ĪSUMĀ:
- Valsts kontroles revīzijā par bāriņtiesām visbiežāk kritizēta un pieminēta Talsu pašvaldība.
- Talsos nenotika sociālo dienestu un bāriņtiesu sadarbība, bāriņtiesa necentās meklēt aizbildņus.
- Talsu bāriņtiesas sastāvs gandrīz pilnībā nomainīts, un jaunā vadītāja atzīst – iepriekš bijušas problēmas ar sadarbību.
- Talsu sociālā dienesta vadītāja: Atsācies darbs, kas iepriekš noritēja slikti.
- Talsos norāda, ka vajadzīgs lielāks darbinieku skaits un instrumenti problēmu risināšanai.
- Pārmetumi arī Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai, kura tam nepiekrīt, sakot – par pārkāpumiem informē arī pašvaldības.
- Biedrība "Plecs": Bāriņtiesu nodošana no vietvarām valstij ātrus risinājumus nesniegs. Jāstiprina un jāizglīto institūcijas un vecāki.
- Bāriņtiesu asociācijas: Jānosaka precīzas vadlīnijas un jāpagarina bāriņtiesu pilnvaru termiņš.
Latvijā bāriņtiesu sistēma ir nepietiekami kontrolēta un nereti tās nedarbojas bērnu interesēs balstītos lēmumos. Savā revīzijā Valsts kontrole arī secinājusi, ka bāriņtiesas mēdz vilcināties ar vecāku tiesību atņemšanu vai bērnu izņemšanu no ģimenēm un to dara tikai brīdī, kad ir apdraudēta bērna drošība vai pat dzīvība. Tāpat joprojām ir bāriņtiesas, kuras uzskata, ka bērnam labāka vieta ir bērnunams un brīdī, kad bērnu izņem no ģimenes, tam nemaz nemēģina meklēt aizbildņus vai audžuģimenes. Tas viss secināts aprīlī publicētāja Valsts kontroles revīzijā par ārpusģimenes aprūpi. Daudz kritizētas arī konkrētas pašvaldības.
"Šie secinājumi ir ļoti, ļoti skumji," tā aprīļa vidū, kad Valsts kontrole prezentēja revīzijas ziņojumu par ārpusģimenes aprūpi, teica Valsts kontroliere Elita Krūmiņa, "šeit būtisks jautājums ir atbildība. Jo aiz katra lēmuma vai aiz katras šīs vienaldzības, kas ir bijusi attiecībā uz bērnu likteņiem, stāv konkrētas personas, stāv konkrētas iestādes, kas nav rīkojušās vai rīkojušās ne bērnu interesēs."
Visvairāk pārmetumu Talsiem
Revīzijā visbiežāk kritizēta un pieminēta Talsu pašvaldība. "Diemžēl jau sākās viss ar to, ka nebija tās lietas savāktas kopā. Protams, bāriņtiesas vadītājs vēl nebija atgriezies no savas slimības. Tas bija Mareks Freimanis," saka Valsts kontroles vecākā revidente Aiga Villa. Tādēļ brīdī, kad pērn Valsts kontrole devās revidēt Talsu bāriņtiesas darbu, bāriņtiesu pārstāvēja vadītāja vietniece.
"Visi it kā ilgstoši bija strādājuši un visas lietas pārzinot, un visu varēs izskaidrot, bet tā gluži nebija. Lietas par tām bērnu ģimenēm nebija savāktas visas, protams. Tas bija ilgstošs process, kamēr mēs prasījām vienu, otru. Un tas bija tā, ka tu sāc to lietu skatīties un tu redzi, ka kaut kā trūkst, un visu laiku tiek meklēti materiāli, nesti klāt, un izskaidrojuma nebija," atminas Villa.
Viņa saka, ka viena no problēmām, kuru toreiz Talsos atklāja, ir arī tā, ka tur nenotika sociālo dienestu un bāriņtiesas sadarbība. Tas ir svarīgi, lai brīdī, kad sociālā dienesta iespējas ir izsmeltas, bērnu interesēs turpinātu darboties bāriņtiesa. Tāpat Valsts kontrolē norāda, ka
savā ziņā problēma ir tā, ka pašvaldībā ir savs bērnunams. Līdz ar to bāriņtiesa necenšas meklēt aizbildņus.
Ja arī meklē, tad apskatot tikai tuvākos radiniekus. Bet bijuši arī gadījumi, kad bāriņtiesa bērnu pieņemt nepiedāvāja arī tuviniekiem. "Bet tāds darbs uz šo meklēšanu nebija. Un šis normatīvais regulējums, kas ir no 2016. gada, kur bāriņtiesām obligāti jāveic: bērnam nosakot ārpusģimenes aprūpi, ir jāgatavo pārskati, kas ir darīts, lai atrastu aizbildni, audžuģimeni. Šo pārskatu tur nebija. Vēl vairāk – bāriņtiesu darbinieki vispār brīnījās, kas tas tāds ir, viņi nevarēja pat saprast, ko mēs no viņiem prasām," stāsta Aiga Villa, kura arī pati vētīja vairākus bērnu stāstus.
