Atvērtie faili

#111 Fizikas un ķīmijas skolotāju trūkums grauj inovācijās bāzētas valsts izaugsmes plānus

Atvērtie faili

#113 Pazudušo sūrā meklēšana: policijai nesokas ar bezvēsts pazudušu cilvēku meklēšanu

#112 Latvijā joprojām ļauj lietot padomju laika standarta gāzes balonus

Nāvējošie gāzes baloni: Kādēļ tie aizvien ir apritē?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Latvijas iedzīvotāji ikdienā vēl joprojām lieto liellitrāžas padomju standarta sašķidrinātās naftas gāzes balonus. Tie iepriekšējos gados ik pa laikam ir izraisījuši eksplozijas. Pagājušajā gadā gāzes balona sprādziens Kurzemē beidzās traģiski.

Atbildīgās amatpersonas neredz pamatu kaut ko mainīt gāzes balonu apritē un atbildību atstāj pašu patērētāju ziņā. Kādēļ pirms vairākiem gadiem izplēnēja politiķu plāni izņemt no aprites padomju standarta gāzes balonus, lai tos aizvietotu ar drošākiem?

ĪSUMĀ:

"Mēs pat zārku netaisījām vaļā"

Eksplozija Saldus apkaimē notika pagājušā gada 22. jūlijā, tā atbalsojās visā Latvijā. Ēkā eksplodēja 50 litru gāzes balons. Par piedzīvoto Latvijas Televīzijā toreiz stāstīja kaimiņi no blakus mājas. "Es skatījos televizoru, un uzreiz bija tāds sprādziens, ka briesmas. Visi logi nodrebēja, suns, kurš man blakus gultā gulēja, izkrita ārā no gultas. Es domāju, ka skurstenis nokrita."

Pēc gāzes balona sprādziena mira 69 gadus vecais Sigurds Strauts. Valsts policijā tika sākts kriminālprocess, lai noskaidrotu patiesos lietas apstākļus.

Saldus novada Novadnieku pagasta daudzdzīvokļu māja „Mežcieceres”, kur pērn uzsprāga gāzes balons.
Saldus novada Novadnieku pagasta daudzdzīvokļu māja „Mežcieceres”, kur pērn uzsprāga gāzes balons.

Latvijas Radio devās uz notikuma vietu. Novadnieku pagasta "Mežcieceres" ir pleķaini dzeltena, apmesta pirmskara daudzdzīvokļu divstāvu ēka. Tas mājas stūris, kur dzīvoja Sigurds Strauts ar sievu Ievu, pēc sprādziena vairs neeksistē. Vietā, kur iepriekš bija divi dzīvokļi, ēkas pelēkais šīfera jumts tagad balansē virs cauruma. Tajā rēgojas iedzīves paliekas – zils plastmasas spainis, vatēta sega. Ukraiņu ģimene, kura neilgi pēc eksplozijas ievācās vienā no dzīvokļiem ēkas neskartajā daļā, tagad ir atradusi jaunu mājvietu citur.

Kā gan varēja notikt šāda traģēdija? Latvijas Radio sazinājās ar bojā gājušā vīrieša meitu. "Nezina, vai tur kaut kas bojāts bija vai kāda truba. Neviens jau neko nezina," sacīja Laura (vārds mainīts) – viņa piekrita runāt ar Latvijas Radio tikai ar nosacījumu, ka neatklās viņas vārdu. Viņa lielo pārdzīvojumu dēļ vēlas palikt anonīma.

"Es jau ar viņiem tur nedzīvoju, es nezinu. Tikai ziņu saņēmu. Jā," Laura stāsta, ka ārsti slimnīcā divas nedēļas centās glābt viņas tēvu, tomēr viņa dzīvība izdzisa. "Viņš bija smagā stāvoklī, mēs pat zārku netaisījām vaļā…"

Gāzes balona sprādziena brīdī mājā bija arī Lauras mamma Ieva, kurai šogad paliks 70. Ievai palaimējās izdzīvot. Laura stāstīja, ka pēc traģēdijas mamma garīgi saslima un tagad dienas aizvada pansionātā. "Viņa jau to vispār nesaprot, kas noticis, viņa pat to nepiemin. Es negribu runāt. Dzer zāles, tā jau mierīga, bet… Tur jau neko vairs nav iespējams ne pierādīt, ne atklāt. (Raud.) Jā."

Latvijas Radio Laurai jautāja – kur viņas vecāki iegādājās gāzes balonu, kas eksplodēja? Un vai viņas tēvs pats to pievienoja gāzes plītij? "Viņš pats laikam mainīja," viņa sacīja. Latvijas Radio ar Lauru runāja pa telefonu un klātienes intervijai viņa nepiekrīt – arī kaimiņu attieksmes dēļ. "Nu, es nezinu, kaimiņiene neko labu nepateiks. Tāpēc es negribu, ka tur kaut ko cilā."

Kaimiņi no blakus dzīvokļiem sacīja, ka Lauras vecākiem pēc aiziešanas pensijā samilzušas problēmas ar alkoholu un tas arī novedis pie traģēdijas.

Laura atzina: "Neko jau labu viņi… Ne izteikt līdzjūtību, ne pretim nākt, tik kaut ko pārmest. Tad, kad ir jāpalīdz, tad nav neviena. Tikai klačas. Tagad mēs pat nevaram savākt nepieciešamos līdzekļus, lai tur kaut ko uzsāktu… tos būvgružus savāktu."

Neilgi pēc sprādziena viens no pirmajiem uz notikuma vietu atsteidzās Gatis Krastiņš: "Es tepat Saldū biju, braucu garām, sprādzienu pat jutu ar mašīnu." Viņš ir Novadnieku pagasta pārvaldes vadītājs. Pašvaldības administrācijas ēka atrodas tieši blakus "Mežciecerēm". "Man zvanīja no pagasta, mēs ar sievu bijām klāt pirms glābējiem. Viss dūmos, putekļos, uzreiz piebrauca glābēji," stāstīja Krastiņš.

Jautāts, vai zina, kas notika ar Strautu gāzes balonu, Novadnieku pagasta pārvaldes vadītājs sacīja: "Viņi tajā dienā balonu mainīja, jo policija jau brauca – tepat ir maiņas punkts, tajā dienā viņi paņēma jaunu gāzes balonu. Es pieņemu, ka kāds viņiem atveda."

Gāzes balonu tirdzniecības vieta Saldus novada Novadnieku pagastā.
Gāzes balonu tirdzniecības vieta Saldus novada Novadnieku pagastā.

Arī, viņaprāt, balona eksplozija notika pašu Strautu neuzmanības dēļ.

Gatis Krastiņš: Es domāju, ka tas ir nelaimes gadījums, bet – apzināts nelaimes gadījums.

Latvijas Radio: Kurš tad to darīs apzināti?

Gatis Krastiņš: Es pats to balonu redzēju. Tas bija iznests ārā, izskrūvēta visa augša – tas ventilis vai kā viņu sauc. Vītne bija vesela. To policija uzreiz skatījās. Ja viņš būtu šauts ārā, tad vītne nebūtu vesela. To ugunsdzēsēji teica uzreiz, ka gāze ir noplūdusi ļoti lielā daudzumā. Pirmā versija vai viņš nav tos kara laika lādiņus ķimerējis. Atceros, ka ugunsdzēsēji bija neizpratnē, kāpēc nekas nebija dedzis. Saprotu, ka gāze bija noplūdusi tādā koncentrācijā, ka spēja tikai uzsprāgt."

Negadījumu izmeklēja Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Saldus iecirkņa darbinieki. Pusgadu vēlāk viņi darbu pabeidza. Ko izmeklētāji secināja?

"Kriminālprocess ir izbeigts, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 377. panta 5. punktu, jo persona, pret kuru tas uzsākts, ir gājusi bojā. Ekspertīzes laikā ir noteikts, ka gāzes balons ir bojāts mehāniski personas, kura atradās 1,88 promiļu reibumā, neuzmanīgas darbības rezultātā," teica Valsts policijas sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Simona Grāvīte.

Tātad policija traģiskajā negadījumā vaino pašu Lauras tēvu, kurš alkohola reibumā ir sabojājis gāzes balonu.

Eksplozija Novadnieku pagastā gan nav vienīgais šāds gadījums Latvijā aizvadīto gadu laikā, kad iedzīvotājiem mājās eksplodē gāzes baloni.

"Tagad baidos no šņācošām skaņām"

2012. gada septembra sākumā Vārkavas novada Andiņu ciemā Latgalē nogranda sprādziens un izcēlās ugunsgrēks. Egita Kancāne, kam togad palika 30, ieguva plašus ķermeņa apdegumus. Viņa pavelk uz augšu legingus un parāda kāju stilbus – tie ir nosēti ar sīkām rētām. "Pēdas ir jūtīgas un sāp," viņa sacīja.

Eksplozijā cieta arī Egitas tolaik 57 gadus vecais tēvs Jānis, kuram bija smagi apdegumi. "Tētim nevar baigi redzēt, viņam uz sejas bišķiņ ir palicis."

Egita ciemojās pie vecākiem Latgalē un viņas mamma Marija mājas virtuvē gatavoja zupu. Kad viņa gribēja aizgriezt gāzes balonu, tad rokturis – tehniskā valodā – ventilis, palika viņai rokā. Mamma izmisumā sāka kliegt.

"Mēs aizskrējām uz virtuvi, tētis aizsprostoja ar roku balonam izejas caurumu, sūtīja mammu pēc atslēgas, es skrēju pēc ūdens spaiņa, lai nodzēstu malkas krāsni, kas mums arī kūrās. Bet tās bija burtiski sekundes, nevis minūtes," stāstīja Egita.

Egitas tēvs ar kailām rokām vairs nevarēja pretoties gāzes spiedienam."Viņš palaida roku, viss, ko es atceros kā tādā kino kadrā – visa zeme ir ar zilām liesmām, viņš kliedz: "Skrien uz logu un lec ārā!" Es izlēcu, skrēju skatīties, kur ir mamma, jo viņa no otras puses nesa atslēgu. Tajā brīdī jau sprāga viss."

Jānis uzreiz pēc Egitas iekūleņoja puķu dobē, bet mamma netika atpakaļ mājā, jo gāzes spiediens nobloķēja durvis. Uguns no virtuves acumirklī pārmetās uz citām istabām.

"Man bija mazāk apdegumu nekā tētim, bet dziļāki. Apakšstilbu cirkulārais apdegums, pēdas un rokas. Tētim – seja un elpceļi. Sākumā bijām reanimācijā, tēti uzreiz aizveda uz Rīgas apdegumu centru, es arī atbraucu uz Rīgu," teica Egita.

Viņa mēnesi pavadīja slimnīcā un pēc tam vēl vienu mēnesi – rehabilitācijas centrā. Apdegumi dzija lēni. "Tas ir brīnums, ka es šeit sēžu."

Kancānu ģimenes māja, kurā Egita uzauga, pilnībā nodega, un tā nebija apdrošināta. "Reizēm tu pat sapņos staigā pa veco māju, redzi katru spraudziņu un grīdas šķirbiņu.

Protams, tu baidies no visādām šņācošām skaņām, tas uz visu dzīvi paliks. Šī ir baisākā pieredze, kas man ir bijusi."

Kancānu ģimenei Latgalē, tāpat kā Lauras vecākiem Saldus apkaimes "Mežciecerēs", iegādāto gāzes balonu bija uzpildījis uzņēmums "Intergaz". Egitas tēvs tukšo balonu bija samainījis pie izplatītāja Vārkavas ciemata centrā un to pašrocīgi arī pieslēdza, kā to darīja vienmēr. Nekādu brīdinājuma zīmju uz balona nebija.

Egita stāstīja, ka divus mēnešus līdz eksplozijai tas kalpoja labi. "Tu nopērc, paļaujies uz ražotāju, ka viņš ir visu pārbaudījis, ka tas ir droši. Tētis, kurš padomju laikā ir ar gāzes iekārtām darbojies, teica – ja viņš būtu iedomājies, ka to noteikti varēja vizuāli identificēt, ka tās sprosttapas nav..."

Sprosttapa ir metāla detaļa, kas cauri ventiļa korpusam ir savienota ar tā dēvēto sprostgredzenu – detaļu, kas fiksē gāzes balona ventiļa rokturi.

Preiļu policijas iecirkņa darbinieki pēc sprādziena Kancānu mājās sāka izmeklēšanu. "No policijas vienkārši atnāca vēstule, ka viņi nav neko konstatējuši, – no sērijas: nav vainīgo," stāstīja Egita.

Izmeklētāji neuzskatīja par vajadzīgu gāzes balonam veikt ekspertīzi.

Egita Kancāne: Balons stāv policijas pagalmā, un viņi atsakās to uz ekspertīzi vest...

Latvijas Radio: Jo tāpat neko neatklās?

Egita Kancāne: Jā, tāpat neko neatklās. Ventilis ugunsgrēkā bija pazudis. Visticamāk, izkusa, jo tie, kas palika mājās, to meklēja pa pelniem, bet neko neatrada. Viņiem arguments bija, ka bez ventiļa vispār neko nevarēs pierādīt.

Policija divu mēnešu laikā ar Egitu un vecākiem tā arī nemēģināja sazināties, lai iegūtu vairāk informācijas. Arī uzņēmuma "Intergaz" darbinieki pat nepiezvanīja, lai apjautātos par notikušo. Kancāni nolēma pieaicināt advokātu.

"Viņš izveidoja apsūdzību, tad mēs vērsāmies ar civilprasību tiesā. Saucām to ražotāju – SIA "Intergaz" – kā atbildētāju uz tiesu. Mēģinājām pierādīt, ka tā nav mūsu vaina," stāstīja Egita.

Uzņēmums "Intergaz" nepiekrita prasībai un centās tiesā pierādīt, ka eksplozija notika ģimenes rīcības dēļ. "Viņu arguments bija, ka visā ekspluatācijas laikā mums nav bijusi neviena sūdzība par balonu, varbūt mēs neesam to ekspluatējuši kā vajag. Viņi arī apelēja, ka balonu esam uzstādījuši mēs, varbūt uzstādīšanas laikā bijusi kāda kļūda."

Ar advokāta palīdzību balonu tomēr izdevās nosūtīt uz ekspertīzi. "Eksperti atzina: Katram balonam ir pase, kur jānorāda, kad tam ir veikta tehniskā pārbaude un kas to ir veicis. Eksperti nevarēja identificēt, kas šo pārbaudi ir veicis un vai vispār ir veicis. Sanāk, ka ražotājs tādu balonu nedrīkstēja pārdot."

Uzņēmums "Intergaz" ir viens no lielākajiem balonu uzpildītājiem un tirgotājiem Latvijā. Tas ir arī viens no četriem komersantiem, kam ir tiesības veikt balonu tehnisko pārbaudi. Latvijas Radio sazinājās ar "Intergaz", lai sarunātu interviju.

"Intergaz" darbiniece: Ziniet, jums ir jāuzraksta, un atbildīgā persona jums atzvanīs.

Latvijas Radio: Kam ir jāadresē?

"Intergaz" darbiniece: Uzrakstiet tikai, ka jūs esat tas un tas, pārstāvis tāds un tāds, un tad jums atbildēs. (telefona signāls).

Kaut arī Latvijas Radio nosūtīja lūgumu pēc intervijas arī rakstiski, līdz raidījuma izskanēšanas brīdim uzņēmuma komentāru tā arī neizdevās iegūt.

Pirms 11 gadiem neilgi pirms negadījuma Kancānu ģimenes mājās gāzes balons eksplodēja arī Vecumnieku novada Valles pagastā. Tas ir Zemgalē. Kādas mājas saimniece manīja, ka ar pieslēgto balonu kaut kas nav kārtībā. Viņa izsauca gāzes meistaru.

Gāzes balons, kas piederēja kompānijai "Latvijas Propāna gāze", uzsprāga, un uzņēmuma montieris guva nopietnus savainojumus.

"Policists sēdēja un skatījās"

Tiesā vērsās ne tikai Egitas Kancānes vecāki, bet arī Vallē cietusī ģimene. Tās abas pārstāvēja advokāts Jānis Jurkāns. "Paši baloni nav ne labi, ne slikti," viņš sacīja.

Advokātam tiesā izdevās uzvarēt abus uzņēmumus – gan "Latvijas Propāna gāzi", kura balons uzsprāga Vallē, gan arī "Intergaz". "Problēma ir, ka baloni ir nevienam nepiederoši. Jebkurš cilvēks var izvilkt no garāžas balonu, kas tur nostāvējis 20–30 gadus, aizvest uz apmaiņas punktu un saņemt pretim pilnu balonu."

Tiesvedības laikā viņš iepazinās ar tehniskajiem aspektiem, izpētīja piecdesmitlitrīgo gāzes balonu apriti, kā arī iztaujāja inženierus, kā tie ir būvēti.

"Apkārt ap ventili ir alumīnija disks, ap to ir iesisti cipari. No manām lietām – ciparu uz balona bija tik daudz, ka pat pieaicinātajam ekspertam bija grūti noorientēties, ko katrs no tiem daudzskaitlīgajiem numuriem nozīmē – kurš ir tehniskās apskates datums? Pildītājs var paskatīties – tur uz plāksnītes nekas nav skaidrs. Un tad tas ir viņa subjektīvais lēmums – pildām vai nepildām," stāstīja Jurkāns.

To, vai sprosttapa, kas neļauj ventilim izskrūvēties, ir vesela, ar neapbruņotu aci nevar pamanīt. "Tur gan ļoti rūpīgi ir jāapskata, vai tapiņa ir vietā vai nav. Tas caurumiņš ir tumšs plankums – ar tapiņu vai bez."

Jurkāns stāstīja, ka abos negadījumos – gan Latgalē, gan Zemgalē – pie vainas bija tas, ka gāzes baloniem nebija sprosttapas vai arī tā bija nolūzusi. Balonā bija pietiekami liels spiediens, lai izšautu ārā ventili un sāktos gāzes noplūde. Ja tuvumā ir atklāta liesma, tad uzliesmojums ir neizbēgams. 

"Vārkavas gadījumā saimniece sajauca skrūvēšanas virzienus un līdz galam atskrūvēja vaļā," teica advokāts.

Abās prāvās viņam nācās tiesnešus pārliecināt, ka gāzes balons nav eksplodējis pircēja vainas dēļ. Izšķiroša loma bija saglabātiem pirkuma čekiem.

Arī Jurkāns atzīmēja, ka izmeklētājiem bija vienaldzīga attieksme pret negadījuma apstākļiem.

"Vienā no maniem gadījumiem nodegušās mājas saimnieces dēls pats sijāja ar sietu pelnus, lai atrastu ventiļa daļas, policists sēdēja blakus un skatījās. Tas notika nevis pēc policijas iniciatīvas, bet pēc mana uzstājīgā lūguma piedalīties, lai to, ko atrod, var noformēt kā lietisko pierādījumu kriminālprocesā," stāstīja advokāts.

Vai varētu būt, ka arī Saldus novada "Mežciecerēs" bojā gājušais Sigurds Strauts tomēr nebija vainīgs pie sprādziena, kaut arī policija atzina pretējo? Ko ekspertīzē secināja uzņēmums "Kiwa Inspecta", kam izmeklētāji aizveda pārbaudīt eksplodējušo gāzes balonu?

Latvijas Radio uzrunāja AS "Inspecta Latvia"  Inspicēšanas daļas vadītāju Aināru Caru, jautājot, vai policija atveda pārbaudīt "Mežciecerēs" uzsprāgušo gāzes balonu?

Cars: "Valsts policija pie mums griezās, tas bija Kurzemē, bet, vai tas ir tieši tas, ko jūs minat, es nevaru ne apstiprināt, ne noliegt."

Latvijas Radio: Bet sakiet, vai izdevās kaut ko saprast?

Cars: Jā, izdevās."

Viņš stāstīja, ka problēma bija ar gāzes balona ventili un konkrēti – ar sprosttapu. "Tas bija salauzts, ar spēku griežot vaļā. Ventīli, lai jūs nevarētu… Viņam ir sprosttapas. Ar spēku griežot, tās sprosttapas tiek nolauztas. Un tas pēdējais gadījums, kas ir bijis pie mums, nezin kādu iemeslu pēc tas ventilis, acīmredzot ar spēku acīmredzot tika griezts vaļā, nolauztas sprosttapas un ventiļa serde gāzes spiediena rezultātā izlauzta, un viss," teica Cars.

Ventilim bija arī drošības vārsts. "Mēs konstatējām, ka tas nav nostrādājis. Ja balons sprāgtu pārspiediena rezultātā, tad būtu nostrādājis drošības vārsts. Tur viennozīmīgi, ventili sagriežot, redzējām, korpusā ir no sprosttapām palikušas daļas, viņas bija vienkārši nolauztas."

Viņš apstiprināja, ka uzsprāgušais gāzes balons atkal nāca no uzņēmuma "Intergaz". "Balons bija pārbaudīts, ventilis bija atbilstošs, nevarēja teikt, ka būtu bijuši kādi pārkāpumi."

Eksperts stāstīja, ka sprosttapu vienkārši tāpat nevar pārlauzt. "Ja jūs ventili verat ar roku, es domāju, ka tas nav iespējams."

Ko Lauras tēvs pirms negadījuma darīja ar gāzes balonu, to ekspertīzē nevar noskaidrot. Uz to, ka Strauts nebija vainīgs, pat ja bija dzēris, stingri pastāv advokāts Jurkāns.

"Tur vaina nav jāpierāda, jo ražotājam ir jālaiž tirgū droša prece. Tur ir apgrieztais pierādīšanas pienākums, viņiem ir jāpierāda, ka viņi ir laiduši tirgū drošu preci."

Pēc sarunām gan ar advokātu, gan arī ekspertu Aināru Caru Latvijas Radio secināja, ka traģiskais negadījums "Mežciecerēs" pērnajā jūlijā ir analoģisks gāzes balonu sprādzieniem Latgalē un Zemgalē pirms 11 gadiem. Gāzes balona ventilis atdalījās, jo to vairs nesaturēja sprosttapa.

"Gāze ir gāze"

Pēc gāzes balonu sprādzieniem 2012. gadā reaģēja Ekonomikas ministrija (EM).

Politiķi plānoja sarkanos padomju standarta 50 litru balonus pakāpeniski izņemt no aprites līdz 2017. gada beigām. To vietā iedzīvotājiem bija jāsāk lietot mazāki, jaunāki un drošāki baloni. Tomēr tas nenotika.

"Paši iedzīvotāji teica, ka viņi nespēs... Kompromiss tika rasts, ka vecie baloni varēs tikai tādi atrasties apritē, kuriem tiks veiktas papildu pārbaudes un kuri nav vecāki par 40 gadiem,"

skaidroja Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) pārstāve Sanita Gertmane.

EM esot izstrādājusi jaunus – daudz stingrākus tehniskās drošības kritērijus, kas attiecas tieši uz ventiļiem. "Es saprotu, ka litrāža nav galvenais. Arī mazāka tilpuma balona pieslēgšana var būt bīstama. Bet, ja mēs uzskatītu, ka arī uzstādīšana būtu tikai profesionāļu lieta, tas visu ļoti sadārdzinātu."

 PTAC pārstāve stāstīja, ka problēma neslēpjas tikai gāzes balonos."Problēma ir vecās plītīs, savienojumos, gāzes pārvadšļūtenēs, visā uzstādīšanā. Tā ir katras mājsaimniecības izvēle. Perspektīvā mājsaimniecībām droši vien būs jāpāriet vai nu uz mazākiem baloniem, vai uz elektriskajām plītīm."

Informāciju par to, cik daudz gāzes balonu eksploziju Latvijā ik gadu kopumā notiek, neviena iestāde neapkopo. Arī PTAC par to nav datu.

"Ļoti daudz tādu gadījumu mūsu redzeslokā nenonāk. Kaut gan ir ik pa brīdim. Pirms 2012. gada bija vairāk un traģiskāki," teica Gertmane.

Viņasprāt, situācija tagad ir uzlabojusies – gāzes balonus var labāk izsekot, noskaidrot, kam tie pieder un kad pēdējo reizi ir pārbaudīti.

"Gāze ir gāze, kamēr to lietos mājsaimniecībā šādā veidā, kaut kādi nelaimes gadījumi būs," teica PTAC pārstāve.

EM, kuras pakļautībā atrodas PTAC, padomju standarta gāzes balonus patlaban uzskata par drošiem. Tikmēr mūsu kaimiņvalstī Igaunijā tie ir pilnībā izņemti no aprites.

Bet Egita Kancāne stāstīja, ka vecāki vēl ceļot jauno māju. "Lielais viss ir pabeigts, bet vēl viss kas iekšā. Viņi citā vietā ceļ, visādi sīkumi – krāsnis, kamīni iekšā."

Kancānu ģimenei izdevās tiesas ceļā piedzīt no uzņēmuma "Intergaz" naudas summu, kas ir līdzvērtīga nodegušās mājas vērtībai. Tas palīdzēja viņiem uzsākt jaunu dzīvi.

"Pēc idejas tas ir nepareizi jau pašā saknē. Kāpēc man kā patērētājam būtu jāpierāda, ka es neesmu vainīgs? Ne jau ražotājam kāds prasa atbildību, bet man kā patērētājam ir jāpierāda, ka es esmu pareizi to izmantojis, nevis ražotājs man ir nedrošu preci pārdevis. Ja mēs būtu klusējuši, nekas nebūtu noticis," sacīja Egita.

Viņa stāstīja, ka pēc eksplozijas viņas un vecāku dzīve mainījās neatgriezeniski. "2022. gadā palika desmit gadi, kopš mēs visi "sadegām". Ja tu redzi, ka citiem kaut kas līdzīgs ir noticis, nav tā, ka tu paliec vienaldzīgs. Feisbukā nošēro, kaut kādu naudiņu aizskaiti."

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti