“Sanāk tā, ka viņš to bērnu gribēja tikai tāpēc, ka Anglijā dod māju, kad piedzimst bērns, un pabalstu arī,” stāsta Sabīne. No darba kolēģiem uzzinājusi, ka aiz mīlestības stāv vienīgi materiālās intereses, Sabīne nolēma šķirties un braukt atpakaļ.
“Tad viņš kļuva agresīvs. Sāka iedzert. Kad uznāca dusmas, tad mani nogrūda zemē un spārdīja kājām. Teica – es tev bērnu izsitīšu no vēdera ārā. Es biju stāvoklī. Tikmēr, kamēr viņš bija aizgājis uz fabriku strādāt, es sarunāju uz to dienu šoferi un sarunāju braukt uz Latviju pa kluso atpakaļ,” notikušo atceras sieviete.
"Dod pieci 2020"
Labdarības maratonā „Dod pieci” šogad runājam par vardarbības ģimenē mazināšanu.
Maratona laikā saziedotie līdzekļi tiks novirzīti Ziedot.lv ātrās reaģēšanas jeb krīzes fondam, sniedzot finansiālu atbalstu galvenokārt sievietēm un bērniem, kas grib izrauties no apburtā loka – aiziet no vardarbīgām attiecībām –, bet nespēj to izdarīt atbalsta trūkuma dēļ.
“Es to sapratu, kad piedzima mūsu kopīgais bērns, bet es visu laiku turējos, gribēju būt kopā. Mēs arī dzīvojām kopā, bet nekas nemainījās. Viņš ir mani pagrūdis, viņš ir tā paņēmis aiz jakas un aiz rokas, ka paliek skrāpējumi. Uz rokām paliek zilumi un pa galvu arī ir iesitis,” stāsta Sabīne.
Jaunā sieviete vardarbību piecieta. Cerēja, ka paliks labāk, kad vīrieša tēvs jaunajai ģimenei vēl piešķīra pašiem savu māju laukos: “Kad mēs nonācām tajos laukos, vispār bija galīgi traki. Tad viņš skrēja man virsū. Kad es runāju ar mammu pa telefonu, viņa to dzirdēja. Sarunājām, ka braukšu pie viņas. Neļāva man runāt pa telefonu ar mammu. Kontaktēties neļāva ne ar vienu. Bet es atbraucu pie mammas dzīvot.”
Ekonomiskā atkarība – viena no izplatītākajām
Ekonomiskā atkarība ir viena no izplatītākajām, taču mazāk apspriestajām vardarbības formām. Tā ir ļoti neveselīga un nepieņemama kontrole. Bieži runāts par fizisku un emocionālu, arī seksuālu vardarbību, bet tās visas bieži iet roku rokā ar ekonomisko atkarību. Varmāka rada apstākļus, kuros upuris nestrādā un nepelna, ir daļēji vai pilnīgi atkarīgs no dzīvesbiedra, kas tur naudu pie sevis un kontrolē, kā to izlieto. Turklāt izbeigt vardarbības apburto loku bieži ir grūti, jo nav, kas palīdz un atbalsta, nav, kur iet, un nav arī naudas.
Patlaban izmisuma situācijās sievietes var vērsties pašvaldību krīzes centros, kur var saņemt arī patvērumu, taču tas ne vienmēr ir risinājums. Covid-19 dēļ šoruden Rīgā bijušas situācijas, kad vairāki krīzes centri nonāk karantīnā vai pašizolācijā un jaunus klientus neuzņem. Taču sievietēm palīdzība ir vajadzīga tepat un tūlīt. Viens šāds dzīvoklis ir resursu centram “Marta”, bet otrs – biedrībai “Palīdzēsim viens otram”.
Biedrības “Palīdzēsim viens otram” dibinātājs Edijs Pipars stāsta, ka divistabu dzīvokli biedrība iegādājās ārpus Rīgas, vietā, kur varmāka, kā paši saka, cietušo nevarēs uzmeklēt. Līdz šim dzīvoklī tikušas izmitinātas vairākas sievietes ar bērniem, un pēc Jaunā gada, kad būs pabeigts kosmētiskais remonts, plāno ielaist nākamo īrnieci.
Lielākā daļa māmiņas baidās. Viņas domā par to, ka viņām nav darba, viņām liekas, ka viņas nespēs nodrošināt savus bērnus, līdz ar to iesaistīsies bāriņtiesa, atņems bērnus un nogādās pie varmākas. Šīs ir lielākās bailes tieši māmiņām. Tāpēc, ka viņas ir finansiāli atkarīgas no varmākām.
Palīdzība nepieciešama šeit un tagad
Dzīvokļi ir ļoti pieprasīti, jo bieži varmākas kontroles dēļ upurim pat nav, kur iet. Upuris ir mērķtiecīgi nošķirts no radiem un draugiem, padarīts pilnībā atkarīgs no partnera. Atšķirībā no krīžu centriem Edija Pipara vadītā biedrība un resursu centrs “Marta” dzīvokļus piedāvā momentā, bet formalitātes kārto pēc tam.
Vardarbība ģimenē
Pētnieciskā sērijā “Apburtais loks. Vardarbība ģimenē” sabiedriskie mediji sadarbībā ar pētnieciskās žurnālistikas centru “Re:Baltica” analizē, kas ir ticis darīts un kas vēl ir jādara, lai samazinātu un izskaustu vardarbību ģimenē
Arī adreses šiem dzīvokļiem tur lielā slepenībā, bet krīžu centru atrašanās vietas agresoram ir zināmas, un upuri tad var atrast, tāpat uzturēšanās laiks krīzes centrā ir īsāks.
Ziemassvētku labdarības maratonā “Dod pieci!” šogad ziedos fonda “Pirmais solis” izveidei. Tas būs virtuāls maciņš “Ziedot.lv” paspārnē, un tajā glabāsies nauda atbalstam tām personām, kas grib pamest neveselīgas attiecības, bet baidās, vai finansiāli spēs nostāvēt uz savām kājām. Nauda būs gan īrei, gan salauzto mēbeļu un citu sadzīves lietu salabošanai, veselības sakārtošanai, transporta izdevumiem, bērnudārzam un vēl. Šobrīd nekā tāda nav. Vajadzība ir milzīga – slēgtā māmiņu forumā meklējot šī raksta varoni, bez Sabīnes anonīmi sarakstes veidā savās pieredzēs dalījās vēl daudzas citas sievietes.
“Tādām pirmās nepieciešamības precēm principā neviens finansiālu atbalstu vispār nedod. Līdz šim brīdim tāda veida ārkārtējās situācijas bija risinātas ar kādu mūsu individuālo ziedotāju palīdzību, bet principā ir arī jālīdzfinansē konsultācijas, un tie ziedojumi ir patiešām nepieciešami, un šī problēma ir aktuāla. Vēl jo vairāk tā aktualizējās pandēmijas laikā,” uzsver Mazurika.
Par šiem ziedojumiem sniegs palīdzību, kas vardarbības upuriem nepieciešama šeit un tagad, bet ko nenodrošina valsts vai pašvaldība un uz ko nevar gaidīt ilgstoši.
