Nodokļu naudas šķērdētājus gausi, tomēr arvien biežāk sauc pie atbildības; sodi - minimāli

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

 

Situācija uzlabojas – tā par apzināti izsaimniekotas nodokļu maksātāju naudas gadījumiem secina Valsts kontrole. Taču uzlabojumi nenozīmē to, ka amatpersonas valsts pārvaldē un pašvaldībās mazāk zog un šķērdē. Pamazām uzlabojas vien izmeklēšanas darbs, lai vainīgos sauktu pie atbildības. 

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

Nelikumīgas prēmijas, darba auto un tēriņi privātām vajadzībām, apšaubāmi iepirkumi bez konkursu sludināšanas – tādi pārmetumi visbiežāk redzami Valsts kontroles revīzijas ziņojumos par valsts institūciju un pašvaldību darbu. Astoņu gadu laikā Valsts kontrole 170 revīzijās atklājusi likuma un finanšu pārkāpumus. Sākti 80 kriminālprocesi, bet puse no tiem vēlāk izbeigti. Tiesvedības saskaitāmas uz vienas rokas pirkstiem.

No vietējā izcilnieka par noziedznieku

"Es savā mūžā neesmu ne padomju kapeiku paņēmis, ne latu, ne santīmu, ne arī centu. Manai dzimtai ir negods uzlikts," saka 76 gadais tukumnieks Agris Jaunkļaviņš. Tukuma novada domes nams bija ilggadēja viņa darbavieta, ko jau kā deputāts pameta pirms diviem gadiem. Interneta vietnē Latvijaslaudis.lv par viņu teikts - agronoms, Zaļo un Zemnieku savienības politiķis, pašvaldību darbinieks, apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni un barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi. Bijis Augstākās Padomes deputāts, ilggadējs Tukuma rajona padomes priekšsēdētājs, bet pirms teritoriālās reformas bija rajona izpilddirektors.

Tieši amats izpildvarā Jaunkļaviņu daudzu tukumnieku acīs no nopelniem bagāta vietējā izcilnieka padarījis par noziedznieku. Šovasar Augstākā tiesa pielika punktu vairāku gadu tiesvedībai par notikumiem Tukuma rajona padomē pirmajā krīzes gadā. Neņemot vērā likumā noteikto, ka atlaišanas pabalstā valsts pārvaldes darbiniekiem drīkst izmaksāt ne vairāk par vienu algu, līdz ar rajona padomes likvidāciju Jaunkļaviņš atlaižamajiem pieciem darbiniekiem izmaksāja piecu mēnešalgu pabalstus. Kopumā ap 35 tūkstošiem eiro.

Viņš vadījās pēc koplīgumiem, kas "treknajos gados" bija noslēgti ar padotajiem. Jaunizveidotā Tukuma novada dome nav uzņēmusies koplīgumus atcelt. Tāpēc Jaunkļaviņš rīkojies, kā toreiz esot ieteicis draugs nu jau nelaiķis advokāts Andris Grūtups. "Es starp diviem dzirnakmeņiem – ir izdots likums, ka jāmaksā viens mēnesis. Bet ir deputāti pieņēmuši lēmumu, ka jāmaksā vairāk. Tu esi vērsies pie viņiem ar lūgumu caurlūkot; viņi to nav darījuši, nav izmainījuši, bet atsūtījuši norādījumu, ka nespēs izmaksāt. Ja šajā gadījumā šie pieci cilvēki iesūdz tiesā, un tiesa parasti ir darba ņēmēja pusē, un piespriež izmaksāt, tad kur ņemt naudu," par tā brīža situāciju stāsta Jaunkļaviņš.

Par atlaišanas pabalstu pretlikumīgu izmaksāšanu tiesa Jaunkļaviņam piemēroja vairāk nekā 2000 eiro naudas sodu, kā arī lēma piedzīt izmaksātos 35 tūkstošus eiro. Ar tiesu izpildītāju vienojies, ka ik mēnesi maksās 500 eiro. No cilvēkiem, kam atlaišanas pabalstus toreiz izmaksāja, Jaunkļaviņš naudu atprasīt nedomā. Tas esot zem viņa pašcieņas. Tagad domā, vai savu taisnību meklēt Eiropas Cilvēktiesību tiesā.

Mazs, bet progress

Nelikumīgi izmaksātajiem pabalstiem pašvaldību lietu ministrijas uzmanību tolaik pievērsa jaunā Tukuma novada dome. Tagadējais tās vadītājs Ēriks Lukmanis no partijas "Tukuma pilsētai un novadam" par notiesāto Jaunkļaviņu runā lakoniski un pareizi kā tiesnesis: "Dotajā laika periodā, kad valstī bija finanšu un ekonomiskā krīze, tika izdots īpašs likums pašvaldību un valsts institūciju darbinieku atlīdzības nodrošināšanai. Un viņam kā iestādes valdītājam vajadzēja nodrošināt šī likuma izpildi."

Tomēr Tukuma gadījums ir viens no retajiem, kad līdz izmeklēšanai un tiesas āmuram nelikumības nonāk, jo tās vietējo politisko kolīziju dēļ vai taisnīguma vārdā dienas gaismā izcēluši paši vietvaras pārstāvji. Visbiežāk par nelietderīgiem un pat apzināti izšķērdētiem nodokļu maksātāju naudas gadījumiem runā Valsts kontrole.

Astoņu gadu laikā Valsts kontrole 170 revīzijās atklājusi likuma un finanšu pārkāpumus. Sākti 80 kriminālprocesi, bet puse no tiem vēlāk izbeigti. Tiesvedības saskaitāmas uz vienas rokas pirkstiem.

"Šī situācija ir uzlabojusies, bet, protams, mēs nevaram runāt par to, ka šī situācija mūs apmierinātu. Pēdējos gados šis skaitliskais apjoms, cik daudz personas ir notiesātas, pret kurām ir sākta kriminālvajāšana vai kuras ir nodotas iztiesāšanai, ir pieaudzis. 2014. un 2015.gadā stājušies spēkā trīs notiesājuši spriedumi. Deviņu gadu laikā kopumā notiesātas piecas personas. Tad nu šīs trīs no piecām ir zināms progress, mazs, bet progress," stāsta valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Jelgavas slimnīcas un poliklīnikas lietas vēl procesā

Ar Valsts kontroles atklājumiem visčaklāk pašlaik strādā Jelgavas tiesa. Pirms pāris gadiem Valsts kontrole veica revīziju Jelgavas pašvaldības kapitālsabiedrībās. Tajās atklāja bez konkursiem par miljoniem eiro pirktus autobusus, neesošiem darbiniekiem maksātas prēmijas, uzdzīvošanu komandējumos par pilsētas iedzīvotāju naudu.

Tiesvedību gaitu iezīmē Valsts kontroles Juridiskās daļas vadītāja Liāna Karlsone: "Tiesā mums šobrīd atrodas lietas saistībā ar konstatēto revīzijās par Jelgavas kapitālsabiedrībām, proti, par Jelgavas pilsētas slimnīcu, Jelgavas poliklīniku. Un viens spriedums šobrīd jau ir izskatīts pirmajā instancē un apelācijas instancē, bet vēl nav stājies spēkā. Tur ir nepamatoti izmaksāti materiālie labumi un persona ir sodīta ar piecām minimālajām mēnešalgām, bet spriedums vēl nav stājies spēkā. Savukārt ir lietas, kas arī nosūtītas pirmās instances tiesai, un tās ir saistībā ar SIA "Jelgavas poliklīnika" par kapitālsabiedrības finanšu līdzekļu izmantošanu privātām vajadzībām."

"Gribu uzsvērt, ka revīzijas laikā likumpārkāpumi netika konstatēti," tik pašpārliecināti tūlīt pēc Valsts kontroles atklājumiem ar Latvijas Radio pērn runāja Jelgavas poliklīnikas vadītāja Anna Zīverte. Revīzijas ziņojums rādīja, ka Zīverte par poliklīnikas naudu nav kautrējusies papildināt savu garderobi, apmeklējusi smalkus restorānus, bet komandējumos uz eksotiskām zemēm devusies pati un līdzi ņēmusi padotos.

Grāmatvedības dokumentos poliklīnika uzrādīja, ka komandējumos iegādātais siers izmantots kā attīstošā rotaļlieta bērniem, vīns – kā siltuma komprese, bet skropstu tušas kā līdzekļi Tuberkulozes nodaļas darbinieku ķermeņa aizsardzībai. Par revidentu atklājumiem vēl pirms pusotra gada vīpsnāja arī Jelgavas mērs "zaļzemnieks" Andris Rāviņš.

Nākamā gada 1.martā Zīverti tiesās pēc trim Krimināllikuma pantiem – par svešas mantas piesavināšanos lielā apmērā, grāmatvedības dokumentu viltošanu un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.

Visās četrās Jelgavas kapitālsabiedrībās, kur Valsts kontrole atklāja pārkāpumus naudas lietās, nu jau nomainījusies vadība. Zīverte esot sasirgusi un aizgājusi pati, pilsētas saimnieciskā dienesta vadītājs devās pensijā, bet, kā rāda tiesu kalendārs, tiesāts tiks novembrī par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā. Tikmēr Jelgavas slimnīcas un autobusu parka šefi atstādināti it kā uz laiku, jo tā prasījusi izmeklēšana.

Valsts kontrole lietu virzību uzteic. "Arī tas, ka iestājusies atbildība un institūciju vadītāji jau saprot, ka var sekot atbildība, tas ir pareizi un labi. Es ļoti ceru, ka tas vismaz šajā pilsētā stimulēs atbildības iestāšanos. Bet, protams, ja mēs skatāmies valstiski kopumā, es absolūti nevaru teikt, ka publiskajā sektorā atbildība iestājas visos gadījumos, kad tai jāiestājas. Situācija nav tāda, protams," atzīst Krūmiņa.

Viegli neklājas ar lielajām lietām

Tomēr tādi Jelgavas gadījumi, kas divos gados jau tiek vētīti tiesā, ir salīdzinoši mazas lietas, ja ņem vērā, ka Valsts kontrole regulāri ceļ trauksmi par izšķērdētiem miljoniem.

Valsts kontroliere Krūmiņa piekrīt, ka ar lielajām lietām neklājas viegli: "Ja mēs runājam par [Rīgas] brīvostu, kur bija miljonu apmērā pārkāpumi, tad šis jautājums tika nodots izvērtēšanai tiesībsargājošās institūcijās 2013.gadā. Joprojām notiek izmeklēšana. Ja šie gadījumi nonāk līdz tiesai, tas arī ir labs signāls, ka pārkāpumi tiek sodīti. Protams, ja mēs runājma par miljonu lietām, kas atklātas Valsts kontroles ziņojumos, ar tām tik viegli nav gājis. (..)

Lietas, kur šie skaitļi ir daudz lielāki, velkas ļoti ilgi. Un mēs vairākkārt pārsūdzam vai nu atteikumus sākt lietas, vai šo lietu pārtraukšanu.

Pēc mūsu pārsūdzības šīs lietas tiek atjaunotas un atkal šis process turpinās, bet tas ir ilgstošs. Jā, mēs, protams, gribētu, lai tas ir ātrāks un lietas rezultētos ar konkrētiem sodiem."

Valsts kontroles statistika rāda ne tikai to, ka pēdējos teju deviņos gados no 80 sāktajiem kriminālprocesiem puse izbeigti, bet arī to, ka 16 gadījumos revidentu atklātie pārkāpumi apstiprinājušies, bet lietas izbeigtas noilguma dēļ.

Lai palīdzētu izmeklēšanai, Valsts kontrole pat noalgojusi kādu bijušo prokuratūras darbinieku.

Tiesā bez pierādījumiem neiztikt

Taču izmeklēšanas kvalitātē un ilgumā problēma ir ne tikai darbinieku profesionalitātē. Visi Valsts kontroles atzinumi ir jāpierāda kriminālprocesa kārtībā, saka Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Māris Leja. Tāpat nav viegli pierādīt atbildību par nodarīto, jo valsts pārvaldē tā ir izšķaidīta, uz dokumenta saliekot septiņu vai pat vairāk darbinieku parakstus.

Vēl mēdz būt situācijas, kad pārkāpumos vainotais noalgo savu ekspertu, kas izvērtē un secina, ka likumpārkāpuma nav. Tad tiesas tradicionāli sliecas par labu apsūdzētajam.

Prokurors Leja ar skandalozo Bērnu slimnīcas iepirkumu lietu ilustrē arī to, ka ne vienmēr organizētas shēmas, partiju kasu pildīšanu un amatpersonu vainu var pierādīt ar dokumentiem: "Pašlaik piekto gadu [tā ir] pirmajā instancē, pagaidām nekas nav beidzies. Un tur ir tā – ja lietā nebūtu sarunu, tur pēc papīriem neviens neko nepierādītu. Tas, ka tur ir tāmes samainītas vai pieskaņoti visi cipari…

Ja mēs tikai pēc normatīviem aktiem skatītos iepirkumu dokumentus, tur neviens nepateiktu, ka tur noziegums apakšā. Tikai pateicoties tam, ka bija ļoti labi operatīvie izejas materiāli, detalizētas sarunas.

Šis ir viens no retajiem gadījumiem, kad man pat nevajadzēja īpaši daudz neko skaidrot. Es izlasīju sarunu un principā viss bija skaidrs, vajadzēja tikai piemeklēt, kurš iepirkums tas ir, atrast attiecīgo pretendentu, piedāvājumu. Bet ,ja nebūtu sarunas, pēc papīriem viss tur ir pareizi," stāsta Leja.

Prokurora uzskaitītās apsūdzētās un notiesātās amatpersonas, kas nokļuvušas aiz restēm: "Tiesnese Tālere nosēdēja, Štrams, Strancis, Janita." Šīs amatpersonas pie cietumsodiem tikušas apjomīgos kukuļošanas gadījumos, kad ilga būšana amatos un kāre pēc svešas naudas mudinājusi ļauties pārkāpt otrpus likumam.

Plašākas revidentu tiesības

Gan tādās reizēs, gan izšķērdēšanas gadījumos lietu iznākums lielā mērā atkarīgs no prokuroru spējām un gribas, vērtē Valsts kontroles padomnieks juridiskajos jautājumos Edgars Pastars. Tādēļ Valsts kontrole, lai vieglāk pierādāmajos gadījumos atvieglotu darbu izmeklētājiem un tiesām, ar tēriņu piedziņu domā nodarboties pati.

Pastars uzskaita gadījumus, kādos Valsts kontrole šādi rīkojas: "Tad, ja runājam par revidējamās vienības bezdarbību, ja tā pati to nedarītu. Un tikai tad, ja konstatēta nelikumīga rīcība un konstatēti kādi konkrēti zaudējumi, kuri būtu jāatmaksā. Cietumā mēs nevienu neliksim un tiesas funkcijas neuzņemsimies, bet pieņemsim administratīvo aktu lēmuma veidā par naudas summas piedziņu, kuru persona varēs pārsūdzēt tiesā." Tādi gadījumi gadā varētu būt pieci seši, lēš Valsts kontrole.

Paplašināt revidentu tiesības piekritis arī likumdevējs. Normatīvu izmaiņas pašlaik skata Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija. Tās vadītājs "zaļzemnieks" Andris Bērziņš pieļauj, ka likumu grozījumi varētu stāties spēkā ar nākamo gadu.

Līdz šim par nodarītajiem triecieniem valsts un pašvaldību budžetiem tiesībsargājošās iestādes bijušas daudzkārt saudzīgākas par likumā ļauto bardzību.

Viena persona notiesāta ar brīvības atņemšanu, bet arī šajā gadījumā sodu atļauts izciest nosacīti. Pārējos gadījumos piemēroti naudas sodi dažu minimālo mēnešalgu apmērā, bet dienesta pārbaudēs vainīgie tikuši pie mutiskiem aizrādījumiem vai algas samazinājuma par 10 procentiem uz pāris mēnešiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti