Aktuāli

Saeima sāk skatīt budžetu

Aktuāli

CSDD valdes loceklis Jānis Golubevs par drošību uz ceļiem tumšajā laikā

Ar "deputātu kvotu" Carnikavai pieticis vien parka pirmajai kārtai; Jūrmalā top muzejs

Par «deputātu kvotu» naudu Carnikavā iesāk parku, Jūrmalā top muzejs

Pērnruden, lemjot par šā gada valsts budžetu, Saeimas deputāti tik ļoti aizrāvās ar priekšlikumu iesniegšanu, ka beigu beigās atbilstoši parlamentāriešu ieskatiem tika sadalīti aptuveni 28 miljoni eiro. Valsts nauda tika dāsni atvēlēta gan dažādu pašvaldību, gan nevalstisko organizāciju pieteiktiem projektiem. Šonedēļ Latvijas Radio nolēma pārbaudīt, kā šī nauda tiek izmantota un kā sokas atsevišķu Zaļo un zemnieku savienības patronāžu izpelnījušos projektu īstenošana.

Carnikavā top Karlsona parks

„Tagad šeit nekas nav redzams, jo viss ir zem zemes ierakts. Tā nauda, kas ir izlietota, ir visās tajās akās, trubās. Lielu daļu no izmaksām sastādīja augsnes virskārtas noņemšana un jaunas grunts pievešana diezgan lielā apjomā," stāsta Carnikavas pašvaldības aģentūras „Carnikavas komunālserviss” direktors Gunārs Dzenis.

Kopā ar viņu Latvijas Radio stāv vietā, kur top Karlsona parks. Atbalstot attiecīgu Zaļo un zemnieku savienības priekšlikumu, šā gada valsts budžetā Karlsona parka 1. kārtai tika atvēlēti 70 tūkstoši eiro. Par šo naudu topošā parka vietā izbūvētas apakšzemes komunikācijas, bet no paša parka pagaidām nav ne vēsts, tā galīgais veidols nojaušams, vien aplūkojot vizualizāciju, kas piesprausta pašvaldībā pie sienas. Plāni ir lieli.

„Šeit būs basketbola laukums, minifutbola laukums. Tur būs tāda kā estrāde, amfiteātris. Dažādi trenažieri dažādām sportiskām aktivitātēm. Tad vēl būs ūdensurbums, kas tiks veidots," stāsta Dzenis. 

Ņemot vērā projekta vērienu, „BM projekts” projektēto parku, kura kopējā platība pārsniegs vienu hektāru, plānots īstenot septiņās kārtās. „Carnikavas komunālserviss”, kam pašvaldība uzticējusi rūpes par šī projekta iedzīvināšanu, pagaidām neuzņemas prognozēt nedz tā pabeigšanas termiņus, nedz kopējās izmaksas, kas, visticamāk, būšot lielākas par kontroltāmē noteiktajām. Uz valsts budžeta naudu nākamo kārtu īstenošanai Carnikavā vairs necer.

Gunārs Dzenis arī neslēpj, ka nebūt ne visi vietējie pašvaldības ieceres atbalsta:

„Šie iedzīvotāji grib klusumu un mieru, viņi negrib nekādas skaļas aktivitātes, kas traucētu. Iepriekš mums Garciemā bija pludmales kafejnīcas, kas darbojās visu nakti, jūra, saulriets, bārs, brauc no Rīgas jaunieši.”

Jūrmalā rekonstruē bijušo pasaku namu „Undīne”

Savukārt Jūrmalā, Pils ielā, teju līdzās Dubultu stacijai top viens no naudas ziņā ietilpīgākajiem projektiem, kam valsts budžeta nauda – teju 900 tūkstoši eiro – tika atvēlēta ar Zaļo un zemnieku savienības deputātu gādību. Par šo naudu tiek rekonstruēta ēka, ko savulaik dēvēja par pasaku namu „Undīne”. Projektu lolotāji ir Jūrmalas pašvaldība un Vides aizsardzības klubs. Ar tā viceprezidenti Leldi Stumbri Latvijas Radio tiekas pie sastatņu ieskautā nama, kas jau ieguvis jaunu jumtu un logus.

„Te bija tāds jauniešu klubs vai organizācija, kas saucās „Undīne”. Savā laikā viņa bija ļoti īpatnēja, interesanta, alternatīva, kas visādus pasākumus un darbnīcas te taisīja. Bet pēdējos gadus desmit tā „Undīne” diemžēl te neko vairs nedarīja. Pagājušajā gadā Jūrmalas dome piedāvāja Vides aizsardzības klubam…viņi, acīmredzot uzskatīja, ka Vides aizsardzības klubs ir gandrīz tas pats, ka varbūt mums ir kāda ideja, ko varētu darīt šajā mājā," par vietas vēsturi stāsta Stumbre. 

Vides aizsardzības klubam jau kādu laiku bijusi doma par Zaļās atmodas muzeja veidošanu.

„Cilvēki vēl dzīvoja Padomju Savienībā, bet jau sākās visādas lietas, tās visas sākās ar dabas lietām. Visa politiskā būšana, kas pārvērtās Atmodā, sākās krietni agrāk caur visādām talkām un Vides aizsardzības klubu. Un pētot Vides aizsardzības kluba vēsturi es sapratu, ka šie cilvēki ir izdarījuši ļoti daudz Latvijai, bet tas drusku jau tā kā tiek aizmirsts, piemirsts," uzskata Stumbre. 

Tomēr namā atradīsies ne tikai muzejs, bet arīdzan vides izglītības centrs, uzsver Lelde Stumbre:

„Tā kā māja ir diezgan liela, otrajā stāvā atradīsies šis muzejs, bet viss pirmais stāvs, kur ir ļoti skaista zāle, būs veltīts vides izglītības centram. Protams, muzejs ir muzejs, bet šodien tas, kā mēs uztveram muzeju, ir visādi pasākumi un citas lietas, kas to visu padara tādu interesantāku, atraktīvāku.”

Vides aizsardzības kluba viceprezidente atklāti atzīst, ka bez budžeta naudas klubs pats nekad nevarētu atļauties atjaunot veco koka ēku. Muzejs un izglītības centrs savas durvis apmeklētājiem varētu vērt nākamā gada maijā, tāpēc tagad tiek domāts, kur ņemt naudu topošo ekspozīciju uzturēšanai, atklāj Stumbre:

„Mūsu augstākais mērķis ir muzeja akreditācija, kļūt par Jūrmalas pašvaldības muzeju. Protams, mēs paši sevi nevaram uzturēt, varam visādus projektus rakstīt, bet būtībā mūsu mērķis ir akreditācija.”

Abas pašvaldības – Carnikava un Jūrmala, kur top projekti, kuru īstenošanā tiek izmantotas tā dēvētās deputātu kvotas, pieder pie turīgajām. Abas vada Zaļo un zemnieku savienību pārstāvoši mēri. Pie turīgajām pieder arī Ventspils, kas ar Saeimas deputātu, galvenokārt „zaļzemnieku” gādību šogad sarūpētas vairāk nekā 4 miljonus eiro lielas mērķdotācijas dažādiem projektiem. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti