Labrīt

Klajā nākusi grāmata par misionāru un Latgales sabiedrisko darbinieku Ivaru Graudiņu

Labrīt

Nevalstiskās organizācijas kritizē Atveseļošanas un noturības mehānisma izstrādi

Neziņa par gaidāmo vēlēšanu rezultātiem lielāka nekā jebkad

Neziņa par pašvaldību vēlēšanu iznākumu šoreiz lielāka nekā jebkad agrāk

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Darbam apvienotajos novados gatavi ļoti daudz cilvēku – uz katru deputāta vietu ir 8 kandidāti. Plašais piedāvājums, partiju skaits, nebijuši nosacījumi un jauno novadu izveide liek secināt, ka reti kurā pašvaldībā var prognozēt uzvarētājus. Vienlaikus daļa pašreizējo deputātu lēmuši nekandidēt.

ĪSUMĀ:

  • Uz katru deputāta vietu – vidēji 8 kandidāti; pirms 4 gadiem bija 5 konkurenti.
  • Kandidē gan esošie novadu vadītāji, gan arī pašvaldību politikas jaunpienācēji.
  • Daudzi esošie deputāti sasniedz pensijas vecumu, notiek paaudžu nomaiņa.
  • Neviena partija nevar vairs droši paredzēt labus rezultātus vēlēšanās.
  • Pirms vēlēšanām desmitiem kandidātu mainījuši politisko piederību
  • Pirmo reizi pašvaldību vēlēšanās ir partiju monopols – nav vēlētāju apvienību.
  • Daudzi iepriekšējie apvienību līderi vairs vēlēšanās nepiedalās.

 

Pirmo reizi neskaidrība par pašvaldību vēlēšanu rezultātiem Latvijā ir tik liela. Varbūt tikai dažās vietvarās varētu ar pārliecību piekrist derībām par to, kurš vadīs jauno pašvaldību pēc 5. jūnijā gaidāmajām vēlēšanām.

Rīgā vēlēšanas nenotiek, jo tās dome pērn ievēlēta uz pieciem gadiem, bet par 683 deputātu vietām 41 pašvaldībā sacentīsies 5599 kandidāti. Atbilstoši Centrālās vēlēšanu komisijas datiem uz katru deputāta vietu ir astoņi kandidāti. Pirms četriem gadiem konkurenti bija pieci.

Paaudžu maiņa un neparedzamie rezultāti

Visvairāk kandidātu sarakstu ir Nacionālajai apvienībai, kas startē 36 no 41 pašvaldības, nekandidē Ādažu novadā un dažos topošajos novados Latgalē. Uz papēžiem min Jaunā konservatīvā partija ar pieteikumiem 35 novados, plāniem izpaliekot, piemēram, Salaspilī, Ventspils, Līvānu novados. "Jaunā Vienotība" cīnīsies par vietām 34 pašvaldībās, nestartējot atsevišķos novados Kurzemē un Latgalē.

Latvijas Reģionu apvienība startē 31 novadā, 20 no tiem ar individuālu sarakstu. Politiskā spēka vadītājs Edvards Smiltēns stāstīja, ka kandidātu sarakstos atspoguļojas gan pieredze, gan jaunā maiņa politikā.

"Situācijas ir ļoti atšķirīgas. Piemēram, daudzi esošie mēri Liepājā, Siguldā, Ādažos, Saulkrastos, Salacgrīvā. Un ir jaunas komandas izveidotas, jo esam ņēmuši vērā nepieciešamību politikā ievest pilnīgi jaunus cilvēkus, un tie ir 40% no visiem sarakstu kandidātiem," stāstīja Smiltēns.

Pašvaldību lietu eksperte Latvijas Universitātes profesore Iveta Reinholde uzsvēra, ka līdzīgas tendences vērojamas vairumā pieteikto sarakstu. Tas varētu būtiski mainīt vietvaru darbu.

"Mēs labi redzam, ka ir sasniegts tas mirklis, ka viena daļa domju deputātu, kuri bijuši ļoti ilgi, vairāk nekā vienu vai divus sasaukumus, ir sasnieguši pensijas vecumu un pamazām noiet malā.

Vajadzētu notikt arī paaudžu nomaiņai, kas varētu ienest citu skatījumu un progresīvāku pieeju," sacīja Reinholde.

Partijai "Saskaņa" ir plāni startam 27 vietvarās, Kurzemē startējot tikai Liepājā un Ventspilī, bet lielākoties fokusējoties uz varas noturēšanu Latgalē.

Spilgtākā partiju apvienība piedāvāta tieši Rēzeknē – tur pretsparu "Saskaņai" un ilggadējam mēram grib dot "Jaunā Vienotība", Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu apvienība, Nacionālā apvienība un Latgales partija. "Saskaņas" domes pārstāvis parlamentārietis Andrejs Klementjevs atzīst, ka pēc varas pazaudēšanas Rīgas domē, iekšējām jukām un reitinga krituma gatavošanās pašvaldību vēlēšanām bijusi piesardzīga un bez iekšējiem strīdiem. Neviena cita partija ar "Saskaņu" kopā nestartē. "Saskaņas" politiķis norādīja arī uz milzīgo konkurenci cīņā par pašvaldību deputātu vietām un neparedzamiem rezultātiem.

"Tas ir testa režīms! Neviena partija nevar vairs droši paredzēt labus rezultātus pašvaldību vēlēšanās, kā agrāk Zaļo un Zemnieku savienība.

Kuluāros dzird, ka visās partijas ir nedaudz sajukums, jo nezina, kā administratīvi teritoriālā reforma atspoguļosies uz nacionālā līmeņa politisko partiju rezultātiem. Konkurence būs ļoti liela un nopietna," prognozēja Klementjevs.

Pirms vēlēšanām desmitiem kandidātu mainījuši politisko piederību

Administratīvi teritoriālās reformas izstrādes procesā Zaļo un Zemnieku savienības pārstāvji pārmeta reformas karognesējiem no Saeimās ievēlētās apvienības "Attīstībai/Par!" vēlmi novadus veidot pēc savas arhitektūras. Šajās vēlēšanās atsevišķi startējošās "Latvijas attīstībai" un "Kustība Par!" iesniegušas attiecīgi 27 un 12 kandidātu sarakstus, līdzīgi rīkojušās Zaļo un Zemnieku savienības sastāvā esošās Latvijas Zemnieku savienība un Latvijas Zaļā partija, kas šoreiz daudzviet savstarpēji konkurēs.

Dalībai vēlēšanās gatavojas kandidāti kopumā vairāk nekā 40 partijās. Lielākā konkurence būs Ropažu novadā, kur startēs 14 sarakstu kandidāti, kā arī Jūrmalā, Ogres, Jēkabpils un Mārupes novadā. Turpretī tikai trīs kandidātu saraksti būs Ventspils novadā un nelielajā Valkas novadā.

Kandidātu vidū ir daudz smagsvaru vietvaru politikā – Ziedonis Caune Jelgavas novadā no Latvijas Zemnieku savienības saraksta, Andris Rāviņš Jelgavā ZZS sarakstā, Ropažu novadā Latvijas Zemnieku savienības pirmais numurs ir iepriekš Garkalnes novada mēra amatu atstājušais Mārtiņš Gunārs Bauze-Krastiņš. Jūrmalā mēram Gatim Truksnim pretestību izrādīs dažādos amatos bijušais Ints Dālderis no "Jaunās Vienotības".

Pirms šīm vēlēšanām desmitiem kandidātu mainījuši savu politisko piederību. Piemēram, no amata atstādinātais Ikšķiles novada mērs Indulis Trapiņš Ogres novada vēlēšanās kandidēs no Nacionālās savienības "Taisnīgums", jo paša pārstāvētā Latvijas Zaļā partija startē kopā ar viņa oponentu Ogres novada mēru Egilu Helmani no Nacionālās apvienības.

Partija "Latvijas attīstībai" savās rindās pārvilinājusi vairākus tagadējos novadu vadītājus, piemēram, Līvānu novada mēru Andri Vaivodu, Stopiņu novada vadītāju Vitu Paulāni.

Vairākos sarakstos ir attiecīgās pašvaldības iestāžu vadītāji un darbinieki. Tāpat kandidē arī daudz vietējo uzņēmēju, zemnieku saimniecību vadītāju. Tāpat ierasts, ka pašvaldību vēlēšanās kandidē sabiedrībā pazīstami dažādu radošu profesiju ļaudis. Mārupes novadā no Nacionālās apvienības saraksta kandidē aktrise Rēzija Kalniņa, Ropažu novadā – žurnālists, diskusiju moderators Haralds Burkovskis un mūziķis Māris Muktupāvels, Latgalē Augšdaugavas novadā vairāku partiju saraksta līderis ir grupas "Dabasu durovys" solists Arnis Slobožaņins.

Balvu novadā Jaunās konservatīvās partijas kandidātu sarakstā ir tieslietu ministra biroja vadītājs Aldis Bukšs, Saulkrastu novadā NA pirmais numurs ir zemkopības ministra biroja vadītājs Jānis Eglīts. Kandidē arī vairāki Saeimas deputāti.

Pirmo reizi pašvaldību vēlēšanās ir partiju monopols

Gaidāmo vēlēšanu rezultātu prognozēšanu profesore Iveta Reinholde salīdzina ar lūkošanos kristāla bumbā. Pirmo reizi pašvaldību vēlēšanās ir partiju monopols – vēlēšanas notiks bez vietvarām tik ierastajām vēlētāju apvienībām, kādās vietējā mērogā labi zināmi cilvēki līdz šim varēja darboties vietvarās ar ne vairāk kā 5000 iedzīvotāju.

Grūti prognozēt, kā tas ietekmēs reģionu iedzīvotāju interesi iet uz vēlēšanu iecirkņiem.

"Var nostrādāt tik daudz faktoru, par kuriem mēs varbūt pat neiedomājamies. Sākot ar to, ka vienkārši nepatīk partijas, ka nekas nemainīsies, tāpēc neiešu uz vēlēšanām. Tāpat mēs nezinām, kā maijā attīstīsies priekšvēlēšanu kampaņas, cik veiksmīgi izdosies uzrunāt, artikulēt un nest tautā konkrētu problēmu risinājumus, jo mēs neredzēsim to kā masīvu visas Latvijas kampaņu televīzijā – tā vairāk notiks sarunu veidā, vietējo avīžu, informatīvo lapu, sociālo tīklu veidā. Arī ar kandidātu vēlmi individuāli apstaigāt savu vai tuvāko ielu un vismaz pāri sētai aprunāties ar cilvēkiem," norādīja Reinholda.

Saeimā vēl skatāmajā Pašvaldību likumā paredzēta sabiedrības iesaiste pašvaldību dzīvē – pēc Valsts prezidenta mudinājuma varēs veidot iedzīvotāju vēlētas pagastu padomes vietēju jautājumu risināšanai ar līdzdalības budžetu iedzīvotāju ieteiktu projektu īstenošanai.

Tāpat paredzēta iespēja iedzīvotājiem ar kolektīvo iesniegumu vērsties novada domē.

Profesore Reinholde nav pārliecināta, ka iedzīvotāju padomes aizstās vēlētāju apvienībām sniegtās iespējas un neveicinās atturību iesaistīties politiskos procesos.

Vēlētāju apvienību aizstāšanu ar politiski aktīvu cilvēku dalību partiju kandidātu sarakstos apmēram pirms gada Latvijas Radio skaidroja toreizējais Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas vadītājs, tagadējais novadu ministrs Artūrs Toms Plešs no "Attīstībai/Par!":  "Partiju apvienībām vai politiskajām partijām, kandidējot uz pašvaldību vēlēšanām vai Saeimas vēlēšanām, ir vai nu individuāli aktīvisti, kuri vēlas iesaistīties politiskajā darbībā, viņiem politiskās organizācijas to neliedz. Patiesībā pat aicina piedalīties sarakstā. Un kas būtiski – ne vienmēr jābūt politiskās partijas biedram, lai varētu startēt no partijas vai apvienības saraksta."

Šajos gadījumos galveno lomu spēlē kandidāta vārda un darbu atpazīstamība vietēja mērogā.

Tomēr Latvijas Radio noskaidroja, ka vairāki tagadējie domnieki nevēlas kandidēt, argumentācija ir līdzīga. Balvu novada domes vēlēšanās nestartēs Latvijā pašlaik mazākā Baltinavas novada domes deputāte Inese Siliņa no vēlētāju apvienības "Mēs – Baltinavas novadam".

"Viennozīmīgi uzskatu, ka nav īsti pareizi, ka tikai partijas var piedalīties, jo noteikti būtu startējušas arī vairākas vēlētāju apvienības.

Tajās satiekas cilvēki ar vienādām idejām un skatījumu nākotnē. Partija tomēr ir liela politiska vienība. Tomēr mēs ļoti ceram uz kandidātiem arī ārpus Baltinavas, kuri pierādījuši sevi ar labām idejām un darbiem, par ko viņi izpelnīsies arī citu vēlētāju balsis. Te paveras tā otra puse – balsojot par partijām, to programmām, izredzes virzīties uz priekšu ir arī mūsu kandidātiem," sprieda Siliņa.

Pavisam skeptisks ir suitu tradīciju kopējs Alsungas novada domes priekšsēdētājas vietnieks Grigorijs Rozentāls, kurš pats vēlēšanās vairs nekandidēs.

Kādreizējais Alsungas novada mērs uzskata, ka proporcionāli nelielajam Alsungas iedzīvotāju pulkam ir maz izredžu ievēlēt kaut vienu deputātu apvienotā Kuldīgas novada domē.

"Rodas loģisks jautājums, vai vispār šādā procesā ir jēga piedalīties? Līdz šim mazajās pašvaldībās tiem, kuri iesaistījās vēlēšanu procesā, bija iespēja nesaistīties ar politiskajām partijām. Nebija tā riska, ka partija, ar ko tu saisties, rīt nonāk opozīcijā, un tu visu laiku esi loterijas procesā, vai esi uzlicis zirdziņu uz pareizo likmi vai ne," sacīja Rozentāls.

Bailes par balsojuma sadrumstalotību ir pašreizējam Apes novada mēram Jānim Libertam. Viņš pēc trīs dekādēm domes darbā cer uz jaunu paaudzi un pats vairs nekandidēs.

Arī Apes novadā valdot neziņa, vai izdosies apvienotajā Smiltenes novada domē ievēlēt kādu savu pārstāvi. Nelāgu lomu priekšvēlēšanu procesā spēlē arī Covid-19 pandēmija, jo apvienotā novada vēlētājiem liegta iespēja klātienē iepazīt iespējami daudz deputātu kandidātu.

"Vēsturiski tā ir bijis, ka aktīvākie vēlētāji ir vecāka gada gājuma cilvēki, kuri sociālajos tīklos neorientējas vai tos nelasa. Vienmēr bija būtisks personiskais kontakts un tikšanās ar deputātu kandidātiem klātienē. Tad varēja uzdot visus jautājumus. Diemžēl šajā reizē tas acīmredzot nenotiks," atzina Liberts.

Vienlaikus gan Centrālā vēlēšanu komisija, gan politikas vērotāji un dalībnieki novērojuši, ka iedzīvotāju dalībai arī pašvaldību vēlēšanās ir tendence nedaudz sarukt.

Vai tas atspoguļosies arī šogad notiekošo vēlēšanu rezultātos, uzzināsim drīz pēc 5. jūnija.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti