Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Valsts atbalsts energoefektivitātei mājokļu sektorā nav īpaši plašs

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Par mūsdienu tabakas smēķēšanas ierīču ietekmi uz veselību domas dalās

Pārgalvība, alkohols, spēku pārvērtēšana peldoties noved pie letālām sekām

Neprasme, pārgalvība, alkohols. Latvijā slīkst biežāk nekā citviet Eiropā

Pērn noslīkstot dzīvību zaudēja 124 cilvēki, tai skaitā bērni. Latvija šajā ziņā ir Eiropas Savienības (ES) topa līdere melnajā sarakstā: noslīkušo skaits uz 100 000 iedzīvotāju vidēji Eiropas Savienībā ir 1,1, bet Latvijā tas ir sešas reizes lielāks.

ĪSUMĀ:

  • 64% Latvijas iedzīvotāju peldēt neprot, vien 6% peld teicami.
  • Peldēšanas federācija: Nereti pašvērtējums par peldētprasmi ir augstāks par reālajām spējām.
  • Mudina skolēniem obligāti mācīt peldēt un drošību uz ūdens.
  • Rēzeknes novada otro klašu skolēnus reizi nedēļā ved uz baseinu pilsētā.
  • Ludzas novada skolēniem peldētapmācība izpaliek, taču nu top baseins.
  • Glābējs norāda uz cilvēku pārgalvību: braucienos ar laivām aizvien bieži dodas bez glābšanas vestēm.
  • Mudina sodīt pārgalvīgos un stingrāk kontrolēt.

Rēzekne, Kovšu ezera pludmale. Mazākos bērnus pieskata pieaugušie, kuri stāv krastā vai iebriduši līdzās ūdenī. Savukārt pusaudžus ap gadiem trīspadsmit, četrpadsmit neviens neuzrauga, puiši izklaidējas un viens otram rāda, ko var paveikt ūdenī. Starp atnākušajiem ir arī tādi, kuri redzami malkojam alu.

Pašvērtējums augstāks par peldētprasmi

Drošai peldēšanai vērts atcerēties:

  • Alkohols un peldes nav savienojami.
  • Ir jāmāk peldēt.
  • Peldvietai izvēlēties drošu vietu, kas nav aizaugusi, kur ir lēzens krasts, ar cietu pamatu un ūdens ir stāvošs. Jāizvairās no atvariem un stipras straumes.
  • Peldēties vismaz +18 grādu temperatūrā, ūdenī iet lēnām.
    Cilvēki biežāk noslīkst laikā, kad ūdens un gaisa temperatūra krasi atšķiras, strauji ejot ūdenī, kontrasta maiņas var pasliktināt pašsajūtu.
  • Nepeldēt pāri ūdenstilpnei. Ja gribas pārbaudīt sevi, labāk peldēt gar krastu, tā pasargājot sevi.
  • Ūdenī nelēkt.
  • Glābšanas vestes, pārvietojoties ar laivu vai citiem ūdens transportlīdzekļiem, ir obligātas.

Peldētāji jūtas droši, pārliecināti un pat pārgalvīgi, kas noved pie traģiskiem negadījumiem uz ūdens. Latvijas Peldēšanas federācija ir satraukta par ik gadu noslīkušo cilvēku skaitu.

“Ja mēs skatāmies pēdējo divdesmit gadu griezumā, visu laiku ir bijusi bēdīga statistika, gan skatoties nacionālā mērogā, gan Eiropas, gan visas pasaules kontekstā,” norāda Latvijas Peldēšanas federācijas valdes priekšsēdētājs Aivars Platonovs.

2018. gadā noslīka 124 cilvēki, 2017. gadā – 131 un 2016. gadā - 135.

Platonovs mudina rīkoties, lai sabiedrība kļūtu apdomīgāka un situācija mainītos: “Mēs nevaram vainot tikai laika apstākļus pie noslīkušo lielā skaita vai alkoholu, bet mums ir jāstrādā un jāmeklē risinājumi, kā samazināt šo noslīkušo skaitu desmitkārtīgi.”

Jāsecina, ka Latvijas iedzīvotāju peldētprasmes ir vājas. Saskaņā ar SKDS pētījumu 64% Latvijas iedzīvotāju peldēt neprot, vien 6% peld teicami. Tomēr sliktās prasmes nemazina bravūru ūdenī.

“Viens, ka cilvēki nemāk peldēt vai peld vāji. Otrs – viņu pašvērtējums atšķiras no tā, kāda ir realitāte.

Ja prasām, vai protat peldēt, atbild, ka mēs protam peldēt. Taču, kad jautājam, ko jūs saprotat ar to – vai varat 150- 200 metrus nopeldēt, tad izrādās, ka ne. Respektīvi, viņi domā, ka ir labāki peldētāji, nekā patiesībā ir,” stāsta Platonovs.

Mudina skolās mācīt peldētprasmi

Tāpat vērojama nezināšana, kā pareizi un droši peldēt. Lai šo situāciju mainītu, Latvijas Peldēšanas federācija uzskata, ka skolēniem ir obligāti skolā jāapgūst peldētprasme un drošība uz ūdens. Jāmāca, kā identificēt riskus, kā rīkoties situācijās, ja kāju sarauj krampī, ja ir sanācis iepīties zālēs vai aizrīties.

“Mēs droši varam skatīties uz mūsu kaimiņvalstīm, uz tālākām un tuvākām. Un mēs esam šobrīd vienīgā valsts Eiropas Savienībā, kur par peldētapmācību skolu programmā runā teorētiskā līmenī, jo mums nekad nepietiks baseinu un līdzekļu. Bet citās valstīs šī situācija ir līdzīga, tomēr, neskatoties uz to, viņi īsteno šo peldētapmācību.

Prakse ir tāda, ka arvien biežāk to sāk darīt sākumskolas vecumā vai pirmsskolas vecumā.

Tās varētu būt bērnudārzu pēdējās grupiņas, pieci seši gadi. Un tad, protams, pirmā, otrā, trešā klase. Jautājums, vai tas tiek darīts sporta stundās vai ārpus mācību satura. Bet noteikti tam būtu jābūt kā daļai no mācību satura,” saka Platonovs.

Pašiem baseina nav, bet skolēnus māca

To, ka peldētapmācība ir iespējama arī izglītības iestādēs, kuru pašvaldību teritorijās nav peldbaseinu, apliecina Rēzeknes novadā. Tur 2. klases skolēnus reizi nedēļā mācību gada garumā ved uz peldbaseinu Rēzeknes pilsētā.

“Ceturto gadu 2. klašu skolēni var apmeklēt peldbaseinu un mācīties trenera uzraudzībā, trenējot peldētprasmes dažādos veidos, kas ir šie peldēšanas veidi – krauls, tauriņstils, uz muguras. Obligātā kārtā diemžēl tikai 2. klase, ko varam pašvaldība finansēt caur Rēzeknes novada Sporta skolu. Tas ir transports, atvešana un aizvešana atpakaļ uz skolu, trenera apmaksa, peldbaseina īre,” stāstā Rēzeknes novada pašvaldības Izglītības pārvaldes vadītājs Guntars Skudra.

Peldētprasmes programma tika ievesta, redzot, ka negadījumi uz ūdens un noslīkšana ir nopietna problēma. “Šī statistika liecina par to, ka mēs neesam droši uz ūdens un daudzi bērni neprot peldēt. Mēs redzam, ka arī Rēzeknes pilsētā tieši 2. klases skolēni tiek vesti uz peldbaseinu,” stāsta Skudra.

Katra skolēna gada laikā iemācītais tiek arī vērtēts, nopeldot 25 metrus.

“Viņi saņem apliecību, vai viņš ir apguvis vai nav apguvis peldētprasmes, pirmās iemaņas uz ūdens.

Novada pašvaldībai vidēji no 85 līdz 90% bērnu saņem apliecības, kas apliecina, ka viņš prot peldēt,” stāsta Izglītības pārvaldes vadītājs.

Ludzas novadā gaida baseinu

Savukārt Ludzas novada skolās peldētapmācības nenotiek. Sporta skolotāja Solvita Narnicka stāsta, ka vien no Ludzas sporta skolas skolēni tiek vesti uz Rēzeknes peldbaseinu.

“Šobrīd pašvaldība nevar nodrošināt, standartos tā ir izvēles programma; ja ir baseins, to var nodrošināt, ja nav baseina - nevari nodrošināt,” stāsta Narnicka.

Situācija gan drīz mainīsies, jo pie Ludzas pilsētas ģimnāzijas tiek būvēts peldbaseins, kuru sola līdz gada beigām pabeigt. Tad arī Ludzas novada skolēniem būs iespēja apgūt sporta stundās peldētprasmi.

Kā spriež skolotāja Narnicka, arī Ludzā nodarbības baseinā varētu būt tieši 2. klases skolēniem: “Tas ir optimāli, jo viņi tajā laikā nekautrējas, ka neprot peldēt. Bet ar lielajiem būs problēmas. Es runāju ar vecākiem: ir tādi, kuri nemāk, un ļoti daudzi, kuri nemāk, kuri baidās. Tas iet no paaudzes paaudzē: vecāki nemāk, nemāk bērni peldēt vai māk minimāli, kas, tiekot atklātajā ūdenī, nepalīdzēs viņiem. Ar tiem būs lielākas problēmas.”

Katrai klasei sporta stundās organizēt peldēšanu, pat ja baseins ir blakus skolai, nav iespējams.

Peldēšanas nodarbības mācību stundu sarakstā ir jāplāno, lai tās ir kā pēdējās stundas un skolēniem pēc baseina ir pietiekami daudz laika, lai nomazgātos un saģērbtos.

Skolotāja piekrīt, ka peldētapmācībām skolās ir jābūt, tomēr arī ģimenei un sabiedrībai jārāda pozitīvs piemērs: “Man ir ezera krastā vasarnīca, un es redzu: atnāk jaunieši, laipa uzcelta, jā, viņi lec ar galvu uz leju. Brīdināt es varu, bet cik mani uzklausīs? Jo ezers ir ezers, tā ir dzīvība, tur rosās visu laiku. Pagājušajā gadā tur nekā nebija, bet šogad, lecot no laipas, tur varbūt akmens.

Neapdomīgi mēs esam, īpaši puiši. Par drošību mēs runājam, bet nepietiek tikai ar skolu, te arī ģimenē vajag runāt.”

Pārgalvīgi un neapdomīgi

Pārgalvība, savu spēku pārvērtēšana ir viens no iemesliem, kādēļ cilvēki nonāk dažādās nelaimēs ne vien uz ūdens.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Latgales reģiona brigādes Rēzeknes daļas nodaļas komandieris Jānis Rutkovskis veic arī ūdenslīdēja pienākumus. Aktīvākais darbs sākas vasarā, iestājoties peldēšanas sezonai, un ziemā, kad ir pirmais ledus.

“Nepatīkamākais, kad mēs atbraucam, mēs zinām, ka dzīvs viņš nebūs, bet radinieki kaut ko gaida.”

Glābējs novērojis, ka joprojām makšķernieki, braucot ar laivām, bieži nevelk glābšanas vestes: “Viņi nelieto vestes. Kas ar mani var notikt, ja apgāžas? Zvejā vairāk saģērbušies, drēbes samirkst un smagi sanāk.”

Tā notika arī ar kādu zēnu aizvadītajā vasarā. Ja puikam būtu glābšanas veste, izkrītot no laivas Daugavā, tiktu cauri vien ar izbīli. “Bija ar vecākiem, no laivas izkrita, arī vestes nav, straume liela, noslīka,” stāsta glābējs.

Glābšanas vestēm jābūt obligāti. Tāpat alkohols un ūdens nav savienojamas lietas, uzsver Jānis. Viņam ar kolēģi, atpūšoties pie ūdens, izdevies pamanīt pirms pāris gadiem vīrieti ezera vidū slīkstam. “Uz ezera vidu skatos, ka sāk iet uz leju, viens neizvilktu, bet divatā izrēķinājām, ka izvilsim ārā,” viņš atceras. Izglābtais vīrietis gan paskaidrot, kas ar viņu noticis, nav varējis. “Viņš bija alkohola reibumā, - ne paldies, neko. Vienkārši sagadīšanās bija, ka ieraudzījām. Neieraudzītu, noslīktu.”

Tāpat maldīgi domāt: ja cilvēks slīkst, to apkārtējie var ātri un viegli pamanīt. “Ja krampis vai vēl kaut kas, viņš pat nepaspēj pabļaut, tāpēc var neievērot. Peldas un peldas, pēc tam - hop!-  pazūd. Nevajadzētu vienam iet peldēties, bet divatā. Ja redzi, ka kaut kas slīkst, nevajadzētu uzreiz pašam lēkt, jo nevar izrēķināt savus spēkus, var abi aiziet. Labāk uzreiz zvanīt mums. Un tad jau no krasta zaru vai virvi pamest. Ir jāprot, jāzina, kā pareizi saķert, lai dabūtu ārā, jo slīkstošais vienalga ķersies, aiz kā tik varēs, un tevi pie reizes gremdē,” skaidro glābējs.

Visvairāk sevi riskam pakļauj tieši vīrieši. Pērn no 124 noslīkušajiem bija 24 sievietes. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests ik gadu rīko ap desmit tūkstoš preventīvo pasākumu, lai informētu sabiedrību par drošību, arī skolās, ieviešot kompetenču izglītību, mācību priekšmetos iekļauti drošības jautājumi.

“Mūsu mērķauditorija ir bērni un jaunieši, jo pieaugušo izpratni par risku un drošību ir daudz grūtāk mainīt, bet pieaugušie bieži vien ieklausās savos bērnos un ņem vērā drošības padomus,” atzīst VUGD priekšnieka vietnieks Mārtiņš Baltmanis.

Mudina sodīt pārgalvīgos

Tomēr, kā uzsver Latvijas Peldēšanas federācijas valdes priekšsēdētājs Aivars Platonovs, pieaugušajiem, kuri nespēj rīkoties uz ūdens apdomīgi, iespējams, ir vajadzīgi soda mēri. “Tā ir lielākā sāpe, kā pieaugušos cilvēkus pārmācīt vai izglītot, vai pārliecināt ir sarežģīti. Ko mēs redzam no citām valstīm,

uz pieaugušajiem vairāk strādā represīvie līdzekļi, kas šajā gadījumā ir stingrākas kontroles peldvietās, attiecībā uz alkohola lietošanu un sodīšanu.

Mums likumdošana to paredz, bet praksē tas ļoti reti tiek praktizēts, ka kāds pašvaldības vai Valsts policijas darbinieks iet un kontrolē, kas notiek peldvietās. Vēl šī pārgalvīgā uzvedība, kas ir izteikta cilvēkiem vecumā no 25 līdz 35 gadiem  – lēkšana no tiltiem, lēkšana no augstumiem. Iespējams, līdzīgi par atrašanos uz ledus konkrētos laika periodos, kad Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests vai pašvaldības policija uzskata, ka nav droši, tad cilvēki tiktu par to sodīti,” norāda Aivars Platonovs.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti