Valmieras rajona tiesa attaisnojusi trīs bijušās un esošās būvkompānijas "Latvijas Energoceltnieks" (LEC) amatpersonas, kuras apsūdzēja par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, grāmatvedības datu sagrozīšanu un izvairīšanos no nodokļu nomaksas, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "de facto".
Pirmās instances tiesas spriedumā norādīts, ka "apsūdzība nav saprotama", turklāt tā "ir pretrunīga". Tiesnesis sarunā ar "de facto" kritizē pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti un norāda uz procesuāliem pārkāpumiem lietas izmeklēšanā.
Spriedumu pārsūdzēja, un šonedēļ LEC amatpersonu lietu bija paredzēts sākt skatīt Vidzemes apgabaltiesā apelācijas kārtībā, taču sēdi pārcēla uz aprīļa beigām prokurora slimības dēļ.
2008.gada decembrī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policija atklāja organizētu grupējumu, kas sniedzis savus pakalpojumus teju visā Latvijā un tos izmantojuši ap 60 uzņēmumu, galvenokārt, būvniecības nozarē. Lai izmeklēšanu padarītu raitāku, kriminālprocesu sadalīja 26 atsevišķās daļās. Vienu - pret shēmas organizētājiem, pārējās pret tiem, kas shēmu izmantoja, tai skaitā pret LEC amatpersonām. Pamazām šajās lietās sāk nolasīt spriedumus. Starp 12 notiesājošiem ir trīs attaisnojoši, un tie ir pārsūdzēti.
Valmieras rajona tiesa ar savu pērn nolasīto spriedumu, kura pilns teksts bija pieejams gada nogalē, pilnībā attaisnoja trīs amatpersonas, kuras 2007., 2008.gadā atradās būvkompānijas LEC valdē - Pēteris Dzirkals, Didzis Vītols un Andris Asars-Asarovskis. Apsūdzības izvirzītas par darbībām aptuveni gadu ilgā periodā - 2007., 2008.gadā.
Būvfirma ir saņēmusi daudz valsts pasūtījumu un ir partneris vienā no lielākajiem "Latvenergo" projektiem – Kurzemes loka būvniecībā.
Attaisnojošajā spriedumā norādīts - apsūdzība nav saprotama, turklāt tā ir pretrunīga.
"Tas bija viens no argumentiem attaisnojošam spriedumam – tiesa uzskatīja, ka apsūdzība neatbilst likuma regulējumam, un ir nekonkrēta.
Un tas ir moments, kas apgrūtina iztiesāšanas gaitu. (..) Nebija precizēts viss šis noziedzīgo darbību veids, kā tāsir izpildītas un tamlīdzīgi, nebija sīka, detalizēta apsūdzība, kādai tai vajadzētu būt," raidījumam savu spriedumu skaidro tiesnesis Alvis Melbergs.
Apsūdzēja par zaudējumiem valstij
Saskaņā ar apsūdzību, LEC vadība savulaik bija parakstījusi un iekļāvusi uzņēmuma grāmatvedībā darījumu apliecinošus dokumentus par nenotikušiem darījumiem ar firmām "Valmet", "Tehnorm" un "Oxana".
VID aprēķinājis, ka valstij tā nodarīti zaudējumi vairāk nekā 90 tūkstošu eiro (92 875 eiro) apmērā.
Teritorijas pārkārtošana un labiekārtošana pie TEC 2, celtniecības darbi Zemessardzes štābā un Bērnu un jaunatnes centrā Rēzeknē, labiekārtošanas darbi Bruņoto spēku objektā Rīgā, optisko šķiedru kabeļu trases pierakšana - par šiem un citiem darbiem LEC maksājis lielas summas trim iepriekš minētajām firmām. To amatpersonas savukārt citā no izdalītajām lietām apsūdz kā vienus no "shēmas organizētājiem".
"Starp šiem uzņēmumiem tika noformēti darījumi par neesošiem darījumiem, tikai ar mērķi, lai izvairītos no nodokļu nomaksas, un legalizētu noziedzīgi iegūtus līdzekļus," atklāj Finanšu policijas pārvaldes priekšnieks Kaspars Podiņš.
Tiesnesis uzticējies lieciniekiem
Apsūdzētie "de facto" atteicās paust savu viedokli. Lietas izmeklēšanas laikā viņi vainu noliedza un stāstīja, ka par darījumiem ar šīm trim firmām nav zinājuši - uzzinājuši tikai 2009.gadā Finanšu policijā. Viņi dokumentus gan parakstījuši, bet faktiski tos sagatavojuši citi uzņēmuma darbinieki, un par saturu nezinājuši. Tiesnesis uzticējies liecinieku teiktajam.
"Tika nopratināti vairāki šīs uzņēmējsabiedrības darbinieki, pret kuras amatpersonām tika celta apsūdzība, kuri norādīja, ka šie darījumi reāli ir notikuši. (..) Arī viss šis notikums jau bijis pirms daudziem gadiem, un tā īsti restaurēt šo notikumu gaitu tiesas sēdē, kad ir pagājis tik daudz laika – tas arī vairs nav reāli iespējams," saka tiesnesis Melbergs.
Turklāt uz tiesu bijis jāaicina vairāki desmiti liecinieki, daudzi atteikušies nākt, un nācies pieņemt lēmumus par piespiedu atvešanu. Arī tas paildzinājis lietas izskatīšanu.
Taču prokuratūra spriedumu pārsūdzēja. Viens no iemesliem – ieskats, ka tiesnesis pārlieku daudz uzticējies liecinieku liecībām.
Valmieras rajona prokuratūras prokurores Solvitas Kristapas iesniegtā apelācijas protestā teikts: "Tiesa ir piedevusi lielāku ticamību apsūdzēto liecībām nekā citiem lietā iegūtiem un pārbaudītiem pierādījumiem, tajā skaitā faktiem, kas atspoguļoti kriminālprocesam pievienotajos darījuma dokumentos, jo no dokumentiem ir redzams, ka tie ir tikuši parakstīti ar atpakaļejošu datumu."
Finanšu policija pārmetumus noraida
Tiesnesis savukārt lietas pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti vērtē kritiski, pieļaujot, ka izmeklētājiem trūcis pieredzes.
Viņš norāda arī uz pieļautiem procesuāliem pārkāpumiem, piemēram, uz veidu kā šī lieta izdalīta no sākotnējā kriminālprocesa. Finanšu policija pārmetumus noraida. "Mēs neesam saņēmuši pārmetumus no prokuratūras, nedz arī norādījumus, ka būtu kaut kādi procesuāli pārkāpumi," saka Podiņš.
Prokuratūra savu viedokli par šo lietu "de facto" nesniedza, atsakoties no intervijas un atbildes uz jautājumiem.
Finanšu policijā atgādina par citu kriminālprocesu, kas izdalīts no sākotnēji ierosinātās lietas par kādas biedrības darījumiem. Te tas pats tiesnesis pieņēmis pretēju, šoreiz - notiesājošu spriedumu. Biedrība ar "Valmet" un "Tehnorm" tai pašā laikā bija slēgusi fiktīvus līgumus – gan ne par celtniecības darbiem, bet autodetaļu piegādi. Apsūdzētajam – divi gadi nosacīta cietumsoda un jāmaksā kompensācija VID – 25 tūkstoši eiro. Tiesnesis kā vienu no atšķirībām norāda - apsūdzētais atzinis savu vainu. Tas arī ļāvis taisīt notiesājošu spriedumu.
Profesores Valentijas Liholajas 2013.gadā veiktais tiesu prakses apkopojums par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un izvairīšanos no nodokļu nomaksas, liecina, ka visbiežāk apsūdzētajiem piemērots nosacīts cietumsods. Saskaņā ar šiem datiem no visiem pētījumā iekļautajiem spriedumiem, 79 reizes piemērota brīvības atņemšana nosacīti, tikai vienu reizi – reāls cietumsods, kā arī 18 reizes piespiedu darbs, 30 - naudas sods, 34 - mantas konfiskācija, 31 tiesību atņemšana veikt uzņēmējdarbību.
Finanšu policija atklāj aizvien jaunus un jaunus grupējumus, taču ilgstošā izmeklēšana, iztiesāšana un ar brīvības atņemšanu nesaistītie sodi, acīmredzot, neattur ne shēmu veidotājus, ne to izmantotājus.
Aizvien nav notiesāti arī grupējuma centrālās personas – šīs lietas iztiesāšana jau gadu kā apturēta, jo viens no apsūdzētajiem ir pazudis.
Tagad viņam piemērots apcietinājums un viņu meklē policija. Kad atradīs – lietas izskatīšana turpināsies.
