De Facto

27. maija «De Facto»

De Facto

FKTK likuma izmaiņas: cīņa pret aizsēdēšanos vai vēlme ielikt savējos?

Administratora slepkavība: izmeklēšanas virzieni

Nošautajam administratoram Bunkum nopietnākās zināmās domstarpības – ar Sprūdu un Uļmanu

Vairāki avoti, kas uzturēja kontaktu ar šonedēļ noslepkavoto maksātnespējas administratoru Mārtiņu Bunku, LTV raidījumam "De facto" minēja, ka nopietnākās domstarpības profesionālās darbības dēļ Bunkum bijušas ar citu maksātnespējas administratoru Māri Sprūdu un uzņēmēju Mihailu Uļmanu.

Bunkus un Sprūds pārstāvēja dažādas maksātnespējas administratoru nometnes, savukārt no Uļmana administrators Bunkus mēģināja piedzīt vairākus miljonus eiro.

Ne Sprūds, ne Uļmans negribēja atbildēt uz "De facto" jautājumiem.

Valsts policija slepkavību primāri saista ar profesionālo darbību. "Pašlaik ir daudz dažādu domu, kāpēc tas varēja notikt. Es domāju, ka nākotnē būs vēl vairāk. Un katru no šīm versijām mēs atstrādāsim, kamēr panāksim rezultātu," sacīja galvenās kriminālpolicijas šefs Andrejs Grišins.

Lai arī daudzi par Bunku uzzināja tikai pēc viņa nāves, viņš jau ilgstoši bija iesaistīts maksātnespējas administratoru savstarpējās cīņās.

"Trasta komercbankas" lieta

Pērn atklājās, ka slēgtajā "Trasta komercbankā" nepietiek naudas, lai samaksātu visiem noguldītājiem. Tādēļ likvidators Ilmārs Krūms banku virzīja uz maksātnespēju un paziņoja par atkāpšanos. Banku uzraugs viņa vietā jau bija noskatījis Armandu Rasu, bet tad Krūms pārdomāja.

Cīņa par administrators krēslu tika pacelta politiskā līmenī. Nacionālās apvienības deputāts Imants Parādnieks iesniedza likuma grozījumus, kas faktiski pārvilktu svītru Rasas nokļūšanai bankā. "Vienotība" bija pārliecināta, ka grozījumi izdevīgi administratoram Mārim Sprūdam, kurš kopā ar Krūmu likvidēja banku.   

No politikas aizgājusī Solvita Āboltiņa toreiz Parādnieku nosauca par "Sprūda pastnieku".

Administratoru cīņas iznākumu par "Trasta komercbanku" izšķīra Valsts policija. Tā aizturēja Sprūdu un Krūmu lietā par naudas izspiešanu no bankas kreditoriem. Rasa kļuva par maksātnespējas administratoru un līdz ar viņu bankā sāka strādāt Bunkus, kura CV atrodama arī Āboltiņas vīra vadīta uzņēmuma administrēšana un ziedojumi “Vienotībai”. 

Tādēļ deputāts Parādnieks viņa apsaukāšanu par pastnieku saistīja tieši ar Bunkus interesēm. 

Par finanšu jomu atbildīgās Saeimas komisijas deputāts Ints Dālderis (“Vienotība”), kurš grozījumu apspriešanas laikā tikās ar Rasu, tagad apgalvo, ka partija nelobēja konkrētus administratorus.

"Mūsu protests bija par to, ka trešajā lasījumā mēģina virzīt grozījumus, kas ietekmē aktuālus likvidācijas procesus. Man šķiet, tas ir ļoti nepareizi pēc būtības,” saka Dālderis un apgalvo, ka par to, ka Bunkus piedalīsies bankas administrēšanā, nebija informēts.  

Ļoti ticams, ka Bunkus darbība uz nerezidentiem orientētajā bankā varēja radīt neapmierinātību gan tajos, kas bankai parādā, gan tajos, kam banka neatdod noguldījumus.

Interese par "ABLV" 

Pēdējo mēnešu notikumi liek secināt, ka administratoriem ir interese arī par “ABLV” banku, ko šī gada sākumā nokāva ASV finanšu ministrijas ziņojums.

Visi aizturētu elpu gaidīja, kurš iegūs gardo kumosu. Taču banka paziņoja par pašlikvidāciju un iecēla savus likvidatorus. Taču nopūta par mierīgu turpinājumu bija pārsteidzīga. Banku uzraugs atliek un atliek “jā” vārda teikšanu bankas sagatavotajam likvidācijas plānam un uzkurina spekulācijas, ka likvidatoru varētu iecelt no malas.

Vai Bunkus bija pret bankas pašlikvidāciju? Neapgāžami pierādījumi nav redzēti.

Taču zvērināti advokāti martā sagatavoja sarakstu ar 10 potenciālajiem banku likvidatoriem. No tiem kā otrais minēts nošautais Bunkus, kurš pats piedalījās speciālistu atlasīšanā.

Saeimas deputāts Imants Parādnieks uzskata, ka lēmuma vilcināšana “ABLV” gadījumā ir “bezatbildīga muļļāšanās”. Deputāts cer, ka bankas īpašniekiem ļaus pašiem banku likvidēt un to nedarīs “kaut kādi šakāļi, kas sēž ierakumos un gaida, kad kaut ko varēs saplosīt”.

Parādnieka vēlmei pēc bankas pašlikvidācijas varētu būt vēl kāds skaidrojums. Bankas likvidatoru komandu vadītu Elvijs Vēbers, kurš trijās vēlēšanās kandidējis no “nacionāļu” saraksta un strādājis arī advokāta Aigara Lūša birojā. Bijušo Nacionālās apvienības ģenerālsekretāru Lūsi divas krimināllietas vieno ar Sprūdu.

“De facto” zināms, ka Bunkus sadarbojies ar izmeklētājiem kriminālprocesos, kur iesaistīts Sprūds.

“Man ar jums nav par ko runāt,” sazvanīts atcirta bijušais administrators Spūds un nolika klausuli.

“Rego Trade” lieta

Salīdzinot ar bankām, daudz piezemētāks ir bijušā cukura, šokolādes un konditorejas izstrādājumu vairumtirgotāja “Rego Trade” maksātnespējas process. Bunkus to administrēja pēdējos desmit gadus un mēģināja piedzīt naudu no bijušajiem vadītājiem – tajā skaitā uzņēmēja Mihaila Uļmana.

Daļēji tas arī izdevās. Pērn tiesa lika Uļmanam un citiem iesaistītajiem atmaksāt uzņēmumam vairāk nekā 700 tūkstošus eiro. “De facto” zināms, ka 19.oktobrī Uļmans personīgi pārskaitīja visu summu no pašam piederošās Latvijas Pasta bankas.

Taču pagājušajā nedēļā Uļamanam izdevās panākt lietas atjaunošanu. Augstākā tiesa uzskatīja, ka nav vērtēti jaunatklāti apstākļi un norādīja uz iespējamību, ka administrators Bunkus pieļāvis pārkāpumus, noklusējot ziņas par vairākiem dokumentiem.

“Administrators nebija teicis ne “jā”, ne “nē”. Nebija devis skaidru atbildi, vai šie dokumenti ir pie viņa, vai pie policijas un vai vispār šādi dokumenti eksistē. Viņš bija faktiski izvairījies no atbildes. Un Augstākās tiesas ieskatā šāda administratora kā valsts amatpersonas izvairīšanās no atbildes nav pieļaujama,” spriedumu, kas liek lietu atjaunot, komentē tiesnesis Aigars Strupišs. 

“De facto” sazinājās ar Uļmana pārstāvi, kurš atbildēja, ka klients nekādus komentārus nesniegs.

Kā atteikuma iemeslu Uļmans minējis, ka par mirušajiem saka labu vai neko, bet nekā laba, ko teikt, neesot.

Administratora slepkavība nozīmē, ka “Rego Trade” būs jānozīmē jauns maksātnespējas administrators, kuram būs jāizšķiras – turpināt vai neturpināt tiesāšanos ar Uļmanu, tajā skaitā vēl vienā neatrisinātajā lietā par vairāk nekā miljonu eiro.  

2 komentāri
EINĀRS JĒPIS
"viņš jau ilgstoši bija iesaistīts maksātnespējas administratoru savstarpējās cīņās" Ierēdņi intervijās mierīgi to stāsta, bet policija klusē (pat nekomentē) - laikam uzskata, ka tas ir norma Latvijā. Ar ko tad policija vispār nodarbojas, varbūt arī pārstāv katrs savu maksātnespējas administratorā pusi. Tad jau ātri viss noklusīs un tiks aizmirsts.
Anonīms lietotājs 17725
Kāda velna pēc ar maksātnespēju neliek nodarboties ierēdņiem ar cieto algu, nevis šakāļiem, kas personīgajā labumā gūst miljonus?!
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti