Kontrastā ar nesen izlaistu Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ziņojumu, kurā Latvija minēta kā izcila reformu īstenotāja, jaunākais organizācijas ziņojums, norāda, ka Latvijā cilvēki dzīvo visīsāko mūžu starp OECD biedriem, kā arī ēd vismazāk augļu, ziņo LSM angļu valodas redakcija.
"Veselības panorāmas" 2017.gada ziņojums norāda, ka visās OECD valstīs dzīvildze kopš dzimšanas brīža augusi vairāk nekā 10 gadus kopš 1970.gada, sasniedzot vidēji 80,6 gadus. Visgarāko dzīvi var nodzīvot japāņi (vidēji 83,9 gadi), kā arī spāņi un šveicieši (abi 83), bet visīsāko Latvijas (74,6) un Meksikas (75) iedzīvotāji.
Daudzo OECD apskatīto faktoru vidū redzams, ka kopš 2000.gada krities alkohola patēriņš. Šajā periodā tas tomēr pieaudzis 13 valstīs, visvairāk - Beļģijā, Islandē, Latvijā un Polijā.
Turklāt Latvijā ir arī lielākā atšķirība starp sieviešu un vīriešu dzīves ilgumu, vīriešiem mirstot aptuveni 10 gadus ātrāk nekā sievietēm. Arī izglītība spēlē lielu lomu, jo augstāk izglītoti vīrieši dzīvo desmit gadus ilgāk nekā sliktāk izglītotie.
"Tas skaidrojams lielākoties ar to, ka vecāki cilvēki [valstīs ieskaitot Latviju] ir mazāk izglītoti un ka vīriešu vidū ir vairāk izplatīti tādi riska faktori kā tabakas un alkohola patēriņš," vēsta ziņojums.
Neparasts, taču interesants rādītājs vēsta arī to, ka Latvijas iedzīvotāji ēd mazāk augļu nekā pārējie (sk. grafiku raksta sākumā). Tomēr situācija ar dārzeņiem ir nedaudz labāka.
Tāpat Latvija ir viena no OECD dalībvalstīm ar lielāko nāvju skaiti no negadījumiem, sevis traumēšanas vai vardarbības, pēc šiem rādītājiem ievietojoties blakus Brazīlijai, Lietuvai, Krievijai un Dienvidāfrikai.
Mazāk nekā puse latviešu (46,2%) organizācijas aptaujā novērtējuši savu veselību kā labu vai ļoti labu. Savukārt 16,3% uzskata, ka viņiem ir slikta veselība, bet 37.5% saka, ka tā ir normāla.
Labās ziņas ir tādas, ka jaunajā tūkstošgadē samazinājies cilvēku skaits, kuri ikdienā smēķē. 2000.gadā smēķēja 33% pieaugušo Latvijas iedzīvotāju. Līdz 2015.gadam skaitlis nokrities līdz 24%, taču joprojām pārsniedz OECD vidējo - 18% no iedzīvotājiem.
Diemžēl situācija iet uz otru pusi attiecībā uz alkohola patēriņu, Latvijā pieaugot izdzertā daudzumam. 2000.gadā vidējais patēriņš bija 7 litri alkohola uz vienu cilvēku. Tagad vidusmēra latvietis izdzer 11. Tomēr pat tas nobāl salīdzinājumā ar 15 litriem gadā, ko spēj izdzert vidusmēra lietuvietis.
Spied šeit, lai redzētu pilno ziņojumu (angliski).
