Ziemā mēs skumstam pēc saules un sapņojam par siltu jūru, tomēr tikai pāris nedēļu ilgs anomāls karstums mūs padara viegli sadusmojamus un nelaimīgus. Un nav pats sliktākais, ja mēs nepacietīgi signalizējam, kad ar savu automobili esam iekļuvuši sastrēgumā. Daudzos gadījumos karstuma izraisīta agresivitātes palielināšanās noved pie krietni bēdīgākām sekām. Projekta "BBC Future" publikācijā apskatīti vairāku šim fenomenam veltītu zinātnisko darbu rezultāti.
Kad termometra stabiņš kāpj
Visagrākie šīs saistības pētījumi veikti XIX gadsimta beigās Eiropā un ASV, kur paralēli sāka vākt datus, kas kļuva par pamatu pirmajai uzticamajai noziedzības statistikai. Pagājušajā gadsimta 50. gados amerikāņu sociologs Gerhards Folks, pamatojoties uz paša apkopoto informāciju, secināja: noziegumi pret personām sasniedz maksimumu vasaras mēnešos, savukārt noziegumu pret īpašumu skaits palielinās ziemā.
Kopš tā laika iegūts daudz apstiprinājumu šai tendencei, un tai acīmredzami ir globāls raksturs. Katru gadu, kad termometra stabiņš strauji kāpj, ar mums notiek tikpat kā kolektīvā transformācija.
Karstums gluži vai "spiež uz smadzenēm", aktivizējot sliktas uzvedības centrus.
Lielākoties simptomi ir nebūtiski. Piemēram, iekļuvuši sastrēgumā, mēs, ļoti ticams, aizkaitināti signalizēsim, lai gan tam nav lielas jēgas. Policija norāda, ka līdz ar karstuma iestāšanos vērojams straujš huligānisma gadījumu skaita pieaugums. Vēl viens novērojums – karstumā mēs esam mazāk noskaņoti palīdzēt nepazīstamiem cilvēkiem.
No Āfrikas līdz Somijai, no ASV līdz Taivānai
Tomēr tas nav pats sliktākais. Piemēram, 2018. gada anomālā karstuma periodā Lielbritānijā tika fiksēts rekordliels skaits policijas izsaukumu gadījumu – dažos rajonos pieaugums bija 40%. "Cilvēki patiešām dīvaini reaģē uz šādiem laikapstākļiem," konstatēja kāds britu policists.
Protams, daudziem tādiem incidentiem var atrast ne mazumu citu izskaidrojumu. Bet plašāku saistību apstiprina daudzi visā pasaulē veikti zinātniskie pētījumi.
Lielbritānijā no 2010. līdz 2018. gadam pastrādāts par 14% vairāk noziegumu, kad gaisa temperatūra bijusi 20°C, nevis, kad tā bijusi 10°C. Meksikā siltā laikā paaugstinās organizētās noziedzības bandu aktivitāte. Dienvidāfrikas Republikas zinātnieki konstatējuši, ka ar katru grādu, par kuru paaugstinās gaisa temperatūra, slepkavību skaits palielinās par 1,5%.
Grieķijā veikts pētījums liecina, ka vairāk nekā 30% slepkavību, kas pastrādātas vienā valsts reģionā, notikušas, kad gaisa vidējā temperatūra pārsniegusi 25°C.
Analoģiska vardarbīgu noziegumu un karstuma saistība novērojama Centrālās Āfrikas valstīs, Taivānā, ASV, Somijā, Spānijā un citur. Šim fenomenam veltīti simtiem zinātnisku pētījumu.
Karstums un tautas sacelšanās
Karstuma periodos palielinās arī tautas nemieru iespējamība. Kādā pētījumā zinātnieki analizēja sacelšanos vēsturi visā pasaulē no 1791. līdz 1880. gadam un konstatēja, ka tās lielākoties sākušās gada siltajā laikā. Eiropā dumpji visbiežāk notikuši jūlijā, bet Āfrikas dienvidos – janvārī, kad tur ir vasara.
Vēlāk veikti pētījumi apstiprināja saistību starp sabiedriskajām kustībām un laikapstākļiem. Kā piemērus izmantojot vairāk nekā 7000 streiku, demonstrāciju un citu protesta akciju, kas notikušas Ņujorkā un Vašingtonā no 1960. līdz 1995. gadam, tika konstatēts – dienās, kad laikapstākļi bijuši labi, protesta akcijas norisinājušās biežāk, bet, paaugstinoties gaisa temperatūrai, pieaugusi arī iespējamība, ka to dalībnieki kļūs agresīvi.
Viens no jaunākajiem piemēriem ir nekārtības Hāgas ielās, kas šogad augustā izcēlās pēc liela karstuma nedēļas. Protams, tautas nemieriem ir arī daudz citu būtisku iemeslu, un tie var notikt visu gadu. Tomēr šķiet – ir lielāka iespējamība, ka cilvēki izies ielās protestēt, ja ārā ir silts, norāda "BBC Future" autore Zarija Gorveta.
Zinātnieki arī novērojuši saistību starp karstumu un vēlmi "pielikt tam visam punktu".
Vairāk nekā 1,3 miljonu pašnāvību 12 valstīs pētījums apliecināja, ka, paaugstinoties gaisa temperatūrai, palielinās arī slepkavību skaits. Šī likumsakarība īpaši spilgti izpaudusies industriāli attīstītajās rietumvalstīs un Dienvidāfrikas Republikā. Kopumā vislielākais pašnāvību risks rodas, kad gaisa temperatūra sasniedz 27°C.
Kādi ir iemesli?
Kāpēc laikapstākļi tā ietekmē mūsu uzvedību, pagaidām paliek mīkla. Bet mūsu pasaule sasilst, tāpēc zinātnieki steidz rast atbildes.
Viens no acīmredzamākajiem iemesliem ir tāds, ka karstā un smacīgā laikā cilvēki nejūtas ērti. Neierasti stiprā karstumā mums bojājas garastāvoklis un palielinās nosliece "uzvesties slikti". Ir arī zinātniski pierādījumi tam, ka karstums izraisa stresu, padarot mūs dusmīgākus un mazāk apmierinātus ar dzīvi.
Kā liecina pētījumi, karstā laikā ASV Nacionālās futbola līgas (NFL) spēlētāji biežāk saņem sodus par agresīvu spēli, žurnālisti savās reportāžās vairāk izmanto negatīvus izteikumus, kā arī pieaug iespējamība, ka strādājošie izlems streikot vai aiziet no darba.
Šo versiju nostiprina nesens atklājums, ka laikapstākļi var mainīt mūsu smadzeņu ķīmiju. 2017. gadā zinātnieki Somijā konstatēja saistību starp apkārtējās vides temperatūru un serotonīna līmeni asinīs. Serotonīns ir svarīga ķīmiska viela, kas regulē mūsu noskaņojumu. Zinātnieki novēroja divas grupas – vienā bija par vardarbību notiesāti noziedznieki, bet otrā – fiziski veseli brīvprātīgie. Tika konstatēts, ka anomāls karstums maina serotonīna līmeni asinīs, izraisot agresivitātes palielināšanos.
Vēl viens izskaidrojums ir tāds, ka karstā laikā paaugstinās testosterona līmenis, un arī tas padara mūs agresīvākus.
Šī versija var daļēji izskaidrot, kāpēc, iestājoties siltam laikam, strauji palielinās seksuālā vardarbībā, kā arī vardarbība mājās. ASV fiziskā, seksuālā un emocionālā vardarbība no intīmā partnera puses vasarā ir par 12% biežāka nekā ziemā.
Protams, ka ir svarīgs faktoru kopums – skaidrs, ka siltajos mēnešos cilvēki biežāk apmeklē ballītes, brauc uz festivāliem, vakarus un brīvdienas pavada bāros un kopumā kļūst sociāli aktīvāki. Šajā rakursā Covid-19 pandēmija var sniegt papildu informāciju par saistību starp noziedzību un karstumu, jo koronavīrusa izplatības ierobežošanas pasākumu laikā daudzās valstīs daļa vasaras izklaides pasākumu nenotika.
Laikapstākļu ietekme uz cilvēku uzvedību jāturpina pētīt. Zinātnieki snieguši biedējošu prognozi – vidējās globālās gaisa temperatūras palielināšanās tikai par 2°C var izraisīt to, ka reģionos ar mērenu klimatu, tādos kā Rietumeiropa, vardarbīgu noziegumu skaits pieaugs par vairāk nekā 3%.
Un tas var kļūt par realitāti ļoti drīz – pēc ANO Vides programmas ekspertu domām, pat tad, ja tiktu ievērotas visas pašreizējās saistības, kuru nolūks ir palēnināt klimata izmaiņas, nebūs iespējams izvairīties no vidējās globālās gaisa temperatūras palielināšanās par 3°C un vairāk, un tas padarīs daļu mūsu planētas neapdzīvojamu, rezumē autore.
