Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Karš un maize. Īstā un simboliskā, bez kuras karavīrs nav cīnītājs

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Deputātu iecerēm šogad varētu tērēt krietni vairāk naudas nekā iepriekš

Liela daļa pašvaldību un bērnu vecāku iebilst iecerei likvidēt skolēnu pārvadājumus

No skolēnu autobusiem atteikušās tikai Rojas un Cēsu pašvaldības

Pagājušajā ziemā Saeimas deputāti rosināja likvidēt skolēnu autobusus reģionos, kur tas iespējams, un pārskatīt reisu dublēšanos ar sabiedrisko transportu, cerot ietaupīt vismaz piecus miljonus eiro. Pašlaik no skolēnu pārvadājumiem atteikušās tikai divas pašvaldības – Rojas un Cēsu, tāpēc atskaitīties par paveikto atbildīgos ierēdņus drīzumā aicinās deputāti.

Toreiz Saeima arī uzdeva trim atbildīgajām – Satiksmes, Pašvaldību un Izglītības ministrijām – izstrādāt kritērijus, cik liels laiks ir optimāls, skolēnam mērojot ceļu līdz izglītības iestādei, un cik liels attālums ir pieļaujams, lai skolēns varētu uz mācību iestādi nokļūt pats.

Rojā stāsta, ka no pārmaiņām ieguvēja esot gan pašvaldība, gan pārvadātāji, kā arī daļa bērnu un jauniešu, kam skolēnu autobusa nebija, jo atbrauca pārāk agri vai pārāk vēlu. Tomēr daudzviet - tostarp Mērsragā - no skolēnu autobusiem neatsakās, jo tas būtu nepieņemami drošības dēļ.

Tādējādi daudzviet sabiedriskie un skolēnu autobusu maršruti turpina pārklāties. Autopārvadātāji norāda, ka tie nevar braukt pa maršrutiem, kur nav izdevīgi, savukārt Saeimas deputāti vēl nav saņēmuši atbildes no visām trim ministrijām un secinājumus nav izdarījuši.

Rojā daudzus bērnus uz skolu ved ar mašīnu

Pie Rojas vidusskolas kopš septembra izveidotas divas jaunas pieturvietas, viena pretim otrai. Abās pusēs soliņi apsniguši un uzmanību piesaista tas, ka pieturvietām nav nedz nosaukumu, nedz transporta kustības sarakstu. Kā vēlāk noskaidroja Latvijas Radio, tas ir tāpēc, ka šajās pieturās bērnus izlaiž un uzņem sabiedriskajā transportā tikai reizi dienā.

Uz pārējiem autobusiem, kas kursē arī pa dienu, jāmēro ceļš līdz autoostai, kas atrodas nepilna puskilometra attālumā. Tuvojoties skolai, redzam apsnigušu plakātu, kas vēsta – „Mīļie vecāki, izlaidiet mani pieturā un atļaujiet līdz skolai aiziet kājām!”, tādējādi rodas jautājums,

ja vecāki bērnus pieved pie skolas namdurvīm un noslogo nelielo autostāvvietu, vai ir kāds, kas izmanto minētās, tukšās un sniegotās pieturvietas?

"Kam ir iespēja braukt ar mašīnu un vest uz skolu un tie, kas jau ir veduši, tie ved," saka Rojas vidusskolas direktore Gundega Pole. "Par pirmklasniekiem - mēs zinām, ka viņi ir jāatved un jāaizved no skolas, ka tos nedrīkst laist vienus pašus, jo viņi ir pārāk mazi. Viņu vecākiem ir iespēja braukt ar sabiedrisko autobusu bez maksas," norāda Pole.

"Te par vecākiem vairāk vai mazāk tomēr runa negāja. Ir runa, teiksim tā, par pašvaldības līdzekļu taupīšanu, to gudri sauc par optimizāciju. Virzītājspēks bija arī šis valstiskais noskaņojums. Tātad, neizšķērdēt pašvaldību līdzekļus, bet skatīties, kā tos var ietaupīt. Ja sabiedriskais transports iet vienā maršrutā ar skolēnu transportu, tad jautājums, kāpēc to nevar salikt kā vienu veselu kopā?" retoriski jautā Pole.

Iegūst pārvadātāji, pašvaldība un daļa skolēnu

Krišs no piektās klases saka  tagad, kad jābrauc ar sabiedrisko transportu, esot labāk. "Biežāk iet, var tikt mājās arī pēc treniņiem," viņš stāsta, piebilstot, ka ar skolas autobusu nebija tik ētri.

"Skolēnu autobuss tikai vienu reizi gāja mājās. Kad treniņi beidzas, tad var braukt ar autobusu mājās," saka Krišs.

Arī puikas klasesbiedrs Ģirts piebilst, ka apmeklē blakus esošo sporta skolu un tagad viņam neesot jādomā, kā pēc treniņa ātrāk pārģērbties, lai nenokavētu savu vienīgo iespēju bez maksas nokļūt mājās.

Tomēr ne visiem jaunā situācija ir ērtāka.

Vairākas vecāko klašu skolnieces norāda - skolēnu autobuss kursējis tām tik ļoti pierastā un ērtā laikā, bet sabiedriskais autobuss mājup jāgaida pat stundu pēc mācību beigām. Lai gan direktore stāsta, ka sabiedriskie autobusi kursējot bieži, Latvijas Radio autoostā pārliecinās, piemēram, uz Rīgas pusi caur Mērsragu iespējams aizbraukt četras reizes dienā un tad jāpaspēj uz autobusu vai nu pulksten 13.40, vai uz nākamo 17.20, vai arī pēdējo 18.15. Uz Kolku 15.55 vai 18.45. Tomēr direktore aizvien priecājas, ka ieguvēji šajā situācijā esot visi.

"Uzrunājot auto firmas, arī viņi no savas puses ir ieguvēji, jo pārvadājums vienlaikus ir lielāks un viņiem ir lielāki ienākumi.

Tāds risinājums pašvaldībā tika pieņemts, un šis projekts tika virzīts uz priekšu. Šobrīd mēs esam kā pilotpašvaldība, kuri ir kā izmēģinājums, kā tas darbojas, un vakar, tiekoties domē arī ar priekšsēdētāju, viņa apliecināja to, ka tīri finansiālā ziņā ir liels ieguvums. Tā kā šis lēmums vairāk vai mazāk ir pozitīvs," stāsta Pole.

Likvidējot trīs skolēnu maršrutus, kas braukuši no Valgalciema, Mērsraga un Rudes, pašvaldība mēnesī ietaupot 2000 eiro, bet gadā ietaupījums veidos 24 000.

Lēmums esot loģisks, teic Rojas pašvaldības vadītāja Eva Kārkliņa. Pašvaldībai vairs neesot jāstāda šoferiem grafiki un jādomā, kā organizēt darbu, ja viens no abiem autobusu vadītājiem dodas atvaļinājumā. Problēmu neesot, un par transporta kustību tagad rūpējoties SIA „Nordeka” un „Talsu transports”, teica Kārkliņa.

"Pirms tam bija tā, ka pusčetros pēcpusdienā mums kursēja skolēnu autobusi, par ko maksāja pašvaldība. Vecāki par to nemaksāja. Tagad tā situācija ir tāda, ka mēneša beigās mums pārvadātājs piestāda rēķinu. Mēs drošību esam garantējuši, jo tiešām mūsu autobusi bija veci un ar katru gadu arvien lielākus ieguldījumus vajadzēja ieguldīt autobusos," pauda Kārkliņa.

Skolēnu autobuss uz skolu pieved tuvāk un laikus

Rojas piemēram pagaidām sekojis vien Cēsu novads. Tikmēr citviet laukos un ārpus lielajām pilsētām, kur aizvien samazinās gan iedzīvotāju skaits, gan vietējo skolu skaits, skolēnus no rītiem uz skolu un pēcpusdienās mājup pārvadā pašvaldību autobusi.

(Attēls: Liene Rubane)

29 kilometrus tuvāk Rīgai, Mērsraga vidusskolā, bērniem ir garais pusdienu pārtraukums. Skolēni šļūc lejup no kalniņa un pikojas. Skolas direktore Ilze Indruškēviča jau gaida Latvijas Radio korespondenti un rāda ceļu, pa kuru pēc pāris stundām tuvosies pašvaldības nodrošinātais skolēnu autobuss.

"Tātad bērni iekāpj autobusā gan pie pirmsskolas izglītības iestādes, gan pie skolas pašām namdurvīm. Tad viņi tiek nogādāti pie tuvākās pieturas, pie viņu mājām," stāsta Indruškēviča.

Vidusskola atrodas ārpus novada centra, meža ielokā, un tuvākā pietura jāmeklē uz lielās šosejas. Direktore teic, ar pašvaldību panākta vienošanās, ka skolēnu autobusus nodrošinās arī turpmāk.

"Šo sistēmu mēs izveidojām pirms astoņiem gadiem, ja nemaldos, tādēļ, ka satiksmes autobusi no Ķūļciema skolēnus uz skolu atveda ļoti, ļoti agri. Tas bija pēc pulksten septiņiem," atzīmē Indruškēviča. "Tieši tā iemesla dēļ, lai mazinātu šo ilgumu skolā, rūpētos par bērniem, lai nebūtu tik agri jāceļas un vēlu jānokļūst mājās, mēs šo sistēmu arī izveidojām. Domājot par bērnu labsajūtu. Lai nav tā, ka braucējs ceļas pulksten piecos, vakarā nokļūst mājās, tad vēl ir mācību darbs un visas pārējās aktivitātes," piezīmē skolas direktore.

Septītās klases skolnieces Rebeka un Sanija dzīvo 13 kilometrus attālajā Ķūļciemā pie Talsiem, un pašreiz autobuss viņas skolā nogādā no rītiem, 20 minūtes pirms mācību stundu sākuma, bet mājup ved pēc stundām pēcpusdienā. Saniju pievedot līdz pat mājām, neraugoties uz to, ka meitene tur esot vienīgā braucēja. Citādāk ir Rebekai, taču abas ir pārliecinātas, ar skolēnu autobusu braukšana ir gana ērta un pārmaiņas nevēlētos.

"Mums ir tā, ka mēs kāpjam vairāki cilvēki ārā vienā vietā, jo dzīvokļu māja ir mazliet tālāk, nekā manējā, bet pieved pie celiņa, jāpaiet mazliet un var jau iet iekšā dzīvoklī," stāsta Sanija. "Būtu bailīgāk, jo mana pietura ir tālāk no mājām. Ir jāpaiet gabaliņš. Būtu bailīgi, jo viss kas var notikt, pa to ceļu ejot," piebilst Rebeka.

Turklāt šoferim sabiedriskajā transportā nevarētu palūgt, lai pieved tur, kur ērtāk, un būtu jākāpj ārā pieturā šosejas malā.

"Man arī šķiet, ka labāks ir skolēnu autobuss. Ja mēs braucam ar satiksmes autobusu, tad mana pietura ir vismaz kādus 50 metrus tālāk no manas mājas un tad ir vēl jāiet pa lielo ceļu, bet nu nekas slikts vēl nav gadījies," atzīst Rebeka.

Domes priekšsēdētājs: Bērni ir prioritāte, un tas arī ir viss

Mērsraga domes priekšsēdētājs Lauris Karlsons vērtē -  ja ir vēlme, tad gan pašvaldība, gan valsts varot atrast naudu, lai no skolēnu autobusiem nebūtu jāatsakās.

"Tomēr ģimene mums ir prioritāte un bērni ir prioritāte, līdz ar to tās rūpes mēs turēsim. Tas arī viss," nosaka Karlsons.

"Bērnam nav jāstāv kaut kādā pieturā vai vēl sazin kur. Tā nav nopietna attieksme pret bērniem. Tā nevar darīt. Saprotu, ka laiki ir grūti un tamlīdzīgi, bet prioritātes ir jāiezīmē. Tas arī viss," viņš uzsver.

Dublētie maršruti

Skolēnu autobusa maršruti daudzviet Latvijā dublējot sabiedrisko transportu pieturvietas un braucot arī vienā un tajā pašā laikā.

Radusies situācija, ka sabiedrisko transportu dotē valsts, bet pašvaldība samaksā par skolēnu autobusu, kas aizbrauc piecas minūtes pirms sabiedriskā autobusa vai dažas minūtes vēlāk.

Tāpēc bērnus novados turpmāk varētu pārvadāt tikai ar sabiedrisko transportu.

Vēl pagājušajā gadā šādai iecerei iebilda vairums pašvaldību un arī bērnu vecāki bija pret. Februārī Pašvaldību savienības priekšsēža vietnieks no novadu pašvaldībām Gints Kaminskis Latvijas Radio sacīja, ka sakārtoto sistēmu nevajadzētu izjaukt vai mainīt.

Pagājis gandrīz gads, un priekšsēdētāja vietnieks sazvanīts, saka - nerentablos maršrutus aizvien neviens pārvadātājs negribot pārņemt un tāpēc arī būtisku izmaiņu neesot.

"Nekas nav izjaukts un nekas nav noticis," uzsver Kaminskis. "Jā, jā. Viss ir, paldies Dievam, kārtībā. Nav izjaukts mehānisms, viss ir normāli. Nebija īpašu jautājumu, vienā brīdī kaut kas uzplaiksnīja, bija kaut kāda vēlme kaut ko darīt, kaut ko mēģināt, neieklausoties varbūt to, ko teica arī iepriekš, neizanalizējot un viss. Rezultāti arī jau, kā tas bieži gadās, nav nekādi," pauž Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētāja vietnieks.

Vai saglābāt skolēnu pārvadājumus? Saeima vēl neziņā

Vēl vasarā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai bija ideja ļaut skolēnu autobusiem pārvadāt arī pieaugušos, bet tas nav iespējams normatīvo aktu un Eiropas regulu dēļ. Kropļošot konkurenci un radīšot riskus bērnu drošībai.

Saeimas deputātes Laimdotas Straujumas ("Vienotība") vadītā Ilgtspējīgas attīstības komisija uzdevusi trim jau pieminētajām ministrijām izstrādāt kritērijus, cik tuvu mājām skolēns būtu jāpieved un cik ilgs laiks bērnam būtu jāpavada ceļā. Tā kā pagaidām šādu kritēriju neesot, pašvaldību autobusi braucot teju ikvienā sētā arī tad, ja jāpaņem tikai viens skolēns. Par to Radio pārliecinājās februārī, kad Bauskas novadā devās vienā no maršrutiem, arī cauri sniegotiem un dubļainiem ceļiem. Straujuma, sazvanīta Gulbenē, kur komisijas deputāti runājuši ar pašvaldību un tālāk devušies uz Balviem, pie secinājumiem pagaidām nav nonākusi.

"Komisija ielūdz 7.decembrī par autobusu tīklu atskaitīties Izglītības ministriju. Tā kā varbūt tomēr tad [jautājiet par secinājumiem], kad atnāks ministrija?" saka ekpremjere.

Radio zināms, ka šogad veiktas izmaiņas 57 sabiedriskā transporta maršrutos, lai tos padarītu ērtākus skolēniem, veidojot gan jaunas pieturvietas, gan autobusu kursēšanas laikus. Kopā ar pagājušajā gadā iesākto, izmaiņas veiktas kopumā 102 maršrutos un izveidoti astoņi jauni reisi.

(Attēls: Liene Rubane)

Papildus Izglītības un zinātnes ministrija modelējot nākotnes scenāriju, kā attīstīties skolu tīklam un līdz ar to arī autobusu maršrutiem. Iecerēts, ka pieļaujamais attālums, kur bērni drīkst doties kājām un tur nebūtu jānodrošina autobuss, ir divi līdz trīs kilometri. Paveikts esot daudz.

Lai gan sākotnēji noskaņojums pret skolēnu pārvadājumiem kā tādiem bijis kareivīgs, tagad Autotransporta direkcijā apzinoties, visur sabiedriskais transports neesot piemērots un labāk paši likvidēšot kādus reisus, nekā braukšot pa ārkārtīgi zemas kvalitātes ceļiem.

"Daudzviet ceļu kvalitāte nav apmierinoša un ceļi nav piemēroti tam, lai sabiedriskais transports kursētu. Otrs, sabiedriskais transports nevar iebraukt katrā mājā, pēc katra skolēna, jo jārēķinās, ka ar to brauc cilvēki, kas grib savlaicīgi nokļūt ārstniecības iestādē vai darba vietā," stāsta Autotransporta direkcijas pārstāve Zane Plone.

"Tāpat esam veikuši lielu darbu, vērtējot šo maršrutu tīklu, un tomēr ir vēl aizvien novadi, kur skolēnu autobuss kursē paralēli sabiedriskajam transportam, uzņem arī pieaugušos, un tad attiecīgi tajās vietās mēs esam spiesti vērtēt, vai mēs veicam izmaiņas mūsu reisos, vai arī ir gadījumi, kad slēdzam," viņa norāda.

Vecāki: Lauku ģimenes jūtas nevajadzīgas

Uzstādījumam aizvien likvidēt tos skolu autobusu maršrutus, kas sabiedriskajam transportam būtu izdevīgi, iebilst skolēnu vecāki. Latvijā lielākā ģimenes portāla „Mammām un tētiem.lv” vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa saka, runājot par šo tematu, bieži aizmirst par bērniem un viņu drošību.

"Tas trakākais, kas ir šobrīd, ko mēs kā vecāku organizācija novērojam, ka tiek pārāk maz domāts par bērnu drošību," norādīja Akmentiņa-Smildziņa.

"Tas patiešām ir pārsteidzoši un traki, un negatīvi, jo, ja mēs paskatāmies vienkārši faktus, cik bērni cieš no dažādām traumām, tai skaitā ceļu satiksmes negadījumos, tur būtu jābūt Latvijā trauksmes signāliem. Mēs šos mazos bērnus, pirmo klašu skolēnus, vispār nevaram ļaut, lai viņi iet gar ceļu malām uz mājām vieni paši," saka Akmentiņa-Smildziņa.

Runājot ar vecākiem, iezīmējoties tendence, ka ģimenes, īpaši laukos, jūtoties valstij nevajadzīgas.

Tik skaļus pieņēmumus izsaka portāla vadītāja.

"Ja mēs paskatāmies - Rīgā ir tādā ziņā brīnišķīgi: bērniem ir e-taloni, viņi bez maksas var braukt sabiedriskajos transportos, iekāpj pie skolas, izkāpj pie mājām; tad lauku bērni šajā ziņā ir absolūti diskriminēti. Viņiem ir kaut kādā veidā jānokļūst mājās, un ziemā tas ir īpaši aktuāli, jo pēc četriem paliek ļoti strauji tumšs, un mēs tā kā aizmirstam, negribam parūpēties," salīdzina Akmentiņa-Smildziņa.

Divus trīs kilometrus bērniem iesaka iet ar kājām

Kopš idejas dzimšanas Saeimas gaiteņos pagājis nepilns gads, un tā laikā pašvaldību organizētie reisi likvidēti vien divos novados. Tas nav daudz, bet šajā gadījumā tas arī nekaitējot bērniem, par ko bažījas vecāki.

Darba grupai, kurā jau vairākus mēnešus strādā Satiksmes, Pašvaldību un Izglītības ministrija, ir idejas noteikt, ka maksimālais pieļaujamais laiks, kas bērnam jāpavada pašvaldības maršrutā ir viena stunda, citādi tā esot pārāk ilga braukšana un tāpēc jāizvēlas sabiedriskais transports. Iepriekš deputāti bērnus arī mudināja uz skolu doties kājām vai ar velosipēdu.

Tagad nolemts - skolēni, kas dzīvo aptuveni divu līdz trīs kilometru attālumā no mācību iestādes, varot izmantot šos risinājumus ,un piedāvāt autobusu viņiem neesot pienākums.

(Attēls: Liene Rubane)

Vienlīdz pienākums nebūšot vest bērnu no Mērsraga, piemēram, uz Roju, jo būs jāizvēlas sev tuvākā skola, kas ir pretrunā tiesībām izvēlēties vietu, kur iegūt izglītību, taču tas ļaus ietaupīt jebkurā gadījumā.

Šāda ideja gan nav jauna, arī iepriekš bijušas diskusijas par to, ka bērniem jāpiedāvā vien mājām tuvākā skola, bet šo ieceri savulaik nobloķējis tiesībsargs. Vienlaikus zināms, ka Izglītības ministrija modelē nākotnes skolu tīklu un līdz ar to arī autobusu potenciālos reisus, bet, lai par to uzzinātu vairāk, esot jāgaida decembris. Tad jau pieminētā darba grupa atskaitīšoties Saeimas komisijas deputātiem.

Pagaidām iezīmējas, ka pašvaldību bažas par to, ka sabiedriskais transports nebrauks tur, kur nevar nopelnīt, un tad, kad nevar nopelnīt, piepildās.

Par to liecina arī Mērsraga vidusskolas piemērs, kur direktores aicinājumam autobusa laiku par 30-40 minūtēm pielāgot tā, lai ērtāk skolēniem, neesot bijis atsaucības. Arī Autotransporta direkcija sapratusi, tās dotētie autobusi nebraukšot pa lauku ceļiem, kas ir sliktā stāvoklī un var kaitēt autobusam.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti