Nebūšanu risinājums pansionātos – nav klienta, nav problēmu

Pēdējo gadu laikā ar neapskaužamu regularitāti dažādas nebūšanas pavada dzīvi garīgi slimo pansionātā «Ziedkalne» Jelgavas novadā. Nu jau gadiem ilgst tiesvedība lietā, kur pedofilijā tiek vainots bijušais filiāles vadītājs. Taču par krietniem uzlabojumiem 150 klientu pansionātā nekas neliecina. Kādas garīgi slimas sievietes tuvinieki tikai pēc tur piedzimuša bērniņa adopcijas uzzinājuši, ka viņu radiniece bijusi stāvoklī. Pirms gada kāda klienta pazušanā prettiesiskām metodēm vadība vainoja citu pansionāta iedzīvotāju. Pērnvasar «Ziedkalnē» atklājies, ka izvarots kāds vīrietis un trīs sievietes. Savukārt nupat kāds cits klients atrasts savā gultā, miris neskaidros apstākļos. Slēpjoties aiz sensitīviem personu datiem, filiāles vadītāja atradusi ērtu veidu, kā notikumus pansionātā nekomentēt. Savukārt viņas priekšnieka centieni pansionātā ieviest kārtību izgāzušies līdz ar nozares ministrijas politiskās vadības maiņu.  [Ziņas 16. rindkopā ir precizēts izmantotā citāta avots.]

Pansionāts «Ziedkalne» atrodas pierobežā Jelgavas novada Vilces pagastā. «Ziedkalne» ir viena no sešām sociālās aprūpes centra «Zemgale» filiālēm. Tur ikdienā dzīvo 151 klients vecumā no 18 gadiem līdz mūža izskaņai. Vidējais vecums – 40 gadu.

Mika neskaidrā nāve

Līdz pat 4.janvāra naktij «Ziedkalne» ilgus gadus bija mājas arī 43 gadus vecajam Mikam. Taču ap sešiem rītā viņu atrada mirušu paša gultā. Mika draugus Latvijas Radio sastop vēlā piektdienas pēcpusdienā netālu no Vilces kapiem. Viņi stāsta, ka  vīrietis bija dzēris un krītot sadauzīja galvu, taču no aprūpētāju palīdzības atteicies.

Mirušā klienta bēres nezināmu iemeslu dēļ pansionāts organizēja līdz ar saulrietu. Tāpēc dažu kilometru ceļu no pansionāta līdz kapsētai desmitiem klientu kājām mēroja pustumsā, bet mājup no kapiem devās jau pa tumsu. Kāpēc atvadas izvēlētas vakarā, no filiāles «Ziedkalne» vadītājas Aijas Petuhovas noskaidrot neizdodas.

Atšķirībā no klientiem Petuhova par dzīvi pansionātā runāt negrib, lai gan pēc vairāku dienu pierunāšanas piekritusi vismaz intervijai pa tālruni. „Tas ir saistībā ar klientu. Kur situācijā man bija jāizvēlas tuvinieku vēlme, un viņi nevēlējās jebkādu publicitāti par šo jautājumu,” saka «Ziedkalne» vadītājas.

Pēc Petuhovas teiktā, «Ziedkalnē» nomirst vidēji viens klients divu gadu laikā. Par Mika nāves iemesliem vēl tiekot gaidīts ekspertīzes slēdziens. Taču «Ziedkalnes» klientiem kāds jau pirms oficiālā atzinuma iestāstījis, ka Mikam nav izturējusi sirds. Citiem vienkārši pateikts, ka 43 gadus vecais vīrietis «miris dabiskā nāvē».

To, ka Mikam tāpat kā daudziem citiem «Ziedkalnē» mītošajiem viens no mīļākajiem dzērieniem bijis alkohols, apliecina tikai paši pansionāta klienti. Grādīgo dabū netālajā veikalā, zinātāji protot atrast arī nelegālas izcelsmes apreibinātājus.

«Ziedkalnes» telpās gan dzert nedrīkstot, tāpēc lielākoties klienti filiālē vakaros atgriežas krietnā skurbulī. Mika draugi stāsta, ka viņš kritis ne tikai telpās, bet arī vēl pansionāta pagalmā.

Iebilžu cēlāju vaino cita klienta pazušanā

Edvīns Trēgers 19 gadu bija «Ziedkalnes» iemītnieks, bet pēc nesaskaņām ar vadītāju Petuhovu pirms gada tika pārcelts uz filiāli Iecavā. Viņš gadiem bijis viens no skaļākajiem iebilžu cēlājiem, «Ziedkalnē» redzot nekontrolētu citu klientu nodzeršanos un citas nekārtības.

Taču 2013.gada 14.novembrī pēc viņa «Ziedkalnē» ieradās Jelgavas policija. Viņu vaino kāda cita klienta ar daudz smagākiem attīstības traucējumiem pazušanā. Psihiski slimais klients it kā pazudis bija uz pāris stundām, atrasts sveiks un vesels, bet liecības sniegt nespēj, jo nerunā.

Edvīns uzskata, ka vadība ar viņu tā centusies izrēķināties: „Viņi neiznāk ārā, nepainteresējas, vai viņiem ir protokols, vai viņiem ir sankcija vai pilnvaras, kādēļ viņi to dara. Viņa sēdēja kabinetā, pa logu skatījās, pilnīgi aukstasinīgi aizverot acis uz notikušo, pieļāva, ka mani aizved uz katlumāju, ieslodzīja. Arestā piedalījās pašu darbinieks. Vadītāja visu laiku atradās darbā un nākošajā dienā izteica draudus caur citiem darbiniekiem un iemītniekiem, ar kādām tiesībām Trēgers uzdrošinās sūdzēties.”

Likumsargi izrādījās Edvīnam un citiem klientiem labi zināmi, jo ir ne tikai valsts policisti Jelgavas iecirknī, bet arī Petuhovai pakļauti «Ziedkalnes» apsargi brīvajās dienās. Viņi arī bijuši pazudušā klienta atradēji, iesniegumos minot, ka nelaimīgais uziets it kā 30 kilometru attālumā.

«Ziedkalnes» virsuzraugi sociālās aprūpes centrā «Zemgale» pēc pārbaudes atzinuši, ka ticamāka ir Edvīna versija.

Vislielākā neizpratne par to, ka «Ziedkalnes» vadība un darbinieki klientu sargāšanas vietā rīkojušies tieši pretēji – pazemojošām metodēm vainojuši Edvīnu. „Klienti, ņemot vērā viņu psihisko stāvokli, mēdz aizklīst. Tā ka iestāde nav slēgta tipa, viņi drīkst iziet ārpus tās. Tā ka tas nebija nekas ārkārtējs. Problēma radās brīdī, kad Trēgers tika vainots otra klienta pazušanā. Un tas notika tādā dīvainā veidā, ka tika iesaistīti apsargi Trēgera aizturēšanā, lai gan viņiem nebija nekādu pamatotu dokumentu, lai viņu aizturētu. Viņš tika atvest uz filiāli un uz pāris stundām ielikts katlu mājā, kamēr filiāles vadītāja gatavoja ziņojumu par to, ka viņai ir aizdomas, ka Trēgers izvedis ārā klientu. Filiāles vadība nekādā veidā neaizstāvēja viņa tiesības, bet patiesībā, manuprāt, veicināja pārkāpšanu,” skaidro centra «Zemgale» Pakalpojumu nodrošināšanas nodaļas vadītāja Rita Siliņa.

«Ziedkalne» vadītāja Petuhova atgriežas amatā un iestājas ZZS

Pēc veiktās pārbaudes centra «Zemgale» vadītājs Ilgonis Leišavnieks pērn gada sākumā atstādināja filiāles vadītāju Petuhovu, bet viņas līdzgaitnieki tika pie rājieniem. Edvīna gadījums bija jau trešais pārkāpums «Ziedkalnē» neilgā laikā. Tomēr līdz ar Labklājības ministrijas politiskās vadības maiņu Leišavnieka rīkojumi uzreiz tika atcelti. Tā darīt lika amatā tikušais ministrs, Petuhovas novadnieks Uldis Augulis (ZZS). Savu pazīšanos abi noliedz, bet par pēkšņo iestāšanos «zaļzemniekos» Petuhova nerunā, aizbildinoties ar tiesībām uz personīgo dzīvi.

