AEI projekta "Kritiskie draudi" direktors, Vašingtonas domnīcas "Kara pētījumu institūts" (Institute for the Study of War) Krievijas jautājumu grupas padomnieks Frederiks Kagans savus apsvērumus par to, cik svarīgi ir notikumi Baltkrievijā, izsaka rakstā amerikāņu portālā "The Hill", kurš specializējas politiskās ziņās un analītikā saistībā ar ASV Kongresa darbību.
Lukašenko situācija pēdējās dažās dienās būtiski pasliktinājusies – lielie uzņēmumi pieteikuši streiku, bet drošības spēku un valsts plašsaziņas līdzekļu darbinieki sākuši pāriet protestētāju pusē.
Lukašenko paziņojis, ka viņš ar Putinu esot vienojies par Krievijas iejaukšanās nosacījumiem, ja Baltkrievija lūgs palīdzību.
Tādējādi viss ir gatavs tam, lai kaut kāda tipa Krievijas spēki – vai tie būtu karavīri formas tērpos, privātie "militārie apakšuzņēmēji" vai slepenie aģenti – ieietu Baltkrievijā un palīdzētu apspiest mierīgo iedzīvotāju demonstrācijas, kurās viņi iestājas par savām tiesībām, savu situācijas redzējumu izklāsta Kagans.
Lukašenko vēršanās pie Putina iezīmē dramatisku pagriezienu. Iepriekš Lukašenko bija licis saprast, ka aiz nekārtībām pēc vēlēšanām stāvējis pats Putins, un centās distancēties no Maskavas. Tomēr vai nu situācija ir tik ļoti pasliktinājusies, ka Lukašenko baidās pazaudēt kontroli, vai arī Putins piedraudējis iejaukties pretēji viņa vēlmēm, vai arī gan viens, gan otrs. Jebkurā gadījumā tagad vairāk nekā jebkad šķiet, ka Putins dabūs gan integrāciju ar Baltkrieviju, gan militāro bāzi tajā – to, pēc kā viņš jau sen ir tiecies.
Ceļš uz Baltiju caur koridoru
Baltkrievija ieņem stratēģiski svarīgu vietu. Šī valsts atdala Krievijas pamatteritoriju no Polijas un Lietuvas un nav tālu uz ziemeļiem no Ukrainas galvaspilsētas Kijevas. Krievijas eksklāvu Kaļiņingradas apgabalu no Baltkrievijas atdala tā dēvētais Suvalku koridors. Tā ir apmēram 100 kilometru gara zemes strēmele gar Polijas un Lietuvas robežu un ir vienīgais sauszemes maršruts, pa kuru NATO spēki var nokļūt no "lielās" Eiropas Baltijas valstīs.
Tas arī pašreizējos apstākļos var izrādīties pietiekami sarežģīts uzdevums, ņemot vērā Kaļiņingradas apgabalā izvietoto Krievijas bruņojumu.
Ja Putins iegūs iespēju izvietot sauszemes spēkus un pretgaisa aizsardzību vēl arī šī "koridora" Baltkrievijas pusē, viņš var ārkārtīgi apgrūtināt NATO spējas atbalstīt alianses spēkus Baltijas valstīs,
nemaz nerunājot par pastiprinājumu pārsviešanu krīzes laikā, raksta analītiķis. Vēl vairāk, ja viņam būs sauszemes spēki stundas brauciena attālumā no Kaļiņingradas, Putins varēs pārvērst eksklāvu par īstu nazi pie NATO rīkles.
Šī raksta tapšanas laikā Putins vēl nebija nosūtījis karaspēku uz Baltkrieviju un, iespējams, viņš to neizdarīs. Neatkarīgi no pašreizējās krīzes iznākuma var būt, ka viņš arī nemēģinās izvietot Krievijas karaspēku Baltkrievijā. Tomēr, ja viņš gribēs to izdarīt, NATO nav adekvātu iespēju viņam traucēt.
Jaunas sankciju paketes
Tomēr Rietumi var mēģināt koriģēt Putina aprēķinus, liekot saprast, ka Baltkrievijas pārvēršana par Krievijas militāro bāzi izraisīs kaitējumu, kādu Kremlis nevar atļauties. ASV kopā ar partneriem NATO nekavējoties jāizstrādā un jāpaziņo par ekonomisko sankciju paketi, kas tiks ieviesta, ja Krievijas karaspēks ieies Baltkrievijā, un par papildu paketi, ja Krievija tur izveidos militārās bāzes. Šīm paketēm jākļūst par papildinājumu sankcijām, kuras jānoteic, ja Krievijas neregulārie spēki palīdzēs Lukašenko pārkāpt Baltkrievijas pilsoņu tiesības, raksta analītiķis.
Šobrīd Putins ir īpaši ietekmējams ar papildu sankciju palīdzību. Krievijas ekonomika cieš energoresursu zemo cenu dēļ, no ilgtermiņa sankcijām, kas tika ieviestas pēc Krimas sagrābšanas un iebrukuma Donbasā, un no koronavīrusa pandēmijas radītajām sekām. Putina popularitāte strauji kritusies, bet protesti pašā Krievijā kļuvuši daudzskaitlīgāki un neatlaidīgāki. Viņš panācis, ka pieņemta virkne grozījumu konstitūcijā, kas sola vairāk naudas Krievijas vienkāršajiem iedzīvotājiem un ir acīmredzams mēģinājums uzpirkt savu tautu, norāda Frederiks Kagans.
Ar turpmāka ekonomiskā spiediena perspektīvām var būt pietiekami, lai atturētu Putinu no pārāk lielas un ātras iejaukšanās Baltkrievijā. Ir vērts pamēģināt, uzskata autors.
Ne ASV, ne Eiropā neviens negrib karot ar Krieviju. NATO pastāvēšanas galvenais iemesls ir atturēt iespēju, ka varētu notikt uzbrukums alianses dalībvalstīm.
Relatīvā neatkarība no Maskavas, kuru Baltkrievija saglabāja līdz šim, bija nopietns šķērslis Krievijas avantūrismam. Rietumiem jāizmanto savi ekonomiskās pārliecināšanas līdzekļi, lai mēģinātu aizstāvēt pēc iespējas lielāku šīs neatkarības daļu, uzskata AEI analītiķis.
