Sadaļas Sadaļas

Panorāma

«Brexit» iziet finiša taisnē

Panorāma

Panorāma

Vardarbība ģimenē: ekonomiskā atkarība kavē izglābšanos

Pacieta, bet kļuva tikai sliktāk. Kā ekonomiskā atkarība kavē aiziešanu no vardarbīgas ģimenes

Sabīnei, kuras vārds un balss ierakstā pēc sievietes lūguma ir mainīta, ir 25 gadi un divi bērni. Katram bērnam ir savs tēvs, ar abiem vīriešiem attiecības pārtrauktas vardarbības dēļ. Savu identitāti sieviete lūdz neatklāt, baidoties no bijušo partneru dusmām. Uz jautājumu, ko Sabīne cer sagaidīt nākotnē, viņa atbild, ka grib mācīties. Varbūt par žurnālisti. Izglītību Sabīne pēc vidusskolas neieguva, jo kopā ar puisi devās meklēt laimi Lielbritānijā. Tur arī palika stāvoklī un saskārās ar vardarbību.

Sabīnes stāsts par vardarbību divās attiecībās pēc kārtasVita Anstrate

“Sanāk tā, ka viņš to bērnu gribēja tikai tāpēc, ka Anglijā dod māju, kad piedzimst bērns, un pabalstu arī,” stāsta Sabīne. No darba kolēģiem uzzinājusi, ka aiz mīlestības stāv vienīgi materiālās intereses, Sabīne nolēma šķirties un braukt atpakaļ.

“Tad viņš kļuva agresīvs. Sāka iedzert. Kad uznāca dusmas, tad mani nogrūda zemē un spārdīja kājām. Teica – es tev bērnu izsitīšu no vēdera ārā. Es biju stāvoklī. Tikmēr, kamēr viņš bija aizgājis uz fabriku strādāt, es sarunāju uz to dienu šoferi un sarunāju braukt uz Latviju pa kluso atpakaļ,” notikušo atceras sieviete.

"Dod pieci 2020"

Labdarības maratonā „Dod pieci” šogad runājam par vardarbības ģimenē mazināšanu.

Maratona laikā saziedotie līdzekļi tiks novirzīti Ziedot.lv ātrās reaģēšanas jeb krīzes fondam, sniedzot finansiālu atbalstu galvenokārt sievietēm un bērniem, kas grib izrauties no apburtā loka – aiziet no vardarbīgām attiecībām –, bet nespēj to izdarīt atbalsta trūkuma dēļ.

Kur cietušais no vardarbības var saņemt palīdzību?

Latvijā Sabīne drīz iepazinusies ar nākamo partneri, kas pieņēmis kā meiteni, tā viņas bērnu. Abus pilnībā uzturējis. Agresija sākusies līdz ar abu kopīgā bērna ienākšanu ģimenē. Tā kā vīrietis sievieti uzturējis, tad uzskatījis, ka bērnu aprūpē viņam nav jāiesaistās. Par to sākušies strīdi, apsaukāšanās un roku palaišana.

“Es to sapratu, kad piedzima mūsu kopīgais bērns, bet es visu laiku turējos, gribēju būt kopā. Mēs arī dzīvojām kopā, bet nekas nemainījās. Viņš ir mani pagrūdis, viņš ir tā paņēmis aiz jakas un aiz rokas, ka paliek skrāpējumi. Uz rokām paliek zilumi un pa galvu arī ir iesitis,” stāsta Sabīne.

Jaunā sieviete vardarbību piecieta. Cerēja, ka paliks labāk, kad vīrieša tēvs jaunajai ģimenei vēl piešķīra pašiem savu māju laukos: “Kad mēs nonācām tajos laukos, vispār bija galīgi traki. Tad viņš skrēja man virsū. Kad es runāju ar mammu pa telefonu, viņa to dzirdēja. Sarunājām, ka braukšu pie viņas. Neļāva man runāt pa telefonu ar mammu. Kontaktēties neļāva ne ar vienu. Bet es atbraucu pie mammas dzīvot.”

Ekonomiskā atkarība – viena no izplatītākajām

Ekonomiskā atkarība ir viena no izplatītākajām, taču mazāk apspriestajām vardarbības formām. Tā ir ļoti neveselīga un nepieņemama kontrole. Bieži runāts par fizisku un emocionālu, arī seksuālu vardarbību, bet tās visas bieži iet roku rokā ar ekonomisko atkarību. Varmāka rada apstākļus, kuros upuris nestrādā un nepelna, ir daļēji vai pilnīgi atkarīgs no dzīvesbiedra, kas tur naudu pie sevis un kontrolē, kā to izlieto. Turklāt izbeigt vardarbības apburto loku bieži ir grūti, jo nav, kas palīdz un atbalsta, nav, kur iet, un nav arī naudas.

Patlaban izmisuma situācijās sievietes var vērsties pašvaldību krīzes centros, kur var saņemt arī patvērumu, taču tas ne vienmēr ir risinājums. Covid-19 dēļ šoruden Rīgā bijušas situācijas, kad vairāki krīzes centri nonāk karantīnā vai pašizolācijā un jaunus klientus neuzņem. Taču sievietēm palīdzība ir vajadzīga tepat un tūlīt. Viens šāds dzīvoklis ir resursu centram “Marta”, bet otrs – biedrībai “Palīdzēsim viens otram”.

Biedrības “Palīdzēsim viens otram” dibinātājs Edijs Pipars stāsta, ka divistabu dzīvokli biedrība iegādājās ārpus Rīgas, vietā, kur varmāka, kā paši saka, cietušo nevarēs uzmeklēt. Līdz šim dzīvoklī tikušas izmitinātas vairākas sievietes ar bērniem, un pēc Jaunā gada, kad būs pabeigts kosmētiskais remonts, plāno ielaist nākamo īrnieci.

Lielākā daļa māmiņas baidās. Viņas domā par to, ka viņām nav darba, viņām liekas, ka viņas nespēs nodrošināt savus bērnus, līdz ar to iesaistīsies bāriņtiesa, atņems bērnus un nogādās pie varmākas. Šīs ir lielākās bailes tieši māmiņām. Tāpēc, ka viņas ir finansiāli atkarīgas no varmākām.

Palīdzība nepieciešama šeit un tagad

Dzīvokļi ir ļoti pieprasīti, jo bieži varmākas kontroles dēļ upurim pat nav, kur iet. Upuris ir mērķtiecīgi nošķirts no radiem un draugiem, padarīts pilnībā atkarīgs no partnera. Atšķirībā no krīžu centriem  Edija Pipara vadītā biedrība un resursu centrs “Marta” dzīvokļus piedāvā momentā, bet formalitātes kārto pēc tam.

Vardarbība ģimenē

Pētnieciskā sērijā “Apburtais loks. Vardarbība ģimenē” sabiedriskie mediji sadarbībā ar pētnieciskās žurnālistikas centru “Re:Baltica” analizē, kas ir ticis darīts un kas vēl ir jādara, lai samazinātu un izskaustu vardarbību ģimenē

“Šis tomēr ir ļoti birokrātisks process ar visiem pamatojumiem, izskatīšanas termiņiem un tā tālāk. Vardarbība ģimenē ir tāda lieta, par kuru neviens laikus nebrīdina un kur jārīkojas tiešām ļoti ātri, un tas laiks var izglābt kādam dzīvību,” stāsta resursu centra “Marta” Pakalpojumu daļas vadītāja Irina Mazurika.

Arī adreses šiem dzīvokļiem tur lielā slepenībā, bet krīžu centru atrašanās vietas agresoram ir zināmas, un upuri tad var atrast, tāpat uzturēšanās laiks krīzes centrā ir īsāks.

Ziemassvētku labdarības maratonā “Dod pieci!” šogad ziedos fonda “Pirmais solis” izveidei. Tas būs virtuāls maciņš “Ziedot.lv” paspārnē, un tajā glabāsies nauda atbalstam tām personām, kas grib pamest neveselīgas attiecības, bet baidās, vai finansiāli spēs nostāvēt uz savām kājām. Nauda būs gan īrei, gan salauzto mēbeļu un citu sadzīves lietu salabošanai, veselības sakārtošanai, transporta izdevumiem, bērnudārzam un vēl. Šobrīd nekā tāda nav. Vajadzība ir milzīga – slēgtā māmiņu forumā meklējot šī raksta varoni, bez Sabīnes anonīmi sarakstes veidā savās pieredzēs dalījās vēl daudzas citas sievietes.

“Tādām pirmās nepieciešamības precēm principā neviens finansiālu atbalstu vispār nedod. Līdz šim brīdim tāda veida ārkārtējās situācijas bija risinātas ar kādu mūsu individuālo ziedotāju palīdzību, bet principā ir arī jālīdzfinansē konsultācijas, un tie ziedojumi ir patiešām nepieciešami, un šī problēma ir aktuāla. Vēl jo vairāk tā aktualizējās pandēmijas laikā,” uzsver Mazurika.

Par šiem ziedojumiem sniegs palīdzību, kas vardarbības upuriem nepieciešama šeit un tagad, bet ko nenodrošina valsts vai pašvaldība un uz ko nevar gaidīt ilgstoši. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt