Sadaļas Sadaļas

Pandēmija padziļinājusi sabiedrības šķelšanos labklājības valstīs

Pusotru gadu pēc Covid-19 pandēmijas sākuma sabiedrības polarizācija ekonomiski attīstītajās valstīs ir būtiski lielāka, nekā tā bija pirms šīs krīzes, liecina plašas sabiedriskās domas aptaujas rezultāti.

Pandēmijas izraisītā krīze pastiprinājusi un padziļinājusi sociālās nesaskaņas praktiski visur. Kā parādījusi ASV pētījumu centra “Pew Research Center” 17 attīstītajās valstīs veiktā aptauja, vidēji 61% respondentu apgalvojuši, ka tagad viņi izjūt, ka sabiedrība ir sašķeltāka, nekā tā bija pirms pandēmijas. Tikai 24% aptaujāto pauduši viedokli, ka tagad cilvēki viņu valstī jūtas saliedētāki.

Aptauja tika veikta no 2021. gada 1. februāra līdz 26. maijam. Tajā piedalījās 18 850 pieaugušu respondentu no ASV, Kanādas, Eiropas (Nīderlandes, Vācijas, Spānijas, Francijas, Beļģijas, Itālijas, Grieķijas, Lielbritānijas, Zviedrijas) un Āzijas un Klusā okeāna reģiona (Austrālijas, Dienvidkorejas, Japānas, Jaunzēlandes, Taivānas, Singapūras).

Visspēcīgāk sabiedrības polarizāciju izjūt respondenti Amerikas Savienotajās Valstīs – tur 88% aptaujāto uzskata, ka pandēmija ir sašķēlusi sabiedrību. Vislabvēlīgāk situācija izskatās Singapūrā – tur 86% aptaujas dalībnieku domā, ka nelaime valsti saliedējusi.

Vidēji Eiropā respondenti polarizāciju Covid-19 dēļ izjūt vairāk nekā divas reizes spēcīgāk nekā Āzijā (attiecīgi 66% un 31%).

Pētnieki konstatēja likumsakarību, ka respondenti, kas bija pārliecināti, ka pandēmijas dēļ ekonomiskā situācija viņu valstī tagad ir slikta, uzskatīja arī, ka sabiedrība ir sašķeltāka salīdzinājumā ar “pirmskovida” laikiem. Tie, kuri atbildēja, ka ar ekonomiku viss ir normāli, neizjuta arī sociālās nesaskaņas. Daudzi respondenti arī saistīja sabiedrības polarizāciju ar to, cik stingri bijuši epidēmijas dēļ noteiktie ierobežojumi, - jo stingrāki tie bija, jo vairāk, pēc viņu izjūtas, tas sašķēlis sabiedrību. Vienlaikus dažās valstīs vairāk nekā puse aptaujāto uzskatīja, ka pasākumu, kas ierobežoja sociālo aktivitāti, varējis būt arī vairāk (Japānā šādi atbildēja 62%, ASV – 52% respondentu).

Interesanti ir arī tas, kā sadalījušās atbildes korelācijā ar politiskajām simpātijām: respondenti ar labējiem uzskatiem būtiski biežāk nekā tie, kuriem ir kreisi uzskati, atbalstīja viedokli, ka tik daudz stingru ierobežojumu nav nepieciešams.

Vēl viens zīmīgs šīs aptaujas rezultāts ir šāds – daudzās valstīs vērtējums valdības reakcijai uz pandēmiju būtiski pazeminājies. Visradikālākais kritums konstatēts Vācijā (2020. gada vasarā 88% aptaujāto tur uzskatīja, ka valsts devusi pienācīgu atbildi pandēmijai, savukārt 2021. gada pavasarī šāds viedoklis bija 51% respondentu). Vienīgi Lielbritānijā palielinājusies pārliecība par rīcības pareizību – no 46% līdz 64%.

Kā un kāpēc Covid-19 šķeļ sabiedrību

Izvērtējot “Pew Research Center” aptaujas rezultātus, pētījumu un konsultāciju kompānijas “Eurasia Group” portāla “GZERO Media” analītiķis Viliss Spārkss izvirza vairākus iespējamos iemeslus, kāpēc uz pandēmijas fona palielinās sociālā šķelšanās.

Polarizāciju rada bailes. Kādam vīruss izraisījis paaugstinātas bailes no slimības un nāves. Citi pavisam nopietni bažījas, ka valdība izmantos vīrusu, lai kontrolētu pilsoņus un ierobežotu viņu brīvības. Šīs bailes bieži “paaugstina temperatūru” debatēs, piemēram par to, vai jāslēdz skolas un uzņēmumi, un uz cik ilgu laiku. Vai par to, vai principā drīkst ļaut apmeklēt sabiedriskus pasākumus tikai vakcinētajiem.

Pandēmija radījusi ļoti lielu spiedienu uz cilvēkiem. Cilvēki slimoja un mira, zaudēja iztikas līdzekļus. Bērni nevarēja apmeklēt skolu un uzturējās tikai mājās, un tas radīja jaunas problēmas viņu vecākiem. Pretrunīga informācija un pārāk emocionāli viedokļi pastiprināja spriedzi. Nedrošība par to, cik ilgi turpināsies pandēmija, izraisīja bailes. Visi šie faktori mutuļoja sabiedrības “ātrvārāmajā katlā”, pastiprinot cilvēku neapmierinātību un viņu neiecietību pret citādu viedokli.

Pandēmija pastiprinājusi sociālo spriedzi, vēl vairāk sašķeļot turīgos un mazturīgos. Pārciest Covid-19 pandēmijas radītās grūtības bija vissarežģītāk tiem, kuri nevar strādāt attālināti un pat “miera” laikos ar grūtībām savilka kopā galus.

Pandēmijas dēļ valdības ieguvušas vairāk pilnvaru ierobežot pārvietošanos, slēgt uzņēmumus, organizēt vakcināciju un pārdalīt lielus finanšu līdzekļus pēc saviem ieskatiem. Šādas pilnvaras izraisa strīdus pat parastos laikos, bet tagad, krīzes karstumā, valdības, uz kurām no dažādām pusēm tiek izdarīts spēcīgs spiediens, pašas kļuvušas par sabiedrības polarizācijas centru. Pie varas esošo atbalstītāji, neskatoties ne uz ko, aizstāvēja viņu rīcību, savukārt oponenti atrada aizvien jaunus iemeslus, lai šo rīcību kritizētu.

Covid-19 devis mums iemeslu baidīties citam no cita. Vai man līdzās stāvošais cilvēks, kuram nav maskas, mani inficēs? Nepazīstams cilvēks maskā, kurš uz mani skatās uz ielas, neieredz mani tādēļ, ka es atsakos valkāt masku? Droši vien šādi un līdzīgi jautājumi pēdējā pusotrā gadā radušies daudzkārt un daudziem.

“Informācijas burbuļa” problēma padziļinājusies. Vēl pirms pandēmijas cilvēki bija pieraduši meklēt informāciju plašsaziņas līdzekļos vai interneta resursos, kuri visvairāk atbilda viņu uzskatiem un simpātijām. Pandēmija pastiprināja šo tendenci – cilvēki meklēja informāciju par koronavīrusu avotos, kuriem paši uzticējās. Plašsaziņas līdzekļi un populāri blogeri dažkārt izmantoja pandēmiju, lai “spēlētu” uz jau esošajiem savas auditorijas aizspriedumiem nolūkā panākt savus politiskos un komerciālos mērķus.

Pandēmija saasinājusi pretrunīgo attieksmi pret “ekspertiem”. Dažiem cilvēkiem atzīti zinātnieki kļuva par būtiskāko vitāli svarīgas ikdienas informācijas avotu. Taču vienlaikus mēdza gadīties arī tā, ka zinātnieki mainīja savu viedokli, jo informācija par šiem jaunajiem draudiem tika pastāvīgi aktualizēta. Izmaiņas informācijā par masku izmantošanu, vīrusa izplatīšanos, kolektīvās imunitātes sasniegšanas iespējām un termiņiem, - tas viss veicina cinismu attiecībā uz ekspertu viedokļa uzticamību, un tas, ka kāds turpināja viņiem ticēt, vēl vairāk sašķēla sabiedrību.

Acīmredzot līdztekus graujošām sekām globālajai ekonomikai pandēmija radīs arī gigantisku sociālo kaitējumu, ar kuru pasaulei nāksies tikt galā vēl gadiem ilgi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt