Nelegālās ciršanas sērga gājusi mazumā, tomēr mežu zagļi turpina rosīties

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

 

Savulaik publiskajā telpā itin bieži nonāca vēstis par nelegāli izcirstiem mežiem un apkrāptiem mežu īpašniekiem. Šobrīd mežu nelegālas izciršanas apjomi ir mazinājušies, tomēr zagļu rosība nav apsīkusi pilnībā.

Viena nakts un meža vairs nav

Marta sākumā Rīgas pievārtē esošajos Dārziņos burtiski vienas nakts laikā pazuda mežs – saskaņā ar Valsts meža dienesta datiem, tur nelegāli izcirsts vairāk nekā hektārs meža. Dārziņu iedzīvotāji zina teikt, ka nelegālie darboņi strādājuši ļoti ātri.

"Ziniet, mežs mūs norobežoja no ceļa. Bet tagad viss nāks pie mums – gan smakas, gan putekļi. Nezinu, ko lai dara. Ja nu vienīgi varētu viņus piespiest iestādīt jaunu mežu. Bet kad tas vēl izaugs?" – tā saka Ņina, kuras māja atrodas tieši pretī nelegālajam izcirtumam.

Saskaņā ar Valsts meža dienesta rīcībā esošo informāciju izcirstais mežs pieder Dārziņu attīstības biedrībai. "Lursoft" dati liecina, ka šī biedrība, kuras oficiāli deklarētais mērķis ir veicināt publisku atpūtas pasākumu un vietu pieejamību Dārziņos, reģistrēta vien mazliet vairāk nekā mēnesi pirms meža izciršanas. Vietējie iedzīvotāji apgalvo, ka par šo biedrību nekad nav dzirdējuši.

Arī biedrības priekšsēdētājas – 21 gadu vecās Vinetas Puriņas vārds viņiem esot svešs. Ņinas lielākās bažas šobrīd saistītas ar to, kas turpmāk notiks izcirtumā:

"Esam neapmierināti. Protams. Mēs jau domājām, ka tur grasās celt veikalu vai, nedod Dievs, uzcels benzīntanku. Šeit taču ir bērni! Mums tas viss ne īpaši patīk."

Meža izciršana varētu būt solis pretī jaunam būvlaukumam

Iedzīvotāju bažas nav bez pamata. Valsts policijas iegūtā informācija liecina, ka, iespējams, mežs izcirsts tieši ar nolūku sagatavot būvlaukumu, stāsta Valsts policijas pārstāvis Dairis Anučins.

"Pirms aptuveni divām nedēļām Valsts policija saņēma informāciju, ka Dārziņu teritorijā, iespējams, ir notikusi nelikumīga koku izciršana. Šobrīd zināmā informācija ir tāda, ka, iespējams, šo darbību ir veikuši kāda būvuzņēmuma darbinieki, kuri būvlaukumā ir izcirtuši kokus. Šobrīd notiek pārbaude par situācijas apstākļiem un tālāk tiks lemts, vai tur ir pamats uzsākt kriminālprocesu," norāda Anučins.

Pagaidām Valsts policija vēl konsultējas ar Rīgas pilsētas būvvaldi. Tās priekšsēdētājs Inguss Vircavs marta sākumā savā "Twitter" kontā Dārziņos notikušo raksturoja kā bezprecedenta pārkāpumu. Par netipisku šo atgadījumu sauc arī Valsts meža dienestā.

"Tie nav tikai daži koki, kas tipiski ir pilsētās un ciemos tāds pārkāpuma objekts, bet tā jau ir ievērojama platība," norāda Valsts meža dienesta Juridiskās daļas vadītāja Līga Menģele-Stillere. Dienesta aprēķini liecina, ka mežam nodarītie zaudējumi šajā gadījumā pārsniedz 28 000 eiro.

Par nelikumīgu ciršanu pērn sākti 188 kriminālprocesi

Protams, šis gan ne tuvu nav vienīgais gadījums, kad Latvijā nelikumīgi izcērt mežu. Pērn Latvijā konstatēti vairāk nekā 1300 dažādi pārkāpumi, stāsta Menģele - Stillere.

"No šiem visiem pārkāpumiem ir sastādīti administratīvā pārkāpuma protokoli 764 gadījumos, kas ir aptuveni puse no visiem pārkāpumiem, kur Valsts meža dienests uzreiz jau redz, ka tas ir administratīvi sodāms pārkāpums un risina jautājumus par administratīvās atbildības piemērošanu. Savukārt kriminālprocesa ierosināšanai ir iesniegti 389 pārkāpumu materiāli un kriminālprocess ir uzsākts 188 gadījumos," norāda Meņģele - Stillere.

Vēl 71 kriminālprocess ierosināts par koku ciršanu aizsargjoslās un aizsargājamās teritorijās. Jāņem gan vērā, ka, salīdzinājumā ar 90. gadiem, tagad mežu nelikumīga izciršana ir ievērojami samazinājusies. "Latvijas Valsts mežu" pārstāvis Tomass Kotovičs lēš, ka laika posmā kopš 1999. gada mežu zagšanas apjomi sarukuši teju pieckārt:

"Kopumā meža zagšana ir samazinājusies, būtiski samazinājusies – ja mēs skatāmies uz statistiku, tad šis samazinājums ir no aptuveni 0,5% līdz apmēram 0,1% no tā, ko mēs cērtam gadā."

Mainās koksnes zagšanas metodes

Savukārt Latvijas Mežu īpašnieku biedrības priekšsēdētājs Arnis Muižnieks zina teikt, ka pēdējos gados Latvijā vērojamas jaunas koksnes zagšanas tendences.

"Ir mainījušās zagšanas tendences. Ja agrāk bieži bija gadījumi, kad tika noskatīts labs meža gabals, tika noorganizēts autobuss ar cilvēkiem, kuriem ir zāģi, naktī iebraukts mežā, ātri nocirsts paliels apjoms un aizvests prom, tad tagad šādas barbariskas metodes tiek pielietotas reti. Tagad pārsvarā par zagšanu runā vai nu nelielos apjomos, piemēram, apdzīvotu vietu tuvumā, kad kāds nozog malkai kādu koku. Bet ir parādījusies tendence, ka zog no sagatavoto kokmateriālu krautuvēm," skaidro Muižnieks.

To apliecina arī Tomass Kotovičs, piebilstot, ka

"Latvijas Valsts mežu" izveidotais drošības dienests zagļu pieķeršanai izmanto arī mūsdienu tehnoloģijas, tostarp baļķos iemantotus raidītājus. Dažkārt pieķertie taisnojoties, ka nemaz nav zinājuši, ka piedalās kokmateriālu zagšanā.

"Aizvien atklājas cilvēki, kas…ir kaut kādi organizatori, kas to visu dara, bet arvien atrodas cilvēki, kas ir palīdzējuši, gribot vai pat negribot palīdzējuši zagt, krāmējuši šo zagto kokmateriālu savā kokvedējā vai traktorā un kaut kur veduši. Šie cilvēki ir ļoti lielā riskā un katram, kurš sniedz šo pakalpojumu, vajadzētu pārliecināties, ka viņš to sniedz legāli," saka Kotovičs.

Arnis Muižnieks stāsta, ka cīņa pret zagtās koksnes iepludināšanu legālajā tirgū pēdējos gados izvērsta ne tikai Latvijā:

"Jau 2013. gadā visā Eiropā stājās spēkā tā saucamā koksnes regula, kas tika radīta, lai novērstu nelegālās koksnes nonākšanu tirgū. Un, cik es zinu, arī Valsts meža dienests ir sācis pārbaudes zāģētavās, lai skatītos, vai šiem koksnes apjomiem, kas ir ienākuši zāģētavās, ir arī izcelsmi apliecinoši dokumenti pretī."

Tikmēr "Latvijas Valsts mežu" pārstāvis Tomass Kotovičs norāda, ka pagaidām šo sērgu vēl nav izdevies pilnībā izskaust:

"Tā lielākā problēma ir tā, manuprāt, ka Latvijā arvien ir iespējams pārdot zāģētavām zāģbaļķus, kuru izcelsme nav legāla. Ir ļoti daudz kas darīts gan Latvijas, gan Eiropas savienības likumdošanas un iniciatīvu ietvaros. Katru gadu šiem zagļiem kļūst arvien grūtāk pārdot zāģbaļķus, bet pagaidām Latvijā tā vēl eksistē. Pagaidām vēl šī kontrole nav tik laba, ka nevienas, arī mazas zāģētavas īpašnieks neriskētu pirkt baļķus, kuriem nav skaidra un zināma izcelsme."

Privātos mežos zog vairāk, zādzības pamana vēlāk

Pērn koksnes zagļi "Latvijas Valsts mežiem" nodarījuši zaudējumus aptuveni 200 tūkstošu eiro apmērā. Valsts meža dienests valstij piederošajos mežos konstatējis teju trīssimt dažādu pārkāpumu, bet privātajos mežos – vairāk nekā 370 pārkāpumu, stāsta dienesta pārstāve Līga Menģele-Stillere:

"Privātajos mežos ir vairāk pārkāpumu nekā valsts, bet arī valsts mežos šī tendence ir diezgan liela. Ja mēs salīdzinām laika posmu kopš 2010. gada, tad 2014. gadā valsts mežos ir bijis visaugstākais rādītājs, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem."

Atbilstoši dienesta rīcībā esošajiem datiem, nelegālās ciršanas sērga īpaši izplatījusies Zemgales pusē.  

"Saistībā ar patvaļīgās ciršanas gadījumiem mēs varētu īpaši izcelt Zemgales virsmežniecību, kur, kā mēs zinām, mežu ir salīdzinoši maz, toties pārkāpumu skaits valsts mežos ir visaugstākais - 96 gadījumi. Turklāt šajā reģionā ir raksturīgi nelieli pārkāpumi – cilvēki iebrauca mežā, izcirta vienu kravu malkas un pārdeva, iegūstot līdzekļus kaut kādām savām vajadzībām," norāda Menģele-Stillere.

Privāto mežu zadzējus nereti ir grūtāk pieķert, jo bieži vien mežu īpašnieki dzīvo pilsētā un faktu, ka kāds nelegāli izcirtis kokus viņam piederošajā mežā, atklāj vairākus mēnešus vai pat gadu pēc notikušā.

Latvijas Mežu īpašnieku biedrības vadītājs Arnis Muižnieks iesaka vairākus veidus, kā mežu īpašniekiem sevi pasargāt no mežu zagļiem:

"Ko varētu ieteikt mežu īpašniekiem - jo arvien vairāk mežu īpašnieki nedzīvo pie saviem mežiem - nu parunājiet ar kaimiņiem – lai gadījumā, ja viņi redz, ka mežā notiek kaut kādas aktivitātes, lai viņi jums piezvana, painteresējas, vai jūs tur pats esat organizējis vai arī tur tiešām notiek kaut kas nelabs. Otra lieta, ka pamazām, palēnām Latvijā attīstās mežu kooperatīvi un, ja cilvēks nedzīvo pie sava meža un varbūt arī īsti nezina, kā to mežu apsaimniekot, kooperatīvs varētu būt viens no risinājumiem."

Nelikumīgi cērt arī ārvalstīs

Tomass Kotovičs gan norāda, ka pilnībā izskaust mežu zagšanu, visticamāk, nebūs iespējams:

"Ja mēs salīdzinām sevi, piemēram, ar kolēģiem Somijā…varētu domāt, ka Rietumos nekad nezog, bet tas tā nav. Somijā arī kādreiz kaut ko valsts mežiem nozog, tie gandrīz nekad nav zāģbaļķi, kas ir dārgākā un vērtīgākā produkcija. Somijā tas visbiežāk ir kāds vasarnieks, kam ir vasarnīca pie ezera, kas, lai sagādātu malciņu, aiziet un paklusām nozāģē kādu priedi, varbūt pat sausu, apber to celmu. Somijā arī tādus šad tad noķer."

Savu artavu cīņā pret mežu nelegālu izciršanu var dot arī iedzīvotāji – vienkārši nepaliekot malā un informējot mežziņus par gadījumiem, kad radušās aizdomas, ka mežā notiek kaut kas nelāgs.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti