Latvijas politiķi deklarējuši, ka dara visu, lai cilvēki, kuriem ir kādas biznesa idejas, varētu tās ērti un viegli realizēt; vairs nevajagot tūkstošus, lai nodibinātu uzņēmumu, tagad pietiek ar vienu eiro. LTV raidījuma "Aizliegtais paņēmiens" vērienīgā operācija "Bistro Frics" pārliecinājās, ka nelielā biznesa uzsākšanas reālas izmaksas sasniedz pat sešus tūkstošus eiro, bet iestādes bieži vien pašas nezina atbildes uz jautājumiem.
Dibinot jaunu uzņēmumu, ar Uzņēmumu reģistru nekādas aizķeršanās nav. Viss ir saprotams, procedūra vienkārša, realizējama arī elektroniski. Vienīgi ar vienu eiro gan nevar tikt cauri, tas jāiegulda uzņēmuma pamatkapitālā. Bet pati uzņēmuma dibināšana maksā 49,79 eiro, kas ietver dažādas nodevas.
Arī Valsts ieņēmumu dienestā ir jāpiesaka jauns uzņēmums, bet elektroniski to izdarīt nevar, un dienests jāapmeklē divas reizes – lai uzņēmumu pieteiktu un lai reģistrētu kases aparātu. Vienīgie izdevumi saistās ar kases aparāta iegādi - vidēji lēts modelis maksā aptuveni 285 eiro.
Vai nosaukums "Frics" gana latvisks – neviens nezina
Par pirmo nopietnāko problēmu kļuva bistro nosaukums – sākotnēji bija iecerēts nosaukums "Frich’s". Lai to reģistrētu kā preču zīmi, jāmaksā 200 eiro un procedūra aizņemtu sešus mēnešus. Taču preču zīmi var nereģistrēt, ja tā ir latviski.
"Frich's" nav latviski un Valsts valodas centrs par to varot sodīt. Tāpēc nosaukums nomainīts pret "Frics". It kā nekā latviska, bet it kā arī nekā angliska, bet pie šāda nosaukuma Valsts valodas centrs samulst un liek konsultēties ar Valsts valodas aģentūru. Tiesa, ar valodas aģentūru uzņēmēji jau sazinājās, un tur gan ieteica vērsties pie Valodas centra.
Komanda tiek futbolēta un skaidrību, vai "Frics" ir gana latvisks, lai nedabūtu sodu, tā arī negūst, tāpēc nolemj riskēt un strādāt ar šo nosaukumu.
Biezas mapes par 920 eiro
Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD) uzņēmums reģistrēts aptuveni nedēļas laikā un kārtība paredz, ka mēneša laikā kopš darbības sākuma to apmeklē konsultējošs dienesta inspektors. Inspektoram būtisku iebildumu nav, taču vajagot sagatavot visus papīrus.
PVD Rietumpierīgas pārvaldes inspektore Daiga Sidoroviča izstāsta par paškontroli - "tas ir tāds dokumentu kopums, kur jūs aprakstāt, kas notiek, kādi piegādātāji, ko gatavojat, no kādām izejvielām, kas piegādā, piemēram, tos pašus trauciņus, kā tiek veikts tas sanitārais minimums, viss, viss, viss process, kas notiek".
Dokumenti jāsagatavo mēneša laikā, un ātri vien top skaidrs, ka izpildīt šīs visas prasības nav nekāda pastaiga. Viena no vajadzībām, piemēram, ir uz atsevišķas lapas katru dienu pierakstīt, kāda temperatūra ir ledusskapī. Un šādu prasību ir vēl un vēl.
Izradās, ka daudzi uzņēmēji, jūtot, ka ar to netiek galā, meklē konsultantus, kas šādu paškontroles mapi varētu izveidot, bet pakalpojums esot dārgs – aptuveni 500 eiro.
Pārtikas un veterinārā dienesta pārstāvji aicina uzņēmējus iet uz vienas dienas kursiem, ko pasniedz privātfirmas un kas maksā apmēram 45 eiro. Taču arī ar to mape ir jāveido pašam, bet, ja grib taupīt laiku un pievērsties tiešajam biznesam, tad jāmaksā 500 eiro.
Kopējais izdevumu rēķins, pagaidām nemaz nerēķinot kartupeļu tirgošanu
Ierēķināts PVN un visas izmaksas, kuras visas tomēr neatļāvās.
Uzņēmuma dibināšana – 50 eiro
Kases aparāta iegāde – 285 eiro
Pārtikas aprites paškontroles mapes sagatavošana – 600 eiro
Ugunsdrošības un darba drošības mapes sagatavošana – 420 eiro
Drošības piederumi (baloni, aptieciņa) – 100 eiro
Būvprojekts – 1200 eiro
Terases uzmērījums – 500 eiro
Apliecinājums no bankas, ka projektam neiebilst – 50 eiro
Telpu īre – 2400 eiro.
Kopā: 5605 eiro
Rezultātā bistro tiek pie glīti iekārtotas mapes, un vismaz smaguma ziņā ir skaidrs, par to bija vērts maksāt. No tās, piemēram, var uzzināt, ka, lai neapdedzinātos ar karstu šķidrumu, vajag uzmanīties no karsta šķidruma.
Vēl var uzzināt, kā pareizi sēdēt pie datora un kā pēc tam vingrot, par spīti tam, ka frī kartupeļus gatavojamies cept, kā saka, "dzīvajā", nevis kādā virtuālā datorspēlē. Un datori bistro uzņēmumā nemaz nav.
Kopējais rēķins tuvojas sešiem tūkstošiem eiro, kas ir summa, ar kuru jārēķinās mazajam uzņēmējam, vēl nemaz nesākušam biznesu. Un, kā redzams, daļa aiziet starpniekiem, kas apkalpo birokrātiskās prasības, daļa naudas nodeg biznesa dīkstāves dēļ, ko savukārt šī birokrātija rada un kurā nav absolūti nekāda satraukuma, ka uzņēmējam patiešām laiks nozīmē naudu.
Un vēl - šādas kafejnīcas saskaņošana, kāda tā ir mums, Jūrmalas būvvaldē jāveic pirms katras sezonas. Un par projektiem tātad jāsāk maksāt viss no gala.
Pašvaldības policists, kas "visu sakārtošot"
Savukārt tirdzniecības atļauju komandai neizdodas iegūt visas vasaras laikā. Un sarunās ar Jūrmalas uzņēmējiem tomēr atklājas, ka esot gan kāds vīrs, kas ar nepieciešamo atļauju saņemšanu veikli tiekot galā un varot izpalīdzēt.
Izrādās, ka tas ir ne viens cits, kā Jūrmalas pašvaldības policists Ingūns Pičs, kas nodarbojas ar nepilngadīgo lietām un vēl pērn "Panorāmā" stāstīja, kā Jūrmala karo pret spaisa sērgu. Izrādās, viņš ir plaša profila speciālists, un, lai gan viņa amata pienākumi nekādi nesaistās ar būvvaldi, viņš bistro stāstā ir ļoti ieinteresēts un gatavs palīdzēt.
"Jūrmalā īstenībā politika ir vispār,.. sarežģīti ko atvērt un strādāt. [..] Es aprunāšos, cik tur liela tā problēma," klāstīja Pičs, solot atrisināt problēmu ar būvinspektori Ainu Birinu.
Taču pēc policista teikta , "viņa nekomunicēs tādā veidā ar svešiem", bet "viskaut ko var sarunāt". Tāpēc policists sola ar inspektori parunāt, "varbūt tā problēma nav tik liela, kā izskatās, varbūt, ka ir kāds, kas negrib, ka izsniedz to atļauju".
Līdzās šim neoficiālajam ceļam bistro uzņēmēji pieteikušies arī vizītē pie Jūrmalas domes priekšsēdētāja Gata Trukšņa, lai pasūdzētos, kā neveicas ar tirdzniecības atļaujas saņemšanu. Taču policists Pičs norāda, ka tā labāk nedarīt un iet nekur nevajag.
"Nezinu, man liekas Truksnis jau nerisina to jautājumu," viņš saka.
Izpalīdzīgais policists sola dot ziņu, taču, kā jau biznesā notiek, gala rezultātā "uzmet" - no saziņas izvairās un beigās neatbild vispār.
"Aizliegtais paņēmiens" operācija "Bistro "Frics"" no 2.novembra pirmdienās pulksten 19.30 LTV1. Raidījums tiešraidē un pēc ētera skatāms Latvijas Televīzijas mājaslapā www.ltv.lv. Piecos raidījumos stāstīs par mazā biznesa uzsākšanu un to, cik daudz naudas tam patiesībā nepieciešams, kur to ņemt; vai iespējams atrast labus darbiniekus; atklās patiesību par kontrolējošo dienestu darbību un korupciju tajos, kā arī par nodokļu slogu mazajiem uzņēmējiem.
LSM aicina uzņēmējus dalīties arī savu pieredzi par saskarsmi ar valsts un pašvaldību iestādēm, prasībām, izmaksām, ierēdņu attieksmi, un ierosināt, ko varētu mainīt, lai atvieglotu mazo uzņēmēju darbību. Rakstiet savas pārdomas komentāros pie šī raksta.
