De Facto

9. aprīļa «De facto»

De Facto

Kam pieder Latvijas zeme?

Notāriem jāziņo par lieliem skaidras naudas mantojumiem

Notāri šogad sešas reizes ziņojuši par lieliem mantojumiem

Kopš šā gada sākuma, kad zvērinātiem notāriem ir jāziņo Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par aizdomīgiem mantojumiem, šādi ziņojumi nosūtīti sešas reizes, apkopojis Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”.  Šis ir viens no veidiem, kā atbildīgās iestādes apņēmušās ierobežot skaidras naudas apriti un līdz ar to mazināt krāpšanas un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riskus.

Teju pusmiljona eiro vērts mantojums, tostarp skaidrā naudā, no kādas Lidijas Dirnēnas. Tas atklājās bijušā Finanšu policista Roberta Dirnēna deklarācijā par 2014. gadu. Vēlāk “De facto” noskaidroja, ka prāvo mantojumu viņš saņēmis no savas mātes – skolotājas. Pats Dirnēns toreiz teica, ka mantojumu formējusi notāre.

Savukārt raidījums “Aizliegtais paņēmiens” nolēma noskaidrot, vai viņiem ar šo konkrēto notāri – Dainu Andersoni, izdotos sarunāt līdzīgu mantojuma darījumu. Izdevās. Notāri, acīmredzot, neizbrīnīja žurnālistu leģenda, ka nesen nomiris tēvs, testamenta nav, bet šobrīd nepieciešams legalizēt naudu 50 tūkstošus eiro.

Vēlāk Latvijas Zvērinātu notāru padome Andersonei piemēroja sodu - rājienu par profesionālās ētikas pārkāpumiem un necienīgu rīcību, kas diskreditē notāru darbu. Savukārt Tieslietu ministrija uzsāka darbu pie likuma grozījumiem, lai novērstu līdzīgu situāciju atkārtošanos.

"Tā doma ir virzīt pakāpeniski tādus normatīvo aktu grozījumus, kas samazina skaidras naudas glabāšanu mājās, to apriti, lai šie darījumi pamatā notiek bezskaidras naudas norēķinu veidā,” skaidro Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Laila Medina.

Notāriem jāziņo par kustamo mantu, kas ir vairāk nekā 15 tūkstošus eiro
vērta

Daļa iniciatīvu stājusies spēkā. Piemēram, kopš šā gada sākuma notāriem ir jāziņo par gadījumiem, kad kāds mantojis nereģistrētu kustamo mantu, kuras vērtība pārsniedz 15 tūkstošus eiro. Piemēram, skaidru naudu. Trīs mēnešos notāri Valsts ieņēmumu dienestam par aizdomīgiem darījumiem nodokļu jomā ziņojuši 26 reizes. Sešos gadījumos - par mantojumu.

"Ja mums būs pamatotas aizdomas, ka mantojuma atstājējam tādas mantas nevarēja būt, tad mēs strādāsim ar citām metodēm, vērtēsim, vai tur nav kāda noziedzīga darbība, vai nav kāda krāpniecība un pieslēgsim Finanšu policiju pie šādiem darījumiem," norāda VID Nodokļu kontroles pārvaldes direktores pienākumu izpildītāja Inese Bindemane.

Taču ar to nepietiek. Ja par gadījumu netiek ziņots, Valsts ieņēmumu dienests to laikus neuzzina. Tāpat arī nevienam joprojām nav jāpārbauda mantojuma esamība, kā arī jānosaka tā vērtība.

"Skaidras naudas esamības pārbaude nav un nevar būt notāra kompetence. Notārs apstiprina mantojuma tiesībās uz visu to, kas mantojuma atstājējam piederēja. Par skaidras naudas izcelsmi un piederību var gādāt citas institūcijas. Ja kaut kas šajā mantošanas procesā norādītajā kustamā, nereģistrējamā mantā mums šķiet aizdomīgs, piemēram, norādīta Munka glezna “Kliedziens”, tad arī par to mēs ziņojam,” norāda Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāja Sandra Stīpniece.

Taču, ja glezna ir mazāk zināma, notārs var to neatpazīt. Turklāt viņam nav jābūt mākslas priekšmetu ekspertam un jāzina, katras personas mantotās lietas vērtība.

Pašu rakstītie testamenti rada krāpšanās risku, bet notāri jaunu reģistru negrib

Turklāt ir testamenti, par kuriem notāri uzzina tikai brīdī, kad aizsākas mantošanas process. Proti, tie, kurus cilvēki rakstījuši paši, nevis pie notāra. Arī šeit pastāv riski, ka šo iespēju kāds var izmantot ļaunprātīgi. Taču aizliegt tos nav plānots arī tāpēc, ka šāda iespēja pastāv virknē Eiropas valstu.

Viens no ierosinājumiem, kā novērst situāciju, ka negaidīti testaments kādam atrodas piecus gadus pēc personas nāves, būtu to reģistrācija. Piemēram, portālā latvija.lv brīdī, kad šāds privāts testaments tiek sastādīts, tiek norādīts tā sastādīšanas laiks, vieta, kā arī tas, kur tas tiek glabāts.

Visticamāk, šajā jautājumā Tieslietu ministrijai un notāriem kopsaucēju atrast būs grūti. Jau šobrīd pie notāra izveidotos testamentus reģistrē konkrētā datu bāzē. Savukārt privāto testamentu atsevišķs reģistrs tikai apgrūtinātu tos cilvēkus, kuri nevēlas juridisku apstiprinājumu savam lēmumam. Viņi paši gatavi uzrakstīt testamentu un paši arī uzņemas risku, ja tas, piemēram, pazūd.

"Vēl kaut kādu reģistru paralēli šim drošajam, esošajam taisīt jaunu, lai tajā tikai piereģistrētu, ka kāds kaut kur, kaut kad, kaut ko ir uzrakstījis... Šobrīd es varu izteikt tikai savu personīgo viedokli - es esmu pret. Neredzu tam pievienotu vērtību," uzskata Stīpniece.

Savukārt Laila Medina ir pārliecināta, ka šādā reģistrā ,"persona pati var norādīt, kad tā testamentu sastādīja, kur tas glabāts. Tas arī neļautu sastādīt privāto testamentu pēc tam”.

Arī iepriekš Finanšu policistam Roberta Dirnēna pusmiljona eiro vērtais mantojums varēja tikt atklāts laikus, ja viņa darba devēji būtu rūpīgāk uzmanījuši savu padoto deklarācijas. Taču līdzīgi gadījumi var būt arī privātpersonu vidū. Līdz ar to svarīgi, lai šajā skaidras naudas aprites ierobežošanā iesaistītie patiešām atrastu veiksmīgāko risinājumu mērķa īstenošanā – neierobežotu godprātīgos mantiniekus, bet būtu nesaudzīgi pret ļaunprātīgiem situācijas izmantotājiem.

 

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti