Pieci Nacionālās apvienības (NA) deputāti ar "Saskaņas centru" (SC) un Zaļo un Zemnieku savienību (ZZS) ceturtdien plenārsēdē spējuši atrast kopīgu valodu. Tas izdevās saistībā ar Andreja Elksniņa (SC) iesniegto grozījumu Kredītiestāžu likumā, kas paredz, ka parlamentārās izmeklēšanas komisijām būs tiesības pieprasīt informāciju no kredītiestādēm.
Elksniņa iesniegtais priekšlikums Kredītiestāžu likumā paredz, ka papildus tiesu izpildītājiem, Valsts ieņēmumu dienestam un citām iestādēm, arī parlamentārās izmeklēšanas komisijām būs iespēja pieprasīt informāciju no kredītiestādēm. "Konkrētā priekšlikuma nozīmība un būtība tika apspriesta Latvijas Krājbankas izmeklēšanas komisijā. Redzot datus attiecībā uz to, cik lieli līdzekļi un kādā apjomā no Krājbankas tika pludināti gan ar Finanšu un kapitāla komisijas starpniecību, gan ar administratora. Mēs redzējām, ka mēs nevarējām iepazīties ar konkrētiem datiem, ar konkrētiem apstākļiem, maksājumu uzdevumiem un citiem materiāliem, kuri dotu izmeklēšanas komisijai priekšstatu, cik lielā mērā tiesiski un pamatoti tas viss ir noticis," skaidroja Elksniņš.
Otrdien Saeimas Budžeta un finanšu komisija savā sēdē šo priekšlikumu noraidīja. Pret to iebilda gan Finanšu ministrija, gan arī Komercbanku asociācija. Asociācijas viceprezidents Andris Rozentāls komisijas sēdē sacīja, ka informācija no bankām un pārējām kredītiestādēm jau tāpat ir pieejama plašam amatpersonu lokam, un deputāti var iztaujāt šīs amatpersonas parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdēs.
Arī Budžeta komisijas vadītājs Jānis Reirs ("Vienotība")) iebilda, sakot, ka parlamentārās izmeklēšanas komisiju darbs mēdz būt politizēts. "Ja ir 34 deputātu paraksts, Saeimai ir jāveido izmeklēšanas komisija. Un tas nozīmē, ka ir iespējamas arī politiskas lietas un, atverot šo pieprasījumu, es domāju, arī tas nebūtu pareizi," norādīja Reirs.
Līdz ar to informācija no kredītiestādēm varētu tikt pieprasīta ne tikai tāpēc, lai noskaidrotu patiesību.
Budžeta komisijas sēdē deputātu balsojums divas reizes sadalījās vienādi. Tādēļ Elksniņa priekšlikums tika noraidīts. Vienādi balsojums sadalījās arī ceturtdienas plenārsēdē. Tomēr otrajā balsošanas reizē Elksniņa priekšlikumu atbalstīja arī Jānis Klaužs no ZZS un Kārlis Krēsliņš no NA.
Abos balsojums "par" pogu nospieda arī NA deputāti Jānis Dombrava, Raivis Dzintars, Inese Laizāne un Vineta Poriņa. Savukārt Kārlis Krēsliņš, vēlāk kritizējot SC par pretošanos nacistiskās un padomju simbolikas aizliegšanai publiskajos pasākumos, tomēr pamanījās uzteikt Elksniņu: "Andrejs Elksniņš, kad uzstājās - es ļoti cienu viņa viedokli, jo viņš ir profesionālis savā lietā."
Latvijas Radio mēģināja sazināties ar NA līdzpriekšsēdētāju Raivi Dzintaru, lai noskaidrotu, kādēļ viņš un vairāki viņa partijas deputāti ir atbalstījuši Elksniņa priekšlikumu. Bet viņš līdz šim nav atbildējis uz telefonzvaniem un īsziņā nosūtīto jautājumu.
Šī gan nav pirmā reize, kad NA balso kopā ar opozīcijas partijām. Šos Kredītiestāžu likuma grozījumus otrreizējai caurlūkošanai nevar nodot arī Valsts prezidents, jo par to steidzamību nobalsoja vairāk nekā divas trešdaļas Saeimas deputātu.
