Šogad aprit 20 gadi, kopš Latvijā ieviesta sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana, ko ierasts dēvēt par OCTA. Jau ilgāku laiku apdrošinātāju atskaitēs lasāms, ka tieši šis apdrošināšanas veids tiem nes zaudējumus, tas ir, sistēmas uzturēšana izmaksā vairākn nekā autovadītāji kopumā samaksā apdrošināšanas prēmijās.
- OCTA zaudējumi pērn, visticamāk, sasnieguši jaunu rekordu
- Kādas autovadītājas pieredze: Regresā prasa atlīdzināt vairāk nekā 850 eiro
- Apdrošinātāji: Zaudējumu piedzīšana regresā diskreditē nozari
- FKTK: Apdrošinātājiem OCTA arvien ir pievilcīgs; ja tā nebūtu, tad viņu tajā nebūtu
- Augošā konkurence un dārgās auto konstrukcijas palielinās atlīdzības
- Nākotnē apdrošināšana dārgāka varētu kļūt tiem, kam lielāka iespēja izraisīt avāriju
- Latvijā vienas no lētākajām OCTA izmaksām Eiropā - bet ne uz ilgu laiku
Plaši izmantots, taču lielus zaudējumus radošs
Saskaņā ar Ceļu satiksmes drošības direkcijas statistiku, Latvijā reģistrēto sauszemes transportlīdzekļu skaits teju ik gadu pieaug. Attiecīgi pieaug arī OCTA klientu skaits, kas pēc datiem uz šā gada 1. janvāri sasniedzis jau gandrīz 759 000.
Tādēļ droši var apgalvot, ka OCTA uzskatāma par visplašāk izmantoto apdrošināšanas veidu Latvijā.
Tirgū valda asa konkurence – Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) licences sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas veikšanai saņēmušas kopumā desmit kompānijas.
Tomēr, no apdrošinātāju viedokļa raugoties, šis nav ienesīgs pakalpojums – saskaņā ar Latvijas Apdrošinātāju asociācijas datiem aizvadītā gada pirmajos trīs ceturkšņos kopējie zaudējumi tieši OCTA segmentā sasnieguši gandrīz deviņus miljonus eiro.
Aizpērn to kopapjoms tuvojās 12 miljoniem eiro, bet pagājušajā gadā šis rādītājs, visticamāk, tiks pārsniegts un sasniegs rekordu, prognozē Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins. "No katriem 100 eiro, ko apdrošinātājs iekasē, apmēram 90 eiro apdrošinātājs izmaksā atlīdzībās. Apdrošinātāja paša uzturēšana OCTA jomā izmaksā apmēram kādus 30 eiro no katriem 100 eiro, ko iekasē no klientiem. Tātad, faktiski no 100 eiro, ko iekasē no klienta, apdrošinātāji 90 eiro atdod klientam, 30 eiro samaksā par sevis uzturēšanu un kopā tas izmaksā 120 eiro," norādīja Abāšins.
Līdzīgi aprēķini ir arī apdrošināšanas tirgus līdera "Balta" rīcībā. "OCTA apdrošināšanas veidā kombinētais koeficients pārsniedz 100%," stāsta "Baltas" tehniskais direktors Uldis Dzintars. "Tas nozīmē, ka atlīdzību, komisiju un administratīvie izdevumi ir lielāki nekā prēmijas. Arī "Baltas" gadījumā šis rādītājs pārsniedz 100%, bet tā lieta, kas plašāk visā tirgū ir mainījusies tieši pagājušajā veidā, ir tas, ka daudziem apdrošinātājiem šajā apdrošināšanas veidā sāk, ja tā varētu teikt, jau ūdens smelties mutē. Tas nozīmē, ka tiešie izdevumi – atlīdzības un komisijas maksas – sāk pārsniegt prēmiju maksājumus.
Ja agrāk bija tā, ka nepietiekami tika segti administratīvie izdevumi, nemaz nerunājot par peļņu, tad tagad no 100 eiro, kas ieņemti prēmijās, 89 eiro aiziet atlīdzībās un zaudējumu noregulēšanā. Par komisijām precīzu tirgus datu nav, bet tie ir aptuveni 10% līdz 12%," norāda Dzintars.
Dārgā formalitāšu nenokārtošanas cena
Varētu secināt, ka zaudējumi ir tikai pašu apdrošināšanas kompāniju problēma.
Taču ir gadījumi, kas vedina domāt, ka tie ir viens no iemesliem, kādēļ autovadītāji, kas iegādājušies OCTA, ne vienmēr var paļauties uz to, ka ceļu satiksmes negadījuma gadījumā apdrošinātājs bez ierunām segs trešajām personām nodarītos zaudējumus.
"Pavasarī notika negadījums, kurā es biju vainīgā puse. Pēc tā mēs ar otru transportlīdzekļa īpašnieku uzrakstījām saskaņoto paziņojumu un šķīrāmies kā draugi," par savu pieredzi stāsta Linda Mežgaile.
"Devos pie KASKO apdrošinātāja, uzrādīju viņam paziņojumu, mašīnu salaboju un dzīvoju laimīgi, līdz novembrī saņēmu vēstuli no "Baltijas Apdrošināšanas nama", kas bija mans OCTA polises izsniedzējs par regresa prasības pieteikumu. Tajā viņi raksta, ka paziņojums sūtīts jau otro reizi. Par pirmo reizi neesmu lietas kursā. Paziņojumā viņi man lūdz mēneša laikā samaksāt nodarītos zaudējumus – diezgan ievērojamu naudas summu – 856 eiro un 17 centu apmērā," klāsta Mežgaile.
Neizpratni raisot gan fakts, ka nedz policijā, nedz apdrošināšanas kompānijā, kura izsniegusi KASKO apdrošināšanu, autovadītāja nav brīdināta par nepieciešamību noteiktā termiņā iesniegt savam OCTA apdrošinātājam saskaņoto paziņojumu, gan fakts, ka pats apdrošinātājs, konkrēti, "Baltijas Apdrošināšanas nams", sazinājies ar klienti tikai pusgadu vēlāk, turklāt – uzreiz pieprasot atmaksāt visu summu. Mežgaile gan lūgusi apdrošinātāju tomēr nevērst pret viņu regresa prasību, norādot, ka situācija izveidojusies nezināšanas dēļ.
"Apdrošinātājs nav mēģinājis ar mani sazināties un uzprasīt, lai es iesniedzu šo saskaņoto paziņojumu, kaut arī vēstulē viņi paši raksta, ka šis saskaņotais paziņojums ir viņu rīcībā.
Tātad, viņiem ir informācija par visu manu negadījumu, bet viņi šo manu neiesniegšanu izmanto kā formālu ieganstu, lai piedzītu no manis zaudējumus vairāk nekā 850 eiro apmērā," saka Mežgaile.
Sakasīt un sakasīt, lai mīnusi nebūtu tik lieli
Abāšins, kurš vienlaikus ir arī Latvijas Apdrošinātāju asociācijas vadītājs, nenoliedz, ka regresa prasību vēršanai pret OCTA klientiem ir zināma saistība ar apdrošinātāju zaudējumiem OCTA segmentā. "Tā regresu būšana ir tāds kampaņveidīgs pasākums.
Skaidrs, ka tad, kad apdrošinātājs iet dziļāk mīnusos un rezultāts paliek sliktāks, apdrošinātāja cilvēki skatās, kur vēl var kaut ko, tādā vienkāršā valodā sakot, sakasīt, lai to negatīvo rezultātu kaut kā padarītu ne tik negatīvu.
Ir gadījumi, kad, manuprāt, regresos iet nevajadzētu par kaut kādiem sīkumiem, par ko kādreiz negāja regresā," atzīmē Abāšins.
Šāda pieeja, pēc Abāšina teiktā, kaitējot visas nozares reputācijai. Līdzīgās domās ir arī "Baltas" tehniskais direktors Uldis Dzintars. "Tas mums neliekas pieņemami – šādā veidā uzlabot savu rentabilitāti. Mēs šādu ceļu neejam un neplānojam iet. Ja kāds tā rīkojas, tad tā ir spēlēšana uz klienta nezināšanu," norāda Dzintars.
Var pieciest nerentabilitāti, bet ne tirgus daļas zaudēšanu
"Likums nekur nenosaka nekādus nosacījumus attiecībā uz kaut kādām minimālām prēmijām. Ir pateikts par to pietiekamību, ka prēmijai jābūt tādai, lai izpildītu saistības," komentējot situāciju ar apdrošinātāju zaudējumiem OCTA segmentā, saka Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) Uzraudzības departamenta Apdrošināšanas daļas vadītāja Dina Miķelsone.
Viņasprāt, īpašām bažām par to, ka apdrošinātāji, sniedzot šo pakalpojumu, jau ilgstoši cieš zaudējumus, nav pamata.
"Ja tas būtu ļoti slikts bizness, tad viņi tā necīnītos par to. Bizness tiek taisīts tādā veidā, ka pretī jābūt kaut kam peļņu nesošam, ja kaut ko pieļauj vairāk ar zaudējumiem. Šobrīd nav redzēts, ka kāds apdrošinātājs būtu labprātīgi atteicies no šī apdrošināšanas veida. Tas vien liecina, ka tā darbība šajā tirgū ir savā veidā izdevīga," skaidro Miķelsone.
OCTA prēmijas jeb cenas, ko transportlīdzekļu īpašnieki maksā par apdrošināšanu, Latvijā ir zemākas nekā tuvākajās kaimiņvalstīs. Tam esot vienkāršs skaidrojums, saka Miķelsone. "Pēdējos gados mums bija nozīmīgākas izmaiņas tirgus dalībniekos saistībā ar jaunu filiāļu atvēršanos, kas iegāja šajā biznesā, arī izmaiņām akcionāros. Stratēģiskie mērķi katram ir savi, ka kaut kādu tirgus daļu vajag dabūt. Un šajā biznesā tirgus daļu var dabūt, nometot cenu, jo vienīgais kritērijs, kas ir būtiskā atšķirība starp apdrošinātājiem, ir cena, tāpēc, ka apdrošināšanas noteikumi ir likumā noteikti," pauž Miķelsone.
Tam lielā mērā piekrīt Dzintars. "Daudzām kompānijām tieši tirgus daļa ir bijusi svarīgāks mērķis nekā rentabilitāte," viņš saka.
Gultni ar gultni vairs neapmainīt; jāmaina vesels bloks
Abāšins no Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja vērš uzmanību uz faktu, ka augusi ne tikai konkurence apdrošinātāju vidū, bet arīdzan OCTA atlīdzībās izmaksātās summas. "Jāmaksā ir arvien vairāk, jāmaksā ir par cilvēkam nodarītiem zaudējumiem, un es domāju, ka šī tendence turpināsies, ka arvien vairāk būs jāmaksā par cilvēkam nodarītiem zaudējumiem. Dzelzis ir dzelzis, par dzelžiem tā kā maksās mazāk," pauž Abāšins.
Tomēr atlīdzībās izmaksāto summu pieaugumam ir arī citi iemesli, viņš piebilst.
"Automašīnu konstruktīvās īpatnības dara savu. Ja kādreiz varēja izņemt no bloka vienu gultni, to saremontēt un ielikt tajā blokā jaunu atpakaļ, tad tagad tās konstruktīvās īpatnības ir tādas, ka jāmaina vesels bloks, kas attiecīgi ir dārgi.
Tad vēl visi šie dārgie apgaismojuma elementi automašīnām – LED spuldzītes, dārgi spoguļi, kompjūteri iekšā…," saka Abāšins.
Dzintars vērš uzmanību uz vēl kādu OCTA atlīdzībās izmaksāto summu pieauguma iemeslu. "Kā piemēru var minēt nemateriālos zaudējumus, kas pagājušā gadā, kur ir dati pieejami par trīs ceturkšņiem, sasniedza 1,7 miljonus eiro, kamēr iepriekš bija 0,85 miljoni eiro," norāda Dzintars.
Turklāt apdrošinātāju prognozes liecina, ka tendence pieaugt atlīdzībās izmaksājamām summām, visticamāk, būs vērojama arī šogad, saka Dzintars. "Vēl pagājušā gada oktobrī atsākās iemaksas OCTA garantiju fondā, kur ir jāmaksā no katras parakstītās OCTA prēmijas.
Līdz ar to, pēc mūsu aprēķiniem, vidējā atlīdzība pieaugs par 8%, tādēļ, lai saglabātu kaut vai šo esošo slikto situāciju, prēmijām jāpieaug par 8%.
Attiecīgi, ja apdrošinātājam būs vēlme vēl uzlabot rentabilitāti, tas viss iet šiem 8% pa virsu un, ja apdrošinātāji grib pelnīt no šī apdrošināšanas veida, cenu pieaugumam būtu jābūt aptuveni 15% lielam," atzīmē apdrošināšanas sabiedrības "Balta" pārstāvis Dzintars.
No pieminētā OCTA garantiju fonda tiek segtas atlīdzību izmaksas pirms dažiem gadiem par maksātnespējīgu pasludinātās apdrošināšanas kompānijas "Balva" klientiem, kam nepilnu trīs gadu laikā atlīdzībās izmaksāti jau vairāk nekā trīsarpus miljoni eiro.
Puikam ar BMW dārgāk nekā divu bērnu māmiņai
Mēģinot samazināt savus zaudējumus, atsevišķas apdrošināšanas kompānijas cenšas samazināt riskanto klientu īpatsvaru, nosakot salīdzinoši augstas OCTA prēmijas atsevišķiem transportlīdzekļu veidiem, piemēram, kravas automašīnām, kas tiek izmantotas starptautiskajos autopārvadājumos, vai jaudīgiem motocikliem.
Savukārt vieglās automašīnas, kuras turklāt pieder privātpersonām, apdrošinātāju vidū tiek uzskatītas par salīdzinoši drošākām, stāsta Dzintars. "Privātajā OCTA gadījumu biežums ir 3% līdz 4%, kas nozīmē, ka gada laikā no 100 automašīnām tikai 3 vai 4 piedzīvo negadījumus." saka Dzintars.
Tomēr Abāšins sliecas domāt, ka OCTA prēmiju apmēra pieaugums ir neizbēgams un, visticamāk, tas skars arī tos autovadītājus, kas automašīnu izmanto tikai nokļūšanai no mājām un darbu vai veikalu.
Tomēr vispirms ar lielākām OCTA izmaksām ir jārēķinās tiem autobraucējiem, kas tiek uzskatīti par riskantākiem klientiem.
"Klasisks piemērs nerentablajam segmentam būtu jaunie autovadītāji ar pietiekami agresīvām automašīnām. Teiksim, veci BMW, jauni puikas, kam ir 19 gadi, ir klasiskā riska bilde, kur būtu jāņem ļoti augsta cena par tādu apdrošināšanu. Klasiskais labais segments būtu sieviete ap gadiem 40, divu bērnu māmiņa ar bērnu sēdeklīšiem mašīnā, kas apzinās, ka ļoti jāuzmanās, brauc prātīgi un uzmanīgi," par piemēriem runā Abāšins.
Apdrošinātāju "triki", lai mazinātu zaudējumus un autovadītāju īsie prieki
Miķelsone novērojusi, ka jau tagad apdrošināšanas kompānijas, kam strauji celt OCTA cenas liedz asā konkurence, ķērušās pie dažādiem citiem "trikiem", kas ļauj kompensēt zaudējumus nerentablajā OCTA segmentā.
"Ir piedāvājumi, kur jau piedāvā: ņemiet vienu, dabūsiet otru lētāk. Vai ir pat gadījumi, kur kaut kādus komplektus tikai kopā piedāvā: tie paši "OCTA plus", kur jau uzreiz ir kaut kas pielikts klāt. Tie visi ir tādi riska mazināšanas faktori, kur pieliek klāt kaut ko tādu, kas dos to plusiņu, lai kompensētu zaudējumus no pamatdarbības," pamanījusi Miķelsone.
Katrā ziņā viens ir skaidrs – arī apdrošinātāju tāpat kā jebkura cita biznesa mērķis ir peļņa, taču OCTA apdrošināšana jau ilgāku laiku tiem peļņu nenes, jo parakstīto prēmiju kopapjoms tikai par mata tiesu apsteidz reģistrēto transportlīdzekļu skaita pieaugumu, bet izmaksas arvien aug un aug.
Acīmredzot, autovadītāji vairs ilgi nevarēs priecāties par teju lētākajām OCTA izmaksām visā Eiropā.
Jautājums ir tikai par to, cik straujš būs OCTA prēmiju pieaugums – atsevišķi tirgus dalībnieki prognozē, ka jau šogad tas varētu sasniegt 7%-8%, bet dažos gadījumos – arī vairāk.
