Lai nodrošinātu ārstniecību un aprūpi lielajam Covid-19 pacientu skaitam, slimnīcām papildus nācies piesaistīti simtiem rezidentu un studentu. No Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) vien Covid-19 pacientu ārstēšanā iesaistījušies 610 rezidenti un vairāk nekā 500 studenti.
Topošajiem un jaunajiem speciālistiem tā ir laba iespēja gūt daudzpusīgu pieredzi, zināšanas un rūdījumu. "Tas darbs un atbildība, kas ir Covid-19 nodaļās sakarā ar cilvēkresursu trūkumu, dod papildu pieredzi, gan ārstējot dažādus pacientus ar ļoti dažādām saslimšanām, ar ko varbūt ikdienā tik lielā daudzumā nav iespējams katram rezidentam strādāt, gan tas ir atbildības faktors, kas pieaug. Tas arī, strādājot ļoti fiziski un emocionāli smagos apstākļos, viennozīmīgi rezidentus sagatavo smagākām situācijām. Nereti tas arī noved pie izdegšanas un pie emocionāliem pārdzīvojumiem, bet pieredzes ziņā – tā bieži vien ir ļoti laba pieredze," norādīja Latvijas Jauno ārstu asociācijas līderis Artūrs Šilovs.
Taču rezidentūras mērķis ir iegūt specifiskas zināšanas un pieredzi noteiktā nozarē, izejot rūpīgi plānotu rezidentūras ciklu dažādās nodaļās. Apstākļos, kad plānveida operācijas tiek ierobežotas un visi resursi tiek novirzīti Covid-19 pacientu glābšanai, daļa rezidentu ir spiesti savus mērķus uz laiku nolikt malā, ņemt akadēmisko pārtraukumu un pievērsties Covid-19 pacientu ārstēšanai, nezinot, cik ilgi tas vilksies.
"Protams, mēs nevaram prognozēt, cik ilgi pandēmija šādā līmenī ar tik lielu saslimstību būs. Un ir rezidenti, kas paņem akadēmisko atvaļinājumu, piemēram, uz trim vai sešiem mēnešiem. Bet mēs nezinām, kas būs vēlāk un kā tas nākotnē ietekmēs mūsu rezidentūru. Vai nebūs tā, ka tagad ir paņemts akadēmiskais atvaļinājums, pēc tam rezidents atsāk savu darbu, un tad izrādās, ka atkal sākas viss tas pats," sacīja Stradiņa slimnīcas internās medicīnas rezidents Valdis Ģībietis.
Tādējādi, iespējams, pandēmijas dēļ desmitiem topošo ārstu jau tā garais ceļš līdz speciālista diplomam kļūs vēl garāks. Taču vismaz viena labā ziņa ir tā, ka no nākamā gada uz visiem laikiem tiks izbeigta īpatnējā prakse maksas studiju rezidentiem nemaksāt par darbu. No nākamā gada finansējums maksas rezidentu algām iekļauts pamatbudžetā.
Mediķiem palīgā dodas arī dažādu medicīnas programmu un māszinību studenti.
Lai tas varētu notikt, augstskolas un koledžas klīniskās prakses pieskaņojušas slimnīcu vajadzībām. Daļa studentu arī veic brīvprātīgo darbu, kurā iegūtās prasmes vēlāk varētu tikt pielīdzinātas praksei.
"Šis ir liels izaicinājums pašiem studējošajiem, vairāk gan pirmā gada studējošajiem, jo iespējams, pirmā gada studentiem tas ir pirmais saskarsmes laiks ar reālu, dzīvu pacientu. Un, protams, ka izaicinoši ir arī tas, ka pati veselības aprūpes situācija ir izaicinoša Covid-19 laikā. Līdz ar to mūsu studējošie saskaras ar psihoemocionālu disbalansu un to, ka jāspēj balansēt starp aktīvu studējošā dzīvi, studijām un darbu. Līdz ar to daudziem tas ir diezgan izaicinoši," atzina RSU Māszinību studiju programmas vadītāja Eva Cela.
To apstiprināja arī Artūrs Jirgensons, kurš pērn jūnijā studijas sāka apvienot ar sanitāra darbu Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Reanimācijas nodaļā. Šovasar viņš sācis darboties kā medicīnas asistents Nefroloģijas nodaļā.
"Cilvēks, strādājot tādā laikā, saprot, kas ir grūti," pauda Artūrs, "tas stress, kad redzi, ka cilvēkam kļūst sliktāk. Tev kļūst žēl, skumjas par cilvēku. Ja runā par visu pandēmiju, tiešām – no mīnusiem tā būtu disonanse sabiedrībā, jo tas ir bēdīgākais, ka tu redzi, – cilvēki sāk jau agresīvi uzvesties pret citiem cilvēkiem un arī pret mediķiem un slimnīcu darbiniekiem. Neteiktu, ka tas aizskar, bet kļūst skumji, ka cilvēkiem ir tāda neuzticība visam un visiem."
Atrašanās slimnīcā pacientiem šobrīd nav viegla, jo tuvinieku apmeklējumi ir aizliegti. Un arī paši slimnīcā strādājošie, tāpat kā visi parēji, ikdienā izjūt pandēmijas dēļ ieviesto ierobežojumu sekas uz emocionālo veselību. Taču, par spīti tam, Artūrs pacientiem cenšas sniegt pozitīvas emocijas, jo uzskata, ka tām ir liela nozīme atveseļošanās procesā.
"Es uzskatu, ka smaids un pozitīvās emocijas iedarbojas uz veselību. Ja cilvēks ir priecīgs, viņš pats arī grib izveseļoties ātrāk. Tas pirmais iespaids, kādu gribētu atstāt cilvēkiem, ka esmu smaidīgs un pozitīvs māsiņš-brālītis," ar smaidu sacīja jaunais medicīnas asistents Jirgensons.
Pandēmija īpaši izgaismojusi medicīnas māsu trūkumu veselības aprūpes nozarē. Patlaban trūkst aptuveni 3500 medmāsu, liekot darba devējiem gan celt medmāsu algas, gan piedāvāt dažādus bonusus, piemēram, papildu brīvdienas, transporta un pusdienu izdevumu kompensēšanu.
Eva Cela norādīja, ka gan pandēmijas ieviestās pārmaiņas, gan līdz šim ieguldītais darbs medmāsu prestiža celšanā veicinājuši interesi par māszinību studijām. Taču viņa uzsvēra, ka lielākais izaicinājums būs jaunos speciālistus noturēt slimnīcās arī ilgtermiņā, tāpēc jādomā par atalgojuma sistēmas sakārtošanu kopumā.