Arī ministrs Augulis noliedz, ka partijas biedrei būtu kā izlīdzējis: „Es nevērtēju cilvēkus pēc politiskās piederības, bet pēc tā, ko cilvēks dara. Tur apakšā ir juristu izvērtējumi, ko viņi man sniedz. Un tikai pēc juridiskiem izvērtējumiem tiek pieņemti lēmumi. (..) Viņa ir man pakļautības centra vienas filiāles vadītāja. Personiski neesmu pazīstams ar viņu, tikai tik, cik esam tikušies par darba jautājumiem.”

Auguļa rīkojuma juridisko pusi, lai Petuhova netiktu atlaista, sagatavoja jurists Māris Knoks, kas plašsaziņas līdzekļos izpelnījies apzīmējumu kuru portāls Pietiek.com ir nodēvējis kā, citāts: «ierēdņu vidū pazīstamais un bēdīgi slavenais «pasūtījumu» izpildītājs un «juridiskais bende»». Sarunā ar Latvijas Radio Knoks norāda – ministrija nav guvusi apstiprinājumu nedz viena klienta pazušanai vai aizvilināšanai, nedz tam, ka otrs būtu ticis ieslēgts kurtuvē un spiests uzņemties vainu.

Jurists Knoks, kurš sākotnēji saskaņojis «Ziedkalnes» vadītājas atstādināšanu, mainoties ministriem, nostājies pretējā pusē. Tāpēc par it kā nepareizām darbībām disciplināri sodīts nu jau centra «Zemgale» direktors Leišavnieks. Viņš devies uz tiesu, kas nākamnedēļ vētīs, vai sods atceļams.

Nenoklusē pārkāpumus

Tikmēr cīņu nu jau viens turpina arī «Ziedkalnes» klients Edvīns. Valsts policija neuzskata, ka likumsargi aizturētā Edvīna lietā rīkojušies neadekvāti vai pat pretlikumīgi. Taču viņš apstrīd katru policijas atteikumu sākt pārbaudi. Gada laikā viņš panācis, ka nupat decembrī nu jau Ģenerālprokuratūra sākusi kriminālprocesu par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem valsts institūciju darbā.

Edvīna stāsts nav vienīgais, kas pēdējos pāris gados izgaismojis Vilces pansionāta ikdienu. Pirms tam «Ziedkalnes» vadība kādas klientes radiniekiem bija noklusējusi viņas grūtniecību. Tuvinieki par to uzzināja, kad «Ziedkalne» viņiem lūdza piekrišanu jau piedzimušā bērniņa tālākai adopcijai.

Klientu kāre uz alkoholu un neapdomīgas seksuālās attiecības ir galvenie iemesli, kāpēc daļa darbinieku pašreizējai vadībai nostājušies opozīcijā.

Viņi arī pirms gada anonīmi atklāja, ka «Ziedkalnē» esot izvarots kāds vīrietis un trīs sievietes. Par to Valsts policija turpina izmeklēšanu.

Lai uzlabotu situāciju un raitāk risinātu konfliktus, «Ziedkalnē» tuvākajā laikā plānots uzstādīt videonovērošanas sistēmu.

Ilgstošas sociālās aprūpes centros Latvijā kopumā mīt ap 4500 klientu. Pērn miruši 189, liecina Labklājības ministrijas informācija. Par būtiskiem pāridarījumiem klientiem gan runāt nevarot, saka ministrijas Sociālo pakalpojumu kvalitātes kontroles departamenta direktore Inese Kukore: „Sūdzības ir un nāk, tās nekur nepazudīs, ar to mums ir jārēķinās. Sūdzību saturs ir viennozīmīgi dažāds; ir arī par neatbilstošu aprūpi. Ja ministrijā kaut ko tādu saņem, tad reakcija ir nekavējoša.”

Pagājušajā gadā Labklājības ministrijā par pansionātiem ir saņemtas 46 sūdzības. Visbiežāk tās ir par darbinieku attieksmi, nepietiekamu aprūpi, ēdiena kvalitāti un kabatas naudas apmēru. Par sociālās aprūpes centru darbinieku sodīšanu ministrija ziņas nesniedz, bet norāda, ka ikviens gadījums tiekot rūpīgi pārbaudīts.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt