Iespējams, Saeima, pieņemot jaunu, iedzīvotājiem šķietami draudzīgāko maksātnespējas regulējumu, kurā būtiskākais jaunums ir tā sauktais "nolikto atslēgu" princips, ir pārsteigusies, un jau drīzumā likumdevējiem pie tā var nākties atgriezties, lai rastu kompromisu.
Atstājot likumu esošajā redakcijā, var izrādīties, ka tieši mazāk aizsargātā sabiedrības daļa no tā cietīs visvairāk, brīdina baņķieri.
"Nolikto atslēgu" principu klienti izmanto negribīgi
Iespējams, tieši straujais mājokļu cenu kritums pēc treknajiem gadiem, kura iespaidā daudzi iedzīvotāji palika bez mājokļa, bet ar milzīgiem parādiem, ir galvenais iemesls, kas pamudināja Saeimu likumā iestrādāt tā saukto "nolikto atslēgu" principu.
Tomēr baņķieri, kuri uz likuma grozījumu reaģējuši visai asi, norāda, ka trekno gadu seku likvidēšanai šāds solis ir novēlots un tā var kļūt tikai par nastu klientiem, kuri kredītu vēlas saņemt šobrīd un "nolikto atslēgu" garantijas nav prasījuši.
"Citadele" bankas vadītājs Guntis Beļavskis norāda, ka banka saviem klientiem iespēju "nolikt atslēgas" piedāvā jau šobrīd, bet tikai daži klienti to izmanto.
Tas produkts, ko mēs sākumā bijām iecerējuši, kā eksperimentu… Sākotnējā interese bija liela, bet mēs jau visi saprotam, ka šim produktam ir savādāki noteikumi, proti, būtiski augstāka pirmā iemaksa, lai aizdevējam nebūtu risks, ka, mainoties tirgus situācijai vai aizņēmēja maksātspējai, nebūtu pārāk lieli zaudējumi (..)," saka Beļavskis, piebilstot, ka klienti, iepazīstoties ar piedāvājumu, kur pirmā iemaksa ir ievērojami mazāka, tomēr izvēlas lētāko jeb klasisko variantu.
Cietīs tie, kam kredīts vajadzīgs visvairāk
Savukārt "Swedbank" Privātpersonu finansēšanas lēmumu centra vadītājs Ainars Balcers norāda, ka nav saprotams šo grozījumu mērķis, jo banku kreditēšanas politika jau šobrīd ar likumu ir padarīta krietni stingrāka un arī drošāka. "(..) Ja mēs paskatāmies uz regulējumiem pēckrīzes periodā, kas nodrošina jau salīdzinoši atbildīgu kreditēšanas politiku, tad tie jau ir veicinājuši salīdzinoši atbildīgu aizņemšanos ilgtermiņa kredītiem," norāda Balcers.
Vērtējot iespējamās likuma grozījumu sekas, "Swedbank" pārstāvis pauž viedokli, ka tie var atturēt kredītņēmējus no maksātspējas problēmu risināšanas kopīgi ar banku. "Maksātnespējas procesam vajadzētu būt tādam kā galējam procesam, bet, ieviešot "nolikto atslēgu" principu, samazinot maksātnespējas procesu termiņu līdz vienam gadam, aizņēmējam vairs nav motivācijas runāt ar aizdevēju gadījumā, ja problēmas būs radušās," uzsver Balcers.
Pēc Balcera domām, nepatīkamākās sekas no likuma grozījumiem nāksies izjust tieši tiem klientiem, kuriem mājokļa kredīts ir visnepieciešamākais.
Īpaši jutīgi tas ietekmēs tās mājsaimniecības, kurām šī pirmā iemaksa ir bijusi ļoti kritiska. Tie, kuri nevar atļauties maksāt vairāk. Un tad rodas jautājums, kā interesēs tas tiek darīts?" vaicā Balcers.
Nepatīkami pārsteigti invesotori un stingrāki kredītnosacījumi
Savukārt "Citadele" bankas vadītājs pievērš uzmanību tam, ka šādas būtiskas pārmaiņas negatīvi ietekmēs investoru viedokli par Latvijas uzņēmējdarbības vides prognozējamību. "Pirmā lieta - kā mēs vēlamies Latvijā pozicionēties pret investīcijām. Labi, "Citadele" ir vietējā banka. Taču lielākā daļa sektora pieder ārvalstu bankām. Es varu iedomāties viņu akcionāru sejas, kad šādi maina spēles noteikumus jau spēles gaitā. Tas nekad nav labi.
Te ir runa par to, kā Latvija attiecas pret ārvalstu investīcijām," akcentē Beļavskis.
Bankas uzsver, ka "nolikto atslēgu" principa ieviešanas iespaidā plāno palielināt no klientiem prasītās pirmās iemaksas apjomu un pielaidīgāku prasību piemērošanu tām neļauj arī likumdošana. Guntis Beļavskis uzsver, ka tā ir arī atbildība pret noguldītājiem. "Par riska dalīšanu – dalīt risku starp klientu un banku. Nav jau tā, ka bankas gluži savu vai akcionāru naudu iegulda kredītos – tām ir trīskārša un pieckārša atbildība, jo tās iegulda citu klientu līdzekļus. Protams, ka bankas parūpēsies, lai tas noguldījums būtu drošs. Pilnīgi noteikti (..) Mēs strādājam ar noguldītāju naudu un mums ir milzīga atbildība noguldītāju priekšā, ka mēs ieguldām viņu naudu drošos kredītos," skaidro baņķieris, norādot, ka kredītu izsniegšanas noteikumi var palikt tikai stingrāki.
Pirmā iemaksa varētu būt ap 30%
No precīzām aplēsēm par pirmās iemaksas apjoma kāpumu bankas gan atturas, norādot, ka presē izskanējušie 40% drīzāk vērtējama kā augstākā robeža. Savukārt nekustamo īpašumu uzņēmuma "Arco Real Estate" vadītājs Aigars Šmits prognozē, ka kāpums jebkurā gadījumā būs pārāk liels būtiskai daļai iedzīvotāju. "Tīri teorētiski tas nozīmē, ka hipotekārā kreditēšana Latvijā vispār apstāsies (..)," norāda Šmits.
Arī pēc Aigara Šmita domām, lielākajai daļai kredītņēmēju būs jārēķinās ar nedaudz zemāku pirmo iemaksu - ap 30%. "(..) Katrs gadījums tiks izvērtēts individuāli, taču tas noteikti neatvieglo kredīta piešķiršanu vai atlaides neoficiālām vai oficiālām ienākumu esamībām. Visi normatīvi, kas ir bijuši, būs jāizpilda," norāda Šmits.
"Swedbank" Privātpersonu finansēšanas lēmumu centra vadītājs savukārt norāda, ka klientiem ar ilgāku sadarbības pieredzi labāki nosacījumi saglabāsies arī tad, ja pretrunīgie likuma grozījumi stāsies spēkā.
Eksperti visai vienprātīgi arī uzsver, ka nav pamatoti pieņemt regulējumu kreditēšanai, balstoties tikai uz "trekno gadu" negatīvo pieredzi. Kā norāda "Arco Real Estate" vadītājs, krīzes laikā vērojamās svārstības bija raksturojamas kā ārkārtējas. "2007.gadā cena par kvadrātmetru Rīgā dzīvoklī bija 1600 eiro, 2009.gadā – 420 eiro par kvadrātmetru. Kritums bija milzīgs. Pieļauju, ka šāds kritums vai kāpums nekad otrreiz vairs neatkārtosies. Bet nekad nesaki "nekad"," pauž Šmits.
Savukārt "Swedbank" pārstāvis Ainars Balcers uzsver, ka pēdējo gadu laikā ir radikāli mainījusies gan banku, gan arī kredītņēmēju attieksme pret kredītiem. "Pēckrīzes periodā bankās fokuss ir bijis uz klienta ilgtermiņa maksātspēju un klienta audzināšanu (..)," klāsta Balcers.
Deputāts: Saeimā uz "nolikto atslēgu" principu skatās bērnišķīgi
Aicinājumi pārskatīt strīdīgos likuma grozījumus jau ir izskanējuši no vairākām amatpersonām, tostarp arī Valsts prezidenta, tāpēc Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis pieļauj, ka jau līdz gada beigām likums varētu tikt pārskatīts. "Prezidents ļoti skaidri ir devis signālu jaunajam parlamentam, ka tomēr būtu nepieciešams atgriezties pie šī jautājuma. Es tiešām pieļauju, ka līdz 1.janvārim var būt veiktas izmaiņas šajā likumā," paredz Lazdovskis.
Vēl jo vairāk, neviennozīmīga attieksme pret izstrādāto likumu ir arī pašiem Saeimas deputātiem. Saeimas Tautsaimniecības komisijas vadītājs Jānis Ozoliņš ("Vienotība") neslēpj kritisku viedokli par pieņemto likumu un uzskata, ka "nolikto atslēgu" princips nebija jānosaka kā obligāts. "Tā faktiski lielākā problēma šajā regulējumā ir tāda, ka tas ir obligāts princips visiem – nav šīs izvēles iespējas. Obligāts – sadārdzinājums. Tas nav pareizi. Tā ekonomika nestrādā. Te Saeimas gaiteņos runā, ka mēs esam piegriezuši sliktajām bankām…
Tā ir bērnišķīga attieksme pret tiem, kas veido savas ģimenes un kam ir nepieciešams savs mājoklis. Taču viņiem nav tās naudas, jo nav bijis 15 gadu, kuros to naudu sakrāt," kritisks ir Ozoliņš.
Arī banku pārstāvji lielā mērā piekrīt, ka "nolikto atslēgu" principa piemērošanai būtu jābūt brīvprātīgai. Tomēr bankas "Citadele" vadītājs uzsver, ka būtisku efektu no šāda regulējuma nav pamata gaidīt. "(..) Tas būtu mazliet formāli. Arī mums ir šis produkts, taču tas nesniedz reālu atvieglojumu, jo tas skaits ir ļoti mazs," atzīst Beļavskis.
Bankas līdzekļus uzkrās un mazāk maksās nodokļus valstij
Savukārt, ja tiks atstāts esošais regulējums, pēc Lazdovska domām, valstij nāksies veikt papildus pasākumus kreditēšanas stimulēšanai. "Es domāju, ka mums, visām pusēm, ir jāsēžas pie galda vēsām galvām un jāatgriežas pie Maksātnespējas likuma. Ja tas nenotiek, tad mēs kā Ekonomikas ministrija kopā ar Attīstības finanšu institūciju un Finanšu ministriju domāsim par to, lai šo programmu nepazaudētu," iespējamo nākotnes scenāriju ieskicē Lazdovskis.
Savukārt deputāts Ozoliņš prognozē, ka papildus tam valstij vēl nāksies rēķināties arī ar zaudējumiem valsts budžetam. "(..) Šāda veida izmaiņas viņām [bankām] liks pārvērtēt savas iespējas un uzkrāt rezerves kā rezultātā uzkrāsies viņu peļņa un nodokļu maksājumi valstij būs mazāki. Tiešo efektu no sektora mēs redzēsim līdz ar maksājumiem nākamā gada valsts budžeta (..)," pesimistisku ainu iezīmē Ozoliņš.
Tieši īslaicīgi pirms strīdīgo likuma grozījumu pieņemšanas, vēl vasaras mēnešos, atsevišķas lielākās komercbankas ziņoja par pēc ilgiem laikiem sasniegtu mājokļu kredītu skaita un apjoma pieaugumu un arī patērētāju noskaņojuma uzlabošanos. Tiesa, kopumā mājokļu kredītu portfelis banku sektorā saruka arī šajos mēnešos.
