no mūsu partijas puses, ņemot vērā iespējamo vēlēšanu tuvumu," norādīja partijas līdzpriekšsēdētājs Edmunds Cepurītis.

Daniels Pavļuts no “Attīstībai/Par!” ir pārliecināts, ka Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas notiks jau pēc pāris mēnešiem.

„Ja nākamajā nedēļā, - un visas pazīmes liecina, ka tā būs, - mēs tiešām pieņemam likumu par Rīgas domes atlaišanu, tad diezgan automātiski ārkārtas vēlēšanas būs 25. aprīlī, sestdienā. Līdz tam ir diezgan maz laika,” atzina Pavļuts.

Politiskās jukas un nespēja pieņemt Rīgas pašvaldības budžetu novedusi tiktāl, ka Rīgas mērs Oļegs Burovs ar opozīcijas frakcijām vienojies, ka nebūs kvoruma trīs sēdēs pēc kārtas. Līdz ar to dome atbilstoši likumam atzīstama par rīcībnespējīgu un atlaižama.

Vienlaikus “Gods kalpot Rīgai!” (GKR) meklē veidus savai rindu paplašināšanai, un partijā esot iestājušies Krievu drāmas teātra aktieris Jakovs Rafalsons, bijušais futbolists Marians Pahars. Taču kandidātu sarakstus vēl neveidojot.

„Šobrīd runāt par divām lietām - par kandidātu saraksta apstiprināšanu un par kampaņas sākšanu – ir par agru. Esam gatavi strādāt un arī finansiāli mēs esam gatavi, bet pašlaik mums pats galvenais ir noorganizēt saimniecisko darbu tā, lai dome šajā politiskajā situācijā var strādāt,” pauda Burovs.

Nestājoties partijā, ar GKR sadarboties gatavs Latvijas Zaļās partijas biedrs veloaktīvists Viesturs Silenieks. Viņš Latvijas Radio gan uzsvēra, ka konkrētas vienošanās ar GKR vēl neesot, savukārt par sadaļu par vides politiku viņš gatavs konsultēt jebkuru partiju.

„No Zaļās partijas neesmu gatavs stāties ārā, jo es esmu zaļš pēc pārliecības. Ja kādai citai partijai vajag ienest šo zaļo domu, tad es esmu gatavs iet.

Ņemot vērā to, ka tiešām klimata pārmaiņu politika gan Eiropā, gan Latvijā būs aktuāla un šīs politikas dēļ ļoti būs spiesta mainīties gan Rīga, pilnībā pārveidojot savu dienas kārtību gan transportā, gan enerģētikā, gan vidē, tad esmu gatavs iet palīgā šīs lietas darīt. Bet pašlaik konkrētu vienošanos man nav ne ar vienu [partiju], bet es neatteikšu nevienam. Manā izpratnē, jo vairāk zaļo lietu, jo labāk,” skaidroja Silenieks.

Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām gatavojas arī Zaļo un Zemnieku savienībā (ZZS) ietilpstošās Latvijas Zemnieku savienība (LZS) un Latvijas Zaļā partija. LZS līderis Armands Krauze atzina, ka pašlaik gan vēl neesot skaidrs, vai abas partijas varētu startēt kopā vai atsevišķi.

Nesen neoficiāli izskanējis, ka uz Rīgas domi aicināta kandidēt eksministre Dana Reizniece-Ozola, taču neesot piekritusi. Pašlaik spēkā nav arī pērn rudenī apspriestā ZZS sadarbība ar Latvijas Reģionu apvienību, kas RD vēlēšanās startēs atsevišķi.

Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu scenārija lielākie pretinieki ir “Saskaņas” politiķi, kuriem varētu draudēt pozīciju zaudēšana galvaspilsētas pašvaldībā, lai gan “Saskaņa” aizvien bauda augstāko sabiedrības atbalstu. Iepriekš izskanējis, ka “Saskaņas” saraksta līderes loma Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās piedāvāta Saeimas deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai, taču viņa šādu iespējamību noliedza. Partijai netrūkšot citu kandidātu Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās.

„Jā, es ik pa brīdim dzirdu baumas, ka tādas vēlmes ir, bet nekas konkrēts man nav piedāvāts, ne arī mani kāds par to ir uzrunājis. Ja jūs jautāsiet manu nostāju šajā jautājumā, tad man ļoti patīk darbs Saeimā, esmu devusi solījumus tiem cilvēkiem, kuri par mani nobalsoja. Ja šis jautājums būs dienas kārtībā, es ļoti rūpīgi pārdomāšu savu lēmumu.

Šodien es saku, ka nē – es neiešu uz Rīgas domes vēlēšanām,” sacīja Ločmele-Luņova.

34 Saeimas deputāti vēl var izmantot iespēju atbilstoši Satversmei lūgt Valsts prezidentam neizsludināt Rīgas domes atlaišanas likumprojektu.  Ja rosinās referendumu par Rīgas domes atlaišanu, tādā gadījumā RD ārkārtas vēlēšanas varētu notikt vien jūnijā. 

Pašlaik pēc “Saskaņas” un ZZS deputātu iesnieguma norit ļoti kūtra parakstu vākšana par ārkārtas vēlēšanu regulējuma maiņas likumprojektu. Parakstu vākšana ir ļoti tālu no rezultāta sasniegšanas, bet izmaksā virs 687 000 eiro.

Uz jautājumu, vai līdzīgu procesu rosinās arī par RD atlaišanas likumprojektu, Ločmele-Luņova atbildēja: „Protams, tas ir absolūti loģiski, ka mēs izmantosim iespējas, lai panāktu savus politiskus mērķus, bet jūs redzat, cik ātri mainās konteksts [Rīgas domē] un visi lēmumi tiks pieņemti atbilstoši konkrētas dienas politiskajam kontekstam”.

ZZS viens no līderiem Armands Krauze apliecināja: ja Rīgas domes deputāti paši parūpējas par galvaspilsētas vietvaras atlaišanu, nav pamata lūgt atlikt Rīgas domes atlaišanas likumprojektu.

„Tādā gadījumā Rīgas dome pati rada juridiski korektu risinājumu un pamatu, lai procedūra būtu atbilstoša likumam,” pauda Krauze.

Paredzams, ka partiju priekšvēlēšanu aktivitātes pieaugs līdz ar pavisam drīzajiem lēmumiem par esošā Rīgas domes sasaukuma atbrīvošanu.

KONTEKSTS:

2019. gada nogalē Saeimas vairākums pēc garām diskusijām pirmajā lasījumā apstiprināja likumprojektu, ar kuru tiek atlaista Rīgas dome un galvaspilsētā sarīkojamas ārkārtas vēlēšanas. Iepriekš attiecīgo likumprojektu bija iecerēts izskatīt 16. janvārī, bet tas ir pārcelts uz 13. februāri.

Par iemeslu valdības lēmumam rosināt Rīgas domes atlaišanu kļuva atkritumu sāga, kura sākās, kad Rīgas dome nolēma uz nākamajiem 20 gadiem visu atkritumu apsaimniekošanu uzticēt vienam operatoram – vairāku uzņēmumu izveidotajai akciju sabiedrībai "Tīrīga". Taču Konkurences padome liedza "Tīrīgai" pagaidām sākt darbus Rīgā

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti