Jau tūlīt pēc Zolitūdes traģēdijas bija skaidrs, ka nepieciešams uzlabot būvprojektu ekspertīžu kvalitāti. Visiem nozīmīgākajiem būvprojektiem kopš šā gada vidus ir nepieciešams Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) sertificēta eksperta parakstīts slēdziens. Taču pat nozarē atzīst – speciālisti neraujas saņemt eksperta sertifikātu. Pašlaik arhitektūras risinājumu ekspertīzēm ir sertificēti 17 eksperti, ēku būvkonstrukciju ekspertīzēm – 14, ēku ekspertīzēm – 11 ekspertiem, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".
Dati liecina - piemēram, ja prasības būtu darbojušās jau pērn, tad biroja sertificēta speciālista atzinums būtu bijis vajadzīgs aptuveni teju septiņsimt projektiem. Nākamgad situācija var kļūt vēl sarežģītāka, ņemot vērā plānoto būvniecības apjomu pieaugumu.
Lēsto 300 vietā sertificēts 91
Pēc traģēdijas "Maxima" veikalā meklēja atbildi uz jautājumu, kā novērst kļūdas projektos. Un viens no izvēlētajiem ceļiem bija jauna – eksperta – sertifikāta radīšana. To izsniedz BVKB iepirkumā atlasīta eksaminācijas komisija. Pirmie speciālisti uz eksāmeniem devās šā gada sākumā. Tobrīd birojs domāja, ka šogad sertifikātus saņems ap 300 speciālistu. Gads jau gandrīz galā, un līdz šim brīdim sertificēts tikai 91 eksperts dažādās darbības sfērās.
Turklāt uz tik svarīgo ēku būvkonstrukciju ekspertīzes veikšanu apliecinājums izsniegts vien 14 inženieriem. Daudz speciālistu pēc šīs iespējas neraujas.
"Pazīstamais arhitekts Andris Kronbergs atzinās, ka viņš pa īstam būvprojektu vadību apguva pie Ģelža, kur nostrādāja 12 gadus. Būvprojektu ekspertīzes sertifikātu saņemt dotajā brīdī uz šo biroju ierodas eksperti, kas varbūt dzīvē 1-2 ekspertīzes ir izdarījuši. Un viņu pieredze ir ļoti ierobežota. Un otrs ir tas, ka pieredzējušie, apzinoties, ka tas prasītājs dažkārt nav augstākas kompetences par viņiem pašiem, tad viņi uzskata, ka pagaidām labāk neiet," stāsta Latvijas Būvinženieru savienības valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Straume.
No ekspertu komandas, kas policijai veica ekspertīzi Zolitūdes traģēdijas krimināllietā, uz kuru balstītas arī apsūdzības, tikai viens speciālists ir pieteicies eksāmenam, lai iegūtu eksperta tiesības pēc jaunās kārtības.
Turpretim atsevišķiem ekspertiem, kas tikuši pie jaunā dokumenta, ar praktisko pieredzi esot visai pašvaki, secinājusi Būvinženieru savienība.
Sertificētie neraujas vērtēt projektus
Ekspertīzes ir obligātas visām sabiedriskajām ēkām, daudzstāvu ēkām, lielām noliktavām. Kopš 1.jūlija šādus slēdzienus drīkst dot tikai BVKB sertificēti eksperti.
Piemēram, Rundāles novada dome, kas plāno pārbūvēt savu ēku par multifunkcionālu centru, par ekspertīzes veikšanu lūdza padomu Būvniecības valsts kontroles birojam. Taču ekspertīžu organizēšanā birojs nekādi neiesaistās. Tas var iedot vien padomu, kā atrast viņu sertificētos ekspertus.
"Aizsūtījām septiņiem ekspertiem, no tiem tikai viens iesniedza piedāvājumu. Un pārējie pateica, ka viņiem nav laika to darīt. Citi atbildēja, ka viņi nevar veikt pilnu ekspertīzi, jo mums vajadzēja gan arhitektūras, gan konstrukciju daļu, gan ekonomiskā daļa bija jāekspertē. Un tad, kad mums bija viens piedāvājums, viņu cena mūs apmierināja, mēs noslēdzām līgumu," par savu pieredzi stāsta Rundāles novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis ("Cilvēkiem un zemei").
Savukārt Rīgas domes Īpašumu departaments izsludinājis iepirkumu par ekspertīzi Mežaparka estrādes pārbūves projektam. Pāris mazākiem projektiem veikta cenu aptauja.
Sertifikātus saņēmušie eksperti neraujas pieteikties uz projektu vērtēšanu. Taču ir arī tādi, kuriem šis virziens, iespējams, kļuvis par biznesu – aktīvākais eksperts jau paguvis veikt 62 ekspertīzes.
Šobrīd secināts, ka pietrūkst arī vienotas formas, kam noteikti ir jābūt ekspertīzes slēdzienā, ko iesniedz būvvaldei līdz ar projektu.
Aizvien nav skaidras atbildes, ko darīt, ja neviens no ekspertiem nepiesakās uz šo darbu.
Birojs pieļauj iespēju, ka izņēmuma gadījumos tiesības veikt ekspertīzi varētu piešķirt arī viņiem.
Bruģē atkāpšanās ceļu
Turklāt nu jau tiek bruģēts arī atkāpšanās ceļš, kas vairs neliktu prasīt īpašo sertifikātu visiem projekta vērtēšanā iesaistītajiem speciālistiem.
"Mēs domājam, ka
Būvniecības valsts kontroles birojs izsniegtu vienu ekspertīzes sertifikātu, nesadalot to mazās šaurās sfērās,
un šiem speciālistiem ir jāsagatavo kvalitatīva ekspertīze, bet tām nav ierobežojumu uz to, kā viņi to dara," par iespējamo risinājumu stāsta Ekonomikas ministrijas Būvniecības un mājokļu politikas departamenta direktors Edmunds Valantis.
Neziņo par pārkāpumiem
Negaidītais ekspertu deficīts nav vienīgais jaunās kārtības trūkums. Likums ekspertiem liek reizi gadā atskaitīties birojam par vērtētajiem projektiem. Taču biroja ieskatā laika nobīde ir pārāk liela.
Otra problēma – birojs no ekspertiem nesaņem ziņojumus par projektos atklātajiem pārkāpumiem.
Jau tagad iecerēts atkal mainīt noteikumus, lai precīzi aprakstītu situācijas, kad jāziņo, un izvairītos no interpretācijas.
"Mēs redzam, ka ir šī problēma - šie sertificētie eksperti dažādu iemeslu dēļ, varbūt pasūtītājs to nevēlas, varbūt negrib kolēģiem knābt acīs, bet jebkurā gadījumā – nesniedz mums informāciju par neatbilstošiem projektiem, ko viņi no savas puses ir ekspertējuši. Tad, kad mēs ar šiem ekspertiem runājam, tad viņi saka, ka nav pietiekoši norādīts – vai tā ir nepilnība vai neatbilstība. Un katru neatbilstību viņi pieskata pie nepilnības, un palīdz projektētājam novērst nepilnības," stāsta BVKB direktors Pēteris Druķis.
Jau šobrīd ir bažas par pamatīgu rindu veidošanos uz projektu vērtēšanu. Un te ir jautājums, vai tas atkal neatsauksies uz kvalitāti. Turklāt dati liecina, ka, piemēram, ja prasības būtu darbojušās jau pērn, tad biroja sertificēta speciālista atzinums būtu bijis vajadzīgs vairāk nekā septiņsimt projektiem. Nākamgad situācija var kļūt vēl sarežģītāka, ņemot vērā plānoto būvniecības apjomu pieaugumu.
BVKB direktors Druķis atzīst, ka nozarē kopumā situācija kļūst labāka tai pievērstās uzmanības dēļ, taču ir daudz pārspīlējumu un administratīvais slogs jau kļuvis nesamērīgs:
"Nozare ir savilkta žņaugos, un ne pa labi, ne pa kreisi. Un tie, kas nevēlas pakļauties šīm prasībām – viņi risina savus jautājumus caur patvaļīgo jeb nelegālo būvniecību.
Un neuztraucas par to, kā risināt jautājumus ar būvvaldi vai ar biroju. Tas, ko mēs redzam – ir jāpāriet uz Eiropas Savienībā eksistējošo kārtību, uz Eiropas Savienības standartu prasībām, nevajag pārspīlēt ar noteikumu prasībām, un mums jāpārņem citu valstu labākā pieredze."
Tā dēvētā Zolitūdes traģēdija notika 2013.gada 21.novembrī, kad, iebrūkot lielveikala "Maxima" jumtam, dzīvību zaudēja 54 cilvēki un vēl vairāki desmiti cilvēku tika ievainoti.
Policija traģēdijas apjomīgās lietas izmeklēšanu pabeidza gandrīz pusotru gadu pēc notikuma, un prokuratūra kriminālvajāšanu sākusi pret astoņām personām. Tāpat šajā lietā pret piecām juridiskajām personām uzsākts piespiedu ietekmēšanas process un par aizdomās turētajām atzītas deviņas personas.
Savukārt lietas iztiesāšana notiek kopš 2015.gada decembra, un sākotnēji tajā uzklausīti cietušie un viņu pārstāvji, kā arī risināti procesuāli lēmumi.