Bija arī kāds gadījums, par kuru iepriekš bija aizrādījusi Bērnu tiesību aizsardzības inspekcija – bērnam netika meklēts aizbildnis vai audžuģimene un nepieciešamais pārskats bāriņtiesā nav sagatavots. Taču arī pēc inspekcijas aizrādījumiem nekas nebija mainījies. "Tā kā šī ir viena no bāriņtiesām, kas vienkārši darbojas vai darbojās tā, kā viņi uzskata par pareizu un vajadzīgu," uzskata Villa.
Bāriņtiesas sastāvs gandrīz pilnībā nomainīts
Ko par Valsts kontroles aizrādījumiem saka pati Talsu bāriņtiesa? Talsu novada bāriņtiesa un Sociālais dienests atrodas galvenajā pašvaldības ēkā, līdz ar to situāciju skaidrot ieradušās visas iesaistītās puses. Pašlaik gan Valsts kontroles visvairāk kritizētais – Talsu bāriņtiesas sastāvs – gandrīz pilnībā nomainīts. Kad veica revīziju, tā bija Mareka Freimaņa vadībā, taču viņš pērnā gada nogalē no darba aizgāja.
"Jā, arī mani šī informācija satrauca, un es domāju, ka arī Talsu novada pašvaldība tāpēc pieņēma lēmumu par institūcijas vadītāja maiņu," saka bāriņtiesas jaunā vadītāja Jolanta Feldmane. Viņa par Talsu bāriņtiesas vadītāju iecelta tikai šogad februārī, tādēļ Valsts kontroles nosauktos pārkāpumus komentēt nevarot. Taču novadā notiekošajam sekoja līdz arī iepriekš, jo par bāriņtiesas vadītāju kļuva pēc darba Valsts policijā un bija arī pašvaldības sadarbības grupā.
"Man sadarbības grupa un Talsu novada institūciju sadarbība visu laiku likās ļoti laba, izņemot bāriņtiesas ieinteresētību, bet tieši pēdējos gados. Jo sadarbības grupā es strādāju jau no pašiem pirmsākumiem, no 2009. gada, kad tāda vispār izveidojās," saka Feldmane.
Darbs – atsācies
Talsu sociālā dienesta vadītāja Dace Zeļģe saka, ka šobrīd ir atsācies darbs, kas iepriekš noritēja slikti. Viņa uzskata, ka jau šobrīd ir pirmie rezultāti – starp sociālo dienestu un bāriņtiesu, kas ir nozīmīgākās institūcijas, lai palīdzētu bērnam un ģimenēm, norit komunikācija. Iepriekš viņos bāriņtiesa neesot neieklausījusies.
Pašvaldībā ir arī jaunas audžuģimenes – iepriekš tās nemeklēja. Zeļģe gan nevar atbildēt, kā tik strauji situācija varējusi izmainīties: "Es teikšu atklāti, man nav komentāru, jo mēs tiešām gājām ar iniciatīvu. Un šobrīd priekšsēdētāja ir Jolanta, kas arī piedalījās starpinstitūciju sanāksmēs un to jau arī redzēja, kāda ir tā atsauksme, jo arī policijai bija [pieredze], redzot to, ka nav šīs sadarbības."
Taču Talsu pašvaldībā arī uzskata, ka viņi savu darbu varētu veikt labāk tad, ja būtu lielāks darbinieku skaits. Talsi ir liela pašvaldība, un darba ir daudz.
Sekmīgākai darbībai trūkst dažādu instrumentu, norāda pašvaldības Sociālā dienesta Ģimeņu atbalsta nodaļas pārstāve Inguna Kronberga: "Piemēram, skolas neapmeklēšana. Ir izglītības iestāde, kas cīnās, sociālais dienests, bet bāriņtiesa arī gluži nevar izņemt tikai tāpēc, ka bērns neiet uz skolu. Un dažreiz ir tā, ka ģimenes ārstam piezvana vecāks un pasaka, ka bērns ir slims. Tāpēc tikai kopā ar visiem var meklēt, kā strādāt. Un, ja šai ģimenei mēs atrodam, tas nenozīmē, ka citai ģimenei šie soļi derēs."
Tāpat arī Feldmane runā par attieksmi pret darbu, kas esot ļoti svarīgs. Viņa nepiekrīt pārmetumam, ka bāriņtiesas mēdz par vēlu pamanīt problemātiskās ģimenes. Arī tas tika kritizēt bāriņtiesu darbā. Turklāt ģimenes prot izvairīties no institūcijām, un ilgstoši nekas var neliecināt par sliktiem apstākļiem. "Ārdurvis jau nenorāda, kas notiek aiz šīm durvīm. Un, strādājot policijā, kur es biju arī nepilngadīgo lietu inspektore, ieejot dzīvoklī, nevar noticēt, ka aiz šīm durvīm var būt perfekts eiroremonts, var būt dzīvoklis trešajā stāvā, kur tualetes telpā nav tualetes poda," saka Feldmane.
Arī Valsts kontroles secinājumi ir tie paši, ko norāda Talsu bāriņtiesa. Piemēram, Talsos bērni cieta, jo pašvaldības institūcijas savā starpā nespēja sadarboties. Taču bijušas arī citas problēmas. Piemēram, kāds bērns bija pazudis no pašvaldības redzesloka, brāļu un māsu dalīšana, arī Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (BTAI) norādījumu nepildīšana.
Pārmetumi arī inspekcijai
"Protams, tagad mēs nevaram pateikt, ka šīs 16 bāriņtiesas ilustrē situāciju Latvijā, jo tā nebija nejauša izvēle," par revīziju kopumā saka Valsts kontroles padomes locekle Inga Vārava. Taču viņu mērķis bija caur tādām pašvaldībām kā Talsi norādīt, ka problēmas sistēmā joprojām pastāv. "Mēs mērķtiecīgi izvēlējāmies problemātiskās vietas tāpēc, ka mēs uzskatām, ka ikviena bērna liktenis ir vērtība un mums ir jārūpējas par to, lai ikviena bērna labākās intereses tiktu ievērotas," norāda Vārava.
Taču Valsts kontrole savā ziņojumā vērš uz nepilnībām ne tikai bāriņtiesu, bet arī to pārvaldošās iestādes – Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas virzienā. Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas Bāriņtiesu un audžuģimeņu departamenta direktora vietniece Laura Ķurbe atzīst, ka problēmas atsevišķās bāriņtiesās ir. Arī Talsu bāriņtiesai BTAI ir aizrādījusi. Taču Valsts kontrole uzskata, ka inspekcijas sniegto ieteikumu uzraudzība nav pietiekama un tā nenodrošina, ka pārkāpumi tiek novērsti vai netiek atkārtoti.
Kāda epizode Valsts kontroles ziņojumā:
VBTAI, veicot pārbaudi Talsu novada bāriņtiesā par piemērotākā ārpusģimenes aprūpes veida izvēli, konstatēja, ka bāriņtiesa ievietoja bērnunamā zīdaini un ne lēmuma pieņemšanas brīdī, ne arī pēc tam neveica nekādas darbības aizbildņa vai audžuģimenes atrašanai. Par pārbaudēs konstatēto VBTAI 2017. gada februārī bāriņtiesai bija aizrādījusi, norādot arī, kā bāriņtiesas lēmumos ir dokumentējama un pamatojama piemērota aprūpes veida noteikšana. Tomēr, vai bāriņtiesa ir novērsusi konstatētos pārkāpumus un ievēro sniegtās rekomendācijas, VBTAI pārbaudi nav veikusi.
Valsts kontroles norādītājam nepiekrīt Laura Ķurbe no BTAI. Jo par konstatētajiem pārkāpumiem tā informē arī pašvaldības. Tiek arī lūgts pārbaudīt, vai tiešām ievēlētās amatpersonas ir spējīgas turpināt darbu.
"Vienmēr, kad konstatējam kādus pārkāpumus, lūdzam bāriņtiesām atgriezenisko saiti.
Pārsvarā, izņemot vienu gadījumu pēdējo divu gadu laikā, dome izvērtējot un uzskata, visas norādītās amatpersonas ir spējīgs īstenot bērnu tiesību aizsardzību. Līdz ar to mūsu kompetence un spējas ietekmēt par kādu bērnu pieņemtos lēmumus vai mūsu konstatējums aprobežojas," norāda Ķurbe. Tādēļ viņa piekrīt tam, ko iepriekš pauda Tiesībsarga birojs. Viņi uzskata, ka sistēmu varētu uzlabot, ja stiprinātu inspekcijas darbu.
Inspekcijā arī uzskata, ka svarīgi ir runāt par to, lai bāriņtiesu darbs būtu kvalitatīvāks, un nodrošināt, ka bāriņtiesu amatos stājas kvalificēti cilvēki. "Ievēlot bāriņtiesā locekļus, jau sākotnēji jābūt stingrākām prasībām, atbilstošai ne tikai izglītībai un varbūt darba pieredzei profesijā. Pieņemsim, ja tas ir ārsts, tad viņam jābūt piecu gadu praksei ārsta profesijā, nevis bērnu tiesību aizsardzības jomā. Līdz ar to jābūt spēcīgākām un uz stingrākām prasībām jau sākotnēji, lai veicinātu šo izpratni bāriņtiesu darbinieku vidū," saka Ķurbe.
Tāpat BTAI uzskata, ka risinājums, lai uzlabotu bāriņtiesu darbu, varētu būt to apvienošana. Lai gan Talsu bāriņtiesa tika kritizēta, tā ir liela pašvaldība un bāriņtiesai darba ir daudz. Kā iepriekš norādīja Talsu bāriņtiesas vadītāja Feldmane, dažreiz nedēļā no ģimenes tiek izņemti pat vairāki bērni.
Bet ne visiem ir tāda pieredze. "Tiešām, mazajās bāriņtiesās ir ļoti maz prakses, un tas varētu būt par iemeslu, kādēļ, varbūt neapzināti, veicot tiešos darba pienākumus, ir pieļautas kļūdas," uzskata Laura Ķurbe no inspekcijas.
"Plecs": Bērns pazūd sistēmā
Mums ir 119 pašvaldības un 128 bāriņtiesas, bet bērns pazūd – saka biedrības "Plecs" stratēģiskais vadītājs Jānis Erts, vēršot uzmanību uz to, ka lielajā bāriņtiesu skaitā bērni pazūd.
Viņš ir pārliecināts, ka nekādas izmaiņas nebūs, ja skatīsies tikai uz normatīvajiem aktiem, ir jāmaina bāriņtiesu pieeja:
"Nu, nevar būt tā, ka mēs valstī spējam detalizēti izsekot katra sieriņa "Kārums" dzīves ceļam līdz patērētāja vēderam, (..) savukārt par bērnu mēs neko nezinām," uzskata Jānis Erts.
"Pleca" vadītāja Inga Oliņa uzsver – vispirms jābūt kartēšanai, lai zinātu, kas ar bērnu notiek, kādā situācijā viņš ir un kādas iestādes ar viņu un ģimeni jau strādā. Tāpat Oliņa neuzskata, ka krasas izmaiņas radītu bāriņtiesu nodošana no pašvaldībām uz valsts pārvaldību: "Mums jārēķinās ar to, ka šie resursi ir nepietiekami. Pat ja mēs mainīsim kaut kādas institucionālas formas, no pašvaldības pārliekot uz valsti, no tā mums, piemēram, šie darbinieki vai šī nozare… Mums nav rezervē kaut kur simts supervaroņu.
Līdz ar to atkal un atkal mēs atgriežamies pie tā, ka ierēdniecībā, gan arī vecākiem ir nepieciešama kapacitātes stiprināšana, jēgpilna izglītošana."
Asociācijas: Jānosaka precīzas vadlīnijas
Bet Bāriņtiesu asociācijas vadītāja Aurika Zīvere saka, ka funkciju nodošana nav vienkārša, jo jāgroza virkne normatīvo aktu, un tas nebūtu ātri. Ātrāks risinājums būtu, ja noteiktu precīzas vadlīnijas, lai visas bāriņtiesas darbotos pēc vienota principa. Tāpat, iespējams, būtu jāpagarina bāriņtiesu pilnvaru termiņš, kas šobrīd ir pieci gadi. Jo citādāk bāriņtiesas var darboties arī pašvaldību, ne bērnu interesēs.
"Reizēm šis amats tiek politizēts. Un, ja bāriņtiesa nepieņem pašvaldībai labvēlīgus lēmumus, kur, piemēram, ir līdzekļu ekonomija, vai bāriņtiesa ir iestājusies bērnu interesēs, kas īsti nepatīk pašvaldībai, ir bijuši gadījumi, kad pienāk šīs vēlētā termiņa beigas un kolēģi netiek pārvēlēti. Nāk jauni kolēģi, kas atkal tikai mācās, viss sākas no jauna. Tas piecgades cikls ir diezgan ātrs," uzskata Zīvere.
Tātad ideja par bāriņtiesu funkciju nodošanu valstij varētu mazināt spiedienu no pašvaldībām. Taču nekādus ātrus risinājumus tas nesniegs, jo darbinieki paliks tie paši, bet mainīsies tikai darba devējs. Tāpēc šobrīd svarīgi ir mācīt bāriņtiesu darbiniekus. Dot tiem gan iedvesmu strādāt, gan arī sniegt metodisko palīdzību, kā runāt ar ģimenēm, strādāt ar tām, lai tās atgrieztos normālā dzīvē un neciestu bērni.
Un, kā rāda Talsu piemērs, dažreiz izmaiņas var notikt, arī tiekot pāri kādiem nesaprotamiem konfliktiem un sākot sadarboties. Jo šķiet, ka iepriekš Talsos bērni cieta nevis sistēmas kļūdu dēļ, bet gan tāpēc, ka bija iekšēji konflikti.
