Īstenības izteiksme 15 minūtēs

LELB plāno aizliegt sievietēm kļūt par mācītājām

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Dzērienu tarai nav depozīta sistēmas vāju NVO un ietekmīga uzņēmēju lobija dēļ

OECD - ne tikai bagātu valstu, bet arī inovatīvu ideju klubs

OECD - ne tikai bagāto valstu, bet arī inovatīvu ideju klubs

Šonedēļ premjers Māris Kučinskis (ZZS) oficiāli parakstīs līgumu par Latvijas pievienošanos Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai, kas plašāk ir pazīstama ar anglisko saīsinājumu OECD.

Ne tikai ekonomika un bizness, bet arī idejas

To bieži dēvē par turīgo un attīstīto valstu klubu, lai gan organizācijas sastāvā ir arī tādas valstis kā Turcija.

Atšķirībā no Eiropas Savienības (ES), Eiropas Padomes vai NATO, kur valstis galvenokārt apvienojas pēc piederības kādam konkrētam ģeogrāfiskam reģionam, proti, Eiropai vai plašākai Ziemeļatlantijai, OECD ir valstis no visas pasaules. Tajā ir gan Kanāda un Austrālija, gan Čīle un Turcija, gan Izraēla un arī Igaunija. Kopumā pašreiz tās ir 34 valstis. Latvija kļūs par 35. šīs organizācijas biedru.

Par kādām idejām un problēmām savās sanāksmēs un forumos runā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas jeb OECD biedri, labi raksturo video fragments no pagājušā gada sanāksmes.

“Ir laiks radīt jaunu ekonomiku. Mums ir jāizgudro jauna sistēma. Ir nepieciešama atšķirīga politika, cilvēcisks, cieņpilns ekonomikas modelis,” toreiz sacīja OECD ģenerālsekretārs Anhels Gurija.

„Ņemot vērā izaicinājumus, ar kādiem mūsdienās sastopas cilvēce, piemēram nevienlīdzību, starptautiskām korporācijām būs jāmainās. Gadsimta beigās tām būs jākļūst par kaut ko atšķirīgu no tā, kas šie uzņēmumi ir patlaban,” piebilda dokumentālo filmu režisors Harolds Krukss.

Savs skatījums bija arī Nīderlandes premjeram Markam Rutem.

„Ilgtspējība un atbildīga uzņēmējdarbība vairs nav kāds papildu bonuss, ko var izvēlēties aiz laba prāta. Tā ir skaidra biznesa loģika, biznesa loģika. Un mēs to vairs nevaram ignorēt,” teica Rute.

Tā ir tikai neliela daļa no idejām un tematiem, kas tiek apspriesti OECD sienās. Tur ierodas ne tikai attiecīgo dalībvalstu politiķi, bet arī eksperti, sabiedriskās domas līderi un citu starptautisko organizāciju un biznesa pārstāvji.

Tomēr visu sarunu vadmotīvs ir ekonomika un tajā notiekošās pārmaiņas, ko labi ilustrē arī ģenerālsekretāra Gurijas teiktais, ko dzirdējāt pirms brīža. Tās nav tikai abstraktas diskusijas par ekonomiskiem modeļiem, bet gan konkrētas sarunas par to, kā uzlabot uzņēmējdarbības vidi, palielināt izglītības pieejamību dažādiem sabiedrības slāņiem un arī nodrošināt cīņu ar korupciju starptautiskos biznesa darījumos.

Lielākā problēma - korupcija

Tieši pretkorupcijas jautājumu bloks bija viens no sarežģītākajiem arī Latvijas iestāšanās procesā. Spriežot pēc OECD Pretkorupcijas komitejas vadītāja Drago Kosa sacītā, šis jautājums paliks nozīmīgs arī pēc iestāšanās.

„Mūsu lielākā problēma - kopš 1999. gada aptuveni pusē no mūsu dalībvalstīm nav bijis nevienas izmeklēšanas vai tiesas sprieduma ārvalstu kukuļdošanas gadījumos,” sacīja Koss.

„Mūsu sastāvā ir četras valstis, kas kopā veido 23% no pasaules eksporta. Tās, saskaņā ar “Transparency International” analīzi, aktīvi rīkojas, lai apkarotu starptautisko korupciju. Savukārt 20 valstis nedara gandrīz neko. Tas ir mūsu lielākais izaicinājums,” pauda OECD Pretkorupcijas komitejas vadītājs.

Koss norāda, ka iemesli kūtrai valstu rīcībai korupcijas apkarošanas jomā bieži vien ir pavisam vienkārši un pat triviāli. „Mūsu darbu grūtu nepadara nedz likumu neskaidrība, nedz starptautiskās uzņēmējdarbības sarežģītās nianses. Tas vienkārši ir gribasspēka trūkums,” atzīmē Koss. „Valstis vai nu nevēlas to darī,t vai tām vienkārši ir vienalga. Iemesli tam ir ļoti dažādi. Daļa ir saistīta ar politiku, jo vienas valstis nevēlas bojāt attiecības ar citām valstīm. Citi ir saistīti ar ekonomiku, jo valstis nevēlas kaitēt saviem lielākajiem uzņēmumiem. Ir arī personiskie iemesli – amatpersonas nevēlas vai neuzdrīkstas vērsties pret cilvēkiem, kas ir iesaistīti korupcijas gadījumos,” pauda Koss.

Iestāšanās sarunu laikā no Latvijas Pretkorupcijas komitejas sēdēs aktīvi piedalījās toreizējā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja vietniece Juta Strīķe, kura šobrīd cīnās ar biroju par atjaunošanu amatā.

Telefonsarunā ar Latvijas Radio Strīķe norāda uz kādu maz zināmu faktu.

Proti, Latvijai bija jāpierāda OECD, ka Latvijā pastāv izpratne un praksē darbojas Krimināllikuma pants par juridisko personu atbildību. Tomēr līdz tam brīdim, kā norāda Strīķe, tas lielā mērā bija uz papīra un gandrīz nekad netika piemērots.

Proti, parasti pie kriminālatbildības tika saukti tikai cilvēki.

Tagad kriminālapsūdzība pret uzņēmumiem tiek celta ne tikai atsevišķās korupcijas lietās, bet arī, piemēram, Rīgas pils ugunsgrēka vai Zolitūdes traģēdijas gadījumā.

Diskusiju krustpunktā: banku uzraudzība, Krimināllikums, korupcija, izglītība

Diezgan daudz diskusiju bija arī par to, kā var pastiprināt cīņu ar naudas atmazgāšanu. To aprīlī intervijā Latvijas Radio uzsvēra Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Laila Medina.

„Visu var sadalīt trijās daļās. Viena ir saistīta ar banku uzraudzību, to, kādā veidā notiek naudas plūsma caur bankām un kā Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) to uzrauga. Otra rekomendāciju daļa saistīts ar Krimināllikumu un Kriminālprocesa regulējumu. Arī tur mums bija virkne mājasdarbu jāizdara – gan definīcija jāprecizē, lai tā būtu pietiekami plaša, nosegtu visus iespējamos gadījumus. Mums bija īpaša uzmanība jāpievērš tiem gadījumiem, kad ir starpnieki,” sacīja Medina.

„Un trešā daļa bija viss, kas bija riņķī un apkārt Korupcijas novēršanas uun apkarošanas birojam (KNAB). Tas, kas bija tīri no likuma viedokļa, bija saistīts ar KNAB direktora atlaišanas procedūru. Un otra daļa bija KNAB kapacitāte, izglītība, personālpolitika, spēja izmeklēt noziedzīgus nodarījumus. Izglītība un apmācības – tas bija jautājums gan par KNAB, gan par Kontroles dienestu, gan par Finanšu kapitāla un tirgus komisiju,” skaidroja Medina.

Otrs plaši zināmais jautājumu bloks skāra valsts pārvaldi. Līdz pat pēdējam brīdim notika diskusijas par to, vai patiesi būtu nepieciešams atjaunot padomes valsts uzņēmumos. Galvenais iemesls, kādēļ tas bija nepieciešams, ir valsts uzņēmumu darbības uzlabošana. Bez pienācīgas un profesionālas kontroles tas nav iespējams, uzskata OECD eksperti.

Vēl viena būtiska joma ir izglītības kvalitāte.

Arī te organizācijas eksperti nesen sniedza Latvijai ieteikumus, ko, visticamāk, ne visi gribēja dzirdēt. Proti, turēšanās pie mazām lauku skolām pati par sevi ilgtermiņā neko labu nedos.

To, prezentējot jaunāko pētījumu, maija beigās sacīja OECD eksperts Ričards Jelands. “Šis nav viegls jautājums. Ir jāskatās uz skolu tīklu, klašu lielumu un kur atrodas šīs skolas. Turēšanās pie mazām skolām ir emocionāli un sociāli nozīmīgi, taču ilgtermiņā tas nedod neko labu ne skolēniem šajās skolas, ne valstij kopumā. Labākā lieta, ko darīt, ir skatīties uz citām valstīm, kur šie jautājumi ir risināti. Ir vajadzīgas konsultācijas, ir vajadzīgs plāns, ir jābūt taisnīgam, un skaidri jāizstrādā skolu kritēriji. Kad tas ir izdarīts, ir vajadzīga līderība un jāvirzās uz priekšu, jo svarīgākā ir bērnu nākotne, kas kļūs par valsts nākotni,” pauž Jelands.

Tomēr, vai ņemt šos ieteikumus un analīzi vērā, lielā mērā ir Latvijas valdības, ierēdņu un Saeimas ziņā. Ekonomiskās sadarbības un attīstība organizācija piedāvā plašu zināšanu bagāžu un kvalitatīvu analīzi, bet gala lēmums paliek valstu ziņā.

Latvija OECD iestājusies īsā laikā

Iespējams, ka vistuvāk pēdējos gados OECD iestāšanās procesam stāvēja toreizējā Latvijas vēstniece Francijā Sanita Pavļuta-Deslandes. Viņa Parīzē pārraudzīja iestāšanās procesu. Tagad Pavļuta-Deslandes ir Latvijas pastāvīgā pārstāve ES.

„Jau 1990. gados visas trīs Baltijas valstis izrādīja interesi iestāties OECD. Igauniju pirmo uzaicināja iestāties,” saka Pavļuta-Deslandes. Viņa norāda, ka OECD mērķis nav ietvert visas pasaules valstis, līdz ar to ir nepieciešama noteikta kvalitāte ekonomikā un valsts pārvalde.

Turklāt Latvijai ir jāspēj dot kaut kas citām OECD valstīm. Latvija citas OECD valstis ieinteresēja ar savām krīzes pārvarēšanas metodēm.

„OECD ir relatīvi slēgts klubs, un tas automātiski nozīmē lielāku atpazīstamību,” saka  Pavļuta-Deslandes.

Viņa norāda, ka sarunu procesā nav bijušas šaubas, ka Latvijas varētu neiestāties OECD. „Mūsu sarunu process bija ļoti raits. Mūsu valsts pārvalde ir ļoti spējīga mobilizēties,” saka Pavļuta-Deslandes. Viņa uzsver, ka gan politiķi, gan valsts pārvalde bija motivēta iestāties OECD.

„Trīs gadi ir ļoti ātrs posms,” viņa raksturo Latvijas un OECD sarunu periodu.

Dalība OECD pati par sevi nebūs visu Latvijas problēmu risinājums. Tomēr tas ir zināms novērtējums līdz šim paveiktajam un iespēja arī turpmāk uzlabot dzīvi mūsu valstī. Tas ir arī prestižs, kas var palīdzēt paaugstināt valsts starptautiskos kredītreitingus, veicinot investīcijas un arī lētāku aizņemšanos finanšu tirgos.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti