De Facto

Ko gribēja spridzināt Šiškins?

De Facto

Politiķu cīņa par skolēnu prātu un sirdi

Vai valsts atgūs riskantos ieguldījumus?

Nav pārliecības par valsts naudas atgūšanu riskantajos projektos

Nākamā gada pavasarī darbība jānoslēdz pirmās paaudzes riska fondiem, kuros ieguldīta Eiropas Savienības, valsts un privātā nauda. Tomēr par investīcijām atbildīgā “Latvijas Garantiju aģentūra” (LGA) nav droša, ka valstij izdosies ieguldījumus atgūt, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.

Pirms krīzes nepilni 12 miljoni latu tika ieguldīti gandrīz 30 uzņēmumos kā „riska kapitāla investīcijas”. Tas nozīmē, ka naudu uzņēmumiem nevis aizdeva, kā to dara bankas, bet ieguldīja pamatkapitālā daudzos jaunos projektos, cerībā, ka vismaz viena no idejām ļaus nākotnē labi nopelnīt. Starp “augošajiem un perspektīvajiem” bija gan ražotnes, gan pakalpojumu sniedzēji.

Uzņēmumi strādājuši kā pēc riskanto ieguldījumu rokasgrāmatas. Apmēram puse nīkuļo vai faktiski ir beiguši savu darbību. Trīs firmas jau oficiāli ir likvidētas, divas ir maksātnespējīgas, vairākām, spriežot pēc pēdējiem gadu pārskatiem, vispār nav apgrozījuma. Tie uzņēmumu īpašnieki, ko “de facto” izdevās sazvanīt, par savām neveiksmēm stāstīt kameru priekšā nebija gatavi.

Vienā no fondu pārvaldniekiem “ZGI Capital” vaino krīzi tajā, kādēļ nācās likvidēt ēdināšanas uzņēmumu “Rīgas banketu serviss” vai kādēļ ar zaudējumiem nācās pārdot klīniku turīgiem cilvēkiem “Premium medical”.

“Ja skatāmies uz inovāciju produktiem, mums bija trīs, un tikai viens ir ar labiem rezultātiem no tāda prototipa radīšanas viedokļa,” saka “ZGI Capital” valdes priekšsēdētājs Normunds Igolnieks, kurš gan uzskata, ka nekas ārkārtējs nav noticis.

Fonda tā sauktā zvaigzne ir mākslīgo matu ražotājs – “N.O.M. Coatings”, kura sekmīga pārdošana ļautu visam fondam darbu pabeigt uz pozitīvas nots.

LGA lēš, ka pa nullēm vai ar nelieliem zaudējumiem ieguldījumus varētu noslēgt fonds “INVENTO”. LGA sliktos rādītājus pamato ar šī fonda mazajiem ieguldījumiem un nespēju atrast privātos partnerus.

Pretrunīgākie viedokļi izskan par pēdējo no pirmās paaudzes fondiem – “Otro Eko fondu”. Tam uzmirdzējušas divas zvaigznes – izdevniecība “Livonia print”, kuras pārdošanas cena trīskārt pārsniedza ieguldījumus. Otrs spīdeklis ir “Eco Baltia”, ko pārdot neizdodas un pār ko krīt negodprātīgas rīcības ēna.

Pie fonda naudas dalīšanas bija tikuši paši “Eco Baltia” īpašnieki. Šī gada pavasarī LGA publiskoja advokātu izvērtējumu, kurā secināts, ka fonda pārvaldnieki – Viesturs Tamužs un Māris Simanovičs - atradušies interešu konfliktā virknē darījumu.

Naudas ieguldīšanu kārtējā grupas uzņēmumā “Nordic plast” izdevās apturēt, LGA atsakoties izpildīt pieprasījumu, jo tā uzskatīja darījumu par ekonomiski un juridiski nepamatotu.

“Ja mēs redzam, ka pašu fondu pārvaldnieku intereses prevalē, nevis investoru intereses, tad mēs redzam, ka tas ir vismaz neētiski,” raidījumam “de facto” saka LGA direktors Ivars Golsts.

Fonda pārvaldnieka “Eko investors” padomes priekšsēdētājs Viesturs Tamužs uzskata, ka interešu konfliktā nav atradies. Viņš nenoliedz, ka fonda nauda palīdzējusi viņa paša uzņēmumiem, bet, viņaprāt, viss noticis saskaņā ar līgumu.

Kā fonda sasniegumus viņš min 860 darbavietas, nodokļos nomaksātus 3 miljonus. Peļņa investoriem tiek solīta 12% gadā. LGA gan varēs pretendēt tikai uz 6%, jo tā laika valdība ierobežoja valsts apetīti, lai motivētu privātos ieskaitīt naudu fondā.

Kaut arī Tamužs “Eco Baltia”, kas strādā ar 5 miljonu peļņu, sauc par naudas drukājamo mašīnu, neviens to pirkt nesteidzas. “Tas ir dārgs uzņēmums un tam pircēju uz ātru roku nevar atrast. Mēs jau trīs gadus mēģinām atrast pircēju par pienācīgu cenu, bet tas nevedas,” atzīst Tamužs. Viņš gan pauž pārliecību, ka gada vai divu laikā viss nokārtosies.

Tomēr teorētiski “Eco Baltia” biznesu var satricināt, piemēram, Rīgas domes plāni pārņemt atkritumu saimniecību savās rokās. Tas nozīmē, ka kādam no operatoriem galvaspilsēta būs jāpamet.

Optimisma pilna par “Otrā Eko fonda” rezultātiem ir Swedbank. Banka fondā ielikusi Latvijas un Igaunijas topošo pensionāru 2.līmeņa uzkrājumus. “Swedbank Ieguldījumu Pārvaldes Sabiedrības” valdes priekšsēdētājs Harijs Švarcs apliecina, ka gandrīz visas investīcijas Swedbank jau ir atguvusi un, ja sekmīgi pārdos pēdējos uzņēmumus, “Otrais Eko fonds” var kļūt par vienu no ienesīgākajiem tā gada fondiem Baltijā.

Taču LGA uzskata, ka fonda vērtība visu laiku samazinās. To uzrāda novērtējumi, kas nav publiskojami. Tādēļ LGA iestājas par atrāku uzņēmumu pārdošanu.

Golsts atzīst, ka valsts var neatgūt atpakaļ ieguldījumus vai saņemt mazāku peļņu nekā plānots. LGA sola rūpīgi vērtēt, vai fonda rezultātus būs iespaidojusi biznesa neveiksme vai negodprātība, un tad reaģēt ar visiem iespējamiem tiesiskajiem līdzekļiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti