Sadaļas Sadaļas

De Facto

Ieskats 5. septembra «De Facto» tematos

De Facto

Mācību gads klātienē - uz direktoru pleciem

Māris Martinsons uz apsūdzēto sola “būvnieku lietā”

No «būvnieku lietas» izdalītā procesā uzņēmēju Martinsonu tiesās par izvairīšanos no nodokļiem

Tā dēvētājā būvnieku lietā, kurā tika izmeklētas aizdomas par fiktīviem darījumiem, tostarp Rīgas pašvaldības būvobjektos, ar mērķi samazināt valstij nomaksājamo nodokļu apjomu, noticis jauns pavērsiens. Latvijas Televīzijas raidījums "de facto" vēsta, ka tiesā ir nonācis no "būvnieku lietas" izdalīts process, kurā skandalozais uzņēmējs Māris Martinsons kā bijušais SIA "Moduls-Rīga" valdes loceklis sēdēs uz apsūdzēto sola aizdomās par 102 000 eiro nesamaksāšanu nodokļos un krāpšanu.

ĪSUMĀ:

  • Martinsonam oktobrī būs jāsēž uz apsūdzēto sola lietā pret "Moduls Engineering".
  • Apsūdzības arī Vitālijam Hrapovam, kas "Moduls Engineering" strādājis dažādos amatos.
  • Prokuratūra: process saistīts ar tā deklarācijās uzrādītiem darījumiem.
  • Nenomaksātie nodokļi - 102 000 eiro​;​​​​ Martinsonam inkriminē arī krāpšanu.

Tiesā jau kādu laiku tiek skatīts process, kurā tiek vērtēta Māra Martinsona paziņas Henrija Girska vadītā uzņēmuma "Būve stils" darbība. Uzņēmums darbojās kā starpnieks celtniecības darbu veikšanā un nodrošināja darbu izpildi pasūtītājiem.  Saskaņā ar apsūdzību, Girskis un viņa vietnieks, cits Martinsona paziņa Dmitrijs Grigorjevs, bijuši galvenie organizētāji shēmā, kurā par jau padarītiem darbiem tika slēgti desmitiem līgumu ar fiktīvām firmām, bet no tām nauda aizplūst uz citām fiktīvām firmām. Izmeklēšanā pētīti līgumi par faktiski nepadarītiem darbiem arī tādos objektos, kur ģenerāluzņēmējs bija tolaik Martinsona vadītais "Moduls-Rīga", kas tagad saucas "Moduls Engineering".

"Būve stils" līdz savai likvidēšanai atradās vienā adresē ar "Moduls-Rīga", taču Martinsons intervijās vienmēr noliedzis, ka būtu zinājis par kādām shēmām.

Piemēram, 2018. gada jūnijā intervijā "de facto" viņš pauda: "Reālā situācija ir tāda, ka tajā laikā vienkārši mums bija apakšuzņēmēju kompānijas, kas zem mums strādāja, un reāli viņi savus darbus izpildīja pilnīgi tā, kā tas arī bija plānots. Ko viņi tālāk ir darījuši – nu, tas jau nav mūsu jautājums. Tā nav arī mūsu kompetence. Nu kā mēs varam zināt, ko viņi ir darījuši, kā viņi ir darījuši un ko viņi nav darījuši. Reāli mūsu pienākums bija reāli pārskaitīt viņiem naudu, un viņiem pienākums bija veikt darbus. To mēs arī izdarījām. Reāli viņi arī ir izpildījuši darbus. Es tur neredzu tādā ziņā, kas ir domāts ar kaut kādu shēmu."

Pamatlietā, kurā līdz ar Girski un Grigorjevu apsūdzēti vēl seši cilvēki, Martinsonam apsūdzības tā arī izvirzītas netika. Tomēr no lietas tika izdalīts cits process pret vairākām firmām, kas palika pie izmeklētājiem. Nu process, kas bija sākts pret "Moduls Engineering", ir nosūtīts tiesai. Oktobrī uz apsūdzēto sola tajā būs jāsēž arī Martinsonam. Uzņēmējs, kurš nesen “de facto” atteicās sniegt interviju, jo atrodoties ārzemēs, šoreiz bija lakoniskāks: “ Lai gan atrodos Latvijā, nevēlos sniegt interviju.”

Apsūdzības uzrādītas arī Vitālijam Hrapovam, kas “Moduls Engineering” strādājis dažādos amatos – vispirms bijis kādas nodaļas vadītājs, bet vēlāk darbojies arī valdē un padomē. “de facto” sazvanīts, arī Hrapovs par lietu neko neteica un aicināja sazināties ar viņa advokātu. Vēlāk gan Martinsona, gan Hrapova advokāti “de facto” uzsvēra, ka līdz lietas iztiesāšanas sākumam komentāru nebūs.

Prokurore Zane Pavāre no Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras (ONCNSP) apsūdzības būtību komentēt gan piekrita. Konkrētais process pret abiem vīriešiem un “Moduls Engineering” ir saistīts ar tā deklarācijās uzrādītiem darījumiem. Partneri bija uzņēmumi, kas bijuši lielās “būvnieku lietas” organizētās grupas kontrolē.

"Šajā laika posmā, kad tika deklarēti šie darījumi ar konkrētajām firmām, Māris Martinsons bija tā persona, kas bijusi paraksttiesīga un kas arī ir ir parakstījis šīs deklarācijas.

Līdz ar to viņa atbildība šai gadījumā tiek vērtēta kā atbildība par šo izvairīšanos no nodokļiem. (..) Vienā posmā kā valdes loceklis un pēc tam arī kā valdes priekšsēdētājs,” par Martinsona lomu “Moduls Engineering” lietā stāsta prokurore Pavāre. Savukārt Hrapovam apsūdzība ir par Martinsona darbību atbalstīšanu.

Nenomaksāto nodokļu summa saskaņā ar apsūdzību ir 102 000 eiro. Turklāt Martinsonam tiek inkriminēta arī krāpšana, stāsta Pavāre: “Šajā gadījumā šī summa, kas tika ietaupīta, tika saņemta atpakaļ no jau nomaksātajiem nodokļiem, kas pēc būtības jau ir valsts budžeta nauda. Līdz ar to no šī viedokļa tā veidojas par krāpšanu, jo tiek iegūti valsts budžeta līdzekļi – tiek atprasīti atpakaļ un saņemti.”

Apsūdzēts nav, bet kā liecinieks uz Ekonomisko lietu tiesu Martinsons tiks saukts procesā, kas no pamatlietas ir izdalīts pret uzņēmumu “Evopipes”. Viņš savulaik bijis šī cauruļu ražotāja līdzīpašnieks un valdes loceklis. Pirms sešiem gadiem Martinsons saņēma 21 tūkstoti eiro lielu naudas sodu par neizdevušos mēģinājumu izkrāpt Eiropas fondu līdzfinansējumu “Evopipes” labā, ar viltotiem dokumentiem sadārdzinot iepērkamo iekārtu izmaksas. Sodīts toreiz tika arī uzņēmuma ilggadējais valdes priekšsēdētājs Edgars Viļķins.

Tagadējā procesā pret “Evopipes” ir apsūdzēts gan Viļķins, gan trīs lielās lietas figuranti: Ritvars Stāmers, Andris Liepiņš un Ilvars Grimza. “Evopipes” lietā apsūdzības uzturētāja ir ONCNSP prokurore Anda Liepiņa, kas uzrauga arī Nodokļu un muitas policijā palikušās būvnieku lietas sadaļas izmeklēšanu.

No prokurores Liepiņas paustā arī kļūst skaidrāks, kāpēc no pamatlietas izaug arvien jauni procesi: “Tur arī atšķiras kā kurā lietā, jo tiek vērtēts tieši ar konkrēto  uzņēmumu kādi cilvēki ir bijuši saistīti. Tie arī darījumi ir bijuši dažādi. Attiecīgi, šeit ar SIA “Evopipes” viņi nav īsti ar būvniecību saistīti, tur ir izejmateriālu piegādes. Tas ir mazliet cits raksturs. Bet ir izmantoti tie paši vai daļa no tiem uzņēmumiem, kas ir Stāmera kontrolē. (..) Summa ir 61 333 eiro, un es vēl varu piebilst, ka “Evopipes” ir visu atlīdzinājis pilnībā jau.”

Process pret “Evopipes” gan nav izbeigts, un firmai piespriežamo sodu vēl vērtēs tiesa, kas lietu sāks skatīt novembrī, taču šis varētu būt atbildību mīkstinošs apstāklis.

“Evopipes” īpašnieki kopš 2014. gada ir mainījušies. Uzņēmumā “de facto” norādīja, ka “Evopipes”, kas ir liels nodokļu maksātājs, būšot spiests piedalīties tiesvedības procesā par apstākļiem un notikumiem, kuri pašreizējiem īpašniekiem nav zināmi, tāpēc pēc tiesvedības beigām uzņēmums varētu prasīt nodarītā kaitējuma atlīdzību no vainīgajām personām. Vienlaikus “Evopipes” uzskata, ka kriminālprocess par aptuveni 8 gadus veciem notikumiem esot nesamērīgs risinājums, jo izvirzītās pretenzijas bijušas atrisināmas administratīvā kārtībā.

Arī savu valdes locekli Viļķinu “Evopipes”, kas esot veikusi savu iekšējo izmeklēšanu, aizstāv. Atbildē “de facto”, ko “Evopipes” administrācija atsūtīja valdes locekļu un īpašnieku uzdevumā, norādīts: ““No lietas materiāliem ir skaidri redzama citu identificējamu personu saistība ar notikušo, tai skaitā arī mantiska labuma gūšana. SIA “Evopipes” var tikai izteikt neizpratni par to, kādēļ prokuratūra nav centusies noskaidrot visus naudas līdzekļu patiesos saņēmējus, kā arī nav apsūdzējusi tās personas, kuras no lietas materiāliem skaidri identificējamas kā naudas saņēmēji.  Uzņēmuma īpašnieki nav konstatējuši Edgara Viļķina rīcībā pārkāpumus vai tiešu saistību ar apsūdzībā izteiktajiem pieņēmumiem.”

Saistībā ar “būvnieku lietu” VID Nodokļu un muitas policijā turpinās izmeklēšana pret vēl trīs juridiskajām personām – tās ir būvkompānija “Velve”, SIA “Lucidus”, kas agrāk saucās “Moduls Interjers”, un firma “Volts-1”. Par šo lietu nākotni prokurore Liepiņa daudz stāstīt vēl nevarot: "Tiek lemts vienkārši, cik pierādījumu pietiek, lai varētu vismaz kādu daļu nodot tālāk kriminālvajāšanai prokuratūrai un pēc tam tālāk uz tiesu, jo nav jēga ilgstoši izmeklēt ļoti lielu procesu, apjomīgu, kur  arī ļoti daudz lieka materiāla nāk līdzi. Mēs esam izvēlējušies šobrīd tādu stratēģiju. (..) Es varu pateikt tikai to, ka tur arī patreiz tiek lemts par pierādījumu pietiekamību, ka, iespējams, tuvākajā laikā tiks izdalīta vēl kāda krimināllieta atsevišķi."

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt