Nolīgtais būvuzņēmums Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma (RMMT) ēkā pāris mēnešu pēc jumta remonta sākšanas par pagaidu jumtu nebija parūpējies. Noplūda tehnikuma klases. Jumta atjaunošana turpinājās, bet ēka applūda atkal un atkal. Turklāt vasarā lietus izmērcējis ne vien halli un augšējo stāvu, bet arī zemākos.
"Bija novilkti tenti, kuri, protams, pie pirmā lielā vēja un pie pirmās lielās lietusgāzes tā arī neko neizturēja. Un sākās tas stāsts – tad, kad bija noņemts jumts, tad slikti uztaisītais pagaidu jumts principā nebija vairs lietojams, un viss ūdens, kas tanī brīdī jūlijā nogāzās uz mums, tad arī visas klases applūdināja," stāstīja tehnikuma direktors Gvido Zilūzis.
Iesaistījās gan pilsētas būvinspektori, gan Būvniecības valsts kontroles birojs, kas aizliedza ekspluatēt daļu no augšējo stāvu telpām, uzskatot, ka tās ir bīstamas.
Būvniecības valsts kontroles biroja Būvju ekspluatācijas kontroles nodaļas vadītāja Kristīne Griga teica:
"Pastāv risks, ka daļa no šīs te samitrinātās konstrukcijas, apdares materiāli, kas ir samitrinājušies, viņi var nekontrolējami, nekontrolēti nokrist tiem cilvēkiem, kas uzturas atsevišķās telpās. Šajā zonā, lai izvairītos no potenciālā nelaimes gadījuma riska, ir pieņemts šāds lēmums. Šis aizliegums ir spēkā arī pašreiz."
Rīgas domes Aija Meļņikova pārstāve teica: "Mūsu būvinspektors būvdarbu žurnālā izdarīja atzīmi par to, ka ir jāpievērš uzmanība pagaidu jumta seguma nodrošināšanai, lai būvdarbu laikā nokrišņi tomēr telpās nenokļūtu vai lai nokļūtu mazāk."
Vasaras vidū darbiem bija jābūt pabeigtiem. Būvnieks attaisnojās gan ar kovidu, gan karu. Viņam darbus ļāva pabeigt līdz septembrim. Taču tas nenotika un jaunieši remonta ēnā mācās nu jau otro mācību gadu. Jumts aizvien nav pabeigts.
"Mēs, Rīgas Mākslu mediju tehnikums, esam ķīlnieka lomā, un šobrīd ir, protams, skaidrs, ka tas jumts ir gandrīz par 90 vairāk procentiem pabeigts un atliek to pabeigt tikai, bet tanī pašā brīdī nav skaidrs, kad tas tiks izdarīts un kādā veidā," norādīja direktors.
Īsi pirms Ziemassvētkiem lietusūdens jau atkal appludināja vairākas telpas. Ēku apsekoja pilsētas būvinspektors, kuram strādnieki nupat kā apgalvojuši, ka visas problēmas esot novērstas.
"Principā, ja tev "Būvkore" saka, ka nekas netek, tad principā jau nekas netek, es tikai uzspļāvu tik augstu," novīpsnāja direktors.
Pasūtītājs apņēmies būvnieku prom nelaist, kamēr nav atjaunotas visas nopludinātās telpas.
Tehnikuma ēkas remontam līdzekļi tika iedalīti no tā dēvētās "kovida naudas". 2021. gada pavasarī valdība nolēma strauji iepludināt būvniecībā vairāk nekā 200 miljonus eiro, lai caur šo nozari sildītu visu ekonomiku. Tobrīd svarīgākais nosacījums bija, lai projekti būtu augstā gatavībā jeb tādi, kurus var uzsākt jau tajā pašā gadā un pērn arī pabeigt.
Taču nekāda ekspresbūvniecība nesanāca. Valsts izglītības attīstības aģentūra, kas ir darbu pasūtītājs Mākslas un mediju tehnikumā,
šobrīd cīnās ar vēl vienu augstas gatavības projektu (dienesta viesnīca Deglava ielā), ko celtniekam vajadzēja pabeigt līdz gadu mijai. Arī te būvnieks tas pats – "Būvkore". Redzot, kādā tempā viss notiek, visticamāk, ēkas pārbūvi nepabeigs arī līdz vasarai, kad te jau bija iecerēts izmitināt Dziesmu svētku dalībniekus.
Valsts izglītības attīstības aģentūras Izglītības infrastruktūras projektu departamenta Projektu vadības nodaļas vadītāja vietnieks Mārcis Zitmanis pauda, ka būvnieks jau ir brīdināts par līguma laušanu.
"Viņam ir izvirzīti nosacījumi, lai mēs varētu līgumu turpināt, viņam ir jāizpilda darbi līdz kaut kādam noteiktam posmam. Un reizi nedēļā mēs pārvērtējam, vai viņu progress pa šo nedēļu ir pietiekams, lai mēs ar viņu darbu turpinātu. Ir jāsaprot, ka līguma laušana šinī gadījumā arī nāk ar savu risku komplektu. Pasūtītājam tas nav viegls lēmums," teica Zitmanis.
Lēmumu par līguma laušanu ar "Būvkore" jau pieņēmusi Nacionālā mākslu vidusskola. Arī šīs skolas vienas ēkas pārbūve bija viens no objektiem, ko finansēja no "kovidlaika naudas", bet kas iestrēga un izpildīta nav pat trešdaļa. No visa kā darīts pa druskai, kādu laiku daļa ēkas arī stāvējusi bez jumta.
"Mēs esam pārtraukuši sadarbību ar šo būvnieku. Mēs viņiem esam aizsūtījuši uzteikumu. Un laužam līgumu. Un drīzumā sludināsim iepirkumu jauniem būvdarbiem," norādīja Nacionālās mākslu vidusskolas direktors Jānis Ziņģītis.
"De facto": Jūs sapratāt, ka ar šo uzņēmēju jūs to objektu nepabeigsies, nepabeigsiet saprātīgā laikā?
Ziņģītis: Nu jā, es domāju, ka šis uzņēmējs katrā ziņā nav spējīgs. Es negribētu teikt, ka uzbūvēt, brīžiem gribas teikt, ka viņš arī būvēt nav spējīgs.
Par solījumu nepildīšanu un darbu izpildes kavēšanu stāsta arī "Salaspils veselības centrā", kur "Būvkore" vinnēja konkursā par dzīvojamās mājas pārbūvi par sociālās aprūpes centru.
"De facto" aprēķināja, ka 2021. gadā, kad atvēra programmu augstas gatavības būvprojektiem, "Būvkore" tika pie deviņiem objektiem par kopējo summu 13 miljoni eiro. Tā ir trīsreiz lielāka par viņu iepriekšējā gada apgrozījumu.
"De facto" mēģināja sazināties arī ar atbildīgo būvuzņēmumu, taču neveiksmīgi, jo neatbildēja uz zvaniem, uz epastu, un arī norādītajā adresē neizdevās satikt.
Strādnieka zvans "Būvkore" valdes loceklim Kristapam Pielēnam-Pelēnam:
- Sveiks! Klau, Tevi te gaida cilvēki ar mikrofoniem un kamerām.
- Nu, es jau tagad nevarēšu būt, es esmu pie juristiem.
-Ok!
-"De facto", ja? Es viņiem vēlāk uzzvanīšu vai atrakstīšu, zinu, zinu, jā.
- Labi!
"Lursoft" datu bāzes liecina, ka uzņēmums šobrīd ir ne tikai parādā Valsts ieņēmumu dienestam, kas aizvadītajā vasarā arī uzsācis auditu par pēdējo divu gadu darījumiem. Par neapmaksātiem rēķiniem pret "Būvkori" vērsušies vairāki uzņēmumi, turklāt jau pirms kara, ko būvnieks pats sarunās ar pasūtītāju nosaucis par vienu no grūtību iemesliem.
Jau krietni pēc norādītā laika "Būvkores" atbildi raidījums "De facto" tomēr saņēma. Uzņēmuma īpašnieks Pielēns-Pelēns neveiksmēs vainoja sliktus projektus, negaidītus apstākļus objektos un daļēji arī pašus pasūtītājus. Uz jautājumu, vai nebija noslēgts pārāk daudz līgumu vienlaikus, uzņēmējs apgalvoja – darbus esot plānojuši tā, lai objekti nepārklātos, taču, tā kā vairākos projektos nācies veikt izmaiņas, laika grafiks esot izjaukts.
