Nākamā gada valsts budžetam un to pavadošo likumprojektu paketei deputāti iesnieguši vairāk nekā 900 priekšlikumus. Divas trešdaļas no šiem priekšlikumiem iesniegtas vidēja termiņa budžeta ietvaram un nākamā gada valsts budžetam. Šo priekšlikumu vidū netrūkst tādu, kas paredz lielāku vai mazāku summu piešķiršanu pavisam konkrētiem mērķiem – atsevišķu organizāciju atbalstam, dažādiem remontdarbiem un tamlīdzīgām vajadzībām.
"Jumtu naudas", "deputātu kvotas", slēpts valsts finansējums politisko partiju un atsevišķu politiķu publicitātes kampaņām, ar Saeimas lēmumu sadalāmais finansējums – tik dažādi tiek dēvēti valsts budžeta piešķīrumi, kas gadu no gada tiek sadalīti, atbalstot uz valsts budžeta likuma galīgo lasījumu iesniegtos deputātu priekšlikumus. Pārsvarā tiek atbalstīti valdošās koalīcijas deputātu priekšlikumi, tomēr ir arī reizes, kad nauda, piemēram, konkrētu skolu remontam piešķirta, atbalstot kādus no opozīcijas iesniegtajiem priekšlikumiem. Valsts maka turētājai – Finanšu ministrijai (FM) - pagaidām nav plānu, kā šo sistēmu mainīt.
- FM: Pieprasījumos ir arī ļoti labas lietas
- Valsts kontrole grib detalizētāku izvērtējumu
- Cēsīs stadiona rekonstrukcija iestrēgusi
- Versijas par Cēsu dievnamā paveikto atšķiras
- Vaivē atjaunotais ceļš nav atrodams
- Piebalgas piemineklim lauvas tiesa ziedojumu
- Pastiprināti uzmanīs budžeta naudas izlietojumu
- Šadurskis: Nespēsim identificēt prioritārākās lietas
FM: Pieprasījumos ir arī ļoti labas lietas
"Katram ir sava kompetence. Valdība savu darbu izdarīja, iesniedza budžetu Saeimā. Savukārt Saeimas deputātiem ir tiesības iesniegt finansējuma pieprasījumus. To dara gan pozīcijas, gan opozīcijas pārstāvji. Turklāt, ja mēs atskatāmies pagātnē, analizējam, kā tad ir bijis, tad Budžeta komisija un arī Saeima ir atbalstījusi gan pozīcijas, gan opozīcijas priekšlikumus. Un, ja mēs analizējam šos pieprasījumus, tad tur ir sastopamas arī ļoti labas lietas," saka FM valsts sekretāres vietniece budžeta jautājumos Jolanta Plūme.
Viņa gan nenoliedz, ka dažu iepriekšējos gados atbalstītu priekšlikumu lietderība ir apšaubāma, tomēr situācija neesot tik kritiska, lai būtu nepieciešams veidot kādus jaunus mehānismus, kas ļautu priekšlikumus sistēmiski izvērtēt.
"Mēs būtu ļoti priecīgi, ja šie pieprasījumi visi būtu pamatoti, izvērtēti. Attiecībā uz to, vai ir jāveido sistēma…šobrīd pašvaldības projektus pārsvarā īsteno, izmantojot fondu dotās iespējas. Valsts budžeta iespējas piešķirt naudu lieliem investīciju projektiem ir ļoti, ļoti ierobežotas. Visticamāk, mēs šobrīd runājam par nelielām summām ārkārtējiem pasākumiem, kas ir īstenojami viena gada ietvaros, bet nevis par jaunu paralēlo sistēmu no valsts budžeta. Arī skatoties vidējā termiņā, mēs neredzam iespēju atjaunot mērķdotāciju investīciju programmu."
Savulaik bijušas situācijas, kad ar Saeimas vairākuma lēmumu tiek piešķirta nauda, piemēram, skolas remontam, bet par valsts naudu izremontētā skola pāris gadus pēc remonta tiek slēgta. Plūme domā, ka no tā varētu izvairīties, ja Saeimas Budžeta komisijas sēdēs, kur tiek lemts par līdzekļu piešķiršanu pavisam konkrētiem projektiem, piedalītos arī nozaru ministrijas.
"Būtu labi, ja nozaru ministrijas arī piedalītos šajās Budžeta komisijas sēdēs, ka redzot, ka ir iesniegti kādi priekšlikumi, ka tur tā skola vai kultūras nams vairs nebūs, to arī teiktu. Bet pēdējos gados es neatceros tādas situācijas, kad būtu kādām pilnīgi nojaucamām lietām kaut kas piešķirts. Tur drīzāk ir mazas summas ārkārtas gadījumiem, ārkārtas situāciju novēršanai."
Valsts kontrole grib detalizētāku izvērtējumu
Savukārt valsts kontroliere Elita Krūmiņa ir pārliecināta, ka visi deputātu priekšlikumi par valsts budžeta līdzekļu piešķīrumiem būtu jāvērtē krietni detalizētāk.
"Es laikam sadalītu šos priekšlikumus divās daļās. Viena daļa no šiem priekšlikumiem ir saistīti ar tādām vajadzībām, kas pilnīgi noteikti atbilst arī valsts mērķiem un attīstības programmām. Bet, ja mēs runājam par atsevišķiem priekšlikumiem, tad, protams, manuprāt, būtu jāskatās, vai šie priekšlikumi ir atbilstoši valsts mērķiem, tiem sasniedzamajiem rezultātiem, kas ir izvirzīti mūsu politikas dokumentos. Tas ir rakstīts arī likumā, ka budžets ir tikai rīks, lai sasniegtu šos mērķus, ko esam mūsu valstij paredzējuši. Tas būtu jāveic tādā horizontālā skatījumā visas valsts mērogā, nevis izvirzot tikai atsevišķus kultūras namus vai atsevišķus sporta klubus, kas ir deputātiem, ja tā var teikt, tuvāki."
To, ka līdz šim priekšlikumu liktenis nereti bijis atkarīgs no tā, kurš tos iesniedz, nenoliedz arī Saeimas Budžeta komisijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis ("Vienotība"). Viņš pats nākamā gada budžetam iesniedzis divus priekšlikumus, tostarp ierosinājis piešķirt 50 000 eiro Vaivaru rehabilitācijas centram. Šogad, atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, iesniedzējiem katrs priekšlikums bija jāpamato. Šadurskis cer, ka priekšlikumiem pievienotie paskaidrojumi atvieglos to izvērtēšanas procesu:
"Es gribētu cerēt, ka šoreiz būs atbildīgāka attieksme pret priekšlikumiem, konkrēti fokusējoties uz priekšlikumiem, nevis to iesniedzējiem. Protams, ka izņēmumi būs.
Un te man ir jāmet akmens žurnālistu lauciņā, jo visi mediji tik ilgi rakstīja un runāja par deputātu kvotām, ka es domāju, ka deputāti tam ir noticējuši, neskatoties uz to, ka es vienmēr visās formālās un neformālās sarunās esmu teicis, ka deputātu kvotu nav un mēs vienkārši vērtēsim deputātu priekšlikumus. Mēs nevaram aizliegt deputātiem iesniegt priekšlikumus, un daļa no tiem ir saprātīgi."
Cēsīs stadiona rekonstrukcija iestrēgusi
Sporta tērpi, transportlīdzekļu iegāde, finansējums bērnu laukumu izveidošanai, dažādi remonti, pieminekļu uzstādīšana. Latvijas Radio pagājušajā nedēļā devās uz Vidzemi, lai pārliecinātos, ka 2014. un 2015. gadā ar deputātu priekšlikumiem piešķirtie līdzekļi devuši kādus taustāmus rezultātus.
2014.gada budžetā "Vienotība" iesniedza priekšlikumu Cēsu novada stadiona rekonstrukcijai un būvniecības tehniskā projekta izstrādei. Tolaik Cēsīm pārskaitīja 40 000 eiro. Kaut tūliņ būs pagājuši jau divi gadi, Cēsu stadionā nepaveras acīm tīkama aina. Tur atrodas salauzti un apgāzušies futbola vārti, sportistus nemana, vien cilvēkus, kas stadionu izmanto kā īsāko ceļu līdz lielveikalam.
Ar diviem iepirkuma maisiņiem rokās pretim nāk pensionārs Juris. "Ļoti grūti pateikt. Jau pierasts ir pie tā! Kaut ko jau viņiem vajadzētu sākt celt. (..) Kaut kad avīzītē te bija rakstīts par to [celtniecību], ka laikam... es nezinu, ka tie, kas iesākuši, viņi laikam negrib nākošajiem atdot, tādas vispār runas bija. Kaut ko jau vajadzēja izdomāt viņiem."
Juris arī nezinot, kas pilsētai nākamgad vajadzīgs, viņaprāt, jaunu objektu būvniecība neatrisināšot to, ka Cēsīs samazinās iedzīvotāju skaits, pēc sešiem vakarā uz ielas vairs nevienu nemanot.
Stadiona otrā galā manāma Emerita, kura tur nūjo katru dienu. Ar Emeritu kopā viņas redzes problēmu dēļ ir arī pavadonis.
"Varēja vispār gan būt labāks, jo te ir visādi izciļņi, viss. Es, piemēram, neredzu un tad man aizķeras kājas, tad mani pie rokas paņem, bet tā viens pats jau nemaz tā nevar. (..) Ja šo skaita par sakārtotu, tad... jā, es nezinu tiešām," sprieda Emerita.
Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs ("Vienotība") stāsta, ka tehniskais projekts pilsētas stadionam jau izstrādāts, tam iztērēta valsts nauda, tāpēc pašlaik jādomā, par kādiem līdzekļiem sākt projekta realizāciju. "Jā, tas ir atkarīgs no nākamā gada dažādām finanšu piesaistes iespējām, un, ja viss virzīsies tā, kā iecerēts, tad pavasarī mēs jau uzsāksim stadiona rekonstrukciju."
Versijas par Cēsu dievnamā paveikto atšķiras
"Vienotība" pārstāv Cēsu novadu, un šogad pēc tās ierosinājuma vēl 15 000 eiro piešķirti Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskās baznīcas restaurācijai. Domes priekšsēdis Rozenbergs stāsta, ka baznīca joprojām esot bēdīgā stāvoklī, tomēr valsts nauda lieti noderējusi.
"Par valsts naudu ir veikti darbi, kas ir saistīti ar torņa, baznīcas torņa, pieejamības nodrošināšanu, lai šo torni var atvērt lietotājiem, skatītājiem, pilsētas viesiem, arī dažādu izstāžu iekārtošanai. Vienkārši ir nodrošinātas tās lietas, kas ir saistītas ar cilvēku drošību un kustību," teica Rozenbergs, norādot, ka tagad var uzkāpt tornī un baudīt skatu no augšas.
Aizbraucot lūkot baznīcu, Latvijas Radio pārliecinājās, ka diemžēl durvis ir slēgtas un arī tornī augšā uzkāpt nav iespējams. Cēsnieki Jana un Dmitrijs stāsta, baznīcā nekādas izmaiņas neesot manījuši. "Nē, nebija nekas. Neko neesam manījuši. Es katru dienu te staigāju uz darbu, un nekas nav mainījies, nē."
Baznīcas projekta koordinatore Liene Biezā no komentāriem atteicās, lūdzot sazināties ar projekta vadītāju Ivaru Dukuli, kuram visu dienu bija izslēgts telefons. Draudzes priekšniekam Andim Vīksnem nebija laika tikties ar Latvijas Radio. Īsai sarunai Cēsu poliklīnikas kapelā piekrita vien draudzes mācītājs Didzis Kreicbergs.
"Mēs esam gājuši lielus soļus uz priekšu arī pie dievnama iekšpuses, kas iepriekš netika projektēta, tikai ārpuse, tagad arī iekšpuse. Tagad mums ir, mēs esam ļoti tuvu, lai mums būtu pilns tehniskais projekts visam dievnamam gan ārpusei, gan iekšpusei."
Versijas par paveikto atšķiras. Pie baznīcas satiktie Dagnija un Māris stāsta, ka esot draudzes valdes locekļi, pēc viņu teiktā, nauda vēl nemaz neesot iztērēta.
"Par tiem līdzekļiem ir paredzēts veikt tornī darbus, bet tur bija aizkavēšanās ar tehniskajiem projektiem, diezgan sarežģīti tur tie jautājumi bija, un līdz ar to tur ir sanākusi aizkavēšanās, bet principā tūlīt viss notiks un viss tiks izdarīts. Ir paredzēts taisīt režģus tūristu drošībai augšā. Pagaidām viņi ir tādi vienkārši, bet tad viņi tādi smuki būs paredzēti drošībai. Mēs iekļausimies termiņā, kas ir paredzēts, un izpildīsim tos darbus, par ko esam vienojušies," stāstīja cēsinieki.
Vaives pagastā atjaunotais ceļš nav atrodams
Dodoties skatīt citus objektus, jāatzīmē, ka pērn bijušais Cēsu novada domes, tagad Saeimas deputāts Artis Rasmanis (Zaļo un Zemnieku savienība) guva atbalstu priekšlikumam salabot ceļa posmu Cēsu novada Vaives pagastā. Latvijas Radio vaicāja domes priekšsēdētājam Rozenbergam, vai iespējams paveikto aplūkot. Rozenbergs nezina, kur tieši ceļš remontēts, tāpēc iesaka doties uz astoņus kilometrus attālo Vaives pagasta pārvaldi.
Vaives pagasta grāmatvede stāsta, ka esam laimīgi atraduši remontēto ceļa posmu, tas esot redzams otrpus ielai - asfalts nudien svaigs. Tomēr nekustamo īpašumu pārvaldnieks Aigars Ķerpe saka, šis neesot īstais.
Ceļu atradīsim, ja izbrauksim cauri Rāmuļiem, tur sasniegsim īsto krustojumu, kur ceļš esot pabeigts, un "viss ir izdarīts tā, kā vajag."
Šķiet, ka īsto ceļa posmu tā arī neatrodam un nolemjam doties tālāk uz Jaunpiebalgu. Nacionālās apvienības vadītā Kultūras ministrija šogad nepilnus 3000 eiro pārskaitījusi Piebalgas latviešu biedrībai jauna pieminekļa izveidei, kas veltīts nacionālajiem karavīriem un partizāniem.
Jaunpiebalgas piemineklim lauvas tiesa ziedojumu
Pensionāre Rita dienas vidū grābj grāvī sakritušās rudens lapas. Viņa zina, ka šādu pieminekli gatavojas veidot, taču nav apmierināta ar vietas izvēli, tāpat Ritai nav zināms, ka tam naudu atvēlējusi valsts. "Es domāju, ja jau reiz viņus apglabāja kapsētā, tad tur viņiem arī vajadzēja būt piemineklim," sprieda Rita, norādot, ka viņai ir zināms vien tas, ka daļu naudas vāks ziedojumos.
Pie Jaunpiebalgas kultūras nama Latvijas Radio sarunāja tikšanos ar Piebalgas latviešu biedrības pārstāvi Jāni Mājenieku.
Pa telefonu viņš iepriekš pabrīdina, ka pieminekļa vēl neesot, jo ar valsts piešķirto naudu bijis stipri par maz. Par to iegādāti pieminekļa akmeņi, bet akmeņkalis Ivars Feldbergs esot paziņojis, kopējās izmaksas mērāmas aptuveni 20 000 eiro.
Piebalgas latviešu biedrība tagad cerot uz ziedojumiem, kas palīdzētu samaksāt akmeņkalim par darbu un uzstādīt plāksni Jaunpiebalgā līdz Latvijas simtgadei. Pēc Jāņa Mājenieka sacītā, biedrībai tiešas saiknes ar Nacionālo apvienību neesot, bet reizi pa reizei ar deputātiem tiekoties.
Pastiprināti uzmanīs budžeta naudas izlietojumu
To, ka ar Saeimas deputātu labvēlību sarūpētajiem līdzekļiem nereti nepietiek, pamanījusi arī FM. Katru gadu tiekot piedzīvotas arī situācijas, kad finansējuma saņēmēji, piemēram, pašvaldības nespēj tos savlaicīgi apgūt. Pēc tam, kad Saeima pieņēmusi lēmumu par kāda priekšlikuma atbalstīšanu, attiecīgie līdzekļi nonāk nozaru ministriju budžetos. Tieši nozaru ministrijas ir tās, kam jāslēdz līgumi ar Saeimas deputātu norādītajiem naudas saņēmējiem un jākontrolē tas, vai notikuši iepirkumi un nauda iztērēta pamatoti.
"Ja, teiksim, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, slēdzot līgumu, pārskaita finansējumu pašvaldībai, visticamāk, arī līgumā ir paredzēts, ka par izlietojumu atbild pašvaldība. Grūti iedomāties, ka tagad amatpersonas to kontrolētu," stāsta FM pārstāve Plūme.
Šaubas par to, cik nopietni tiek izvērtēta pieprasījumu pamatotība, rodas, arī iepazīstoties ar iepriekšējos gados atbalstītajiem priekšlikumiem. Tie liecina, ka, piemēram, bērnu rotaļlaukumu izveides izmaksas ir krasi atšķirīgas – kur vienai pašvaldībai pietiek ar 5000 eiro, tur cita lūgusi un arī saņēmusi pat 40 000 eiro. Valsts kontroliere Krūmiņa ir apņēmības pilna turpmākajās Valsts kontroles revīzijās pievērst pastiprinātu uzmanību tam, kā tiek izlietoti ar Saeimas deputātu labvēlību piešķirtie budžeta līdzekļi.
"Principā Valsts kontrole jau savās finanšu revīzijās ir uzsākusi jaunu pieeju. Mēs esam kopīgā darbā panākuši, ka uzskaites jautājumi ir sakārtoti, un tagad mēs vairāk koncentrēsimies uz šādu papildu līdzekļu piešķiršanas lietderības un efektivitātes izvērtēšanu. To jau mēs esam kā pilotprojektu iepriekšējās revīzijās sākuši.
To mēs darīsim arvien vairāk, un mēs skatīsimies, vai tiešām šis naudas piešķīrums ir izlietots lietderīgi un efektīvi. Ne jau tā māksla ir piešķirt, māksla ir izlietot lietderīgi, efektīvi un tā, lai tas tiešām nestu kādu labumu," teica Krūmiņa.
Šadurskis: Nespēsim identificēt visprioritārākās lietas
Iespējams, pamatojoties uz šo revīziju secinājumiem, varēs spriest par to, vai tiešām Saeimas deputātiem ir labāk redzams, kas īsti vajadzīgs iedzīvotājiem.
Saeimas Budžeta komisijas priekšsēdis Kārlis Šadurskis spriež: "Mēs nekad nespēsim identificēt absolūti visprioritārākās lietas. Pirmkārt, šādu absolūtu kritēriju nav.
Un otra tēze: "Ja nevaram iedot visiem, tad nedodam nevienam…" - varbūt tā ir taisnīga, bet tā nav pareiza, jo tādā gadījumā mēs vienmēr paliksim pie nekā. Jo tas vecais princips "Visu vai neko" ļoti labi skan literatūrā, bet reālajā dzīvē tas parasti nozīmē neko."
Tam, ka visas vajadzības atpazīt un atrast tām līdzekļus ir ļoti sarežģīti, var piekrist. Nebūt neapšaubot to, ka priekšlikumu iesniedzēju mērķi ir cēli, ir pamats jautāt, cik godīgs un efektīvs ir šāds budžeta naudas dalīšanas mehānisms.
