Panorāma

P.Stradiņa balva - profesoram Romanam Lācim

Panorāma

Nodokļu slogam jāpieaug?

Būvnieki aizvien taupa uz materiālu kvalitāti

«Panorāma»: Būvnieki aizvien taupa uz materiālu kvalitāti

Lai arī kopš Zolitūdes traģēdijas drīz būs aizritējis pusgads, apgalvot, ka celtniecības jomā tikumi būtu mainījušies īsti nevar. Celtnieki sākuši pievērst lielāku uzmanību materiālu tehniskajai dokumentācijai, tomēr to reālo kvalitāti laboratoriju apstākļos pārbauda vien retais. Aizvien esošās problēmas nozarē nenoliedz arī Ekonomikas ministrija, taču tā norāda - ar likumdošanas un represīvām metodēm visu nav iespējams panākt, jāmainās arī nozarei.

Rentgena aparāti, endoskopi un ultraskaņas diagnostikas ierīces, kuras līdz šim vairāk redzētas mediķu kabinetos, atrodamas arī laboratorijās, kur pārbauda celtniecībā izmantojamo konstrukciju kvalitāti. Ar endoskopu tiek pārbaudīta cauruļu savienojuma vieta iekšienē, bet ar ultraskaņas ierīci metinājuma šuves kvalitāte. Cita ierīce nosaka konstrukcijā izmantotā metāla sakausējuma sastāvu.

Līdzīgi kā medicīnā, arī šeit cilvēku dzīvības cena ir augsta. Ja konstrukcijas būs nedrošas, atkārtosies līdzīga nelaime kāda notika "Maxima" lielveikalā.  Lai gan pēc šīs traģēdijas amatpersonas solījušas pievērst krietni lielāku uzmanību kvalitātes nodrošināšanai būvniecībā, atsevišķi eksperti norāda, ka nekas daudz nav mainījies. Aizvien esot augsts risks, ka ēkā varētu tikt izmantoti materiāli ar nepietiekamu stiprības pakāpi aizvien.

„Mēs redzam, ka divi no trim izstrādājumiem, kuriem ar papīriem viss ir kārtībā, uzticēties nevaram. Īpaši, ja šie izstrādājumi ir nākuši no Ķīnas. Uz papīriem bieži vien ir rakstīts viens, bet kvalitāte ir pilnīgi cita,” atzīst "Inspecta Latvija" vadītājs Pēteris Druķis.

Lai pārliecinātos par izmantoto materiālu kvalitāti praksē, nepieciešamas pārbaudes laboratorijās. Latvijas būvuzņēmēji gan uz to nav naski. Arī "Inspecta" klienti pamatā ir uzņēmumi, kuri ražo metāla konstrukcijas eksportam. „Mūsuprāt, cilvēki vienkārši neinteresējas par kvalitātes prasībām. Kvalitātes prasības Latvijas būvniecībā nav vajadzīga. Šobrīd ir tā, ka runā par papīriem un cenām, bet atbildība par kvalitāti Latvijā nav noteikta nevienam. Diemžēl tā ir situācija, ka cilvēki, kas Latvijā piedalās būvniecībā, šos standartus nelasa, nelieto un neievēro,” saka Druķis.

Druķis rāda divas sākotnēji it kā līdzīgas skrūves. Lai gan to diametrs ir vienāds, celtniecībā jau izmantoto skrūvi nekādā gadījumā nevarēja lietot  būvniecībā, jo tās vītnes noturība pret deformāciju ir krietni zemāka. Turklāt profesionāļa acij atšķirība bija jāredz uzreiz - celtniecībā izmantojamajām skrūvēm uz to galvas ir īpašs marķējums. Lietotajai tāda nav.

Nedaudz labāka situācija Latvijā ir betona konstrukcijām. Rīgas Tehniskās universitātes profesors Aleksandrs Korjakins atzīst, ka paralēli dažādu jauno betona tehnoloģiju testēšanai augstskolas laboratoriju darbiniekiem bieži nākas uzņemties pataloganatoma funkciju. Būvnieki ar paraugiem vēršas pēc padoma, kad radušās reālas šaubas par veikto darba kvalitāti.

„Ir cilvēciskais faktors, kas to ietekmē. Pilnīgi dot 100% garantiju nevar neviens cilvēks. Ir materiāli, kur ir pārbaudīti un ir būvniecības process. Cilvēks uz pārbaudēm var atvest ļoti labu paraugu un pēc tam izmantot pašā būvlaukumā neatbilstošu materiālu,” norāda Korjakins.

Neatbilstība tiek konstatēta apmēram 10 līdz 15% gadījumu. Pēdējā laikā nepilnību īpatsvars samazinās.

Tikmēr būvniecības jomu pārraugošā ekonomikas ministrijā norāda, ka visas problēmas ar likuma spēku un represīvām metodēm vien nevar sakārtot.  Aizvien liela daļa sagruvušā "Maxima" lielveikala celtniecībā iesaistīto speciālistu un uzņēmumu nevar sūdzēties par darba trūkumu. „Būvniecības nozarei ir jāreaģē. Ir speciālas profesionālās organizācijas. Tām ir jāsaprot. Ja reiz tās ir izsniegušas speciālu sertifikātu, tad arī tām ir jāuzņemas atbildība pār to, kam šis sertifikāts ir izsniegts, vai arī šādi sertifikāti jāizsniedz mazāk,” saka Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jurijs Spiridonovs.

Lai arī kopš Zolitūdes traģēdijas drīzumā būs aizritējis teju pusgads, pat atbildīgo valsts dienestu pārbaudēs aizvien nākas secināt lētu un bieži vien nepiemērotu materiālu izmantošanas gadījumus.

Tās ir sekas gan publisko, gan pēdējā laikā arī bieži vien privātajā sfērā manīto iepirkumu principam - izvēlāmies lētāko, bet nepadomājam par drošību. Gan nozares, gan valsts institūciju pusē ir zināma vienprātība, ka lētākās cenas princips, kas pēdējos gados dominējis būvniecības nozarē, ne vienmēr nodrošina sagaidīto kvalitāti.

Turklāt atbilstošus dokumentus izvēlēto materiālu kvalitātes apliecināšanai var piemeklēt, cita aina paveras, kad materiāli nonāk līdz laboratorijām. Bet, piemēram, skrūvju vītnes pēc „Liepājas Metalurga” slēgšanas Latvijā nemaz nevar pārbaudīt. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt