Kamēr Latvijas politiķi un sabiedrība jau gadu lauž šķēpus par 531 bēgļa uzņemšanu no kara skartajām valstīm, jau 562 ārvalstnieki šogad mūsu valstī nelegāli iekļuvuši pāri austrumu robežai. Tas ir četras reizes vairāk nekā pērn visa gada laikā. Tomēr no svešajiem pierobežā nevis baidās, bet pat palīdz tiem tikt pāri robežai. Viņus būtībā aiz rokas pa drošām meža takām Latvijā ieveduši mūsu pašu pierobežas iedzīvotāji, kas tādā veidā atraduši jaunu nodarbi. Robežsardzei nav ziņu, cik daudz trešo valstu pilsoņu tā arī nav izdevies noķert.
- Robeža attīrīta no kokiem, bet bez mīnām un mūra sienām
- Pāri robežai ved iepriekš sodīts trīsdesmitgadnieks bez darba
- Videonovērošanas uzlīme pussabrukušas būdas logā
- Vjetnamiešu gaitas sākas Viļakā; vietējie palīdz pārkļūt robežai
- Pārvest robežai varot nemanīti gar pašu robežsargu posteni
- Pusgadu pēc izsūtīšanas atkal noķer pie robežas
Robeža attīrīta no kokiem, bet bez mīnām un mūra sienām
Latvija kā Eiropas Savienības ārējās robežas sargātāja ir atbildīga par teju 450 kilometru garu robežas joslu. Tie ir vairāk nekā 170 kilometri gar Baltkrieviju no Silenes Daugavpils novadā līdz Šķaunei Dagdas novadā, kā arī 276 kilometri gar Krieviju no Zilupes līdz pat Alūksnes novada vidum.
Valsts robežsardzes priekšnieks ģenerālis Normunds Garbars atzīst, ka pašlaik tikt pāri robežai var gana ātri un ērti:
"Ir pilnīgi skaidrs, ka jebkurā vietā to var šķērsot!
Mums uz robežlīnijas nav mīnu lauku un izbūvētu robežsienu. Dabā tā ir vienkārši līnija, kas pašlaik, jāsaka – paldies Dievam –, beidzot ir apzīmēta ar robežzīmēm. Robežsargs nevar stāvēt katrā metrā, mūsu valsts nav tik bagāta. Un tas arī būtu izšķērdīgi un nepareizi – katrā metrā stāvēt dzīvam cilvēkam un gaidīt, kad viņam uznāks virsū!"
Pēc Garbara teiktā, robežsardze šogad desmit mēnešos aizturējusi trīs reizes vairāk robežpārkāpēju nekā pērn visa gada laikā. "Tas skaits, zinot, ka, izņemot cilvēku godprātīgu dienestu un attieksmi pret savu darbu, nekas cits klāt mums nav nācis, plūsma ir augusi," viņš saka.
Pāri robežai ved iepriekš sodīts trīsdesmitgadnieks bez darba
Kopumā nelikumīgu robežas pārkāpšanas gadījumu skaits audzis pat četras reizes, jo vēl daļa tā saukto trešo valstu pilsoņu atrasti valsts iekšienē jau tālu no robežām, bet teju pussimt ārvalstnieku noķerts ar viltotiem ceļošanas dokumentiem. Vairums svešinieku - līdz oktobra beigām tādu bija 427 – notverti drīz pēc tam, kad viņiem izdevies robežai pāriet. Lielākoties tie ir vjetnamieši, irākieši, afgāņi un krievi, kā arī pa kādam Gruzijas, Indijas, Sīrijas, Pakistānas, Baltkrievijas un Tadžikistānas pilsonim.
Plūsma no Krievijas un Baltkrievijas uz Latviju un tad jau tālāk Poliju vai citām Eiropas Savienības valstīm augusi kopš brīža, kad Ukrainā notiek karadarbība. Līdz tam vjetnamieši, irākieši, afgāņi un citi trešo valstu pilsoņi Eiropā nokļuva caur Ukrainu.
Tagad nelegālā pārvietošanas rūpala saknes meklējamas Krievijā, kur tas ir tūkstošu bizness. Savukārt pāris simti vismaz teorētiski tiek solīti mūsu pierobežas iedzīvotājiem, kas būtu gatavi svešiniekus pārvest Latvijas robežai un iesēdināt mašīnā tālākajam ceļam.
Valsts robežsardze šogad aizturējusi jau 83 pārvietotājus. 98% no tiem ir vīrieši.
"Tie ir vietējie iedzīvotāji. No 20 līdz 40 gadu vecs vīrietis, katrs no viņiem jau bijis sodīts administratīvi, 80% no viņiem jau iepriekš saukti pie kriminālatbildības. Viens pat bija 51 reizi sodīts! Tāda ir tā cilvēku kategorija, kas tā vietā, lai meklētu legālus iztikas līdzekļus, iesaistās šajās darbībās," nelegālā biznesa izpildītāja profilu raksturo galvenais robežsargs Garbars. Viņam tas nav pārsteigums – pirms diviem trim gadiem, piemēram, Viļakas pusē, robežsardze cīnījusies pret akcizējamo preču pārvešanu. Jau tad esot bijis skaidrs, ka tie, kas ar šo rūpalu nodarbojas, agri vai vēlu iesaistīsies arī cilvēku pārvietošanā. "Tā tas arī ir noticis – liela daļa no aizturētajiem par cilvēku pārvietošanu ir bijuši mūsu redzeslokā par akcizēto preču pārvešanu," saka ģenerālis Garbars.
Kārsavā par robežpārkāpējiem uzzina no mediju ziņām
Tā kā, pēc ģenerāļa Garbara teiktā, uz robežas mīnu, dzeloņdrāšu un sētu nav, Latvijas Radio dodas uz Latgali lūkoties, kā turienieši ar svešiniekiem sadzīvo. Pirmā pietura – Kārsava, no kurienes nav tālu līdz Grebņevas robežpunktam.
Kārsavas autoostā sastaptie pensionāri Roberts un Aldis tikai ziņās dzirdējuši, ka pirms pusotra mēneša netālajā Goliševas pagastā apmēram 500 metrus no valsts robežas robežsargi uzgāja automašīnu 15 Vjetnamas pilsoņiem. Grebņevas robežkontroles pusē esot stingra uzraudzība, tur ārvalstnieki neuzdrošinoties tuvoties. "No sākuma viņi bija sadomājuši nākt pāri tur, ceļā uz Baltinavu, kur ir Zubki – "ģerevņa" tāda. Tur labajā pusē ir robežsargu tornis, un viņi kādreiz brida pāri upei! Tagad ir uzstādīti sensori, viņu vairs nav," klāsta Roberts.
Par nelikumīgiem robežas šķērsotājiem neko nezina arī Kārsvas pašvaldības izpilddirektors Toms Vorkalis. "Tiktāl nav, ka viņi šurpu turpu staigā un te ir kaut kāds baigais bizness. Es nezinu nevienu iedzīvotāju, kas viņus (nelikumīgos robežpārkāpējus) būtu redzējis. Klīst nostāsti, ka sēņotāji un ogotāji manījuši viņu mantas," stāsta izpilddirektors. Vienīgie, kas pārkāpējus redz, esot robežsargi, kas dzīvo Kārsavā.
Videonovērošanas uzlīme pussabrukušas būdas logā
Pēc stāstiem par pastiprināto robežkontroli, izliktajiem sensoriem, kas uztverot kustību pierobežā, kā arī helikopteru dežūrām debesīs, Latvijas Radio dodas tuvāk robežai. Grebņevas kontroles punktā valda pavisam klusa ikdienas dzīve – rindā pāris smago mašīnu, vieglās nav nevienas. Nogriežoties pirmajā sānu ceļā no lielās šosejas, ne pirmajās, ne tālākajās mājās cilvēkus sastapt neizdodas. Lauku ceļu krustojumā vecas dēļu būdiņas stiklā svaiga uzlīme, ka robežsardze veicot videonovērošanu. Pašas videokameras nekur nemana.
Tādā pašā mierā aizrit arī tālākais vairāku kilometru ceļš pa atjaunotu un kartēs neiezīmētu segumu mežā. Vienā vietā ceļu turpināt aizliedz no kartona izgriezta un ar sarkanu krāsu stilizēti apzīmēta zīme. Robežstabus vai kādas norādes nekur nemana. Pāris kilometrus tālāk ar mašīnu ļauts braukt tikai ar robežsardzes atļaujām. Tomēr ilgi klaiņot gar robežu neizdodas.
Lauka vidū Malnavas pagastā Latvijas Radio aptur Grebņevas robežapsardzības nodaļas vecākais inspektors virsleitnants Ilmārs Brokāns. Sākumā iztaujā, cik tālu būts, kādas ceļazīmes mežā ievērotas, ar kādu mērķi gar robežu braukā un tieši par ko būs radio raidījums. Pārbaudījis dokumentus, robežsargs acīmredzot paļaujas, ka neviens robežpārkāpējs mašīnā paslēpts nav un ļauj doties tālāk.
Vēl pusceļā līdz šosejai arī sastaptie pensionāri Staņislavs un Regīna runā par aizvien biežākām robežsargu patruļām.
Naktīs debesīs redzot helikopteru prožektoru starus, un vietējie spriež, ka tādos brīžos tiek meklēti nelegāli pāri robežai pārkļuvušie. Visas viensētas arī apstaigājuši inspektori, aicinot ziņot, tiklīdz ievēro kādus svešiniekus.
Arī netālā Baltinavas novada domes priekšsēdētāja Lidija Siliņa uzteic pēdējā laika robežsargu darbu un uzsver, ka ļaudis jūtas droši: "Mums ir tik tuvu robeža, ka viņi ātri pāriet un mēs viņus nemanām. Satraukumu nejūt."
Vjetnamiešu gaitas sākas Viļakā; vietējie palīdz pārkļūt robežai
Jau konkrētākus stāstus zina cilvēki tuvāk Viļakai Šķilbēnu pagastā. Kaut ko dzirdējis arī Rekavas vidusskolas direktors Pēteris Vancāns. "Kaut kāds sakars tur uz upītes pusi bija. Bet man šķiet, ka tas viens "čoms" "iekrita". Tikpat labi no malas dzirdēts, ka viens otrs tur met pāri robežai cigaretes," stāsta skolas direktors. Viņš zina teikt, ka aiz Viļakas esot notverta kāda robežpārkāpēju grupa no Vjetnamas. Viņu vidū bijusi kāda sieviete, kurai palicis slikti, bet laimīgā kārtā Balvu slimnīcā viņas dzīvība izglābta.
Viļakas mērs Sergejs Maksimovs, kura vadītajam novadam ir 66 kilometru robeža ar Krieviju, atklāti stāsta, ka Viļakā visi pazīst cilvēkus, kas nodarbojas ar ārvalstnieku pārvešanu pāri robežai. "Viņi ne tikai neslēpj, ka to dara, bet pat ar to lielās! Arī robežsargi to zina," saka Sergejs Maksimovs.
Viņu Latvijas Radio satiek darbdienas izskaņā un aprunājas turpat, Viļakas domes pagalmā, blakus pilsētas centrālajai ielai. Izrādās, pirms tam mērs turpat jau patērzējis ar kādu vietējo, kas arī mēdzot piedalīties nelikumīgo robežšķērsotāju pārvešanā. Domes vadītājs iedzīvotājus labi pazīst, tāpēc arī zina stāstus par robežpārkāpējiem. "Gāja afgāņu ģimene. Vīrietis – žurnālists ar augstāko izglītību. Sieva, kā arī trīs bērni - desmit, deviņus un pusotru gadu veci. Par robežas šķērsošanas pakalpojumu viņi kopumā bija samaksājuši 50 000 dolāru."
Pierobežas iedzīvotājiem uztraukums esot naktīs, kad sāk riet suņi, jo nav skaidrs – nāk kaimiņš vai ārvalstnieks. Pārkāpēji esot neprognozējami, varot nākt labvēlīgi, bet varot arī nogalināt, jo "kas viņu atradīs".
Satraukumu vairo fakts, ka vjetnamieši, afgāņi un citi ārvalstnieki līdz Krievijas robežai virzījušies legāli, jo kaimiņvalstī ieceļojuši ar visiem dokumentiem, tajā skaitā vīzām. Kabatas viņi iztukšojot tikai mirklī, kad tikts pāri robežai. Un tieši mazais posms pāri robežai ir vietējo viļakiešu rūpals, stāsta Sergejs Maksimovs.
Par viena cilvēka pārvešanu pāri robežai vietējiem solot 1000 eiro vai dolāru.
"To mēģina darīt vietējie. Neskaitāmas reizes mēģina, nesanāk, bet domā – nākamreiz izdosies! Tas jau aizgājis līdz sportam!"
Pārvest robežai varot nemanīti gar pašu robežsargu posteni
Drīz vien Viļakā izdodas atrast vienu no vietējiem, kas ļāvies kārdinājumam robežai nelikumīgi pārvest vjetnamiešus. Pagalmā sastaptie puikas viņu sauc par Voviku. Viņš pa tumšo gaiteni aicina virtuvē un sēdina pie galda, uz kura stāv teju izdzerta divlitru alus pudele. Pavisam netraucēti kāda sieviete turpina cept gaļu. Par nelegālo rūpalu, kurā pieķerts 28. augustā, Voviks sākumā runāt negrib, jo esot gaidāma tiesa. Pēc brīža viņš pārdomā, jo varbūt intervija nākšot par labu.
"Kāpēc mūsu, Latgales, cilvēks uz ko tādu "parakstās"? Darba nav! Te piedāvā 150 – 200 eiro, tā summa nav liela. Man bija tieši problēmas bērnam, kas dzīvo Krievijā, vajadzēja ceļgalam operāciju. Lai steidzīgi uztaisītu, vajadzēja naudiņu. Es piekritu," stāsta vīrietis.
Pēc viņa teiktā, pārvedis sešus jauniešus – trīs vjetnamiešus vīriešus un trīs sievietes. Gājuši gar pašu robežsargu posteni. Veiksmīgi izdevies ārvalstniekus iesēdināt mašīnā, bet vēlāk auto notverts.
Vovikam tiesa pārcelta uz gadumiju. Viņam draud līdz diviem gadiem aiz restēm, piespiedu darbs vai naudassods. Par ārvalstnieku nelikumīgu pārvietošanu tiesas priekšā cits aiz cita pabijuši vai tikai stāsies vēl 82 cilvēki. Gandrīz puse no tiem ir krievi, otra lielā daļa ir Latvijas pilsoņi, bet pārvietotāju vidū arī poļi, tadžiki, igauņi un pat itālis.
Pusgadu pēc izsūtīšanas atkal noķer pie robežas
Būtiskus uzlabojumus robežapsardzības stiprināšanā valsts sola divu gadu laikā. Piemēram, Vientuļu robežkontroles punkta uzlabojumos jau ieguldīti 11 miljoni eiro, taču pilnvērtīgi darbu tas sāks tikai pēc diviem trim gadiem, kad savu pusi modernizēs Krievija. Pēc aptuvenām aplēsēm, pašlaik noķerot vairāk par pusi pārkāpēju. Pa kādam noķer Lietuvā un Polijā, kur vismaz vjetnamiešiem esot galamērķis. Aizturētos pēc personu identifikācijas sēdina lidmašīnā uz Maskavu, kur tos jau sagaidot Krievijas robežsargi un sūtot tālāk katru uz savu dzimteni. Kāds vjetnamietis pusgadu pēc izsūtīšanas atkal noķerts uz mūsu robežas.
Bet ne visiem paveicas. Viens Vjetnamas pilsonis robežjoslā atrasts noslīcis, bet kāds Sīrijas pilsonis uziets miris, jo viņam kļuvis slikti, bet līdzgaitnieku grupa vīrieti pametusi. Drīz arī noķerti pārējie.
