Turklāt ne visās pašvaldības šobrīd ir vietējā policija, jo ne visi finansiāli var to atļauties. Piemēram, Latgalē no septiņiem novadiem pašvaldības policija ir tikai divos.
Latvijas Radio turpina pētīt pašvaldības policijas darbu. Jāatgādina, ka šobrīd Saeimā atrodas likums, kas paredzēs no 2024. gada katrā pašvaldībā veidot municipālo policiju. To atbalsta Valsts policija. Taču pašas pašvaldības par šādu obligātu pienākumu sajūsmā nav, sakot – ja valsts gatava noteikt šādas policijas izveidi par obligātu, valstij arī vajadzētu tam atvēlēt naudu.
Ne visi var būt policisti – Rīgas prasības
Latvijas Radio devās patruļā kopā ar Rīgas pašvaldības policijas Centra pārvaldes policistiem. Patrulēšanas laikā tika saņemts izsaukums. Pašvaldības policists Juris Dzērve paskaidroja, ka dodamies uz 13. janvāra ielu, kur cilvēks ubago.
Arī ceļu satiksmes pārkāpēju sodīšana ir Rīgas pašvaldības policistu bieži ikdienas pienākumi. Ceļu satiksmes pārkāpumu reģistrēšana ir viens no vieglākajiem Rīgas pašvaldības policistu darba pienākumiem. Taču ne visas dienas ir tādas. Gadās, ka, dodoties uz izsaukumu, nākas arī izmantot spēku un iemaņas tuvcīņā.
Likums norāda, ka par pašvaldības policistu var būt ikviena pilngadību sasniegusi persona ar vidējo izglītību un bez iepriekšējas sodāmības. Savukārt Rīgas pašvaldības policijā ir vēl papildu prasības.
"Tiek organizētas fiziskās pārbaudes testi, kuros diezgan daudz potenciālo pretendentu atkrīt. Ja pie mums atnāk 100 darbinieki, tad 50% no viņiem kvalificējas [fiziskās pārbaudes testiem]. Tālāk seko trīs mēnešu apmācības process, ko arī organizējam mēs paši. Tur darbiniekam tiek iedota gan teorētiskā bāze, gan praktiskā, ieskaitot tuvcīņu, šaušanu, speclīdzekļu izmantošanu un arī praktiskās nodarbības – patrulēšanu," pastāstīja Rīgas pašvaldības policijas priekšnieks Juris Lūkass.
Tad apmācību posmā "atsijājas" vēl aptuveni 20% no potenciālajiem darbiniekiem.
Rezultātā – Rīgas pašvaldības policijā tiek pieņemti darbā aptuveni 30% no visiem strādātgribētājiem.
Rīgā kopumā nodarbināts 961 pašvaldības policijas darbinieks. Ik gadu strādājošo iztrūkums ir vidēji 12%. "Darbinieku kvalifikācijas prasībām faktiski būtu jābūt unificētām visām pašvaldības policijām. Lielākā nelaime ir tā, ka mēs esam ārkārtīgi atšķirīgi," uzskata Lūkass.
Atkritumu un mauriņa uzraugi – Rēzeknes piemērs
Atšķirības starp vietējiem patruļniekiem visspilgtāk izpaužas Latgalē. Tur no septiņiem novadiem pašvaldības policija ir tikai Krāslavas un Preiļu novadā. Savukārt no divām valsts pilsētām pašvaldības policija ir tikai Daugavpilī, kur diennakts režīmā strādā 131 policists.
Rēzeknē reiz bija pašvaldības policija, taču 2014. gadā to likvidēja. Tagad tur par pašvaldības saistošo noteikumu izpildi atbildīga ir Administratīvā inspekcija. Tās vadītājs Pāvels Savickis Latvijas Radio skaidroja, ka pašvaldības policiju tolaik likvidēja, jo tai bija zems sabiedrības uzticības reitings.
"Nelabvēlīgas atsauksmes no sabiedrības bija par [pašvaldības policijas darbu], tāpēc arī deputāti nolēma, ka pašvaldības policija kā tāda nav vajadzīga, ka tos pašus līdzekļus var ieguldīt citās jomās," pastāstīja Savickis.
Pašlaik saskaņā ar aptaujas rezultātiem sabiedrības apmierinātība esot paaugstinājusies, viņš piebilst. Tas esot skaidrojams ar to, ka administratīvie inspektori lielāku uzmanību pievērš sabiedriskajai kārtībai, piemēram, atkritumu izvešanai, apgaismojuma uzstādīšanai, zāles nopļaušanai.
Šogad arī Rēzeknes novadā izveidota Administratīvā inspekcija septiņu darbinieku sastāvā. Novadam tas izmaksāšot ap 150 tūkstošiem eiro, no kuriem 60 tūkstoši eiro paredzēti autotransporta iegādei. Jāatgādina, ka, piemēram, Ķekavas reģionālā policija nodrošina ārpakalpojumus. Pērn tām pašvaldībām, kurās kārtību uzraudzīja Ķekavas policisti, tas vidēji izmaksāja 215 tūkstošus eiro gadā.
Taisīs atkal no jauna – Ludzas novada pieredze
Ludzas novadā arī reiz bija pašvaldības policija. Līdz ar Administratīvi teritoriālo reformu 2009. gadā jaunā vietvara pašvaldības policiju likvidēja. Pēc kārtējām izmaiņām kartē pērnajā vasarā jau atkal gaidāmas izmaiņas arī kārtības nodrošināšanā Ludzas pašvaldībā.
Ludzas novada mērs Edgars Mekšs (Zaļo un Zemnieku savienība) skaidroja, kāpēc plāno atjaunot pašvaldības policiju: "Mēs nevaram izpildīt tās likumdošanas prasības, kas mums uzliktas attiecībā uz pārkāpumu izskatīšanu." Jāpiebilst, ka no 2020. gada jūnija Valsts policija vairs nesoda personas par pašvaldību saistošo noteikumu neievērošanu. Tas ir uz pašvaldības pleciem.
"Līdz ar to pagājušajā gadā dome bija lēmusi paredzēt budžetu pašvaldības policijas izveidošanai, bet, ņemot vērā administratīvi teritoriālo reformu, vienojoties ar apvienojamiem novadiem, tad tomēr nolēmām pašvaldības policiju izveidot pēc novadu apvienošanas. Izveidosim ar 1. martu. Tie būs trīs darbinieki," pastāstīja Mekšs. Šim darbam plāno atvēlēt 60 tūkstošus eiro.
Savukārt citviet Latgales novados situācija ir atšķirīga. Varakļānu novada domes priekšsēdētājs Māris Justs ("Latvijas attīstībai") Latvijas Radio uzsvēra –
kamēr nebūs valsts finansējuma pašvaldības policijai, tikmēr Varakļānu novads par to nedomāšot.
Pašlaik Varakļānu novadā esot tikai kārtības sargs. Tāpat uz visu novadu ir viens kārtības sargs arī Līvānos. Augšdaugavas novadā Latvijas Radio pastāstīja, ka par sabiedrisko kārtību atbild tikai Valsts policija.
Svarīgi strādāt pēc vienotiem kritērijiem
2018. gadā Valsts kontrole publicēja revīzijas ziņojumu par pašvaldības sabiedriskās kārtības nodrošināšanu. Revidenti secināja, ka risināmo jautājumu loks daudzviet Latvijā ir līdzīgs, lai gan pieejas sabiedriskās kārtības nodrošināšanā mēdz atšķirties, kā arī pašvaldības lielākoties nav identificējušas risināmās problēmas sabiedriskās kārtības jomā.
Par pašvaldības policijas darbinieku skaitu atbildīga ir pati pašvaldība.
Rīgas pašvaldības policijas priekšnieks Lūkass uzsvēra: "Labāk mēs būsim mazāk, bet būsim kvalitatīvāki, un no tā būs ieguvēji absolūti visi." Viņš norādīja uz šī brīža pašvaldības policijas darbinieku problēmu – atšķirīgu pienākumu apjomu, pieeju darbam un policistu kvalitāti.
Daudzviet piejūras teritorijās pašvaldības policisti ir arī glābēji un peldsezonas laikā patrulē pludmalēs. Piemēram, jaunizveidotajam Saulkrastu novadam ir četri speciāli apmācīti glābēji. Pašvaldībā pastāstīja, ka glābēju loma svarīga ir arī konfliktu risināšanā, sevišķi nūdistu pludmalē. Kad peldsezona 15. septembrī ir galā, tad glābēji velk pašvaldības policijas formu un turpina darbu jau kā kārtības sargi.
Arī kūrortpilsētā Jūrmalā peldsezonas laikā pašvaldības policija nodrošina pludmales glābējus. Jūrmalas pašvaldības policijas priekšnieks Uldis Bēniņš Latvijas Radio norādīja, ka paredzēts peldsezonas laikā piesaistīt 22 glābējus septiņām peldvietām.
Jūrmalas pašvaldības policijā ir 131 štata vieta. Pērn darba pārtrauca 29 darbinieki, bet uzsāka 18. Latvijas Radio jau vasarā stāstīja, ka piektā daļa likumsargu uzrakstījuši apjomīgu vēstuli domes vadībai ar pretenzijām pret priekšniecību, draudot pat ar kolektīvu aiziešanu.
Policijas priekšnieks Bēniņš gan Latvijas Radio interviju atteica un piekrita sniegt tikai rakstiskas atbildes, plašāk neskaidrojot, kā atrisinājušās vasarā samilzušās domstarpības. Zināms tikai tas, ka tagad notiek aktīvs darbs pie jaunu darbinieku piesaistes.
Milzīgās atšķirības starp pašvaldības likumsargiem liedz arī pašvaldības policistiem pretendēt uz izdienas pensiju.
Tas ir būtisks iemesls daudziem pašvaldības policistiem meklēt darbu Valsts policijā. Jāteic, ka dienests pašvaldības policijā var tikt pielīdzināms izdienas pensijai amatpersonai, ja tā strādā Valsts policijā. Savukārt runāt par izdienas pensiju arī pašvaldības policistiem nevar, jo visi vietējie patruļnieki nav vienādi un to darba kvalitāti nevar salīdzināt.
