Veselības aprūpes nozarei Latvijā jau drīzumā varētu tapt jauns māsterplāns par ārstniecības iestāžu izvietojumu un tajās sniegtajiem pakalpojumiem. Plāna izmaksas lēstas uz 1,3 miljoniem eiro, bet pēc tam vēl par trim miljoniem tiks gatavoti kvalitātes kritēriji ārstniecības procesiem, svētdien ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".
Veselības ministrijai sešos gados jāapgūst 271 704 853 eiro
Jaunā māsterplāna tapšana saistīta ar Eiropas Savienības fondu līdzekļu plānošanu nākamajiem sešiem gadiem. Summa, kas jāsadala Veselības ministrijai, ir visai iespaidīga – 271 704 853 eiro. Lai to izdarītu, ministrija izvēlējusies četras prioritātes un nolēmusi naudu ieguldīt tikai tajās.
Šīs jomas ir - sirds un asinsvadu, onkoloģijas, perinatālā un neonatālā (mātes un bērna) un garīgā veselība. Turklāt pirms naudas sadalīšanas gaidāms pamatīgs pētījums – par 1,3 miljoniem eiro izstrādās veselības tīklu attīstības vadlīnijas. Bet ne visai sistēmai, tikai šīm četrām prioritātēm. To būtībā var uzskatīt par sistēmas jauno māsterplānu. Veselības ministrijas valsts sekretārs Rinalds Muciņš neuzskata, ka tas ir dārgi, jo paredzēts ļoti detalizēts pētījums, lai iespējami labāk izplānotu līdzekļu ieguldīšanu.
Veselības ministrija skaidro, ka tā sev par piemēru lūkojusi Labklājības ministriju, kas pirms pāris gadiem Pasaules bankai par aptuveni 285 tūkstošiem eiro lūdza izpētīt krīzes atstātās sekas uz Latvijas sociālo politiku, un ieteikt risinājumus nākotnei. Tiesa gan, Veselības ministrijas finanšu ieceres ir iespaidīgākas. Piemēram, ekspertu grupas darbs katrā no četriem virzieniem maksās aptuveni 325 tūkstošus eiro (325 000 x 4 = 1 300 000).
Iecerēts, ka par šo naudu pētīs, cik sarežģītas procedūras, piemēram, Kuldīgā, ir jēga ārstēt par valsts naudu, kādas – vairs nē. Kādā veidā pakalpojumus koncentrēt, bet kur – padarīt plašāk pieejamus, piemēram, profilaksi. Attiecīgi plānojot arī tehnikas iepirkumus un speciālistu piesaisti. Un tā – par visu Latviju.
Kuldīgā tehnikas pietiek - trūkst mediķu
SIA "Kuldīgas slimnīca" valdes priekšsēdētājs Ivars Eglītis raidījumam saka: "Mums tehnikas pietiek. Bet mums nav cilvēku. (..) Absolūti neadekvāta atalgojuma dēļ personāls aiziet labākajā gadījumā uz privāto sfēru, sliktākajā - uz ārzemēm. Un tad var rakstīt plānus par miljonu, diviem, par četriem, rakstudarbus. Var tos plānus taisīt superneatkarīgus, no vislabākajiem speciālistiem uzrakstītus, viņi šeit nesaliek laukos, slimnīcās un reģionos, uz ko tas viss ir vērsts, viņi nesaliek šeit uz vietām māsiņas, māsu palīgus, ārstus, speciālistus."
Kuldīgas slimnīcā šobrīd trūkst vairāku specialitāšu ārstu, savukārt nepietiekamo kvotu dēļ uz atsevišķiem izmeklējumiem jāgaida mēnešiem ilgi. Cilvēku nespēju laikus un par pieejamu cenu tikt pie vajadzīgā ārsta, diez vai labos precīzāki plāni. Ja rindas nenovērš, plānam ir risks kļūt par papīru kaudzi.
Kuldīgas slimnīca gaida attīstības plānus. Tā šobrīd uzsvaru liek uz dienas stacionāra un ambulatoriem pakalpojumiem, kā arī dzemdību nodaļu, kuru saglabāšana nākotnē ir samērā droša. Atjaunošanu gaida virkne iekārtu, bet, vai to turpmāk varēs darīt ar Eiropas fondu atbalstu – tas būs atkarīgs no veselības tīklu vadlīnijām.
Bet uz kādiem tieši jautājumiem miljonu vērtajam dokumentam būs jāatbild, Veselības ministrija uzdevusi noformulēt Nacionālajam veselības dienestam, liekot atrast arī pētījuma veicējus.
NVD plānu detalizēs
Nacionālajā veselības dienestā (NVD) vispirms saņemta ideja par naudas apjomu un tad veidots saturs, jo tikai šobrīd notiek diskusijas par plāna detalizācijas pakāpi.
Veselības ministrijas Nacionālā veselības dienesta vadītājs Māris Taube: "Es redzu stratēģisku pieeju, tīklu izvietojumu, sadarbību, resursus, iedzīvotāju skaita prognozi, kurš reģions jāattīsta, transporta infrastruktūra, piemēram, kāda ir pieejama. Es tur ieraugu uzreiz māsterplānu."
Tas gan vēl nav viss. Kad 1,3 miljoni šim pētījumam būs iztērēti, sekos nākamais, kam atvēlēti trīs miljoni. Izrādās - tik daudz naudas vēl vajadzēs, lai četrām svarīgākajām veselības jomām radītu vienotus kvalitātes standartus ārstēšanai, un sarīkotu apmācības medicīnas personālam, kā šos standartus sasniegt.
Rinalds Muciņš: "Vai ir izārstēts un vai pacients ir apmierināts ar to, un jāmērī. Un šos visus rādītājus, tos pamatprincipus mēs plānojam izstrādāt, lai mēs varētu pamatoti mērīt, kā mūsu veselības sistēma darbojas."
Kuldīgas slimnīcas vadītājs gan iebilst, ka tas izklausās absurdi, jo nav iespējams četrās jomās pacientus apkalpot kvalitatīvi un pārējās tad nekvalitatīvi. Turklāt viņš atgādina, ka jau šobrīd pastāv biezum biezi dokumenti visās jomās, kas paredz ļoti augstus kvalitātes standartus un prasības, "gandrīz neizpildāmas obligātās prasības".
Dažādas vadlīnijas jau šobrīd bez maksas izstrādā ārstu profesionālās asociācijas, tomēr ar to nepietiekot. Veselības ministrija neuzskata, ka tai pašai būtu jāpēta un jānosaka ārstniecības pakalpojumu attīstība.
Slimnīcu vadītāji: Ekspertiem jāizprot vietējā situācija
Latvijā lielākās slimnīcas, Rīgas Austrumu Klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Viesturs Boka uzskata, ka "ministrija ar saviem resursiem var izdarīt ļoti daudz, bet to jau daudzi ārvalstu eksperti ir ieteikuši, ka piesaistīt trešo pusi kā neatkarīgu ekspertīzi sarežģītu jautājumu risināšanai, ka tas ir labas pārvaldības princips, un te nav pretruna."
Kas varētu būt pētījumu veicēji, šobrīd ir lielākā intriga. Veselības ministrija vēlētos redzēt pieteikumus gan no starptautiskiem ekspertiem, gan vietējām mācību iestādēm un profesionālām asociācijām.
Pat algojot ārvalstu ekspertus, tiem jāpiesaista arī cilvēki, kuri pārzina vietējo situāciju. Citādi var gadīties labs, bet nelietojams dokuments. Jebkurā gadījumā profesionālām asociācijām šie darbi varētu būt gards kumosiņš. Turklāt te rodas bažas, vai caur šīm rekomendācijām nevar parādīties mēģinājumi lobēt nozares attīstīšanu sev vēlamā virzienā, kā tas ne reizi gadījies iepriekš.
Neviena cita ārstniecības joma, kas sevi nespēj ieraudzīt lielā četrinieka ietvaros, nevar cerēt ne uz pētījuma nestām pārmaiņām vai uzlabojumiem, ne fondu naudu. Veselības ministrijā norāda, ka ar šo četrinieku aptverts ap 80% no visām saslimšanām. Šāda plāna esamība ļautu izvairīties no tik bezjēdzīgas miljonu tērēšanas kā savulaik Ludzas slimnīcā, kuru pēc atjaunošanas būtībā slēdza.
