Par Latvijas dalību «World EXPO» Milānā vēl daudz neatbildētu jautājumu

Pēc teju pusotru mēnesi ilgas vilcināšanās valdībai otrdien beidzot jāizšķiras, vai Latvija izstādē ”World EXPO” būs pārstāvēta ar atsevišķu paviljonu. ”EXPO” projektu jau tagad apēno aizdomas par valsts līdzekļu izšķērdēšanu.

Ļoti iespējams, ka skaņdarbs, ko speciāli izstādes ”World EXPO 2015” vajadzībām pirms diviem mēnešiem ierakstīja Latvijas Radio koris, nekad neskanēs Latvijas paviljonā Milānā. Visticamāk, nebūs arī paša ozolam līdzīgā paviljona, kam bija jāpaceļas virs jau izveidotajiem pamatiem, kur iemūrētas ozolzīles, kuras Valsts prezidents pērnā gada oktobra vidū svinīgi pasniedza izstādes organizatoriem. Būves makets novembrī tika izstādīts Eiropas Parlamenta ēkā Briselē, bet patlaban Latvijas paviljonam atvēlētajā vietā redzami vien ēkas pamati. Paviljona būvdarbi tur nenotiek.

Plāni lielāki par budžetu

Par Latvijas dalību ”EXPO 2015” atbildīgās Ekonomikas ministrijas politiskā vadītāja Dana Reizniece-Ozola (ZZS) šo projektu jau tagad sauc par izgāzušos: ”Viens ir faktors, ka, manuprāt, ir ļoti nekvalitatīvi šis projekts īstenots līdz šim brīdim, jau sākotnēji ieprogrammējot projekta neveiksmi. Pirmkārt, sadalot producēšanu no būvniecības, un savā starpā šīs divas būtiskās lietas nekoordinējot. Producēšanas līgums ir ļoti liels, manuprāt, arī šobrīd veiktās izmaksas varbūt nav bijušas gana adekvātas. Bet to mēs vēl šobrīd vērtējam, kas ir ieguldītais darbs un kādas ir summas, kas ir par to samaksātas. Un otrs, ka būvniecībai paredzētās summas ir pārāk mazas vai arī projektēšana ir bijusi neprofesionāla, paredzot tādu būvi, ko nevar uzbūvēt, iekļaujoties šajā budžetā.”

Šaubas par Latvijas līdzdalību ”EXPO 2015” virmo jau vairāk nekā mēnesi. Galvenais to iemesls ir būvniecības izmaksas, kas, pēc Reiznieces-Ozolas domām, pieaugušas sliktās plānošanas dēļ, proti, tādēļ ka iepirkums izsludināts pēdējā mirklī. ”Tas noveda pie tā, ka laiki tika novilcināti un iepirkuma rezultātā tika saņemti četrreiz dārgāki piedāvājumi no būvniekiem nekā projekta budžets pieļauj. Turklāt arī ir atstāts nepietiekams laiks atkārtotam iepirkumam vai citu būvnieku piesaistei, vai jaunu projekta ideju atlasei un realizēšanai," skaidro ministre.

Dažas dienas pirms valdības sēdes, kurā ministriem būtu jāsaka galavārds, eļļu ugunij pielēja laikrakstā ”Diena” publiskotā projekta producēšanas izmaksu tāme.

No publikācijas izriet, ka starp projekta veidotājiem un valsts budžeta finansējuma saņēmējiem ir vairāki ar politisko partiju ”Latvijas attīstībai” saistītu cilvēku vārdi.

Šīs partijas priekšsēdētājs ir Juris Pūce, kurš laikā, kad par projekta producentiem tika izraudzīta komandītsabiedrība ”EXPO 2015”, ieņēma Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra amatu. Komandītsabiedrības ”EXPO 2015” pārstāvji pēc publikācijas sasauktā preses konferencē milzīgās producēšanas izmaksas, kas sasniedz aptuveni trīs miljonus eiro, skaidro ar faktu, ka izmaksās ietvertas gan ar paviljona veidola, gan ar saturiskā piedāvājuma izstrādi saistītie tēriņi. Līdz šim producentiem jau izmaksāti vairāk nekā 700 tūkstoši eiro, tomēr viņu pārstāvji kategoriski noliedz, ka par pakalpojumiem prasītas neadekvāti lielas summas. Šāds iespaids rodoties tikai tāpēc, ka atklātībā nonākušajā tāmē neesot detalizēti paskaidrots, cik grandiozas ieceres slēpjas, piemēram, aiz ieraksta par ”Instagram” profila izveidi.

”Kopējo budžetu šim paviljonam neizvēlējāmies vai neaprēķinājām mēs. Šajā konkursa gaitā jau producēšanas budžets un būvniecības budžets bija noteikts šajā ministrijas specifikācijā. Bet tas, ka kopējais šīs izstādes budžets ir lielāks nekā Šanhajā, es domāju, ir saistīts ar to, ka paviljons ir divas reizes lielāks, otrkārt, noteikti bija saistīts ar to, ka Latvijai būs prezidentūra un līdz ar to arī daudz vairāk pasākumi ir jārīko ārpus paviljona, kuru Šanhajā nebija. Un treškārt, es domāju, ka izmaksas ļoti daudzām lietām, kas jādara uz vietas Itālijā, nenoliedzami, ir daudz dārgākas nekā tās ir Ķīnā," tā vaicāts, kādēļ ”EXPO 2015” producēšanas izmaksas vien ir līdzvērtīgas summai, ko izmaksāja Latvijas dalība 2010.gada ”EXPO” izstādē Šanhajā, teic viens no komandītsabiedrības pārstāvjiem Ģirts Majors. Viņš plašāk pazīstams kā koncertu un mūzikas festivāla ”Positivus” organizators.

Ekonomikas ministre pieļāvusi iespēju, ka komandītsabiedrībai var nākties atmaksāt nepamatoti iztērēto naudu. Patlaban notiek arī dienesta pārbaude, kurā tiek izvērtēta Ekonomikas ministrijas amatpersonu, tostarp projekta vadītāja Roberta Stafecka atbildība.

Atteikšanās - kaitējums valsts tēlam?

Ap izmaksu pamatotību izcēlušās jezgas dēļ novārtā palicis jautājums par to, vai Latvijai vispār ir jāpiedalās ”EXPO 2015” un kādu kaitējumu valsts tēlam nodarīs pēkšņā atteikšanās no līdzdalības šajā izstādē.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs pašreizējo situāciju sauc par ļaunāko iespējamo: ”Pirms mēs ejam uz priekšu ar šādu lēmumu, mums tomēr jāizvērtē ļoti rūpīgi visi ieguvumi un problemātiskie aspekti. Nebūtu bijusi liela problēma, ja mēs pašā sākumā būtu pateikuši "nē, mēs nepiedalāmies". Vairākas valstis to ir pateikušas. Pašreizējā situācija, protams, ir vissliktākā, kāda vien varēja būt. Mēs pateicām "jā", sākām jau ieguldīt līdzekļus, svinīgi mūrējām kapsulu un tagad, protams, saprotam, ka tā situācija ir ļoti sarežģīta, problemātiska. Es saprotu arī Ekonomikas ministrijas apsvērumus. Tāpēc es domāju, ka, pirms mēs pieņemam lēmumu par piedalīšanos ”EXPO”, tad, runājot jau par nākotni, ir, pirmkārt, jāsaprot, ko mēs iegūstam un ko mēs zaudējam.”

Bijušais Latvijas Institūta direktors, Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks Kalniņš gan domā, ka atteikšanās nekādu lielo kaitējumu Latvijas reputācijai nenodarīs:

”Atskaitot zaudējumu finansiāli, es domāju, ka nekāds lielais zaudējums Latvijas tēlam nebūs, jo neviens jau nepamanīs, ka mēs tur neesam."

Kalniņš iesaka domāt par nākamo ”EXPO”, jau laicīgi pie tā piestrādāt un atrast pienācīgu, radošu risinājumu, ko varam atļauties.

Vēl viens iemesls, kādēļ radušās šaubas par nepieciešamību tērēt miljoniem eiro par piedalīšanos ”EXPO 2015”, ir nelielā uzņēmēju interese. Šoreiz gan paviljonā bija plānots atvēlēt īpašu vietu arī dažādu biznesa pasākumu rīkošanai. Turklāt izstādes tēma ir pārtika, kas ir viena no galvenajām Latvijas eksportprecēm.

Latvijas Pārtikas eksportētāju apvienības valdes loceklis Didzis Šmits neslēpj, ka piedalīšanos ”EXPO” uzskata par naudas izšķiešanu: ”Man liekas, ka Latvijai ir vispār jābeidz nodarboties ar šoviem. Lai arī kā patiktu tos taisīt, ir jānodarbojas ar konkrētām lietām. Ja mēs runājam tieši par pārtiku, es gribētu, lai Latviju atpazīst nevis ar šovu, bet gan, ieejot veikalā un redzot plauktos mūsu produktus. Lai to sasniegtu, līdzekļi ir pavisam citi. Tāds ”World EXPO” tam nedod neko. Šajā ziņā ir specializētas izstādes, kas nav šovi, bet kas ir specializētas tikšanās vietas, kas ir līdz desmit gadā. Sadalot šos septiņus miljonus pārtikas nozarei uz reālām lietām, kur tev galu galā ir līgums, ar ko tu ieej jaunā tirgū, par šiem septiņiem miljoniem varētu gadus piecus visas šīs galvenās izstādes apgūt.”

Latvija arī iepriekš neiztika bez skandāliem

Arī iepriekš Latvijas dalību ”EXPO” apvijuši dažādi skandāli. Visskaļākais izcēlās 2010.gada vasarā, kad ”EXPO 2010” Šanhajas paviljona centrālā elementa – vertikālā vēja tuneļa veidotāju ”Aerodium” – vadītājs Ivars Beitāns apsūdzēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras vadītāju Andri Ozolu mēģinājumā izspiest kukuli. Ekonomikas ministrijā tika sākta dienesta pārbaude, kuras ietvaros gan nekādus pierādījumus Ozola vainai neizdevās atrast.

Neraugoties uz toreiz izcēlušos skandālu, kādreizējais Latvijas Institūta direktors Ojārs Kalniņš līdzdalību Šanhajas izstādē sauc par veiksmīgu un stratēģiski pareizu soli: ”Mums Ķīna ir ļoti svarīga ārpolitikā. Pēdējos gados Ķīna ir izrādījusi milzīgu interesi par Latviju. Mūsu klātbūtne tur bija svarīga gan, lai izrādītu cieņu pret Ķīnas valdību un arī vienkārši parādīt, ka mēs esam spējīgi kaut ko. Un, manuprāt, arī risinājums ar ”Aerodium” bija veiksmīgs, radošs un interesants.”

Tāpat 2000.gadā, kad Latvija pirmo reizi piedalījās ”World EXPO”, kas togad notika Vācijas pilsētā Hannoverē, tas noticis stratēģisku apsvērumu dēļ. Proti, tolaik Latvija vēl tikai gatavojās kļūt par Eiropas Savienības dalībvalsti, tādēļ bijis svarīgi ”iezīmēt” Latviju Eiropas un pasaules kartē.

«EXPO» nozīme mazinās

Tagad, ņemot vērā tehnoloģiju attīstību un cilvēku ieradumu maiņu, līdzdalība tāda formāta izstādēs kā ”World EXPO” vairs nav aktuāla.

Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes lektore Lolita Stašāne uzsver, ka šādu izstāžu loma valsts tēla veidošanas procesā ir gājusi mazumā: ”Tēls, teorētiķu vārdiem runājot, ir nokavēta realitāte jeb realitāte ar nokavēšanos. Tas nozīmē, ka tas veidojas no daudziem un dažādiem aspektiem. Ja mēs runājam pat ne par biznesu, bet tikai par tūristu piesaisti, ir ļoti daudz jaunu izaicinājumu. Tur mums ir jāpaskatās konkurences aspekts. Mums ir jāpaskatās, ka pirms kāda laika arī tie cilvēki, kas brauca uz Latviju, to tiešām izvēlējās tūrisma katalogā. Šobrīd, ieejot kādā portālā, kur vietējie iedzīvotāji piedāvā naktsmājas, faktiski viņi uzņemas gan gida lomu, gan stāstu par valsti."

"Mēs varam ietekmēt to, kā mūs uztver, ne tikai ar tādu valstisku stratēģiju, kurai patiešām ir jābūt, bet arī daudz vairāk runājot par to, kā mēs šajā interneta laikmetā iesaistām arī iedzīvotājus valsts tēla veidošanā. Jo šī pieredze veidojas no dažādu aspektu summas, kas ir iegūta ilgākā laika periodā un no dažādiem kanāliem," saka Stašāne.

Latvija dalībai Milānā notiekošajā izstādē bija plānojusi tērēt vairāk nekā piecus ar pusi miljonus eiro. Vairākas citas Eiropas Savienības dalībvalstis, piemēram, Zviedrija, Somija un Dānija jau iepriekš bija nolēmušas šajā ”World EXPO” nepiedalīties, jo uzskatīja, ka izdevumi par līdzdalību izstādē, kuru varētu apmeklēt aptuveni 20 miljoni interesentu, ir pārāk augstas. Latvijas valdība galīgo lēmumu par piedalīšanos vai nepiedalīšanos ”World EXPO” ar atsevišķu paviljonu, plāno pieņemt šodien. Jau saņemti gan piedāvājumi ozola formas paviljona ēkas vietā izveidot parku, gan samazināt paviljona izmaksas. Tomēr, neatkarīgi no izvēlētā risinājuma, šī būs jau otrā reize, kad iecerēto Latvijas parādīšanu pasaulei apēno skandāli.

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti