Īstenības izteiksme 15 minūtēs

25 gadi pēc 20. janvāra notikumiem: jautājumu joprojām vairāk nekā atbilžu

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

ES jūras spēku operācija „Sophia”. Tajā piedalījās virsnieks no Latvijas Tālis Dzērve

Nodokļu parādnieku sarakstā nokļuvuši arī deputātiem un ministriem piederoši uzņēmumi

Nodokļu parādnieku sarakstā - arī deputātiem un ministriem piederoši uzņēmumi

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

 

Iedzīvotāju vidū šaubas par nodokļos samaksātās naudas pareizu izlietošanu ir viens no biežāk minētajiem attaisnojumiem nodokļu nemaksāšanai. Savukārt ministri un Saeimas deputāti ar to attaisnoties nevar, jo tieši viņi, skatot valsts budžetu, lemj par to, kā tiks izmantota nodokļos samaksātā nauda. Taču nodokļu parādnieku sarakstā nokļuvuši arī deputātiem un ministriem piederoši uzņēmumi.

Nodokļu maksāšanas morāle

Lai veiksmīgāk īstenotu mērķi piecu gadu garumā ik gadu samazināt ēnu ekonomikas īpatsvaru par vienu procentpunktu no iekšzemes kopprodukta (IKP), tuvākajā laikā plānots pētījums par nodokļu nomaksas morālajiem aspektiem. Lūk, kā šo ieceri pirms neilga laika skaidroja Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens: "Ir arī tā otra problēma, ir tā saucamā nodokļu nomaksas morāle sabiedrībā. Tas nav tikai sliktas uzvedības modelis. Bieži vien tam ir ļoti skaidri iemesli, ar kuriem mums ir jātiek skaidrībā. Tas arī ir viens no ēnu ekonomikas plāna punktiem – izpētīt, kāpēc 75% iedzīvotāju nav apmierināti ar nodokļu izlietojumu. Tas ir skaidrs – ja cilvēki uzskata, ka nodokļu sistēma ir negodīga un nodokļu izlietojums ir nepareizs, visticamāk, viņi nebūs motivēti samaksāt visus nodokļus."

Tieši iecerētais pētījums pamudināja noskaidrot, kā tad ar nodokļu nomaksu sokas uzņēmumiem, kas pilnībā vai daļēji pieder Saeimas deputātiem un ministriem. Tie ir cilvēki, kuri ne tikai saņem algu no valsts budžeta, bet - atšķirībā no "ierindas" pilsoņiem - arī var lemt par to, kā tad tiks izmantota nodokļos samaksātā nauda.

Lai to noskaidrotu, Latvijas Radio izmantoja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) izveidoto nodokļu parādnieku datu bāzi, kurā nu jau vairākus gadus regulāri tiek publicētas ziņas par uzņēmumiem un citām personām, kuru nodokļu parādi pārsniedz 150 eiro.

Līdzīpašnieki, bet par nodokļu parādiem nezina

Uzreiz gan jānorāda, ka, atbilstoši Interešu konflikta novēršanas likumam, valsts augstākajām amatpersonām ir aizliegts tieši piedalīties sev piederošo uzņēmumu ikdienas darbā. Attiecīgi arī viņu rīcībā var nebūt informācijas par to, kā uzņēmumam sokas ar nodokļu nomaksu.

Uz to, vaicāts par nodokļu parāda esamību, norāda Nacionālās apvienības deputāts Gaidis Bērziņš, kuram pieder nepilnus 60 tūkstošus eiro vērtas kapitāldaļas akciju sabiedrībā "Strēlnieku nams" – uzņēmumā, kurš nodokļu parādnieku datu bāzē atradies visu 2015.gadu. "Deputāts var iesaistīties tikai kā akcionārs vai dalībnieks un likumā noteiktajā kārtībā piedalīties dalībnieku sapulcēs. To likums neliedz. Mēs zinām, ka ir kārtējās vai ārkārtas dalībnieku sapulces. Tādas sapulces, ja runājam par kārtējām, ir jebkurai kapitālsabiedrībai, piemēram, gada sapulces apstiprināšanai," skaidro Bērziņš.

Jautāts, vai viņam nav aktuālas informācijas par to, ko viņi dara un kāpēc tas nodokļu parāds veidojas, deputāts saka, ka tādas viņam neesot, viņš noskaidros. Pusotra mēneša laikā gan "Strēlnieku nama" nodokļu parāds sarucis teju desmitkārt un patlaban ir nieka 221 eiro liels. Tomēr Bērziņš piekrīt, ka politiķiem piederošo uzņēmumu nonākšana nodokļu parādnieku sarakstā nav īsti pieņemama: "Es neesmu informēts par šādu situāciju, bet tā, protams, nav normāla situācija, es jums piekrītu."

Ar informācijas trūkumu attaisnojas arī veselības ministrs Guntis Belēvičs (Zaļo un zemnieku savienība). Vaicāts par iemesliem, kādēļ SIA "JVB", kur ministram pieder nepilnus 100 tūkstošus eiro vērtas kapitāldaļas, pērn trīskārt nonācis nodokļu parādnieku sarakstā, Belēvičs atteic:

- Man tajā SIA "JVB" pieder kapitāla daļas.
- Vai esat informēts par to, ka šai kapitālsabiedrībai pērn oktobrī ir bijis nodokļu parāds?
- Nē, es par to neesmu informēts, bet es noteikti pajautāšu šīs kapitālsabiedrības vadītājam Valdim Jēkabsonam. Bet paldies par informāciju!
- Bet ir taču tā, ka vajadzētu ministru un deputātu kapitālsabiedrībām rādīt piemēru un nepieļaut, ka veidojas šādi parādi?
- Ziniet, es neesmu šajā uzņēmumā amatpersona, man tur pieder neliels procents kapitāldaļu. Bet paldies, ka jūs manu uzmanību vēršat uz šo.

Kā iemeslu minot informācijas trūkumu, no komentāriem par sev piederošo kapitālsabiedrību nonākšanu nodokļu parādnieku sarakstā atteicās Latvijas Reģionu apvienības deputāts Dainis Liepiņš. Parādu esamība gan viņu nepārsteidzot, jo "visa valsts politika ir vērsta uz uzņēmēju iedzīšanu parādos". Atbilstoši datu bāzē atrodamajai informācijai, janvāra sākumā gandrīz 29 tūkstošus eiro liels nodokļu parāds bija "Jelgavas tenisa centram", kur Liepiņam pieder vairāk nekā 57 tūkstoši kapitāla daļu. Neliels nodokļu parāds 166 eiro apmērā šā gada janvāra sākumā izveidojies arī citam deputāta uzņēmumam – SIA "Villa Elizabete".

Nekādos skaidrojumos par iemesliem, kas izraisījuši SIA "Wave media" regulāru nonākšanu Valsts ieņēmumu dienesta uzturētajā nodokļu parādnieku sarakstā, neielaižas arī "Saskaņas" deputāte Jūlija Stepaņenko. Viņai šajā uzņēmumā, kura valdes locekļe deputāte bija pirms ievēlēšanas Saeimā, pieder 600 kapitaldaļas. Lūk, saruna:

- Gribēju jautāt…
- Tikai vienu jautājumu!
- Jums pieder kapitāldaļas SIA "Wave media"?
- Es šobrīd nevaru jums atbildēt. Tas ir ļoti garš stāsts. Viens jautājums bija, tā ka…

Savukārt "Saskaņas" Saeimas frakcijas priekšsēdis Jānis Urbanovičs, vaicāts par "Tiesisko pētījumu institūta" nodokļu parādu, kurš gan ir nieka 170 eiro liels, atteic: "Tam vajadzēja būt jau slēgtam. Tā bija biedrība, un viņai ir jau sen, sen dokumenti iesniegti, tai vajadzētu būt jau slēgtai. Tā ir kaut kāda birokrātijas ķibele. Paldies, ka jūs mani informējāt, bet tai vajadzētu būt jau gadus piecus likvidētai."

Salīdzinoši nelieli – kopumā nepilnus 700 eiro - nodokļu parādi ir arī Zaļo un zemnieku savienības deputātam Rihardam Eigimam piederošajiem uzņēmumiem, taču viņa skaidrojumu iegūt neizdevās.

Nodokļu parādus risina ar VID

Nav gan tā, ka neviens no politiķiem nebūtu gatavs atklāt savas pārdomas par iemesliem, kādēļ viņa uzņēmums nonācis nodokļu parādu gūstā. Zaļo un zemnieku savienības deputāts Artis Rasmanis, kuram pieder 1422 eiro vērtas kapitāldaļas SIA "Rasmanis& Dankers", uz jautājumu par to, kādēļ šim uzņēmumam ir vairāk nekā 22 tūkstošus eiro liels nodokļu parāds, atzīst - tas nav labs paraugs citiem. "Nē, nav, bet es par to maksāju sodu. Valsts ieņēmumu dienests aprēķina sodu, un mēs to maksājam. Diemžēl ir tā, ka mums vienā konkrētā objektā viens atbildīgais cilvēks netiek ar saviem pienākumiem galā. Līdz ar to šajā objektā ir reāli iesaldēti apgrozāmie līdzekļi, un mēs neesam spējuši samaksāt laikā nodokli. Bet es esmu bijis arī uz sarunām ar Valsts ieņēmumu dienestu, un mēs šo jautājumu risinām."

Atbilstoši ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) noslēgtajam grafikam solījumu nodokļu parādu nomaksāt dod arī "Vienotības" deputāts Edvards Smiltēns: "Nodokļu parādi tur, ņemot vērā, ka saimnieciskajā darbībā, pirms es kļuvu par politiķi…jebkura uzņēmējdarbība notiek viļņiem, ienāk klienti, es kā jurists strādāju, vienu brīdi vairāk, vienu mazāk. Tad ir tā, ka veidojas parādu uzkrājums, tad tie tiek dzēsti, bet tieši tajā brīdī, kad tie bija uzkrājušies, mani ievēlēja Saeimā, man bija pilnīgi jāpamet uzņēmējdarbība. Es, protams, izsekoju, lai tur viss paliktu korekti un maksājumi pēc tam tiktu veikti. Es godprātīgi varu teikt, ka tur pret valsti viss ir izpildīts un ir kārtībā."

Smiltēnam daļēji piederošās SIA "ES Law Consulting" vēl nenomaksātais nodokļu parāds nedaudz pārsniedz 8800 eiro. Deputāts uzsver, ka kopš viņa pirmās ievēlēšanas Saeimā uzņēmuma darbība būtībā ir iesaldēta, taču saistības tikšot nokārtotas: "Bija palicis nodokļu parāds, tas tika pārstrukturēts un tiek maksāts Valsts ieņēmumu dienestam saskaņā ar likumu pa daļām. Tajā laikā tas notika diezgan strauji, es kļuvu par deputātu, juridiskajā birojā man bija partneris, un izveidojās tāda situācija, tādēļ parāds tika pārstrukturēts, katru mēnesi tiek veikti maksājumi, un Valsts ieņēmumu dienests pilnīgi akceptē to, ka šis nodokļu parāds tiek tādā veidā segts."

Parādi maksātnespējas administratora rokās

Savukārt iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim daļēji piederošā SIA "BFF Consulting" ar vairāk nekā 47 tūkstošus eiro lielu nodokļu parādu, spriežot pēc Valsts ieņēmumu dienesta datu bāzē atrodamās informācijas, ir rekordiste politiķiem pilnībā vai daļēji piederošo uzņēmumu – nodokļu parādnieku - sarakstā.

Ministrs norāda, ka saistību nokārtošana pret valsti ir maksātnespējas administratora ziņā. Uzņēmumam, kam pieder viesnīca "Days Hotel Riga VEF", 2013. gadā sākts maksātnespējas process: "Kopš maksātnespējas procesa, kurš jau tur ilgst kādus divus gadus laikam, to apjomu es nezinu. Bet joprojām viņi strādā un viņu vada administrators. Saskaņā ar likumu, visu vada maksātnespējas administrators, viņš arī pārvalda, divus gadus viņa ir strādājusi, tekošos nodokļus maksā un uzņēmums strādā, nodrošinot kādiem 50 vai 70 cilvēkiem darbavietas. Jautājums ir par tālāko risinājumu uzņēmumā."

Kopumā 1,4 miljardu parādi

Atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta datiem kopējās nodokļu parādnieku saistības pret valsti šā gada sākumā pārsniedza 1,4 miljardus eiro.

"Situācija ar nodokļu parādiem ir stabila nu jau trīs gadus. Tas ir saistīts ar virkni lietu – gan ārējām, gan iekšējām. Tas ir krīzes beigu periods, tās ir izmaiņas Valsts ieņēmumu dienesta darba organizācijas procesos, tajā skaitā piedziņas procesos kopš 2012.gada ir ļoti būtiskas izmaiņas notikušas. Mēs strādājam jaunā struktūrā un ar jaunām metodēm. Līdz ar to pēdējos trīs gadus parādu dinamika ir ļoti vienmērīga un stabila, un mūsu rezultāti – atgūtās summas un procentuālie īpatsvari - ir ar pieaugošu tendenci," skaidro VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes direktores vietniece Santa Garanča.

Jāņem gan vērā, ka būtisku daļu no kopējās nodokļu parāda summas veido nokavējuma naudas, ko aprēķina par savlaicīgi nenomaksātiem nodokļiem.

"No kopējās nodokļu parāda summas pamatsumma ir aptuveni 70%, bet nepilni 30% ir nokavējuma nauda. Mūsu ieskatā, nokavējuma naudas procentuālais īpatsvars ir ārkārtīgi liels, jo daļa no parādiem ir pietiekami veci un netiek nomaksāti. Nokavējuma nauda uzkrājas līdz brīdim, kamēr parāds tiek dzēsts un attiecīgi – jau 30% ir nokavējuma nauda," uzsver Garanča.

Turklāt - atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta aplēsēm - liela daļa no nodokļu parādos aprēķinātajām summām, visticamāk, nekad netiks nomaksātas: "No kopējā nodokļu parāda, kas ir 1,4 miljardi, mēs kā potenciāli atgūstamus uzskatām aptuveni 10%. Viena daļa no šī bezcerīgā parāda ir jau maksātnespējas procesā esošiem parādniekiem, šis procents ir aptuveni 25. Protams, maksātnespējas procesos kaut kādas summas tiek atgūtas, bet tā ne tuvu nebūs ne puse, ne lielākā daļa. Pārējā masa ir tie nodokļu maksātāji, attiecībā uz kuriem ir veiktas visas iespējamās piedziņas darbības, bet viņu rīcībā nav mantas, uz kuru mēs varētu piedziņu vērst. Tā ir tā bezcerīgo parādu masa, kura šajā kopējā summā sastāda ļoti lielu apjomu."

VID uzmana regulāros parādniekus

Izpētot nodokļu parādnieku datu bāzē atrodamo informāciju, secināms, ka vairākiem politiķiem pieder uzņēmumi, kuriem šobrīd nav aktuālu nodokļu parādu, taču pērnā gada laikā šie uzņēmumi pat vairākkārt nonākuši nodokļu parādnieku sarakstā. Pie šādiem uzņēmumiem pieder, piemēram, SIA "Datoru centrs", kurā 40 kapitāldaļas pieder Dzintaram Zaķim un SIA "Bērnu radošais centrs "Pūcīte"", kurā 1200 kapitāldaļas pieder Imantam Parādniekam. Nodokļu parādnieku sarakstā pērn divas reizes nonākusi arī SIA "Suņu būda", kurā desmit kapitāla daļas pieder neatkarīgajam deputātam Artusam Kaimiņam. Arī Zaļo un zemnieku savienības deputātam Valdim Skujiņam daļēji piederošā SIA "Baltijas buras&Co" un viņa kolēģim Guntim Kalniņam daļēji piederošie uzņēmumi "Armikss" pērn vairākkārt iekļauti nodokļu parādnieku sarakstā.

Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes direktores vietniece Santa Garanča stāsta, ka uzņēmumi, kam regulāri veidojas nodokļu parādi, ir pastiprinātā nodokļu administrācijas uzmanības lokā: "Iemesli var būt dažādi, tie varbūt gan godprātīgi maksātāji, kas ne vienmēr izvērtē savus biznesa riskus un spēj sabalansēt naudas plūsmu. Bet ir daļa nodokļu maksātāju, kuri hroniski nokļūst parāda situācijā. Mēs ar savām konsultācijām, ar paskaidrojumiem mēģinām palīdzēt, skaidrot, vērst uzmanību uz to, ka naudas plūsma ir jāsabalansē un jāmēģina nenokļūt parādnieku sarakstā. Bet bizness ir bizness, cilvēki ir dažādi, un lēmumi, kas tiek pieņemti, arī ir ļoti dažādi."

Papētot, kā ar nodokļu nomaksu sokas politiķiem piederošajiem uzņēmumiem, var secināt, ka šeit vērojams kopējās nodokļu maksāšanas un uzņēmējdarbības kultūras spoguļattēls.

Atbilstoši spēkā esošajiem likumiem uzņēmumu īpašnieki, kas paši nav to valdēs, par nodokļu parādiem likuma priekšā nav atbildīgi, taču morālo atbildību tas neatceļ. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti