Rīgas dome (RD) tradicionāli bez opozīcijas partiju atbalsta apstiprinājusi nākamā gada budžetu. Tajā ieņēmumi būs par 54 miljoniem eiro lielāki nekā šogad, ļaujot būtiski samazināt budžeta deficītu. Tik straujš kopējā naudas maka palielinājums varētu ļaut cerēt, ka Rīga turpmāk vairāk tērēs investīcijām, ieguldot attīstībā, un mazāk naudas notiesās uzreiz. Tomēr jaunākie izdevumu plāni ļauj secināt, ka arī nākamgad Rīgas budžets būs tūlītējiem tēriņiem, dotācijām un pabalstiem, kas patīk lielai daļai rīdzinieku.
- Rīgas maks par 54 miljoniem eiro biezāks
- Sola iekārtot parkus un labot ielas
- "Rīgas satiksmei" finanšu problēmu neesot
- Sociāli atbalstāmo rīdzinieku skaits nemazināsies
- Opozīcija kā allaž kritiska, taču ne inovatīva
- FM: Rīgas domei ir daudz kas jāpārdomā
- Fiskālās disciplīnas padome: Rīgas budžets ir politisks, nevis finansiāls jautājums
Rīgas maks par 54 miljoniem eiro biezāks
Rīgas budžeta ieņēmumi nākamajā gadā paredzēti 809 miljonu eiro apjomā, un, pateicoties augošajiem iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem, Rīgas maks kļūs par 54 miljoniem eiro biezāks nekā šogad. Tādējādi būtiski varēs samazināt budžeta deficītu.
Savukārt Rīgas izdevumi plānoti vairāk nekā 810 miljonu eiro apmērā un būs par 2,5 miljoniem eiro lielāki nekā šogad. Tātad finanšu skaitļi liecina, ka Rīga dzīvo arvien labāk.
Bet - cik no šiem vairāk nekā 810 miljoniem ieguldīs investīcijās? "Pēc būtības investīciju programma nākamajā gadā būs krietni virs 50 miljoniem eiro, kas ir viens no lielākajiem apjomiem pašvaldības vēsturē," atbild Rīgas mērs Nils Ušakovs ("Saskaņa").
Rīgas budžeta jaunākā versija gan rāda, ka pašvaldības investīciju programma būs mērāma tikai nedaudz vairāk kā 48 miljonos eiro. Tas ir mazāk par sešiem procentiem no visiem budžeta tēriņiem. Turklāt tāda summa nav gluži vēsturiska, kā dižojas Ušakovs, jo līdzīgas investīcijas bijušas arī pirms pāris gadiem. Tāpat atšķirībā no iepriekšējiem gadiem nākamajā gadā izpaliks arī vairāku desmitu miljonu eiro ieguldījumi no Eiropas Savienības (ES) fondiem.
Būtisks ir arī fakts, ka nākamā gada investīcijām no 48 miljoniem eiro pašas Rīgas nauda būs absolūtā mazākumā, jo 40 miljonus dome plāno aizņemties.
Sola iekārtot parkus un labot ielas
Kamēr citas lielās pilsētas var lepoties ar renovētām izglītības iestādēm, Rīga tādus darbus intensīvi sāka šogad. Arī nākamgad lielākā daļa investīciju ieguls 57 neremontētos Rīgas bērnudārzos un 60 skolās. Par 2,5 miljoniem eiro renovēs tiltu pār Bieķēngrāvi, bet divi miljoni nepieciešami Salu tilta papilddarbiem. Par miljonu eiro sakārtos Krišjāņa Barona ielas ietves, savukārt par sešarpus miljoniem eiro atjaunos segumu Brīvības un Lāčplēša ielās.
Ielu remontdarbu dēļ radītos pārdzīvojumus pilsētnieki ar laiku varēs remdēt jaunās atpūtas vietās. "Mēs bijušajā Deglava ielas izgāztuvē sadarbībā ar [Rīgas domes] Īpašumu departamentu un izpilddirekciju izveidosim vienu no lielākajiem parkiem un noteikti lielāko atpūtas zonu - gandrīz 25 hektāru platībā. Tur būs iekļauta blakus esošā skolā – tur būs bērnu laukumi un iespējas nodarboties ar sportu. Šis parks apkalpos triju apkaimju iedzīvotājus – no Pļavniekiem, Purvciema un Mežciema," stāsta Ušakovs. Viņš arī norāda, ka jauni parki būs arī pilsētas dienvidu un ziemeļu daļā. "Mēs arī turpināsim remontēt pagalmus. Šī programma turpināsies esošajā apjomā," bilda Ušakovs.
Mikrorajonu daudzdzīvokļu namu iekšpagalmos, kurus min simtiem tūkstoši rīdzinieku, nākamgad tāpat kā šajā gadā Rīga plāno ieguldīt četrus miljonus eiro. Pagalmu sakārtošana, ko "Saskaņa" apsolījusi saviem vēlētājiem jau labi sen, sagaidot 2017. gadā paredzētās pašvaldību vēlēšanas, daļai balsotāju varētu būt uzskatāmākais Rīgas domes devums kopējā ilgtermiņa investīciju lietā.
"Rīgas satiksmei" finanšu problēmu neesot
Ļoti lielu Rīgas iedzīvotāju daļu skars arī pārējie 750 miljoni Rīgas budžeta tēriņu, taču vairumu no tiem rīdzinieki varēs atminēties ar Rīgas dāsnumu, bet ne tik ļoti ar ilgtermiņa attīstības plāniem.
Gandrīz 90 miljoni eiro no budžeta izdevumiem veidos dotācijas pašvaldības uzņēmumam "Rīgas satiksme", lai tāpat kā līdz šim vairāk nekā puse rīdzinieku arī nākamajā gadā varētu braukt it kā bez maksas vai ar būtiskām atlaidēm.
Kaut arī no šā gada februāra otra puse par biļeti maksā teju dubultcenu, "Rīgas satiksmes" runasvīrs Viktors Zaķis lēš – uzņēmums tādēļ labāk nedzīvo.
"Finanšu rādītāji nekādi nav mainījušies. Kopīgais kritums ir tieši 5%. Tas neatstāj nekādu iespaidu uz to budžetu, kāds bija prognozēts. Mēs plānojam budžetu pabeigt ar to apjomu, kāds bija plānots – 153 miljoni eiro. Līdz ar to mums papildus nekādas izmaksas nebūs vajadzīgas un plānojam šo finanšu gadu pabeigt bez zaudējumiem," nosaka Zaķis.
Sociāli atbalstāmo rīdzinieku skaits nemazinās
Gandrīz divreiz vairāk maksājot par Rīgas sabiedriskā transporta biļeti, tie, kas tās pērk, būtībā paveikuši divas lietas. Pirmkārt, "Rīgas satiksmes" apgrozījums būs par deviņiem miljoniem eiro lielāks un bez pērn piedzīvotajiem 4,6 miljonu eiro zaudējumiem. Otrkārt, ar Rīgas domes gādību par puscenu vai vēl lielākām atlaidēm brauc studenti, daļa skolotāju, kā arī strādājošie pensionāri.
Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas vadītāja Olga Veidiņa ("Saskaņas centrs") uzskaita dzelžainus argumentus, kādēļ mazāk nekā pusei pasažieru ar dārgām biļetēm un nodokļiem jāuzsauc bezmaksas braukšana pārējiem rīdziniekiem.
"Atņemsim naudu mūsu studentiem! Lai viņi brauc kā visi pārējie par 1,15 eiro? Jūs domājat, ka viņi labi mācīsies un labi strādās? Nē, viņi nemācīsies, viņi strādās un aizbrauks prom. Atņemiet pensionāriem? Viņi pārtiek no Centrāltirgus, jo tur cenas ir par 10% zemākas nekā lielveikalos [tāpēc viņi brauc ar sabiedrisko transportu uz Centrāltirgu]. (..) Es katru rītu braucu sabiedriskajā transportā un paskatieties, kas tur brauc! Pārsvarā mammas un vecmammas ar sīkajiem vai sīkie tādā vecumā, ka tos var vienus palaist uz skolām," cilvēkus, kas brauc ar sabiedrisko transportu, nosauc Veidiņa.
Īpaši vieglāka dzīve Rīgai nav gaidāma arī nākamajos gados, jo Labklājības departamenta apkopotā statistika rāda, ka darbspējas vecuma cilvēku skaits sarūk. Par spīti apšaubītām pievilināšanas kampaņām, aicinot citur dzīvojošos deklarēties Rīgā. Rīga kļūs veca un slima – atklāti saka Sociālo jautājumu komitejas vadītāja Veidiņa. "Mums būs liela sociāldemogrāfiskā bedre. Tie cilvēki nevarēs apgādāt mūsu pensionārus. (..) Rīga paliek vecāka un slimāka. Bet dzīves garums par spīti tam, ka cilvēki paliek slimāki, palielinās," klāsta Veidiņa.
Šajā it kā pozitīvajā secinājumā ir arī otra puse – arvien augošie tēriņi sociālajai palīdzībai nu jau tiešā veidā, nevis pastarpināti ar dotācijām Rīgas uzņēmumiem. Sociālajai aizsardzībai Rīga nākamgad tērēs vairāk nekā 83 miljonus eiro jeb virs desmit procentiem no visa budžeta. Veidiņa atbilstoši "Saskaņas centra" īstenotajai politikai visās problēmās vaino valsti. Bet Rīgas dome ir laba, jo naudu atrod. "(..) Diemžēl valsts politika mums neļauj cilvēkus ārstēt. Invalīdu skaits arī pieaug, un viņiem ir vajadzīga aprūpe mājās, ko mēs arī veicam. Sociālo palīdzību mēs nekad neatsakām, jo mēs ļoti labi skaitām visu naudu, kas mums ir," domi paslavē Veidiņa.
Opozīcija kā allaž kritiska, taču ne inovatīva
Kā ierasts, asi un skaļi pret Rīgas domes varas partiju "Saskaņas centra" un "Gods kalpot Rīgai" budžeta plāniem iebilst opozīcijā esošās "Vienotība" un Nacionālā apvienība.
Taču šo partiju piedāvājumos neredz lietas, kas budžeta izlietojumu mainītu pēc būtības. Drīzāk līdzīgi kā varas partijas arī opozīcija gribētu vairāk tērēt tur, kur labumus tūlīt sajūt vēlētāji.
Taču, kāds būtu samērīgs budžets, no opozīcijas deputātu teiktā īsti skaidrs netop. Viņu priekšlikumos, ko domes vairākums ierasti neatbalstīja, redzamas vēlmes pēc tēriņiem vairāku miljonu apmērā. Bez 3,5 miljoniem eiro bērnudārzu pedagogiem opozīcija nākamgad gribēja 400 000 eiro kultūras projektiem un radošiem kvartāliem, gandrīz miljonu dzīvojamo telpu atbrīvošanas pabalstiem, vairāk nekā pusmiljonu eiro bērnu nometnēm, kā arī mazākas summas treneriem, hokeja skolai, suņu pastaigu laukumam, gaisa tīrības mērīšanas stacijai un policijas patruļām kapos.
"Mēs apsveicam RD, ka beidzot ir izdzirdēti opozīcijas iepriekšējo gadu neatlaidīgie aicinājumi, ka budžets nevar būt ar deficītu, un tā turpmāk nevar, ka iztērē iepriekšējo gadu uzkrājumus," saka Rīgas domes Nacionālās apvienības frakcijas vadītājs Dainis Locis.
Budžetu gan "nacionāļi" neatbalstīja, jo par maz tiekot dots bērniem, invalīdiem, pensionāriem un citiem, kam grūtāk sevi aizstāvēt. Par cerību tuneļa galā Locis sauc topošo valsts regulējumu, ka Rīgai būs obligāti jāveido revīzijas komisija ar valsts pārstāvi tajā. Tad beidzot varēšot saprast, cik lietderīgi tiek tērētas daudzmiljonu dotācijas Rīgas uzņēmumiem.
Lai gan paši prasa papildnaudu tūlītējai apēšanai, pie varas esošajiem Nacionālā apvienība pārmet atbalsta trūkumu uzņēmējdarbībai un infrastruktūrai.
"Mēs neredzam nekādu attīstību. Ja mēs runājam par kaut kādu finansējumu avotiem, kas varētu uzlabot budžeta situāciju… Atbalsts uzņēmējdarbībai ir praktiski nulle," saka Locis. Vaicāts, ko viņš darītu citādāk, Locis pievēršas "Rīgas satiksmes" pirkumiem. "(..) Tie paši zemās grīdas tramvaji. Kāda vella pēc mēs tērējam šos 70 vai cik tur tos miljonus, jo viens tramvaja vagons maksā vidēji trīs miljoni un rezultātā - kur tā zemā grīda ir vispār? No sākumā sakārtojam infrastruktūru," šķendējas Locis.
FM: Rīgas domei ir daudz kas jāpārdomā
Rīgā dzīvo trešā daļa no visas valsts darbspējīgajiem iedzīvotājiem, un galvaspilsēta veido pusi no valstī saražotās pievienotās vērtības. Taču Rīga ir arī lielākais kopējā pašvaldību deficīta veidotājs. Tā šā gada sākumā kautrīgi īsā analīzē secināja Latvijas Banka.
Lai deficītu mazinātu, Rīga iet divus ceļus – naudu aizņemas un tērē iepriekšējo sasaukumu uzkrājumus. Krājkase gan drīz būs tukša, jo no 125 miljoniem eiro 2011. gadā nākamo gadu Rīga plāno sākt ar astoņu miljonu eiro atlikumu. Par to satraukumu dzird Finanšu ministrijas Pašvaldību finansiālās uzraudzības departamenta direktores Intas Komisares vērtējumā. "Tas ir būtisks kritums, ja mēs skatāmies no 2011.gada. Mēs uztraucamies, ka Rīgas domei ir šis atlikuma samazinājums," atzīst Komisare.
Pašlaik gan riskus Rīgas maksātspējā Finanšu ministrija nesaskata, jo vēl novembrī tās budžetā bija brīvi ap 70 miljoniem eiro. Tradicionāli lielākie tēriņi gan ir gada pēdējā mēnesī, kad noslēdzas lielie projekti.
Finanšu ministrija arī vērš uzmanību uz augošajām Rīgas saistībām. Pēc trim gadiem kredītu atmaksai Rīga tērēs jau teju 80 miljonus eiro, kas būs 14% no gada budžeta. Komisare saka – domei vairāk jādomā, kā turpmāk sabalansēt uzturēšanas programmu ar investīcijām attīstībā.
Tomēr, kamēr Rīgas ikgadējās saistības nepārsniedz piekto daļu no budžeta, Finanšu ministrija pašvaldības rīcībā iejaukties nevar. "Es domāju, ka to var vērtēt tikai Rīgas iedzīvotāji. Proti, vai šī RD piekoptā politika ir tā, kas viņus apmierina," viņa norāda. Jautāta, vai RD politika ir tālredzīga, Komisāre atsaka:
"Jūs prasāt manu viedokli? Es domāju, ka Rīgas domei šeit būtu ļoti daudz par ko padomāt. It sevišķi par saistību pieaugumu nākamā gada budžetā. Šis saistību pieaugums ir vairāk jānovirza attīstībai un mazāk uzturēšanas izdevumiem," pauž Komisare.
Fiskālās disciplīnas padome: Rīgas budžets ir politisks, nevis finansiāls jautājums
Fiskālo telpu jeb izaugsmi, kas ienesīs naudu jauniem izdevumiem, Rīga nākamgad lēš 12,5 miljonu apmērā. 2017. gadā rocība būšot jau par teju 40 miljoniem lielāka. Pretēji Finanšu ministrijas aicinājumam Rīgas domes trīsgadu budžets rāda, ka tieši investīcijām tēriņus Rīga plāno būtiski samazināt no 44 uz 10 miljoniem eiro. Tādējādi secināms, ka arī nākamajos gados lielākā daļa no galvaspilsētas 800 miljonu eiro maka būs paredzēts tūlītējai notiesāšanai, nevis ieguldījumiem attīstībā.
Vēl gada sākumā Rīgas tēriņu politiku kritizēja Latvijas Banka, norādot, ka tik strauja uzkrājumu tērēšana liecina par faktiska deficīta iestāšanās riskiem. Tas nozīmē, ka krājkasē vairs pagrābties nevarēs. Tāpēc Latvijas Banka rosināja Rīgu īstenot konkurētspēju veicinošas strukturālas reformas.
Tāpat Latvijas Banka vērsa uzmanību, ka Rīgai būtu jādomā par kopējās darbības efektivitātes uzlabošanu, jo aizvien pieaugošs dotāciju apjoms kopsolī ar sabiedriskā transporta biļešu cenu kāpumu nav ilgtspējīgs risinājums.
Par to, vai Rīgas budžeta plāns arvien izskatās pārlieku optimistisks, tagad Latvijas Banka saviem ekspertiem izteikties aizliedza. Vērtēt Rīgas tēriņus negrib arī Fiskālās disciplīnas padome. Iemesls - Rīgas budžets vairāk esot politisks, nevis finanšu jautājums.
